«Ekonomiskie rādītāji tieši nesaistās ar katras ģimenes budžetu, tāpēc to izaugsmi neizjūt uzreiz,» jautāts par to, kāpēc iedzīvotāji nepieredz to izaugsmi, par kuru runā politiskajās aprindās un kuras dēļ Latvijas attīstību dēvē par veiksmes stāstu, norādīja Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs.

«Jebkurai izaugsmei ir jāatsaucas uz tām iedzīvotāju grupām, kas ir mazāk nodrošinātas. Tas nozīmē, ka jābūt vienlīdzīgai nodokļu sistēmai,» sacīja komisārs diskusijā par Eiropas nākotni. Tikmēr aizsardzības ministrs Artis Pabriks piebilda, ka ne jau labi ekonomiskie rādītāji ir pašmērķis, bet gan tas, lai cilvēki izjustu izaugsmi.

Diskusijā pārrunāja ES konkurētspēju ar ASV un Ķīnu, ņemot vērā, ka ES pastāv augsti sociālie izdevumi. A. Piebalgs uz šīm bažām atbildēja, ka «sociālais modelis ir jāpatur»«, jo tas iedzīvotājiem ļauj dzīvot labklājīgi. Komisārs uzsvēra, ka sociālais modelis ir tas, ka iedzīvotājus piesaista Eiropai, bet diemžēl citās jomās tā atpaliek no citiem reģioniem, piemēram, ASV. «ES zaudē konkurētspēju, jo enerģijas izmaksas ir pārāk augstas. Mums ir arī zema konkurētspējība izglītībā un zinātnē. Pat Eiropas labākās augstskolas reitingos atrodas zemāk par ASV augstākās izglītības iestādēm,» sacīja A. Piebalgs, piebilstot, ka bažas, ka ASV un Ķīna var apsteigt Eiropu, ir pamatotas.

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.

Par demisiju paziņojušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atjaunošanas un viņš būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikas stiprināšanai, sacīja Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.

Viņš atzina, ka nekādas katastrofālas sekas premjera demisija uz Latvijas ekonomisko stāvokli neatstās, jo Latvijas ekonomika patlaban ir stipra un nav risku tās stabilitātei, ja vien tiek īstenota saprātīga politika.

Tomēr A. Oslunds pauda pārliecību, ka Dombrovskis ir vajadzīgs Latvijas ekonomikas tālākai stiprināšanai, piemēram, joprojām risināmi ir korupcijas jautājumi.

Ekonomists domā, ka premjera atkāpšanās no amata ir skumjš notikums, ņemot vērā V. Dombrovska lielo ieguldījumu Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. «Nav šaubu, ka V. Dombrovskis ir paveicis labu darbu,» sacīja ekonomists, paužot viedokli, ka V. Dombrovskis ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atgūšanas.

Aizsardzības ministrija (AM) rosinās Latvijā veidot militāro kadetu skolu, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» atklāja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs stāstīja, ka šajā skolā jaunieši varēs iestāties pēc 9.klases un papildu vidusskolas tēmām apgūt militāro mācību. Pēc viņa teiktā, šādu pieeju īsteno daudzas citas Eiropas valstis un arī ASV.

Līdz ar to AM arī lūkosies pēc starptautiska partnera. Pabriks pieļāva, ka šis partneris varētu būt ASV, bet neizslēdza arī citus variantus. «Mēs vēlamies, lai šī būtu augstas klases kadetu skola,» uzsvēra Pabriks.

Skolu plānots veidot Kurzemē, senajā Rudbāržu muižā, kas atrodas netālu no jaunas militārās infrastruktūras, armijas poligoniem Kurzemē, sacīja Pabriks.

«Es ceru, ka tā būs jauna tradīcija Latvijas militārajā sagatavošanā un arī militārajā vēsturē,» uzsvēra ministrs.

"Attīstībai/Par" (AP) politiķa Jura Pūces demisionēšana no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata ir nopietns zaudējums valdībai, šādu viedokli šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda AP politiķis, aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Pabriks atzina, ka Pūces izdarītais - nepamatota bezmaksas stāvvietu atļaujas izmantošana un melošana par to - nebija pareizi, taču "svaru kausos" esot jāieliek abas puses - gan jāvērtē pārkāpuma smagums, gan Pūces devums valdībā. Pabrika skatījumā, valdībā Pūce esot paveicis "gadsimta reformu" - pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Pūce nolēmis atkāpties no ministra amata 

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra...

Kā pirmo kandidātu uz reģionālās attīstības ministra amatu Pabriks joprojām nosauca Artūru Tomu Plešu (AP), jo krīzes laikā nevajadzētu pārāk ilgi gaidīt, lai Ministru kabinets varētu turpināt pilnvērtīgi strādāt.

Taujāts, vai Pūcem būtu jāatsakās arī no Saeimas deputāta mandāta, Pabriks nepiekrita šādam aicinājumam, sakot, ka tā ir "plaša diskusija par saikni starp politiku un morāli".

Savukārt komentējot no partijas aizgājušā Māra Mičerevska pārmetumus, ka "Latvijas attīstībai" ziedotā nauda sākotnēji esot nākusi no sponsoriem, kas savukārt sadalīta biedriem ziedojumu veikšanai, un ka daļu sponsoru naudas paturot LA valdes loceklis Edgars Jaunups, Pabriks uzsvēra, ka tie pašlaik esot pārmetumi bez seguma. Viņš mudināja, lai atbildīgās iestādes tos izmeklē un "tad paskatīsimies, kuram ir taisnība".

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Svarīgi saprast, kuras partijas ir gatavas veidot koalīciju, tāpēc pirms jauna premjera nominēšanas Valsts prezidents Raimonds Vējonis plāno vēlreiz tikties ar parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem.

Kā otrdien pēc tikšanās ar Vējoni žurnālistiem sacīja apvienības «Attīstībai/Par!» premjera amata kandidāts Artis Pabriks, pašlaik partiju nesaprašanās nav par vienu vai otru premjera amata kandidātu, bet gan par to, vai šīs partijas var vienoties par darbu valdībā. Līdz ar to arī prezidents šodien vai rīt vēlētos tikties ar Saeimā pārstāvētajām partijām, piebilda Pabriks.

Viņš norādīja, ka saruna par koalīcijas veidošanu būtu jāsāk visiem sešiem politiskajiem spēkiem, proti, visām parlamentā ievēlētajām partijām, izņemot «Saskaņu».

Prezidents pašlaik neapsverot domu par ārkārtas vēlēšanām. Šāda iespēja nav prezidenta plānā un nebūs, akcentēja Pabriks.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien ir parakstījis rīkojumu par veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) atbrīvošanu no amata un Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra, Arta Pabrika (AP) iecelšanu par veselības ministra pienākumu izpildītāju uz laiku, kamēr Saeimā tiks apstiprināts jauns veselības ministrs.

Premjera birojā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidents pirms rīkojuma parakstīšanas sazinājās ar Viņķeli, pasakoties viņai un viņas komandai par līdzšinējo darbu.

Tāpat Ministru prezidents ir informējis Pabriku, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi un viņa kā ministra lielo pieredzi, nozīmēs viņu par veselības ministra vietas izpildītāju uz laiku līdz jauna ministra apstiprināšanai amatā.

Ministru prezidenta rīkojums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka vakar viņam bijusi saruna ar premjeru un šorīt bijusi otra sazināšanās ar Kariņu.

Vakar Pabriks premjeram izskaidrojis iemeslus, kāpēc nevēlas uzņemties veselības ministra pienākumus, jo uzskata, ka šādā krīzes situācijā galvenā prioritāte ir nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju 24/7 režīmā. Šāda tipa koordināciju vislabāk var īstenot premjers, jo tas prasa dažādu institūciju savstarpējo sadarbību, uzskata Pabriks.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Vairākus gadus mēs vērojam viena cilvēka, vienas ģimenes drāmu, un dzirdam kārtējās ziņas, ka Ansis Ataols Bērziņš nav atbrīvots. Nedz lāga prezidents Vējonis, nedz taisnā Latvijas tiesa neredz iemeslu atbrīvošanai. Vēl kā komunistu laikos ņirgājas, «nožēlo, tad atbrīvosim!». Vai ir piespiesti jānožēlo, kaut nejūties vainīgs? Ar kādu mērķi? Vai lai iebiedētu citus?

Ak, pret noziegumu un noziedzniekiem jābūt skarbiem? Tāpēc «kaimiņi» un «bērziņi» ir jābāž aiz restēm? Citādi OIK un maksātnespējas administratoru mafija necienīs? Visi redzat, ko mūsu valsts spēj ielikt cietumā un turēt aiz restēm?! Tāpēc man personiski nav šaubu, ka tā ir paraugprāva. Paraugprāva pret tautu.

Jā, šis nabaga cilvēks ir pārkāpis likumu un nav ievērojis probācijas noteikumus. Varbūt rīkojies nolaidīgi un stulbi, bet varbūt ir nelabojams ideālists? Ir tikai jautājums, vai viņš ir vienīgais, kurš mūsu valstī nav ievērojis likumu un kuram par to šodien pavisam noteikti būtu jāsēž Centrālcietumā? Vai viņš ir galvenais bēdīgi slaveno 13. janvāra notikumu organizators? Jo aiz restēm būtu jāsēž nozieguma plānotājam un organizatoram, nevis mazākajam līdzdalībniekiem, vai, vēl vairāk, – apmuļķotajam un cietušajam.

«Gribētu teikt, ka jūtos pārsteigts. Man nebija laika un negribējās domāt par «uzmešanu». Nedēļu bija darbā jāmierina asistentes ar saraudātām acīm! Politiskā loģika vienmēr ir citāda, nekā sabiedrībai šķiet,» tā, jautāts, vai pats jūtas «uzmests» politiskajās spēlēs ap premjera amatu un pēc tam - jaunajai valdībai topot, intervijā izdevumam Sestdiena atbildējis Artis Pabriks.

Viņš netika nominēts premjera amatam, un pēc tam, valdībai topot, zaudēja arī aizsardzības ministra amatu.

«Ja politiķis jau sākumā ir šaubīgā situācijā, tad var gatavoties pārmaiņām. Taču manas pozīcijas gan no Dombrovska, gan no Āboltiņas puses bija simtprocentīgi drošas,» turpinājis Pabriks.

Runājot par to, kas viņu pārsteidzis - Valsts prezidents vai Vienotība, bijušais ministrs stāstījis: «Drīzāk pārsteigums ir par to, kādā veidā šīs valdības veidošanas sarunas pavērsās.»

«Būdams tomēr akadēmisks cilvēks (tā ir mana otrā nodarbe, kurai laikam tagad būs vairāk laika), esmu pieradis pie loģiskiem un pamatotiem argumentiem. Ja prezidents būtu mani izsaucis un pateicis: zini, draugs, mūsu politika šeit atšķiras, es domāju citādi, paskaidrosim to sabiedrībai, - tad tur nebūtu, ko must un ko domāt. Demokrātiskā sabiedrībā nav īsti pareizi, ka mēs pieņemam lēmumus un nespējam tos paskaidrot,» sacījis Pabriks.

Pēc tam, kad Jānim Bordānam (JKP) neizdevās izveidot jaunu valdību, partijām ir jāveic jaunas konsultācijas, šorīt Latvijas Radio sacīja «Attīstībai/Par» (AP) premjera amata kandidāts Artis Pabriks, uzsverot, ka pašreiz viņa virzīšana šim amatam nav aktuāla.

Savukārt cits AP līderis - Juris Pūce - telekanālā LNT paskaidroja, ka Pabrika kandidatūra nav atmetama pilnībā, bet gan par to nav aktuāli runāt tieši pašreiz, jo nav notikušas partiju sarunas, kurās būtu noskaidrotas politisko spēku aktuālās pozīcijas un precizēts, vai nav savilktas kādas jaunas «sarkanās līnijas».

Pūce apgalvoja, ka AP esot gatava apspriest jebkādu valdības modeli, un, ja nav iespējams vienoties par Pabrika vadītu valdību, tad ir jāvienojas par kādu citu kandidātu.

Paužot redzējumu, kāpēc izgāzās Bordāna centieni izveidot valdību, Pabriks atkārtoti pauda AP viedokli, ka bijis vērojams paškritikas trūkumus no valdības veidotāju puses, kas izpaudies kā uzstādījums, ka visi, kas nav ar mums, ir pret mums. Tāpat esot bijusi redzama «diezgan graujoša nekompetence», īpaši budžeta jautājumos, kā arī fanātiska vēlme pārņemt kontroli pār drošības struktūrām.

Pārmērīgi stingro banku prasību dēļ Latvijas komercvide ir zaudējusi konkurētspēju, un šī iemesla dēļ cieš arī aizsardzības nozare, jo tai aiziet secen investīcijas, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Viņš atzina, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu un augstāku prasību izvirzīšana bankām un to klientiem ir atbalstāma, taču pēdējā laikā šī tendence ir kļuvusi pārspīlēta.

"Mūsu nozarei sāk arvien vairāk izskatīties, ka tās prasības, kas ir izvirzītas Latvijas bankām, metodes, ar kurām Latvijas bankas strādā vai ir spiestas strādāt, rada situāciju, kurā Latvijas uzņēmēji, Latvijas komercvide vairs nespēj konkurēt ar nevienu kaimiņvalsti," skaidroja aizsardzības ministrs.

Politiķis norādīja, ka no tā tiešā veidā cieš arī militārā industrija, proti, partneriem, ar kuriem Aizsardzības ministrija sadarbojas, "pilnīgi bez jebkāda pamatojuma, bez atbildēm uz vēstulēm (..) tiek vienkārši traucēts strādāt Latvijas vidē". Pēc politiķa teiktā, tas ir pilnīgi nepieļaujami, tāpēc viņš aicina pārskatīt standartus un kritērijus, pēc kuriem tiek vērtēti Latvijas finanšu vidē darbojošies spēlētāji.

Latvijā patlaban iestājies brīdis, kad nepieciešams apsvērt Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku, aģentūrai LETA atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Ministrs uzskata, ka ar pandēmiju var veiksmīgi cīnīties, ja tiek pieņemti vienkārši un sabiedrībai saprotami ierobežojumi.

"Uzskatu, ka šis ir brīdis, kad mēs varētu apsvērt ierobežojumu sistēmas mainīšanu, to padarot loģiskāku. Mums ir jāatstāj ierobežojumi, kuri ir cieši saistīti ar spēju reāli mazināt pandēmiju mūsu valstī un kuri no esošajiem ierobežojumiem ir tiešām efektīvi," uzsvēra ministrs.

Šajās dienās, konsultējoties ar ekspertiem, jāsaprot, kurus no ierobežojumiem ir pamats atcelt un kurus tieši pretēji - jāpastiprina, skaidroja Pabriks.

Pabriks, piemēram, uzskata, ka aizliegums iegādāties grāmatas neveicina pandēmijas izplatīšanās ierobežošanu. Tieši tāpat aizliegums tirgot atsevišķas preces rada pretēju efektu, cilvēkiem ilgāku laika posmu uzturoties tirdzniecības vietās un skaidrojot, ko var un nevar iegādāties.

Partiju apvienības «Attīstībai/Par!» politiķis Artis Pabriks nolēmis atteikties no iespējamas pretendēšanas uz Ministru prezidenta amatu, informēja AP pārstāve Laila Spaliņa.

«Situācijā, kad rīcībspējīgas valdības izveidošana ir Latvijas stabilas attīstības priekšnoteikums un mana kandidatūra atsevišķu politiķu aizvainojuma un ambīciju dēļ varētu traucēt vienoties, esmu pieņēmis lēmumu atteikties no Ministru prezidenta amata kandidāta nominācijas iespējas,» paziņojumā pauž Pabriks.

Vējonis pirmdien atsauca politiķa Alda Gobzema (KPV LV) nomināciju premjera amatam, ņemot vērā, ka viņa veidotajai valdībai nebūtu izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu.

Kā ziņots, Valsts prezidents Raimonds Vējonis turpina šodienas tikšanās ar 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju vadītājiem, lai pārrunātu politisko partiju redzējumu par turpmāko valdības veidošanas procesu, tai skaitā iespējamo atbalstu vienam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Gada beigas parasti tiek uzskatītas par sava veida atskaites punktu, kad izvērtēt, kas ir noticis noteiktā laika periodā, kas labs ir paveikts, bet kas – nav paveikts.

Runājot ekonomiskās kategorijās, aizvadīto droši vien var nosaukt par mērenas izaugsmes gadu, savukārt, vērtējot situāciju valstī kopumā, vairāk prātā nāk tādi termini kā «mīņāšanās», «muļļāšanās», «tundu stāvu domādama» un tamlīdzīgi.

Vajadzētu pārāk ilgu laiku un par daudz sleju vienā avīzē, lai uzskaitītu visus notikumus, kas ļauj izvēlēties tieši minētos apzīmējumus, taču ļoti labi notikušo valstī kopumā var raksturot caur bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs (LM) prizmu. Vēl gada sākumā bija dzirdami teju vai bravūrīgi paziņojumi par vienu no Latvijas ekonomikas flagmaņiem, trešās lielākās pašvaldības būtiskāko kompāniju utt., savukārt viss pārējais ļoti uzskatāmi liecināja, ka pāris izmanīgu vīru mūsu valstī var darīt, ko vien grib, tostarp liekot valstij samaksāt viņu parādus daudzu miljonu eiro apmērā, bet valsts viņiem nevar izdarīt vispār neko. Tas gan nav nekas jaunas – tieši tāds pats scenārijs pirms dažiem gadiem bija ar nu jau nebūtībā aizgājušo Parex banku un abiem tās dibinātājiem. Faktiski var teikt, ka šis gads ir bijis vērsts nevis uz attīstību vai ko tamlīdzīgu, bet gan gatavošanos nākamajām Saeimas vēlēšanām. Protams, tā tas ir bijis pirms katrām vēlēšanām, taču šoreiz reklāmas pauze ir sākusies pamatīgi par agru. Redz, gatavošanās tām sākās jau šā gada pirmajā pusē, bet kārtējās vēlēšanas ir nākamā gada rudenī. Neskaidrības ir gan ar jau minēto LM, gan joprojām ar aviokompānijas airBaltic turpmāko likteni, gan pasažieru vilcienu iepirkumu vai nomu. Vienīgais, par ko tiešām ir skaidrība – nākamo gado sāksim ar jaunu valūtu, taču arī to nevar nodēvēt par šā gada sasniegumu. Ritenis, lai Latvija šogad saņemtu uzaicinājumu iestājai eirozonā, realitātē bija iegriezts jau iepriekšējos gados.