Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē Viļņā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministri vienojās par nepieciešamību steidzami palielināt aizsardzības izdevumus ES un NATO valstīs, nosakot jaunu kritēriju - vismaz 3% no IKP, informē Aizsardzības ministrija.

"Krievija joprojām ir ilgtermiņa drauds Eiropai un aliansei kopumā. Baltijas valstis, robežojoties ar agresorvalsti, apzinās to, ka tuvākie gadi mums ir īpaši izšķiroši, lai mērķtiecīgi attīstītu bruņotos spēkus, stiprinātu mūsu kaujas gatavību un aizsardzības spējas. Ar kolēģiem esam vienisprātis, ka visai ES un NATO kopumā ir jāstiprina kolektīvā aizsardzība un steidzami jārīkojas, lai attīstītu spējas, kas atbilst NATO aizsardzības plānu prasībām. Baltijas valstis jau šobrīd rāda piemēru, ieguldot aizsardzībā vairāk nekā 3% no IKP, un aicina citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram un rast nepieciešamos resursus spēju attīstībai," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi ir nodibinājuši kompetences centru "DefInno" un tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Tā dibinātāji ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija), SIA "Armgate", SIA "Belss", SIA "Energolukss", SIA "DATI Group", SIA "Pelegrin", SIA "TETERS" un SIA "VIZULO".

SIA "DefInno" mērķis kā inovāciju klasterim ir paaugstināt drošības un aizsardzības nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu un izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībā atbilstoši nacionālā, Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas līmenī noteiktajām prioritātēm iekšējai un ārējai drošībai. Tam tiks piesaistīts privātais un publiski pieejamais finansējums.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums "Origin Robotics" ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai 4,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Aizsardzības fonda, informē Aizsardzības ministrija.

Finansējuma mērķis ir radīt bezpilota tehnoloģijās balstītu spēju veikt mērķu norādi, būtiski paplašinot precīzi vadāmās munīcijas izmantošanas iespējas.

Šādu spēju ieviešana ir Eiropas līmeņa inovācija, kas būtiski stiprinās arī Latvijas bruņoto spēku aizsardzības spējas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no Latvijas šī brīža prioritātēm drošības un aizsardzības kontekstā. Latvijas industrijas dalība Eiropas Aizsardzības fonda industriālās sadarbības pārrobežu projektos ir viens no veidiem, kā varam veicināt Latvijas aizsardzības industrijas veiktspēju, eksporta iespējas un kopējo izaugsmi. Esam gandarīti par projekta sekmīgu sagatavošanu, gūstot pietiekami augstu novērtējumu no Eiropas Komisijas, sniedzot iespēju Latvijas uzņēmumam "Origin Robotics" īstenot līderību jaunu tehnoloģiju ieviešanā dronu jomā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Latvijai turpmāko gadu laikā būs jāaudzē aizsardzības izdevumi līdz apmēram 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents pauda gandarījumu, ka iekšlietu sistēmā strādājošajiem šogad pieaudzis atalgojums. Tāpat pozitīvi, ka uz priekšu virzās robežas un militārās infrastruktūras izbūve austrumos un daudz tiekot strādāts pie aizsardzības spēju nostiprināšanas. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka "vēl ir ko darīt".

Viņš atklāja, ka nesen iepazinies ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ziņojumu, kas izskanējis Valsts prezidenta militārajā padomē. "Ir pilnīgi skaidrs, ka, pat ja mums liekas, ka [ieguldījumu aizsardzībā] 3,5% no IKP ir daudz, tad ar to mūsu NATO spēju attīstībai nepietiek, mums ir jāstrādā pie tā, ka šis budžets būs jāaudzē, būs jāaudzē aizsardzības izdevumi," sacīja prezidents.

Pērn izveidotā valsts SIA "Valsts aizsardzības korporācija" šobrīd gatavojas tam, lai 2025.gadā varētu sākt jaunās modulāro lādiņu rūpnīcas būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu, intervijā saka SIA "Valsts aizsardzības korporācija" valdes locekle Ingrīda Ķirse.

"Munīcijas ražošanas projekts šobrīd ir pirmajā praktiskās īstenošanas fāzē. Nulles fāzi esam jau pabeiguši, kas nozīmē, ka visi saistošie līgumi ir parakstīti. Esam konsorcijs, piecas valstis un pieci dažādi uzņēmumi, un katrs sākam īstenošanas posmu savā valstī," teica Ķirse.

Viņa sacīja, ka patlaban "Valsts aizsardzības korporācija" veic praktiskos soļus, lai sāktu būvniecību, jo pēc projekta plāna 2026.gada trešajā ceturksnī ir jāsāk strādāt modulāro lādiņu rūpnīcai. Ķirse paskaidroja, ka šis projekts ir sākts no nulles, un šobrīd "Valsts aizsardzības korporācija" gatavojas tam, lai 2025.gadā var sākt būvniecības procesu un, 2026.gadā to pabeidzot, uzstādīt iekārtas un uzsākt ražošanu.

Lai sekmētu NATO Austrumu flanga drošību, kompānija “Helsing”, kas attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu aizsardzības jomā, paplašinājusi savu darbību Baltijā un nodibinājusi “Helsing Estonia”.

Stratēģiskā paplašināšanās nodrošinās reģiona aizsardzības industriālās bāzes aprīkošanu ar vismodernākajām mākslīgā intelekta iespējām. Kompānija nākamo trīs gadu laikā Baltijas reģionā plāno ieguldīt 70 miljonus eiro.

Cieši sadarbojoties ar vietējiem industriālajiem partneriem, tiks stiprināta Latvijas un Baltijas aizsardzības infrastruktūra ar mūsdienīgiem mākslīgā intelekta risinājumiem. Investīcijas ieplūdīs jaunu darbības un ražošanas iekārtu izveidē ar vietējiem partneriem visā Baltijā. Balstoties uz šo sadarbību, kompānija plāno piedalīties Latvijas valsts aizsardzības nozares iepirkumos. Plānots, ka šīs investīcijas ne tikai uzlabos reģiona aizsardzības spējas, bet arī radīs nozīmīgas ekonomiskās iespējas.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Lietuvā sācis darboties Valsts aizsardzības fonds, kuram tiešsaistē var ziedot privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas.

1.oktobrī stājas spēkā Likums par aizsardzības fondu, kas ir daļa no Lietuvas mērķa aizsardzības finansējumu palielināt līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.

Aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns pirmdien teica, ka gan privātpersonām, gan uzņēmumiem būs vieglāk atbalstīt nacionālo aizsardzību. Vietnē "Gynybosfondas.lt" var veikt gan vienreizēju ziedojumu, gan izveidot regulāros maksājumus.

No 10.oktobra tiks piedāvāta iespēja iegādāties arī viena gada aizsardzības obligācijas ar gada likmi 2%.

Aizsardzības fonds izveidots nolūkā uzkrāt līdzekļus steidzamām prioritārām vajadzībām valsts aizsardzības spēju un civilās aizsardzības stiprināšanai.

Kasčūns paskaidroja, ka fondā iegūtie līdzekļi tiks novirzīti armijas divīzijas izveidei, tanku bataljonam, kājnieku kaujas mašīnu iegādei, pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, mīnu iegādei, fizisku un prettanku barjeru izvietošanai un citu pretmobilitātes pasākumu īstenošanai.

Opozīcijai "noraujot" kvorumu, Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā nenobalsoja par Klimata likuma projektu, kura mērķis ir nodrošināt virzību uz klimata pārmaiņu ierobežošanu un klimatnoturību.

Vairākas reizes balsojot, par likumprojektu nobalsoja 48 deputāti, vienam atturoties. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdi.

Pirms balsojuma debatēs Vides, klimata un enerģētikas apakškomisija priekšsēdētāja, deputāte Jana Simanovska (P) uzsvēra, ka Klimata likums ir nepieciešams, jo no parlamenta tribīnes vairākkārt izskan skepse par klimata jautājumiem.

Deputāte, atsaucoties uz pētījumu, norādīja, ka 54% respondenti Latvijā uzskata, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problēma, savukārt 32% domā, ka tā ir samērā nopietna problēma.

Opozīcijas deputāte Linda Matisone (AS) pauda, ka neesot zināms precīzs un objektīvs izmaksu novērtējums, cik valstij izmaksās klimatneitralitātes mērķu sasniegšana. Parlamentāriete piebilda, ka uz šo jautājumu atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) komisijā neesot varējusi atbildēt.

Aptuveni puse (52%) finanšu līdzekļu jeb 2,1 miljons eiro, kuri palikuši VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīcībā pēc valstij piederošu īpašumu atsavināšanas 2023.gadā, ir ieguldīti dažādu ar kultūru saistītu objektu sakārtošanā, tostarp Leļļu teātra, VDT atjaunošanā un kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” izveidē, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Viens no mūsu darbības mērķiem ir uzturēt optimālu valstij piederošu nekustamo īpašumu portfeli. Tādēļ valstij piederošos īpašumus, kuri nav izmantojami publiskā sektora vajadzībām, pārdodam, daļu no iegūtajiem līdzekļiem novirzām vai nu iepriekš plānotiem remontdarbiem vai attīstības projektiem, vai arī ārkārtēju situāciju risināšanai. Ar kultūras funkciju saistīti objekti vai kultūrvēsturiski īpašumi ir viena no mūsu prioritātēm,” skaidro Vārna.

No valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ienākumiem nekustamo īpašumu sakārtošanai 2023.gadā pavisam novirzīts 4,1 miljons eiro. Tie ieguldīti, piemēram, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kāpņu atjaunošanā un elektroinstalācijas sakārtošanā, Tautas frontes muzeja ēkas kultūrvēsturiskajā izpētē, arī atsevišķos attīstības objektos, tostarp Leļļu teātra un Valmieras drāmas teātra atjaunošanā, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TABFAB” tapšanā.

Ekspluatācijā nodots kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” Rīgā, Miera ielā 58a. Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) plāno uzsākt mācības jaunajās telpās šī gada nogalē, ziņo VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“”TabFab” kvartāla attīstības projekts ir būtisks solis, lai atdzīvinātu bijušo Rīgas Tabakas fabrikas teritoriju, kas līdz šim tika uzskatīta par degradētu. Projekts ne tikai uzlabo apkārtējo vidi, bet arī veicina apkaimes attīstību, piedāvājot paplašinātas izglītības iespējas un piesaistot jaunas investīcijas,” norāda J. Gavrilova.

Šis kvartāls kļūs par mūsdienīgu un atvērtu vidi, kas veicinās sadarbību starp akadēmisko un radošo industriju pārstāvjiem, kļūstot par magnētu ne tikai nozares profesionāļiem, bet arī vietējiem un ārvalstu interesentiem. Tas stiprinās Rīgas kultūras un radošo industriju centra pozīciju.

“VNĪ pārraudzībā un vadībā pārbūvētās ēkas Tabakas fabrikas kvartālā ir fundamentāli svarīgas Latvijas Kultūras akadēmijas straujākai attīstībai. Pāreja uz šīm ēkām nodrošinās augstskolas stratēģisko mērķu - veidot spēcīgu vienotu un mūsdienīgu akadēmisko, jaunrades un pētniecisko telpu, kā arī būt atvērtai plašākai internacionalizācijai – realizāciju,” norāda LKA rektors, profesors Dāvis Sīmanis.

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi pagājušajā gadā varētu būt sasnieguši divu miljardu eiro apgrozījumu salīdzinājumā ar 1,6 miljardiem eiro 2023.gadā, pirmdien intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" sacīja Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Viņa gan vērsa uzmanību, ka inovācijām un pētniecībai aizsardzības industrijā no valsts puses tiek atvēlēts neliels finansējums - viena līdz divu miljonu eiro apmērā, un pēdējos divos-trīs gados tas nav pieaudzis.

Tāpat Egle sacīja, ka lielāko tiesu no apgrozījuma veido aizsardzības industrijas eksports, bet vietējie pasūtījumi nav tik lielā apmērā. Tostarp Egle minēja, ka, piemēram, no Latvijas ražotājiem tiek iepirkti tikai 10% no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamā individuālā aprīkojuma - taktiskā apģērba, munīcijas, kiberdrošības pakalpojumiem.

Egle atzina, ka vienlaikus aizsardzības nozarei nepieciešamajās būvniecības, inženiersistēmu, transporta dzīves cikla nodrošināšanas jomās vairāk nekā 80% tiek iepirkti no Latvijas uzņēmumiem.

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Igaunijas Aizsardzības investīciju centra (RKIK) slēgtajā konkursā par tiesībām ražot munīciju Emari militārās bāzes teritorijā uzvarējis Igaunijas uzņēmums "Nitrotol", kurš ražošanu plāno sākt pavasarī.

RKIK informēja, ka slēgtajā konkursā piedalījās trīs vietējie uzņēmumi "Nitrotol", "ESTDEFIN Production" un "Estonian Ammunition Plant". Atbilstoši konkursa noteikumiem sešu locekļu komisija izraudzījās labāko piedāvājumu, izvērtējot rīcības plānu, objekta izmantošanas nodevu, kompānijas apgrozījumu un to, cik lielā mērā produkts ir nepieciešams Igaunijas Aizsardzības spēkiem, kā arī līgumā ietverto produktu klāstu.

RKIK par valsts aktīviem atbildīgais Tambets Tenisons paskaidroja, ka visu trīs uzņēmumu rīcības plāni bija reālistiski un uzticamu, taču "Nitrotol" plāns bija "pamatīgāks, apdomātāks un caurskatāmāks". Gan rīcības plāns, gan kompānijas atbildes uz papildu jautājumiem pārliecināja konkursa komisiju, ka "Nitrotol" ir veicis pietiekamus sagatavošanās darbus, lai solītajos termiņos paveiktu plānoto.

Aizsardzības ministrija izvērtē iespējamo mīnu ražošanu Latvijā, pastāstīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Latvijai attīstot munīcijas un sprāgstvielu ražošanas zināšanas un tehnoloģijas, sadarbībā ar partneriem var sākt domāt par nākamajiem soļiem, un patlaban tiek vērtēts, kāda ir iespēja mīnu komplektēšanai vai ražošanai.

"Svarīgi ir veidot starptautisko partnerību. [..] Vēlamies sadarboties arī ar vietējo industriju un vietējiem uzņēmējiem," uzsvēra ministrs.

Runājot par artilērijas munīcijas modulāro sprāgstvielu bloku rūpnīcas projektu, Sprūds norādīja, ka projekta realizēšana Latvijā paredzēta trīs gadu laikā. Darbs pie ražotnes projektēšanas un attīstīšanas sāksies jau šogad.

Ministrs patlaban nevēlējās atklāt potenciālās ražotnes atrašanās vietu, jo visa informācija par šo projektu pagaidām vēl nav publiska. Kad visas detaļas ar partneriem būs saskaņotas, Aizsardzības ministrija varēšot atklāt gan nepieciešamā finansējuma apmēru, gan konkrēto vietu.

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Aizvadīts Starptautiskās aizsardzības produkcijas ražotāju asociācijas (SAPRA) oficiālais atklāšanas pasākums.

Pasākums pulcēja vairāk nekā 70 vadošo industrijas ekspertu, uzņēmumu pārstāvju un valsts amatpersonas no vairākām valstīm, lai iezīmētu jaunu posmu aizsardzības industrijas attīstībā.

Pasākumu atklāja SAPRA valdes priekšsēdētājs Edgars Zandmanis, uzsverot nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, lai stiprinātu Eiropas drošību un veicinātu inovācijas aizsardzības nozarē. Viņš atzīmēja, ka asociācijas galvenais mērķis ir apvienot fotonikas un optikas uzņēmumus no dažādām valstīm un padarīt Latviju par svarīgu punktu NATO austrumu flangā.

SAPRA valdes priekšsēdētājs E. Zandmanis uzsver, ka "SAPRA" ir būtisks solis, lai nostiprinātu aizsardzības produkcijas ražotāju nozīmi Latvijas tautsaimniecībā un veicinātu sadarbību ar valsts pārvaldes un starptautiskajām institūcijām. “Mūsu mērķis ir ne tikai nodrošināt pārstāvību nozares interesēm, bet arī skaidrot aizsardzības ražošanas būtisko nozīmi valsts drošības un ekonomikas kontekstā,” norāda Edgars Zandmanis.

Lietuvas aizsardzības finansējums 2026.-2030.gadā būs 5-6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai ātrāk varētu izveidot armijas divīziju, piektdien nolēma Valsts aizsardzības padome, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas.

Pēc padomes sēdes prezidents Gitans Nausēda žurnālistiem teica, ka "vienojāmies, ka periodā no 2026. līdz 2030.gadam aizsardzībai gadā tiks atvēlēti 5-6% no IKP".

Viņš paskaidroja, ka vienošanās ļaus šajā periodā aizsardzības finansējumu saglabāt vidēji 5,5% līmenī.

Nausēda teica, ka Lietuvai līdz 2030.gadam, nevis "kaut kad tālākā nākotnē", ir jāsasniedz pilnīga divīzijas un citas kritiskās infrastruktūras rīcībspēja.

Viņš norādīja, ka sagaida "maksimālu institūciju mobilizāciju".

"Krievijas militārās agresijas iespēja joprojām ir reāla, taču tā nav neizbēgama. Mums ir būtiski jāpalielina centieni stiprināt aizsardzību un atturēšanu un tam jāvelta vairāk resursu," sacīja prezidents.