“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai.

Tas secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

VK norāda, ka visā sistēmā ir nepieciešami un iespējami uzlabojumi, lai labāk sagatavotos krīzēm, pēc iespējas tās novērstu un efektīvi pārvarētu, kopumā mazinot katastrofu negatīvo ietekmi gan uz cilvēku veselību un dzīvību, gan ekonomiku.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, tā kā revīzija par valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošanu un gatavību veikta laikā, kad pasaules dienaskārtību lielā mērā noteica Covid-19 pandēmija, bet revīzijas noslēguma posmā Krievija sāka karu Ukrainā, pastiprināta uzmanība pievērsta Covid-19 pandēmijas pārvaldībai, kā arī vērtēts institūciju paveiktais civilās aizsardzības sistēmas ietvaros attiecībā uz plānos paredzētajiem preventīvajiem un gatavības pasākumiem kara un militāra apdraudējuma gadījumā.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Latvijā nākotnē varētu nākties evakuēt iedzīvotājus no piekrastes teritorijām, kuras ietekmēs jūras krasta erozija, šodien otrajā visaptverošās valsts aizsardzības apspriedē akcentējuši Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) pārstāvji.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) šodien paudis gandarījumu par pārējo valdības ministru līdz šim paveikto darbu, apkopojot informāciju un izstrādājot savus plānus visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanai, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Lai nodrošinātu jaunās visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas efektivitāti, Ministru kabinetam to vajadzēs pārskatīt un pilnveidot katru gadu, pēc apspriedes sacīja aizsardzības ministrs.

Sanāksmes laikā Pabriks norādīja uz jautājumiem, kuru risināšanai ministrijām jāveido informatīvi ziņojumi vai kopīgas darba grupas, jo, piemēram, tika apspriesta skaidras naudas aprite un enerģijas apgādes nodrošināšana iespējamā krīzes situācijā. Tāpat uzklausīts Iekšlietu ministrijas sagatavotais plāns cilvēku evakuācijai, kā arī nodrošināšanai ar pārtiku un ūdeni.

Starptautiskā laboratorijā Polijā secināts, ka pavasarī Latvijas iestādēm iepirktie aptuveni miljons respiratoru nav atbilstoši noteiktajām prasībām, informē Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvis Kaspars Galkins.

Otrdien, 3.novembrī, Ministru kabinetā tiks skatīts Aizsardzības ministrijas informatīvais ziņojums par centralizēti iepirkto individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes testēšanas rezultātiem.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta sniegto informāciju par līgumu noslēgšanu ar SIA "Titled" respiratoru (KN95) iegādei, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 9.aprīlī noslēdza divus līgumus ar šo pašu uzņēmumu par respiratoru iegādi. Līgumā minētie respiratori KN95 ir pielīdzināmi FFP2 respiratoru aizsardzības pakāpei.

Ņemot vērā aprīlī pastāvošo individuālo aizsardzības līdzekļu deficītu un problēmas ar to testēšanu, respiratoru testi tika veikti Igaunijā neakreditētā laboratorijā. Vienlaikus ministrija informēja Ministru kabinetu par problēmām ar respiratoru kravas pieņemšanu, jo nebija iespējas veikt kvalitātes pārbaudi akreditētās laboratorijās Eiropā to pārslodzes dēļ. Tomēr reaģējot uz tajā brīdī pastāvošo individuālās aizsardzības līdzekļu trūkumu valstī, Ministru kabinets nolēma atļaut Aizsardzības ministrijai pieņemt kravu pamatojoties uz vietējiem un Igaunijas laboratorijas testiem. Papildus tam valdība deleģēja Aizsardzības ministriju nosūtīt respiratoru paraugus sertificētai laboratorijai.

Uzņēmums SIA "Titled" kā nepamatotas noraida Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra izteiktās pretenzijas par piegādātajiem respiratoriem un prasījumu par izdevumu atlīdzināšanu, aģentūrai LETA pavēstīja "Titled" īpašnieks un valdes loceklis Nauris Grosu.

Viņš informēja, ka "Titled" ir saņēmis Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra 11.novembra vēstuli, kurā centrs informē kompāniju par tās piegādāto respiratoru pielīdzināšanu jaunām Eiropas Savienības standarta EN 149:2001 prasībām.

"Rūpīgi izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vēstules saturu, tostarp izteiktās pretenzijas kopsakarā ar objektīvi pastāvošajiem faktiskajiem apstākļiem, savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem, Latvijā spēkā esošo tiesību aktu normām, varu teikt, ka Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pretenzijas, kā arī pieteiktais prasījums par izdevumu atlīdzināšanu pilnībā tiek noraidīti kā nepamatoti," uzsvēra Grosu.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums "Origin Robotics" ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai 4,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Aizsardzības fonda, informē Aizsardzības ministrija.

Finansējuma mērķis ir radīt bezpilota tehnoloģijās balstītu spēju veikt mērķu norādi, būtiski paplašinot precīzi vadāmās munīcijas izmantošanas iespējas.

Šādu spēju ieviešana ir Eiropas līmeņa inovācija, kas būtiski stiprinās arī Latvijas bruņoto spēku aizsardzības spējas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no Latvijas šī brīža prioritātēm drošības un aizsardzības kontekstā. Latvijas industrijas dalība Eiropas Aizsardzības fonda industriālās sadarbības pārrobežu projektos ir viens no veidiem, kā varam veicināt Latvijas aizsardzības industrijas veiktspēju, eksporta iespējas un kopējo izaugsmi. Esam gandarīti par projekta sekmīgu sagatavošanu, gūstot pietiekami augstu novērtējumu no Eiropas Komisijas, sniedzot iespēju Latvijas uzņēmumam "Origin Robotics" īstenot līderību jaunu tehnoloģiju ieviešanā dronu jomā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu, līdz ar to šovasar gaidāms pirmais brīvprātīgais jauniešu iesaukums dienestā.

VAD likums nosaka paredz, ka saskaņā ar VAD likumu VAD būs pakļauti pilsoņi - vīrieši - viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļauts valsts aizsardzības dienestam viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas.

Ja pilsonis pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvējis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, viņš ir pakļauts VAD viena gada laikā pēc 24 gadu vecuma sasniegšanas.

Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi - vīrieši un sievietes - no 18 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.

"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Aizsardzības ministrija izsludinājusi pieteikšanos grantu projektu konkursam militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam 2020.gadā, kurā paredzēts piešķirt atbalstu ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai.

Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē.

2020.gada grantu projektu konkursa kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums ir 400 000 eiro, ievērojot de minimis principu. Atbalsta īpatsvars vienam projektam ir 50% no attiecināmajām izmaksām, ko var palielināt līdz 75%, ja projekts paredz pētniecības iestāžu iesaisti vai to pētnieciskā darba rezultātu izmantošanu, veicinot tehnoloģiju pārnesi, kā arī sadarbību ar pētniecības iestādēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par bruņoto spēku pārtikas iepirkumu sācis kriminālprocesu un aizturējis trīs personas.

Ceturtdien KNAB vairākos objektos Rīgā un citviet Latvijā veica kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā 14 tiesas sankcionētas kratīšanas, saistībā ar Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centra (VALIC) īstenoto iepirkumu "Loģistikas pakalpojums par pārtikas piegādi NBS vajadzībām".

KNAB veica padziļinātu apstākļu noskaidrošanu un izvērtēja gan publiskajā telpā pieejamo, gan publiskas personas institūciju rīcībā, gan arī KNAB operatīvās darbības pasākumos iegūto informāciju par VALIC īstenoto iepirkumu.

Lai ar kriminālprocesuālām metodēm pārbaudītu, vai iepirkuma procedūras laikā no 2021.gada 18.oktobra līdz šī gada 10.janvārim īstenoti noziedzīgi nodarījumi, KNAB 3.martā sācis kriminālprocesu.

Igaunijas Aizsardzības investīciju centrs pirmdien paziņojis, ka kopā ar Latvijas Aizsardzības ministriju izsludina militāro transportlīdzekļu iepirkumu 693 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Aizsardzības ministrija solījusi plašāku informāciju par šo iepirkumu sniegt otrdien.

Kā tikmēr norādījis Aizsardzības investīciju centra transporta nodaļas vadītājs Tomass Kalda, paredzēts atrast partneri, kas turpmāko desmit gadu laikā piegādās lielā apjomā 16 dažādu veidu tehniku gan Igaunijas Aizsardzības spēku, zemessardzes "Kaitseliit" ("Aizsardzības līga") un Policijas un robežsardzes departamenta, gan Latvijas Aizsardzības ministrijas pakļautības iestāžu vajadzībām.

Igaunijai tas būs šimbrīžam vērienīgākais iepirkums aizsardzības jomā.

Pēc Kaldas teiktā, šis iepirkums ļaus nomainīt nolietoto tehniku un vajadzības gadījumā paātrinātā kārtībā iepirkt trūkstošos transportlīdzekļus. Vienlaikus viņš norādījis, ka paredzēts iegādāties gan jaunu tehniku, gan izmantot lietotos sabiedroto transportlīdzekļus.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātiem iepriekš sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība, paredz likuma projekts.

Grantu projektu konkursā inovatīvu militāra vai divējāda lietojuma produktu attīstības atbalstam uzvarējuši seši Latvijas uzņēmumi, informē Aizsardzības ministrijā.

Grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA "Exonicus" neatliekamās medicīniskās palīdzības virtuālās realitātes apmācību treniņa simulatora izstrādei, SIA "Entangle" drošas komunikācijas sistēmas prototipa izstrādei, SIA "Zemgales Remonta Centrs" sertificētas kaujas transporta kapitālā remonta metodoloģijas izstrādei, SIA "SRC Brasa" sauszemes bezpilota platformu virzienbāku sistēmas izstrādei, SIA "Kronis" karavīru sausās uzturdevas gatavo pamatēdienu izstrādei, analīzei un pielāgošanai rūpnieciskai ražošanai, kā arī SIA "VAIROG EU" sertificētas kaujas munīcijas testēšanas un kvalitātes kontroles metodoloģijas izstrādei.

Amerikas Savienotās Valstis piešķirs Baltijas valstīm 175 miljonus dolāru (157,7 miljonus eiro) no sava nākamā gada aizsardzības budžeta, pirmo reizi atvēlot līdzekļus arī pretgaisa aizsardzībai, pirmdien paziņojusi Igaunijas Aizsardzības ministrija.

125 miljoni dolāru no Pentagona 2020.gada aizsardzības budžeta paredzēti militārās sadarbības attīstīšanai ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, bet vēl 50 miljoni dolāru atsevišķā budžeta ailē pirmo reizi piešķirti Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības attīstīšanas atbalstīšanai. Kā norādījis Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks, pastiprināt savaldīšanas un aizsardzības pozīcijas Baltijas valstīs, īpaši jau gaisa telpā un pretgaisa aizsardzībā, ir svarīgi gan Ziemeļatlantijas līguma organizācijai kopumā, gan Amerikas Savienotajām Valstīm.

"Mūsu sabiedrotie nepārprotami apliecina uzticību savām saistībām kolektīvās aizsardzības jomā Eiropas austrumu flangā," piebildis politiķis. Pēc Luika teiktā, ASV atbalsts Baltijas valstīm pārejā no gaisa telpas patrulēšanas uz pretgaisa aizsardzību ir ārkārtīgi svarīgs.

Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Aizsardzības ministriju un "Garage 48" pirmo reizi Latvijā rīkos aizsardzības industrijas hakatonu "Garage 48 Defence Makeathon 2020", kura dalībnieki 48 stundu laikā radīs funkcionējošus drošības un aizsardzības risinājumu prototipus.

Inovāciju pasākums "Garage 48 Defence Makeathon 2020" notiks no 31. janvāra līdz 2. februārim Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā. Dalībai var pieteikties līdz 24. janvārim.

Šāds pasākums tiek rīkots, lai veicinātu inovāciju radīšanu aizsardzības nozarē un pavērtu iespējas plašākam interesentu lokam iesaistīties specifisku nozares izaicinājumu risināšanā.

"Hakatons ir lielisks veids nozarei, kā radīt interesi un izpratni par savu specifiku un vajadzībām, bet ieinteresētām personām un uzņēmumiem – prezentēt savas idejas un risinājumus, pārbaudīt to lietojamību, saņemt ekspertīzi, padomus un atbalstu mērķu sasniegšanai, satikt līdzīgi domājošos, dibināt kontaktus. Hakatons var kalpot par atspērienu inovatīvu produktu un jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi sekmējot tautsaimniecības un, ja ideja balstīta pētniecībā, arī vietējo pētniecības iestāžu attīstību," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Aizsardzības ministrija (AM), Ārlietu ministrija (ĀM), Kultūras ministrija (KM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegušas iebildumus Satiksmes ministrijas (SM) piedāvātajā dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenārijā, tādējādi nesaskaņojot informatīvo ziņojumu, liecina informācija Tiesību aktu projektu (TAP) portālā.

Tostarp AM ieskatā SM sagatavotais informatīvais ziņojums neatspoguļo minimālo militārās mobilitātes prasību - iespēju Latvijā nokraut un uzkraut militārās kravas - integrēšanu "Rail Baltica" pirmajā kārtā.

AM jau ir informējusi SM, ka gadījumā, ja Salaspils intermodālā loģistikas centra izbūve netiek īstenota līdz 2030.gadam tādā līmenī, ka infrastruktūra ir spējīga uzņemt un pārkraut militārās kravas, tad līdz 2030.gadam ir nepieciešams izbūvēt infrastruktūru Daugavas abos krastos - Iecavas un Skultes infrastruktūras apkopes punktos militāro kravu uzņemšanai un pārkraušanai, kas būtu pielīdzināma Garkalnes militāro kravu apkalpošanas punkta kapacitātēm.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.