Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.
Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.
Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»
Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.
Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.
«Augsta ranga ES amatpersona apstiprina - Putins sacījis Barrozu, ka viņš varētu būt Kijevā divu nedēļu laikā, ja tiešām gribētu iekarot Ukrainu,» tviterī paziņoja Špīgels.
ES samitā dalībvalstu līderi uzdeva EK nedēļas laikā sagatavot pret Krieviju jaunas sankcijas, svētdien paziņoja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Rakstot par ES samita gaitu, La Repubblica norāda, ka Krievijas sankciju jautājumā dalībvalstu vidū nav bijis vienprātības.
«Īpaši attur trīs - Ungārija, Slovākija un Kipra. Tās ir valstis, kas ir stipri atkarīgas no Krievijas interesēm un baidās, ka sankciju eskalācija un Krievijas ekonomiskā atbilde var tām savilkt cilpu ap kaklu,» skaidro laikraksts.
Toties Baltijas valstis uzstāj, lai Eiropa, «tāpat kā tā ir rīkojusies ar kurdiem, nosūta uz Ukrainu bruņojumu cīņai ar krievu separātistiem», norāda laikraksts, atgādinot par rietumvalstu atbalstu Irākas kurdiem to cīņā ar grupējuma Islāma valsts džihādistiem.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite teikusi, ka «Krievija atrodas karastāvoklī ar Eiropu».
Par Vācijas kancleri Angelu Merkeli «vairāki delegāciju pārstāvji teikuši, ka viņa [samitā] bijusi sadusmota un sašutusi par Putina rīcību, kurš nav izpildījis tās saistības, kuras uzņēmies pēdējo sarunu gaitā ar Berlīni», norāda itāļu laikraksts.
«Neraugoties uz tiem pūliņiem, kurus mēs esam pielikuši, lai paturētu atklātus diplomātiskos kanālus, Putins nav turējis solījumus un iet militārās eskalācijas virzienā,» teikusi Merkele.
ES līderi bijuši vienisprātis, ka «Putina neprognozējamībai vairs nav nekādu ierobežojumu. Viņu vairs neuzskata par racionālu spēlētāju, bet viņa rīcību vada nacionālisms», norāda La Repubblica.
Merkele, kas «parasti ir ļoti savaldīga attiecībās ar Krieviju, un viņa izmantoja hiperbolu, ka pēc Ukrainas kārta var pienākt Latvijai un Igaunijai».
Jau pēc Merkeles samitā runājis Barrozu, kurš minējis par Putina draudiem ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā.
Tad forumā uzstājies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons, kurš teicis, ka «šoreiz Putina prasības nevar pieņemt».
«Viņš jau ir pievācis Krimu. Un mēs nevaram ļaut viņam pievākt veselu valsti. Jo mēs riskējam pieļaut kļūdas, kuras pieļāvām 38.gadā Minhenē. Un mēs nezinām, kas notiks pēc tam,» izdevums citē Kemerona teikto.
Krievijas karaspēka regulārās daļas trešdien iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē. Piektdien krievu tanki jau bija pie Ukrainas Azovas jūras lielākās pilsētas Mariupoles.
Krievu tanki šobrīd piedalās kaujās pie Luhanskas, vēsta mediji.
Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.
Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
