«Cilvēki, kas starptautiskajā politikā orientējas daudz labāk nekā es, runā par to, ka esam atgriezušies aukstajā karā. Ir sākusies jauna ēra, ko raksturo centieni pārzīmēt Eiropas karti. Redzam strauju polarizāciju. Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienībai bija sabiedrotie, Krievijai šajā gadījumā sabiedroto nav,» intervijā žurnālam Sestdiena, runājot par krīzi Ukrainā, stāstījis politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins darbojas racionāli, viņš atbildējis: «Tas ir interesants jautājums - ir viņš zaudējis prātu vai nav? Pieņemot, ka nav, viena kalkulācija ir tāda, ka, krītot Janukovičam un pamalē parādoties pilnīgi cita veida Ukrainas līderiem, Putins uzskatīja, ka šie jaunie spēki ietu prom no sadarbības ar Krieviju. Tas nozīmētu, ka Putina lolojums - Eirāzijas savienība kā pretmets Eiropas Savienībai - paliktu bez ļoti nozīmīga spēlētāja. Otrkārt, Krievijai un Ukrainai ir ciešas ekonomiskas saites, tātad, Ukrainai aizejot, uz Eiropu aizietu arī Austrumukrainas rūpnieciskais komplekss Donbass. Treškārt, tie varēja būt kādi apsvērumi par to, ka Ukrainas it kā antikrieviskā koalīcija varētu pārskatīt līgumu par Krievijas jūras kara bāzes uzturēšanos Sevastopolē. Vārdu sakot, Putins saredzēja virkni apdraudējumu un tāpēc izšķīrās par šādu rīcību, kura acīmredzami bija plānota jau iepriekš,» skaidrojis politologs.
«Lieta, kuru Putins varbūt nebija līdz galam aprēķinājis - kā viss var pagriezties un ko šī aneksija varētu nozīmēt pašai Krievijai. Viņš droši vien pieņēma, ka Rietumi to norīs, tiem Krima nav būtiska. Bet stāsts jau nav tikai par Krimu, vienu jauku pussalu Melnajā jūrā. Stāsts ir, pirmkārt, par robežu negrozāmību. Otrkārt un tas ir vēl būtiskāk - tas ir jautājums par starptautisko uzticēšanos lielvalstu solījumiem un garantijām atomieroču sakarā. Ukraina atdeva tās teritorijā dislocētos atomieročus apmaiņā pret starptautiskajām garantijām savai teritoriālajai nedalāmībai. Krievija tagad būtībā šo līgumu ir pārkāpusi...»
Kā rakstīts, ka Krievija kopš februāra beigām okupējusi Ukrainai piederošo Krimas pussalu.