Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.
«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.
Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.
«Ukraina cīnās viena - tikpat kā bez savu nevarīgo sabiedroto atbalsta. Tie, kuri ir nākamie upuru rindā, saprot situācijas nopietnību. Pārējie - nē,» uzskata Gregorijs.
Viņaprāt, var paredzēt, ka šajā ceļā Putins liks lietā jaunā tipa taktiku, ko jau pārbaudījis Gruzijā un Ukrainā. Tas varētu sākties jebkurā no trim Baltijas valstīm, bet, visticamāk, Latvijā ar tās lielo krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu īpatsvaru.
Putina galvenais propagandas ierocis - Krievijas televīzija - jau šobrīd paļā Latviju par krievvalodīgo diskrimināciju. Gregorijs ieskicējis scenāriju, ka šī propaganda pastiprināsies, Latvijā iefiltrēsies Krievijas drošības dienestu aģenti un algotņi, kas būs apgādāti ar naudu un iespējamo atbalstītāju sarakstiem, Latvijas austrumu pilsētās, kur ir liels krievvalodīgo iedzīvotāju īpatsvars, tiks sarīkoti nemieri, ieņemtas administratīvās ēkas un pasludināta Brīvās Latvijas tautas republika, un tad Krievijas armija sāks «sen plānotas mācības» pie Latvijas robežas. Kremlis, iespējams, atzīs, ka krievu «brīvprātīgie» šķērsojuši robežu, bet uzsvērs, ka viņiem ir tiesības aizstāvēt tautiešus, un Maskavai, kas vēlas tikai mieru pie savām robežām, ar to neesot nekāda sakara.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas spēki centīsies padzīt no okupētajām ēkām un pilsētām pašpasludinātos «mērus» un «gubernatorus», izraisīsies apšaudīšanās, augs upuru skaits. Latvija paziņos par Krievijas uzbrukumu un aicinās palīgā NATO saskaņā ar alianses līguma piekto pantu. Krievija savu vainu noliegs, paudīs satraukumu par pilsoņkaru pie savām robežām un «būs spiesta iejaukties», ja reiz tautiešiem draud briesmas.
Ko šai brīdī darīs NATO un ASV? - vaicā apskatnieks, atzīstot, ka atbilde nebūt nav pašsaprotama. Iespējams, NATO izlems nogaidīt, jo «varbūt viss vēl nokārtosies». Putina apoloģēti Vācijā, Francijā, Itālijā un ASV sev jautās - vai tiešām mēs esam gatavi mirt par Latviju vai Igauniju?
Tai brīdī Putins piedāvās palīdzību miera uzturēšanā, Latvija iegūs iesaldētu konfliktu, kuram nav saskatāms gals, bet pasaule sapratīs, ka NATO ir tukša vieta un Putins ir situācijas noteicējs, kurš lems, kuru pasaudzēt un kuru sodīt.
«Gan Islāma valsts, gan Putins māca mums vienu - ja Rietumi grib uzvarēt, ir jādod pretspars, kamēr nav par vēlu. (..) Apturēt Putinu būtu bijis viegli, ja Rietumi jau pēc pirmajām Krimas aneksijas pazīmēm būtu nosūtījuši uz Poliju vai Ukrainu kara floti, aviācijas bāzes kuģus un NATO spēkus. (..) Tas scenārijs, kuru es aprakstīju, ir pārdomu vērts. Visai drīz varētu izrādīties, ka esam nokavējuši,» brīdina Gregorijs.
Līdzīgas bažas pirms dažām dienām portālam Delfi.lt izteica arī Piontkovskis, gan akcentējot citus iespējamo notikumu aspektus. Pēc viņa teiktā, tas, kas patlaban norisinās Ukrainā, ir «globāla projekta daļa», un Putins to neslēpj. Runājot par Baltijas valstīm, analītiķis uzskata, ka Putins «ies tik tālu, cik tālu viņam atļaus iet».
«Viss būs atkarīgs no Ukrainas konflikta. Ja Putinam veiksies, proti, ja viņam pilnībā izdosies pakļaut sev Ukrainas politiku, bloķēt tās eiropeisko vektoru, viņš šo kampaņu turpinās. Nākamā būs Baltija. Kamēr Putins ir aizņemts ar Ukrainu, jūs kaut kādā ziņā varat justies drošībā. Bet jums ir jāizskaidro saviem Rietumu draugiem, kuri ne sevišķi aktīvi palīdz Ukrainai, ka šobrīd viņiem ir iespēja apturēt Putinu ar tīri ekonomiskiem un politiskiem līdzekļiem,» viņš norādījis.
«Neviens negaida militāru dalību. Pirmie Obamas un [NATO ģenerālsekretāra Andersa Foga] Rasmusena vārdi pirms pusgada bija par to, ka militāra iejaukšanās tiek pilnībā izslēgta , jo Ukraina nav alianses dalībvalsts. Tādas atrunas nebūs iespējamas, ja «zaļie cilvēciņi» nekaunīgi rīkos referendumu [Baltijas valstīs]. Saskaņā ar savām saistībām Rietumiem nāksies karot - karot ar kodolvalsti, kas noteiktā veidā, domājams, liks lietā kodolšantāžu, draudot Rietumiem ar ierobežotiem kodoltriecieniem. Vienīgā iespēja nepieļaut tādu murgainu scenāriju ir uzvarēt Putina projektu Ukrainā,» uzsvēris pazīstamais Kremļa kritiķis.
