Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.
Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.
Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.
Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».
V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.
Tāpat Krievijas prezidents vērsās pie Vācijas tautas, atgādinot, ka Krievija atbalstīja vāciešu centienus atkal apvienoties pēc Aukstā kara beigām. Viņš uzsvēra, ka vācieši «sapratīs krievu vēlmi atkal apvienoties». Viņš arī norādīja, ka krievi ir viena tautām, kas atrodas dažādās pasaules valstīs.
V. Putins asi kritizēja pie varas esošo koalīciju Ukrainā un norādīja, ka jaunā vara Ukrainā ir «rusofobi, antisemīti un nacisti», kā arī asi kritizēja Kijevas lēmumu pārskatīt krievu valodas nozīmi. V. Putins arī pauda, ka saprot Maidana dalībnieku motivāciju piedalīties protestos, jo Ukrainā vairākus gadus valdīja politiskā nestabilitāte - bieži mainījās pie varas esošās amatpersonas.
Ja Krimā «pašaizsardzības vienības» nebūtu pārņēmušas varu, tad situācija būtu izvērtusies sliktāka, un šīs vienības esot novērsušas asinsizliešanu, pauda V. Putins.
«Neatceros, ka intervence kādreiz būtu notikusi bez neviena šāviena,» par notikušo Krimā izteicās V. Putins, tādējādi aizstāvot savu uzskatu, ka Krimas pussalas pievienošana Krievijai esot bijusi leģitīma.
Komentējot runas par to, ka Ukraina grasās pievienoties NATO, V. Putins norādīja, ka NATO spēku izvietošana Krimas pussalā būtu drauds visiem Krievijas dienvidiem. V. Putins pateicās arī Krimas iedzīvotājiem, kas «referendumā» lēma par pievienošanos Krievijai, un tādējādi novērsa šo draudu.
Krievijas prezidents pauda, ka Krimas pussalas pievienošana Ukrainai Hruščova laikā bija formāls solis, kas, iespējams, tika veikts, lai kompensētu pret ukraiņiem vērstās represijas totalitārā režīma laikā. «Kā jau totalitārā režīmā, neviens Krimas iedzīvotājiem neprasīja, vai viņi to vēlas,» savā runā pauda V. Putins. Viņš arī sacīja– kad sabruka PSRS un Krima nokļuva Ukrainas sastāvā, «Krievija tika aplaupīta», tāpat krievi kļuva par vienu no visvairāk sadalītajām tautām. «Krievija nolaida galvu un samierinājās,» tā V. Putins. Krievijas prezidents norādīja, ka Krievija tolaik nevarēja aizstāvēt savas tiesības, jo valsts esot bijusi vāja. «Vajadzēja rīkoties, ņemot vērā esošās reālijas,» tā V. Putins. Viņš arī pauda, ka esot cerējis, ka krievi un ukraiņi varēšot dzīvot draudzīgi. «Neatsaukties Krimas iedzīvotāju lūgumam aizstāvēt krievu tiesības, būtu nodevība,» pauda V. Putins.
Krievijas prezidents savā runā minēja arī Kosovas atdalīšanos no Serbijas, ko ANO tiesa atzina par likumīgu. V. Putins pauda, ka rietumvalstu rīcība Krimas jautājumā «pat nav dubulti standarti, bet gan cinisms», jo, pēc V. Putina domām, notiekošais Krimā ir tieši tāds pats, kā notiekošais Kosovā.
Jau ziņots, ka Rietumvalstis, tostarp arī Latvija 16. martā notikušo «tā saucamo referendumu» Ukrainā nav atzinušas par leģitīmu. «Referendums ir organizēts, klaji pārkāpjot valsts - Ukrainas Konstitūciju, un notiek nelikumīgā ārvalstu - Krievijas bruņoto spēku klātbūtnē. Gatavojoties referendumam, netika izplatīta pilnvērtīga, daudzpusīga informācija; gluži pretēji - republikas teritorijā tika bloķēta Ukrainas plašsaziņas līdzekļu darbība,» teikts Latvijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
Latvija aicinājusi Krievijas Federāciju «atturēties no tālākiem soļiem Krimas Autonomās Republikas statusa nelikumīgai maiņai. Krimas anektēšana būtu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes, kā arī starptautisko tiesību, tajā skaitā Krievijas starptautisko saistību kliedzošs pārkāpums». Tāpat norādīts, ka Krievijas rīcībai būs tālejošas negatīvas sekas.
«Ārlietu ministrija aicina Krievijas Federāciju īstenot soļus situācijas Ukrainā eskalācijas samazināšanā, atgriežot savus karavīrus bāzēs atbilstoši Krievijas un Ukrainas vienošanām. Krieviju uztraucošie jautājumi ir jārisina mierīgā ceļā, iesaistoties dialogā ar Ukrainas leģitīmo valdību, kā arī izmantojot visus pieejamos starptautiskos mehānismus miermīlīgai krīzes noregulēšanai. Jebkuram risinājumam ir jārespektē Ukrainas suverenitāte, kā arī tās teritoriālā vienotība, kā arī - Krievijas divpusējās un daudzpusējās starptautiskās saistības,» pausts ĀM paziņojumā.
Līdzīgu paziņojumu izplatījusi arī Latvijas Aizsardzības ministrija (AM). «Latvija tāpat kā citas NATO dalībvalstis uzskata, ka šis referendums ir nelikumīgs,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. «Referendums sarīkots situācijā, kad Krimas pussalā atrodas Krievijas karavīri, notiek blokāde un manipulācija ar masu medijiem, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem nav bijusi iespēja brīvi diskutēt par referendumā izlemjamo jautājumu.»
«Diemžēl Krievija ignorējusi visus starptautiskās sabiedrības, tajā skaitā, NATO un Eiropas Savienības, aicinājumus risināt situāciju Ukrainā diplomātiskā ceļā. Šobrīd tiek izpostīta Eiropas drošības sistēma, kas radīta pēc Otrā pasaules kara,» uzsver R. Vējonis.
Saskaņā ar Ukrainas konstitūciju, Krimas Autonomā Republika var rīkot referendumus tikai par vietēja līmeņa jautājumiem, nevis par Ukrainas starptautiski atzīto robežu grozīšanu. Ukrainas valdība un starptautiskā sabiedrība jau ir paziņojuši, ka referendums ir neleģitīms un tā rezultāti netiks atzīti.
#1/4
#2/4
#3/4
