Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".
Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.
Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.
DAIF Latvija padomes priekšsēdētājs Agris Dundurs klātesošajiem ieteica novērtēt mazas valsts priekšrocības. Tas nozīmē, ka varam būt daudz elastīgāki, ka mums ir daudz ātrāka informācijas apmaiņa. NATO lielu nozīmi piešķir inovācijām, bet situācija Ukrainā pierāda, ka nepieciešams ātrāk, lētāk un vairāk. Inovācijas ir vitāli nepieciešamas, bet inovācija nav vienlīdzības zīme lieliem projektiem un lielām izmaksām. Inovācija var nākt no katra un arī katra maza lieta var nest papildu pienesumu. Uz nākotni jādomā par tādām lietām kā savietojamība un standartizācija. Kā lielu ieguvumu A. Dundurs atzina, ka esam salauzuši pelēko latvieti, kas viens sēž savā viensētā. Esam iemācījušies sadarboties un darīt lietas kopā, apvienojot spēkus un zināšanas. Būtisks ir dialogs ar ministriju un jāapzinās, ka mazā valstī šis dialogs ir daudz ciešāks. Šis ir iespēju laiks. Izmantosim Latvijas priekšrocības!
Vineta Mileiko, Aizsardzības industrijas un inovāciju politikas departamenta direktore iepazīstināja ar NATO DIANA projektu. DIANA mērķis ir sekmēt divējādas pielietojamības jaunuzņēmumu, kas darbojas jauno un transformējošo tehnoloģiju jomā, attīstību ANTO dalībvalstīs, veicinot sadarbību starp inovatoriem, pētniekiem un gala lietotājiem. Dalībai DIANA nebūs ātru rezultātu, tas drīzāk ir kā maratons. Šobrīd nedaudz atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, bet tas nenozīmē, ka finišā nevaram būt kopā vai pat priekšā kādam. DIANA 2024.gada Izaicinājumu tēmas tiks paziņotas jūlijā. Ceļojuma otrajā daļā uzņēmēji diskusijā dalījās ar savu pieredzi NATO projektos.
Andris Baumanis, Unilab vadītājs uzsvēra, ka nokļūšana pie gala lietotāja ir ļoti svarīga. Sevišķi jaunuzņēmumiem. Latvijā ir jāveido sava vietējā ekosistēma un tad var domāt par startu DIANA. Jo labāk darbosies vietējā ekosistēma, jo spēcīgāki kļūsim un vieglāk būs virzīties ārpus Latvijas. Arī Latvijā ir uzņēmumi, kuri pārsvarā darbojas eksporta tirgos. Šādi uzņēmumi padara mūsu turīgākus, sekmē valsts izaugsmi. Aicināja izmantot akseleratoru sniegtās iespējas. Tie palīdz sasniegt mērķus, radīt jaunus eksportspējīgus uzņēmumus. Vineta Mileiko, diskusijā piebilda, ka ekosistēmu var veidot, izmantojot grantu programmas. Šogad ir piešķirti 1,2 miljoni eiro. Mums ir daudz vajadzību, bet noteikti ir jādomā arī par eksportspēju. Jāizmanto to uzņēmumu pieredze, kas spējuši iziet plašākos tirgos.
Aldis Gulbis, Dati group pārstāvis atzīst, ka nav ceļš nav bijis viegls. Līdz pirmajiem lielākiem rezultātiem bijis jāgaida aptuveni 7 gadi. Sākumā jāatrod sadarbības partneri, kas gatavi līdzdarboties, kas spēj piedalīties projektā un tikai tad sākas līguma slēgšanas process. IT industrija ir starptautiska. Dati group ir bijis kopprojekts ar 14 valstīm. Šajā jomā līguma parakstīšanas process ir pilnīgi atšķirīgs no ikdienas līgumiem. Tā bijusi laba pieredze kā pārvarēt juridiskus šķēršļus, kā strauji risināt birokrātiskas procedūras. Jāmeklē veidi kā paplašināt savu piedāvājumu klāstu. Jo tu spēj piedāvāt plašāku pakalpojumu spektru, jo konkursos labāki rezultāti. Ar ļoti šauru specializāciju ir grūtāk gūt panākumus. Jāizmato iespēja sadarboties ar pasaulē zināmām kompānijām. Tas var pavērt jaunas durvis. Arī DAIF ir vieta, kur var uzdot jautājumus un saņemt padomus.
LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš pauda, ka NATO pieredze ir atšķirīga no ES projektiem. Ir daudz mazāka birokrātija un virzība notiek daudz straujāk. Tik zemu birokrātijas līmeni citos projektos nav pieredzējis. Vēl viena nianse NATO projektos - pasūtītajam ļoti interesē rezultāts. Gribētos, lai Latvijas sistēma būtu uz rezultātu vērsta, nevis uz procesu regulēšanu. Jābūt kapacitātei un zināšanām, stabilam pamatam. Nevar uztaisīt kvantu sensorus, bez zināšanām par kvantu fiziku.
RSU Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesors Māris Taube darbojas zinātnes jomā ar praktisku ievirzi. NATO projektos novērtē sadarbības partneru augsto profesionalitāti. Viņiem ir militāro misiju pieredze un tagad ar šo pieredzi viņi ir profesori augstskolās. Viņš arī atzīmēja vienkāršu un skaidru komunikāciju un ļoti labu darba organizāciju.
SIA Valpro valdes priekšsēdētājs Aivars Flemings atzina, ka starptautiskos projektos liela nozīme ir standartizācijai un unificēšanai, lai būtu produktu savietojamība. Šobrīd atsevišķām valstīm vēl dažādi standarti. Ir jāpārzina savs produkts no pasaules skatu punkta. Jāzina, kas var interesēt patērētāju citos reģionos. Svarīgs ne tikai produkts, bet jādomā arī par tā pielietojamību. Problēma mēdz būt tāda, ka līguma slēgšana ir samērā ilga, bet pasūtījums jāizpilda ātri. Jāspēj ātri pielāgoties un jārēķinās ar sīvu konkurenci.
SIA Belss valdes loceklis Kaspars Ziediņš minēja, ka pieredze ar katru valsti ir bijusi citādāka. Bet arī uzsvēra vienkāršo un pretimnākošo komunikāciju. Tas gan nenozīmē, ka komunikācija no mūsu puses varētu būt citādāka. Arī pašiem jābūt atsaucīgiem. Savukārt birokrātija ne vienmēr ir slikta, tā palīdz sastrukturizēt lietas, palīdz sakārtot procesus. Ja sākumā prasības liekas nesaprotamas, tad projekta gaitā saproti, ka tās var arī palīdzēt. Svarīgi ir veidot sadarbību ar atzītiem un nozarē lieliem, starptautiskiem uzņēmumiem, bet tam nepieciešams radīt patiešām labu, kvalitatīvu produktu.
Noslēgumā Elīna Egle atzīmēja, ka 20 gadus esam NATO ar sevi iepazīstinājuši, veidojuši savas valsts un savu uzņēmēju atpazīstamību, tagad jāgaida rezultāti, bet gulēt uz lauriem nevaram. Savukārt ceļojuma otrajā dienā ciemojāmies Liepājā, pie ''Global Wolf Motors'' īpašnieka Klāva Ašmaņa, kurš iepazīstināja gan ar savu produkciju, gan izstāstīja savas uzņēmuma tapšanas stāstu. Par biznesa izveidi, par pirmajiem klupieniem un veiksmēm, par sadarbību ar ārvalstu partneriem. Vēlme bijusi, lai tiešām būtu vietējais Liepājas ražojums. Pēc iespējas vairāk ražot detaļas uz vietas. Lielākais noieta tirgus ir civilais sektors, eksports uz 20 valstīm. Viens no labākajiem produktiem pasaulē savā klasē. Labāk strādāt ar divējādas nozīmes produktu. Ja tikai orientētos uz militāro jomu, tad būtu grūtāk izdzīvot. Veido šobrīd produktu un tirgu, nākamajiem uzņēmējiem būs vieglāk.
Kristiāns Brēdermanis, Brasa Defence Systems padomnieks atzina, ka ne vienmēr vajadzīgas augstās tehnoloģijas, kā rāda Ukrainas pieredze bieži vien vajadzīgs labs masveida produkts. Bet attīstībai nepieciešamas arī augstās tehnoloģijas. Produktiem jābūt standartizētiem un savietojamiem ar citiem. Arvien būtiska nozīme būs autonomām sistēmām, jo tās var atslogot cilvēkus. Ukraina ir laba iespēja mācībām un produktu testēšanai. Produktam jābūt labākajam un tad jebkura armija gribēs tādu iegādāties. Ja produkts nebūs kvalitatīvs, neviens lobijs nelīdzēs. Krīzes situācijā tikai vietējā industrija var operatīvi palīdzēt. Tā būtu maksimāla jāatbalsta, bet to nevar darīt mākslīgi, produktam jābūt labam.
Ainārs Knoks, LU cietvielu fizikas institūta zinātnieks un Materize platformas klientu risinājumu vadītājs minēja, zinātnieki gatavi iesaistīties arī nākotnes pētījumos. Kā lielāko problēmu viņš minēja faktu, ka visu gribam izdarīt paši. Varētu paveikt vairāk, ja savā starpā iemācītos sadarboties. Svarīga ir sadarbība ar industriju. Ir jāzina tirgus, tā prasības un arī armijas nākotnes vajadzības, tad vieglāk radīt un piedāvāt jaunus produktus. Noslēguma dalībnieki atzina, ka aizsardzības joma ir uzticamības bizness. Šeit nevar gaidīt ātrus rezultātus. Jāiegūst partneru uzticamība un to nedrīkst to zaudēt. Ja to zaudē, tad ceļš slēgts uz visiem laikiem. Uzticamību var gūt tikai ilgākā laikā. Aizsardzības ministrijas pārstāvji ieteica sekot līdzi informācijai par tirgus izpētēm un piedalīties tajās. Tā ir laba iespēja iepazīstināt ar savu produktu.
Runājot par jaunuzņēmumiem pieredzējušie uzņēmēji ieteica jau sākumā domāt plašāk par Latvijas tirgu. Ieteica startēt grantu programmās, fondos. Kā labu risinājumu viņi ieteica sadarboties jau ar zināmiem uzņēmējiem, piedāvāt viņiem ideju un attīstīt kopā. Vienlaikus viņi atzina, ka bieži vien jaunuzņēmumu prezentācijas mēdz būt labākas par produktu.
Noslēgumā Elīna Egle izteica visiem pateicību par dalību atzina, ka pieredzes stāsti liecina, ka katram sadarbība ar NBS ir veidojusies pilnībā citādi. Jāapzinās, kas ir mūsu zināšanu bāze. Jāsaprot, ko varam attīstīt un kurā virzienā doties?
NATO ir definējis deviņus nākotnes virzienus: mākslīgais intelekts, autonomās sistēmas, kvantu tehnoloģijas, biotehnoloģijas un cilvēka pilnveidošana, hiperskaņas sistēmas, kosmoss, jauni materiāli un ražošana, enerģija un dzinējspēks, nākamās paaudzes sakaru tīkli. E.Egle aicināja izvērtēt, kuri no šiem virzieniem varētu noderēt un aicināja izmantot iespēju iesaistīties NATO Industrijas padomnieku grupas un Zinātnes tehnoloģiju organizācijas darbā, pievērst uzmanību NATO un pašmāju tirgus izpētēm, lai savlaicīgi sagatavotos piedāvājuma sniegšanai, kā arī izmantot DAIF Latvija atbalstu dalībai NATO iniciatīvās, kā DIANA un NATO Inovāciju fonds. Un, protams, popularizējot produktus un pakalpojumus platformā cluster.lv, lai turpmākajās desmitgadēs Latvijas uzņēmumi un jaunuzņēmumi arvien veiksmīgāk integrētos NATO aizsardzības spēju attīstībā.
Pasākums norisinājās ar NATO atbalstu.