Interese iegādāties dzīvokli, biroju vai ēkas Vecrīgā joprojām ir saglabājusies, tā secināts nekustamā īpašuma kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty veiktajā pētījumā Vecrīgā premium segmentā*.

Pēdējo trīs gadu laikā šajā pilsētas daļā ir pārdoti 24 namīpašumi par gandrīz 30 miljoniem eiro. Tomēr, lai Vecrīga kļūtu patiesi pievilcīga, tā jāveido ne tikai tūristiem, bet jārada arī infrastruktūra kā patstāvīgai dzīvesvietai vietējiem iedzīvotājiem.

Pēdējos gados piedāvājumā biežāk parādās īpašumi ar lielāku platību, kas skaidrojams ar izmaiņām valsts sektora telpu izmantošanā, kas pārceļ savu darbību ārpus Vecrīgas. Šobrīd Vecrīgā pārdošanā ir vidēji 22 dažādi namīpašumi, turklāt lielākā daļa jeb 16 piedāvājumi ir kompānijas Latvia Sotheby’s International Realty pārziņā.

Pēc pandēmijas tūristu skaits un to sastāvs Vecrīgā ir kardināli mainījies, tāpēc šobrīd uzņēmējiem savs piedāvājums jāorientē ne tikai uz tūristiem, bet arī vietējiem iedzīvotājiem un biznesu atzīmē Santa Rozenkopfa, CBRE Baltics izpilddirektore.

Pirms pandēmijas tūristi Vecrīgu apmeklēja divas reizes vairāk nekā jebkuru citu vietu galvaspilsētas centrā, kas šī reģiona uzņēmējiem attiecīgi nozīmēja arī lielāku ienākumu potenciālu, spriež S.Rozenkopfa. Šobrīd gan situācija ir citāda - izaicinājumus rada ne tikai tūristu skaits, bet arī biroju telpu pārkārtošanās un uzņēmumu lemšana par labu jaunajiem projektiem, kas piedāvā modernu vidi un plānojumu, secina CBRE Baltics izpilddirektore, piebilstot, ka šī iemesla dēļ Vecrīgas uzņēmējiem ir jāpielāgojas jaunajai situācijai un savs pakalpojumu klāsts jāpaplašina.

Centrs vienmēr prioritāte

Ir vairāki faktori, kas ļautu atdzīvināt pakalpojumu un tirdzniecības piedāvājumu pilsētas centrā, un pie šī aspekta būtu jāstrādā ne tikai uzņēmējiem, bet arī valstij un pašvaldībai, domā S.Rozenkopfa. “No valsts un pašvaldības puses būtu jāsakārto vismaz trīs lietas - vēsturisko ēku aizsardzības regulējums, ēku un infrastruktūras pārvaldības modelis, kā arī vide kopumā. Pēdējā laikā daudz dzirdēts par to, ka tirgotāji nevēlas atvērt veikalus pilsētas centrā, un jāsaka, ka tas ir gan mīts, gan patiesība. Ja runājam par pašu pilsētas sirdi – Vecrīgu un centrālos kvartālus vēsturiskajā centrā, atceroties visus gadījumus, kad pie mums ir vērsušies atpazīstami zīmoli, lai atvērtu pirmo vietu vai paplašinātu esošo tirgus daļu, nekad nav bijis gadījums, kad lokācija pilsētas centrā netiktu izskatīta. Tieši otrādi, atvērt vismaz vienu veikalu pilsētas centrā ir nereti bijusi pat dominējošā vēlme, ja būtu attiecīgs telpu piedāvājums. Šeit gan sākas problēmas - flagmaņu veikalu gadījumā lielākajā daļā ēku tehniski vai likumdošanas ierobežojumu dēļ nav iespējams izveidot 500 – 2000 m2 veikalu ar atbilstošu plānojumu un fasādi. Savukārt mazākiem formātiem, kam telpas būtu vieglāk pielāgot, ir nepieciešama jau gatava pircēju plūsma vai pārliecība, ka tiek veiktas nepieciešamās aktivitātes, lai šāda plūsma parādītos nākotnē. Ja mūsdienīga ēku, ielu un satiksmes pārvaldes likumdošana un prakse, kas dotu pietiekamu elastību investoriem un uzņēmējiem, nepastāv, veikali jau gatavus risinājumus un pretimnākšanu saredz tirdzniecības centru vidē, kur šie jautājumi tiek risināti. Tieši tādēļ arī no mūsu projektiem, kur tomēr mums ir izdevies atvērt veikalu pilsētas centra pirmajā stāvā, tās ir lokācijas, kas vai nu pārklājas ar tirdzniecības centra pirmo stāvu vai atrodas tiešā tirdzniecības centra tuvumā,” stāsta S.Rozenkopfa.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu, 20.septembrī topošajā apartamentu viesnīcā Carillon Aparthotel nosvinēti spāru svētki.

Jaunā viesnīca tiek būvēta, pilnībā rekonstruējot ēku Vecrīgā, Pils ielā 13. Jaunā viesnīca atradīsies pirmskara laika 6.stāvu mūra ēkā, kurā savulaik atradušies gan dzīvokļi, gan biroji.

Investīcijas viesnīcas izveidē veic AmberStone Group, AS meitas uzņēmums AmberStone Hotels, SIA, kura plānotais ieguldījums caur savu meitas uzņēmumu Carillon Apathotel, SIA būs vairāk nekā 12 miljonus eiro.

Ēkas kopējā platība pēc rekonstrukcijas būs vairāk nekā 5000 m2. Jaunās viesnīcas atvēršana paredzēta 2025. gada otrajā kvartālā. Tajā atradīsies 61 no jauna izbūvēts apartaments. Būs pieejami apartamenti gan ar skatu uz Doma baznīcu, katrā numurā būs ierīkota virtuve, tāpat vairākos numuros tiks izbūvētas terases.

Rīgas dome plāno šonedēļ pieņemt jaunus koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas noteikumus, kas paredz noteikt gan ātruma ierobežojumus, gan speciālas zonas mikromobilitātes rīku novietošanai.

No 1. maija koplietošanas elektroskrejriteņus un velosipēdus Vecrīgā varēs novietot tikai speciāli izveidotās vietās, kas nozīmē, ka novietošanas aizlieguma zonā būs visa Vecrīga. Savukārt no 1. jūnija šī zona tiks paplašināta līdz Elizabetes ielai un pakāpeniski tiks ieviesta visā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Jaunie noteikumi paredz, ka ātruma ierobežojuma zonā, Rīgas vēsturiskajā centrā, koplietošanas transportlīdzekļa ātrums nedrīkstēs pārsniegt 20 km stundā. Tostarp būs aizliegts novietot koplietošanas transportlīdzekli novietošanas aizlieguma zonās, izņemot kartē norādītās mikromobilitātes rīku novietošanas vietās.

Lai virzītos uz drošu un sakārtotu pilsētvidi, iestājoties labvēlīgiem laikapstākļiem, tiks sākta arī mikromobilitātes rīku novietošanas zonu paplašināšana. Zonas ierīkos vietās, kur transportlīdzekļu atstāšana līdz šim radīja neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā tiks izveidoti vairāki desmiti jaunu zonu.

Pieaugot energoresursu cenām, gluži saprotamas ir bažas, ka krietni palielināsies arī elektroauto uzturēšana. Vai tā tiešām ir?

Jebkurš ziņu virsraksts saistībā ar energoresursu cenu pieaugumu šobrīd izraisa īstu ažiotāžu. Ja virsraksts skaļi vēstī, ka elektrības cena pilsētas uzlādes punktos augs no 15 līdz 52 centiem, vairums lasītāju neiedziļinās, ka tas, iespējams, ir attiecināms uz noteikta uzņēmuma infrastruktūru vai ir spēkā uz noteiktu periodu, un, krītoties elektrības biržas cenai, samazināsies arī auto uzlādes izmaksas. Ziņas virsraksts vēstī tikai to, ka braukt ar elektroauto būs trīsreiz dārgāk, tāpēc cilvēku bažas ir saprotamas, taču tās nav viennozīmīgi pamatotas.

Pirmkārt, vairāk nekā 90% elektroauto īpašnieku, kuri dzīvo privātmājās, savu auto uzlādē mājās. Skaidrs, ka ir neietekmējami apstākļi – ja kāps elektrības cenas, palielināsies arī elektroauto uzlādes izmaksas. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas jau pirms kāda laika ir noslēguši līgumu par elektrības pieslēgumu ar izdevīgu fiksētu tarifu. Tomēr arī elektroauto īpašnieki, kuriem nav iespējas uzlādēt savu auto mājās vai kuru izvēlētais tarifa plāns ir piesaistīts biržas cenām, var ietekmēt savus ikmēneša izdevumus par auto uzlādi – uzlāde nakts stundās, priekšroka lētākajam piedāvājumam pilsētas uzlādes punktos, tarifa plāna maiņa mājās, saules paneļi, kas ļauj padarīt mājsaimniecību energoefektīvāku un pašiem ģenerēt savu elektrību, mājsaimniecības kopējā elektroenerģijas patēriņa samazināšana. Sabiedrības rīcībā ir dažādi veidi, kā ietekmēt rēķinu par elektrību un attiecīgi – kā ietekmēt automašīnas uzlādes izdevumus. Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp elektroauto un iekšdedzes dzinēja auto, jo degvielas cenas mēs nekādā veidā ietekmēt nevaram.

Pēc 6 gadus ilgas rekonstrukcijas 16.maijā svinīgi atklāta atjaunotā viesnīca Vecrīgā Konventa Sēta Hotel.

Viesnīcas rekonstrukcija tika pabeigta 2023. gada beigās. Tās ietvaros tika atjaunots viss vēsturiskais viesnīcas komplekss, kurā atrodas 9 ēkas, 161 augstas klases dizaina numuriņš un 4 konferenču zāles, kas piemērotas gan konferencēm, gan privātām svinībām.

Veidojot viesnīcas jauno interjeru, ieviests jauns plānojums, veikts iekštelpu kapitālais remonts, tāpat atjaunotas visu ēku fasādes un izbūvētas pandusu piekļuves cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Rekonstrukcijas laikā no jauna izbūvēti iekšējie inženiertīkli, nomainītas ārējās komunikācijas, ieviests jauns iekštelpu dizains. Vienā no viesnīcas ēkām atvērts restorāns Two More Beers, kā arī dizaina kafejnīca Cruffins. Papildu ēku rekonstrukcijai īpaša uzmanība pievērsta viesnīcas kompleksa ārtelpas labiekārtošanai, saglabājot vietas vēsturisko sajūtu un gleznainās ieliņas.

“Es nekad dzīvē neesmu izvēlējies vieglākos ceļus. Ja ir divi ceļi – vieglais un grūtais, tad automātiski izvēlos grūto, jo es ticu, ka tur būs kaut kas labāks,” intervijā Dienas Biznesam saka restorāna John Chef’s Hall šefpavārs Kristaps Sīlis, kura vadītais restorāns nupat ieguvis Michelin zvaigzni.

Fragments no intervijas

Lūdzu, iepazīstini ar sevi! Kā veidojies tavs ceļš līdz virtuvei?

Esmu no Limbažu puses – Alojas. Vidusskola nebija man, jo ar atzīmēm bija, kā bija. Iestājos Jāņmuižas profesionālajā vidusskolā. Otrajā, trešajā kursā biju pārliecināts, ka šajā profesijā nestrādāšu. Pabeigšu skolu, saņemšu diplomu un, visticamāk, iešu tēva pēdās – būšu celtnieks. Klikšķis bija tad, kad neplānotas sagadīšanās pēc es nonācu praksē Dikļu pils restorānā, kurā strādāja Valters Zirdziņš. Tā bija pirmā vieta, kur es sapratu, ka pavārs nav tikai tas, kurš taisa karbonādes un kotletes. Nokārtoju eksāmenus, man piedāvāja palikt tur strādāt, bet pēdējā gadā man bija skaidra vīzija – Rīga un Vecrīga. Tas bija mērķis, jo visi par to runāja – Vecrīga ir pavāru Meka un labākā vieta, kur būt pavāram. Dzīvē, protams, pierādījies, ka tas tā nav. Devos uz Vecrīgu – staigāju pa restorāniem un jautāju, vai nevajag darbiniekus. Viena no vietām, kur es iegāju, bija restorāns Vive le Figaro. Tajā laikā Vincents, Kaļķu vārti un Vive le Figaro bija vieni no top restorāniem. Pieredzes man nekādas nebija, bet tas bija forši, ka Vive le Figaro šefpavārs man deva šo iespēju. Es spēju sevi ātri pierādīt. Uznāca krīze, šo restorānu vēra ciet, jo tas bija dārgs, ar labiem produktiem un kvalitāti.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi izsoli nekustamajam īpašumam Vecrīgā, Mazajā Monētu ielā. Īpašums tika nosolīts par 405 000 eiro ar vienu soli, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Šajā vietā redzams potenciāls tirdzniecības, biroja, nelielas dzīvojamās platības vai jaukta tipa ēkas attīstībai. Īpašuma atrašanās vieta ļauj pilnvērtīgi izmantot visas priekšrocības, apvienojot vēsturisko auru ar ērtu piekļuvi un daudzpusīgām attīstības iespējām,” norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolītais nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, Mazās Monētu un Šķūņu ielu krustojumā, kvartālā, ko veido Mazo Monētu, Šķūņu un Mazā Jaunavu iela. Mazā Monētu iela pirmo reizi dokumentos minēta 1393. gadā. Tuvākajā apkārtnē sastopami komerciālie un dzīvojamie ēku projekti, veidojot dinamisku un pievilcīgu vidi, kas ir blīvi apdzīvota. Turklāt blakus esošajās ielās ir iespējama transporta apstāšanās un stāvēšana, nodrošinot īpašumam ērtu piekļuvi.

Vienā no galvenajām pasaules metropolēm, Londonā, 20.novembrī durvis vēris jauns Two More Beers restorāns. Londonas restorānu atklāja AmberStone Hotels, SIA grupas sabiedrība Lielbritānijā 2MB Management Limited. Restorāna izveidē un apgrozāmajos līdzekļos investēti 3 miljoni britu mārciņas.

Izvēlētā atrašanās vieta - adrese: Islington, 59 Upper Street atrodas dinamiskajā Angel rajonā, kas pazīstams ar kultūras vietām, plaukstošu naktsdzīvi, kā arī lielu restorānu un veikalu izvēli, kas turp ik dienu vilina tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un tūristu.

Ņemot vērā, ka Londonā alus kultūra ir ļoti populāra, pilsēta ir ideāla vieta, lai ar laiku paplašinātu darbību, izveidojot arvien jaunus restorānus.

Jaunā Two More Beers restorāna interjera dizainu izstrādājusi dizaineres Everita Vegere un Anda Ozoliņa, kura veidoja arī Rīgas restorāna Two More Beers dizainu. Pieturoties pie līdzīga koncepta, Londonas restorāna interjerā iekļauti laikmetīgāki un gaišāki akcenti, bet maltīšu pasniegšanas veidam piešķirta papildu elegance.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā uzsākti būvdarbi vēsturiskās noliktavas ēkas Vecpilsētas ielā 7, Rīgā atjaunošanai, pielāgojot to VSIA “Latvijas proves birojs” vajadzībām.

Saskaņā ar lietotāja vajadzībām ēkā tiks izbūvētas gan apmeklētāju pieņemšanai atbilstošas telpas, gan telpas darbam, kā arī specifiski drošības risinājumi, ķīmiskās testēšanas laboratorijas un seifi, kas piemērotas dārgmetāla izstrādājumu pieņemšanai, uzglabāšanai un testēšanai. Ēkas atjaunošanas projekta izstrādi veicis projektēšanas uzņēmums SIA CMB. Par būvdarbu veikšanu noslēgts līgums ar SIA “KUUM’’ par 2,27 miljoniem eur.

“Soli pa solim, bet mērķtiecīgi veicam vēsturisko ēku atjaunošanu un esam gandarīti, ka vēl viens īpašums Vecrīgā ir atradis sev pielietojumu un tajā sev jaunu mājvietu radīs Latvijas proves birojs, tādēļ, veicot atjaunošanu, ēka tiks pielāgota lietotāja vajadzībām. Esam veikuši ēkas arhitektoniski māksliniecisko izpēti, secinot, ka tās ārējā veidolā ir saglabājamas vērtības, tādēļ ēkas atjaunošana un pārbūve notiks saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm,” atklāj VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova. Namu plānots atjaunot gada laikā, ja izmaiņas neradīs pārbūves gaitā radušies neparedzēti apstākļi vai atklājumi.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkos izsoli nekustamajam īpašumam ar komerciālas darbības potenciālu Skārņu ielā, Rīgas vēsturiskajā centrā pie Svētā Pētera baznīcas, informēja VNĪ pārstāvji.

Izsolē nekustamā īpašuma sākumcena ir noteikta 519 000 eiro apmērā. Izsoles solis ir 5000 eiro.

Izsolē pieejamā ēka atrodas uz vienas no Vecrīgas senākajām ielām – Skārņu ielas – kura izveidota 13.gs. sākumā kā vācu apmetnes centrālā iela. Nams Skārņu ielā 4 celts 15.gs. un tā pārbūve pēc Bīriņu muižas pils arhitekta Frīdriha Vilhelma Hesa projekta sākta 1875. gadā. Ēka ekspluatācijā nodota 1886. gadā. Fasādes atjaunošanas darbi veikti 2018. gadā. Nams ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Dzīvojamo ēku komplekss" (valsts aizsardzības Nr. 6564) sastāvdaļa.

“Nekustamā īpašuma tirgus dinamiku pēdējos gados ietekmējušas gan pandēmijas radītās ekonomiskās svārstības, gan kara situācija Ukrainā. Globālās tendences, piemēram McKinsey Global Institute veiktais pētījums rāda, ka pieprasījums pēc biroju telpām mūsdienās sarūk. Tomēr vēl aizvien pašmāju tirgū novērojam pieprasījumu nekustamajam īpašumam Rīgā, sevišķi Rīgas vēsturiskajā centrā gan komerciāla potenciāla, gan dzīvojamo platību potenciāla attīstīšanai. Īpašums Skārņu ielā investoriem sniedz ne tikai ekskluzīvu atrašanās vietu, bet arī iespēju attīstīt biznesu lielas tūristu plūsmas zonā. Saskaņā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas datiem, Vecrīga kļuvusi par vienu no iecienītākajiem tūrisma galamērķiem, līdz ar to novērojama tūrisma, nekustamā īpašuma un viesmīlības industriju attīstība,” informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Andris Vārna.

Vāgnera teātra atjaunošanas izmaksas varētu pieaugt līdz 45 miljoniem eiro, norādīja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Gailis uzsvēra, ka, gatavojot atjaunošanas projektu vecai mājai, nav iespējams veikt pilnīgu, skrupulozu izpēti. Viņš atzīmēja, ka, atsedzot sienas un noņemot apmetumu, atklājās ailas, kas nav kārtīgi aizmūrētas. Tāpat atsegtas jaunas plaisas, līdz ar to konstruktoriem vajadzēja pārstrādāt sākotnējo risinājumu, kā nostiprināt sienas, lai droši varētu iestrādāt pāļus.

Pēc Gaiļa paustā, patlaban teātra atjaunošanas sadārdzinājums sasniedz 800 000 eiro.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir līgums par teātra atjaunošanu 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Gailis rēķinās, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.

Patlaban nauda tiek meklēta pašā projektā, taču tas neizslēdz papildus finansējuma nepieciešamību, jo ēku rekonstrukcija Vecrīgā vienmēr ir saistīta ar izaicinājumiem, viņš atzina.

Karadarbība Ukrainā būtiski ietekmējusi Latvijas viesmīlības sektoru, tāpēc šobrīd mums ir jākoncentrējas uz tūristu piesaisti no citiem reģioniem, īpaši no Eiropas.

To intervijā DB norāda viesnīcu Radisson Blu Latvija Conference & Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel ģenerāldirektors Daniels Baranovskis (Daniel Baranowski). Viņš ir pārliecināts, ka Rīgai piemīt savs unikālais šarms un mūsu galvaspilsētas pozīciju pasaules tūrisma kartē var nostiprināt tikai spēcīgs mārketings. Mums ir jābūt ambicioziem un nav jābaidās arī no globālu pasākumu organizēšanas. Jo vairāk starptautiska mēroga pasākumus mēs pie sevis uzņemsim, jo lielāku uzmanību un atpazīstamību iegūsim, spriež D.Baranovskis, uzsverot, ka, izmantojot pareizos mārketinga instrumentus, tuvāko gadu laikā Rīgai ir potenciāls kļūt par vienu no Eiropas TOP galamērķiem.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Jauna tendence Baltijā ir stock office – telpas, kas apvieno trīs dažādas funkcijas – biroju, noliktavu un showroom jeb preču ekspozīcijas zāli. Sekojot ekonomikas attīstības dinamikai, Rīgas modernākajā biznesa rajonā Skanstē, Duntes ielā tādas piedāvā “Urban Stock”.

“Urban Stock” ir daudzfunkcionālas telpas uzņēmējiem, kurās apvienoti biroja, klientu apkalpošanas centru, ekspozīcijas zāļu un noliktavu telpu risinājumi. Apvienojot visas biznesa vienības zem viena jumta, var būtiski uzlabot uzņēmumu ikdienas darbību.

Mainoties tirdzniecības un iepirkšanās paradumiem, daudzi uzņēmumi vairs neredz standarta veikala telpas tirdzniecības centrā kā optimālu risinājumu savai darbībai. Tāpēc jauniem uzņēmumiem ir nepieciešamas telpas veikalam vai izstādes/ekspozīcijas zālei, noliktavai un birojam vienuviet.

Prestiža lokācija

Lielākā daļa stock office telpu parasti atrodas ārpus pilsētas centra, bet “Urban Stock” būtiska priekšrocība ir atrašanās vieta – teju pats Rīgas centrs, netālu no Vecrīgas, bet vienlaikus bez pilsētas centram raksturīgajām problēmām tuvu piebraukt un novietot auto. Vecrīga, galvenie satiksmes mezgli un valsts galvenie autoceļi sasniedzami 15-30 minūšu laikā. “Urban Stock” telpām var ērti piekļūt kā lielās piegādes automašīnas, tā privātais transports.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 15.augustā noslēgusi izsoles diviem nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Rīgā – bijušajam Operetes teātrim Brīvības ielā 96 un 96A, kā arī namam Vecrīgā, Kaļķu ielā 24.

Kopējie ieņēmumi no izsolēm sasniedz 3 380 336.09 eiro, ziņo VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

"Šodienas izsole ir noslēgusies ar labiem rezultātiem. Mums ir prieks, ka ēkas atradušas jaunus īpašniekus, īpaši ņemot vērā, ka ēkai Kaļķu ielā 24, šī bija jau septītā izsole. Abi objekti atrodas stratēģiski izdevīgās vietās un piedāvā lielisku potenciālu gan komercdarbības, gan dzīvojamo platību, gan kultūras un izklaides vietu attīstībai,” komentē A.Vārna.

Nekustamais īpašums Brīvības ielā 96 un 96A ietver 3371 kvadrātmetru lielu zemes gabalu un divas ievērojamas ēkas. Viena no tām ir administratīvā ēka ar platību 792 kvadrātmetri, kas celta 1904. gadā. Tā izceļas ar divstāvu ķieģeļu mūra konstrukciju un koka pārsegumiem, padarot to piemērotu komerciālām vajadzībām. Ēka, kas tika uzcelta 1952. gadā un pēc tam rekonstruēta 2008. gadā, ir piecu stāvu celtne ar plašām zālēm, kuras agrāk kalpojušas teātra un izklaides vajadzībām. Šī ēka ne tikai demonstrē vēsturisko daudzveidību, bet arī sniedz iespējas pielāgot telpas dažādām komerciālām un kultūras aktivitātēm.

Elektroauto straujā izaugsme nav tikai prognoze, tā ir mūsu nākotne un iespēja veidot zaļāku ikdienu. Taču, lai šī pāreja patiesi būtu veiksmīga un ilgtspējīga, ir nepieciešami ne tikai jauni tehnoloģiski risinājumi un pieejamāki elektriskie spēkrati, bet arī sabiedrības izglītošana un konsekventi pasākumi no valdības puses.

Šobrīd esam nonākuši punktā, kad varam teikt – elektroauto piedzīvo strauju izaugsmi visā Eiropā, tai skaitā arī Latvijā. Lieljaudas elektroauto uzlādes punkti strauji attīstīsies šogad un nākamgad, ko daļēji veicina Eiropas Savienības atbalsts, kas pieprasa lieljaudas staciju darbības uzsākšanu līdz 2026. gadam, bet galvenokārt sekmē elektroauto, kā arī lādējamo hibrīdauto izplatību. Beidzot arī lādējamie hibrīdauto ir sasnieguši to tehnoloģisko attīstības stadiju, kurā tie var sākt izmantot ātrās uzlādes stacijas.Latvijā tuvāko gadu laikā uzlādes tīkla pārklājums ievērojami paplašināsies. Rīgā jau pie lielākajiem satiksmes mezgliem un lielveikaliem uzlādes punkti ir plaši pieejami, un drīzumā galvenais jautājums būs nevis "kur ir pieejamas uzlādes stacijas?", bet gan "kur tās vēl nav?"Jauni risinājumi tuvākajā nākotnēUzlādes tehnoloģijas kļūst arvien jaudīgākas, ļaujot vairākiem elektroauto veikt uzlādi vienlaikus. Sagaidāms arī, ka visi lielākie uzlādes punkti drīzumā tiks aprīkoti ar maksājuma termināļiem, ļaujot lietotājiem uz vietas norēķināties par uzlādi, izmantojot maksājuma karti. Tomēr īpaši aizraujošs risinājums, šķiet, ir "Plug&Charge" tehnoloģija, kas ļauj uzlādes stacijai un elektroauto savstarpēji identificēties, nodrošinot automātisku rēķina piestādīšanu bez nepieciešamības izmantot aplikācijas vai RFID kartes.

Naktī uz pirmdienu, 3.aprīli Latvijas Okupācijas muzeja ēkai Vecrīgā, Latviešu strēlnieku laukumā 1 ir noticis uzbrukums - muzeja fasādei bojātas stikla daļas aptuveni 17 kvadrātmetru apmērā, informē muzejs.

Par notikušo ir informēta Valsts policija, kas ir uzsākusi apstākļu noskaidrošanu.

Muzeja ēka pēc vairākus gadus ilgušas renovācijas tika nodota ekspluatācijai 2021.gada augustā. Ēkas renovācijas projekta autors ir pazīstamais latviešu izcelsmes ASV arhitekts Gunārs Birkerts. 2022.gada 1.jūnijā ēkā tika atklāta muzeja jaunā ekspozīcija.

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzeja misija ir izglītot un atgādināt par Latvijas okupācijām 20.gs.

Kopš šī gada maija būvniecības procesā ir jauna “Circle K” degvielas uzpildes stacija Apē, kas "Circle K Latvia" tīklā darbosies uz franšīzes pamata.

Franšīzes īpašnieks ir SIA “Lauku apgāds un meliorācija”.

Jaunā DUS būs pirmā degvielas uzpildes stacija pilsētā un tā atradīsies pilsētas centrā, Dzirnavu ielā. Degvielas uzpildes stacijas

Šī būs jau 12. degvielas uzpildes stacija, kas "Circle K Latvia" tīklā darbosies uz franšīzes pamata.

Circle K ir viens no plašākajiem DUS tīkliem Latvijā – 84 tirdzniecības vietas (tostarp 11 franšīzes), 4 automātiskās uzpildes stacijas un ērts iepirkšanās veikals Vecrīgā.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 20.augusta numurā lasi:

Statistika

Nekustamo īpašumu tirgū – lejupslīde

Tēma

Latviešu un baltiešu izmiršana uzņem ātrumu

Aktuāli

Varoņteika: 48 sepliņi ar vienu cirtienu! Radīta jauna Latvijas valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma apjomu skaidrojošā mērvienība – 1 sepliņš

Maksātnespēja

Maksātnespējas viļņi – nemainīgā lielumā

Ēdināšana un viesmīlība

Situācija Vecrīgā joprojām dramatiska

Pakalpojumi

Maksas stāvvietas augs guļamrajonos

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2024. gadā sasniedzis 220 miljonus eiro, un gads noslēgts ar peļņu, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Pagājušajā gadā uzņēmums realizējis projektus ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā un citās valstīs, palielinājis industriālās un enerģētikas būvniecības apmērus, kā arī uzsācis aprites ekonomikas principu ieviešanu būvniecībā.

UPB šogad plāno par 44 % palielināt investīcijas attīstībā un prognozē aptuveni 10% apgrozījuma pieaugumu.

“Centrālo banku inflācijas ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši būvniecības nozari. Taču, neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, esam spējuši ievērojami kāpināt apgrozījumu Latvijas tirgū un saglabāt stabilu pozīciju nozarē. Tikmēr mūsu eksporta reģionos, īpaši Skandināvijā, 2024. gads iezīmējās ar vienu no zemākajiem aktivitātes rādītājiem pēdējā desmitgadē. Tomēr tirgus atkopšanās pazīmes bija redzamas jau 2023. gada vidū, un sagaidām, ka aktivitāte mūsu ražotnēs un būvlaukumos pieaugs 2025. gada otrajā pusē, kas atspoguļosies arī šī gada finanšu rādītājos,” skaidro UPB valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Papildu birokrātiskais slogs sertificētiem un Ekonomikas ministrijā reģistrētiem nekustamo īpašumu aģentiem, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības ikvienam no klientiem, Covid-19 pandēmijas izaicinājumi, kam sekoja Krievijas invāzija Ukrainā, nepieredzēta inflācija, Euribor un energoresursu straujais kāpums ir radījis līdz šim nebijušus izaicinājumus nekustamā īpašumā jomā strādājošajiem.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta 1991. gadā reģistrētā nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, vērtēšanas, starpniecības pakalpojumu un jauno projektu attīstīšanas uzņēmuma SIA Vestabalt valdes locekle un līdzīpašniece Līga Plaude. Viņa uzskata, ka pašlaik ir laika posms, kas piepildīts ar neziņu, jautājumiem par turpmāko Latvijas kopējo attīstību, izpildvaras nepieciešamību steidzīgi iesaistīties ar izpratni nekustamā īpašuma problēmjautājumu risināšanā, kas viss kopumā neveicina nekustamo īpašumu segmenta izaugsmi un attīstību. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums par Latvijas valsts attīstību, drosme atzīt problēmjautājumus, kas jau gadiem saistīti ar nekustamo īpašumu jomu, un nekavējoši, sadarbojoties nekustamā īpašuma nozares pārstāvjiem un valdības pārstāvjiem, rast risinājumus un sākt izmantot tos.