Citas ziņas

Eksperti neviennozīmīgi vērtē Straujumas otrās valdības 100 dienās paveikto

BNS,11.02.2015

Jaunākais izdevums

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

«Tāpat redzams, ka Straujumai arī partijā nav pirmā vijole,» sacīja Ikstens.

Valdības dienaskārtību ietekmējusi gan starptautiskā situācija, gan arī Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, pauda Freimanis. Pēc viņa domām, vismaz komunikācijas līmenī valdība tiek galā ar pašreizējiem ģeopolitiskajiem notikumiem. «Bet saturs vismaz lielākajai daļai iedzīvotāju paliek neredzams. Tomēr pagaidām tas viss izskatās pārliecinoši,» teica Freimanis.

Savukārt prezidentūras loma ir stipri pārspīlēta, vismaz komunikācijā ar sabiedrību, norādīja eksperts. Viņš ironiski piebilda, ka saule nav tuvāk parādījusies un Latvija nenosaka dienaskārtību, bet gan to joprojām dara lielās ES valstis. Reizē viņš akcentēja, ka prezidentūra ir kā anestēzija politiskajiem procesiem, jo ārēji ir jāsaglabā miers un stabilitāte.

Par valdības iekšējām problēmām Freimanis minēja veselības un izglītības nozari ātrās palīdzības automašīnu iegādes un skolotāju algu dēļ. Tāpat kā akmens virs galvas karājoties ekonomikas pakāpeniska atdzišana. «Pēc optimistiskā perioda likās, ka jābūt kam spožākam, bet šobrīd problēmas lēnām sāk samilzt,» atzina politologs.

Eksperts pauda uzskatu, ka ar valdības vadītāju viss ir kārtība. «Iepriekš bija sajūta, ka viņa ir vairāk atkarīga no partijas, ka viņu ietekmē vairāki cilvēki. Bet šobrīd Vienotības iekšienē ir notikušas svārstības, kas turpināsies vēl līdz prezidenta vēlēšanām. Straujuma ir apzinājusies savas ietekmes mērogus, kas premjeram ir ļoti pieklājīgi,» viņš klāstīja.

Viņš norādīja, ka šobrīd Straujuma tiek labāk nekā pirms gada, komunikācija ar sabiedrību ir augusi, tomēr nevarētu teikt, ka ir notikusi revolūcija.

Savukārt Ikstens akcentēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pēdējā laikā pieaugošo uzstājību un pašapzinīgumu, kas skaidrojams ar gūtajiem panākumiem 12.Saeimas vēlēšanās.

Komentējot valdības stabilitāti pēc pagājušajā nedēļā uzvirmojušajām nesaskaņām koalīcijā saistībā ar iniciatīvu par atklātām prezidenta vēlēšanām, Ikstens pauda, ka valdība šobrīd ir stabila, bet, iespējams, ka tā būs tāda tikai līdz prezidentūras beigām.

«Ir cilvēki, kas domā, ka šī valdība varētu strādāt līdz jūlijam. Tas varētu sakrist ar prezidenta maiņu,» sacīja Ikstens, piebilstot: «Atcerēsimies, ka Straujuma jau pašā sākumā domāja, vai viņa nostrādās visus četrus gadus».

Jau ziņots, ka ceturtdien Straujumas otrajai valdībai apritēs 100 dienas. Premjeres preses konference par valdības 99 dienām notiks trešdien Ministru kabinetā plkst.11.

Saeima valdību Straujumas vadībā apstiprināja pagājušā gada 5.novembrī. Ministru kabinetu veido trīs partneri - Vienotība, ZZS un Nacionālā apvienība (NA). Vienotībai ir pieci ministru portfeļi un Ministru prezidenta amats, ZZS - pieci ministru portfeļi, bet NA - trīs ministru portfeļi. Valdībā strādā septiņi ministri no Straujumas pirmās valdības.

Pagaidām pielaide valsts noslēpumam izsniegta visiem valdības locekļiem, izņemot veselības ministru Gunti Belēviču (ZZS). Līdz ar to kvorums Ministru kabineta sēžu slēgtajās daļās ir nodrošināts. Belēvičs aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka nav saņēmis nekādu informāciju no Satversmes aizsardzības biroja. Viņš arī pauda pārliecību, ka veselības ministra darbs ikdienā neprasa pielaidi, jo viņam nav jāstrādā ar valsts noslēpumu saturošiem jautājumiem.

Pielaide valsts noslēpumam tika atteikta diviem iepriekšējās Straujumas valdības ministriem no NA - tieslietu ministrei Baibai Brokai, kura šā iemesla dēļ demisionēja, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomīgais nacionālās lidsabiedrības airBaltic investors, kura atbalstīšana var izrādīties liktenīga Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībai, nav bijis vienīgais iespējamais airBaltic akciju pircējs. Divtik mazākas investīcijas pret divtik lielāku līdzdalību airBaltic šoruden piedāvājis arī ASV investīciju fonds Ripplewood, kam L. Straujumas valdība pirms gada ne mazāk necaurskatāmā procesā piekrita pārdot bankas Citadele kontrolpaketi par zemāko cenu starp alternatīviem piedāvājumiem, piketdien raksta laikraksts Diena.

Piedāvājums apspriests, apejot airBaltic nolīgto konsultantu Prudentia, izmantojot lobiju premjeres birojā un bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska sakarus, Dienai norādījuši par sarunām informēti avoti.

L. Straujumas tikai septembrī amatā pieņemtais ārštata ekonomikas padomnieks Gatis Eglītis, kurš Dienai norādīts kā sarunu koordinators, apgalvo, ka premjeres birojs sarunās ar Ripplewood neesot ieņēmis aktīvu pozīciju, tikai bijis par tām informēts. Premjeri par sarunām ar Ripplewood informējusi SM, viņas padomnieks to apspriedis ar G. Beļavski. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš oktobra sākumā kopā ar airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu devies uz Londonu satikt Ripplewood dibinātāju un seju Timu Kolinsu, Dienai apstiprina, ka kopā ar A. Matīsu vēlāk informējis premjeri par amerikāņu investora piedāvājumu. «Premjeres pozīcija bija «nekāda»,» apgalvo K. Ozoliņš. «Tas bija straujš process. Piedāvājums bija ļoti nekonkrēts, principā «nekāds».»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz demisiju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sagaidījusi savu otro gadadienu kā valdības vadītāja.

Viņa amatā stājās pēc tam, kad 2013.gada decembrī demisionēja iepriekšējais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V). Straujumas valdību Saeimā apstiprināja 2014.gada 22.janvārī.

Lai gan sākotnēji Straujuma apgalvoja, ka valdību vadīs tikai līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām, viņa arī pēc tam piekrita turpināt uzņemties šos pienākumus.

Pagājušajā gadā Straujumas valdībai bija ar ne mazums izaicinājumu. Kā pirmais bija Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, kas sākās ar 1.janvāri un ilga visu pirmo pusgadu. Tikmēr otrā pusgada laikā aktuāls jautājums, kas pārbaudīja arī valdības stabilitāti, bija bēgļu uzņemšana saistībā ar migrācijas krīzi Eiropā. Arī darbs pie valsts šā gada budžeta raisīja domstarpības kā ar sociālajiem partneriem, tā arī starp pašiem koalīcijas partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas valdības parāda attīstība un riski

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Straujuma plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās dāvanas

LETA,05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atstājot amatu, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) plāno izpirkt 11 viņai pasniegtās diplomātiskās dāvanas, aģentūrai LETA pastāstīja Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

Dāvanu vērtība ir dažāda - ir pāris desmiti eiro, vairāki desmiti eiro, kā arī dāvana, kas pārsniedz 100 eiro robežu.

Dārgākā no dāvanām ir kādreizējā Polijas Ministru prezidenta Donalda Tuska dāvinātais rotu komplekts - krelles un rokassprādze.

Tiks izpirkta arī Agneses Zeltiņas rotaslietu kolekcija, ko valdības vadītājai uzdāvinājusi ASV uzņēmēju delegācija Latvijā - tās vērtība ir 60 eiro. Straujumas īpašumā nonāks arī Itālijas vēstnieka Latvijā dāvinātā zīda šalle, kuras vērtība ir 30 eiro, Čehijas prezidenta Miloša Zemana dāvināts melns ādas maks un Ķīnas pilsētas Sudžou mēra dāvināta izšūta zīda somiņa, kuras vērtība ir 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadu pēc izšķirošajiem lēmumiem par bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanu amerikāņu investoram - Ripplewood fondam - šis no Laimdotas Straujumas valdības veiksmes stāsta, ar ko viņas partija Vienotība gāja uz Saeimas vēlēšanām, draud pārvērsties par premjeres klupšanas akmeni, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta bankas Citadele pārdošanu, vērsusies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot sākt pārbaudi un kriminālprocesus par četriem «apsūdzības» punktiem, no kuriem trīs attiecas uz pašu Straujumu, liecina Dienas rīcībā esošā informācija par slepeno iesniegumu.

Vissmagākās «apsūdzības», kas ar faktiem apstiprina jau iepriekš paustās aizdomas par Citadeles pārdošanas procesu, attiecas uz divām epizodēm saistībā ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru - Ripplewood -, atsijājot divus citus reālākos investorus a/s Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Intervija: Uz patērētāja sniegto informāciju ir jāpaļaujas

Sandris Točs, speciāli DB,24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Valdības «leļļu teātrim» ir liela iespēja turpināties

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora p.i.,08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc budžeta pieņemšanas neko būtiski nemainīs arī jauna valdība, pa nospraustajām sliedēm tai vien būs jābrauc

Par Laimdotas Straujumas otrās vadītās valdības krišanu ir runāts principā jau kopš tās apstiprināšanas brīža. Sākumā tika mēļots, ka ir godam jānovada ES Padomes prezidentūras laiks, pēc tam, ka jāpieņem 2016. gada budžets, tad – jāsagaida varas partijas Vienotība gadskārtējais kongress... Nākamajā darbadienā pēc šī kongresa, kurš pagāja labākajās stagnācijas tradīcijās, L. Straujuma arī paziņoja par savu demisiju, vienlaikus parādot attieksmi pret dažādiem savas partijas interešu grupējumiem un pašai nosaucot savu vēlamo pēcteci – iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Atšķirībā no dažām citām reizēm, lielākie šīs valdības «ienaidnieki» bija meklējami nevis kaut kur ārpus premjera partijas, bet gan pašas Vienotības iekšienē. Cīņa par varu spilgti izpaudās arī valdības pieņemtajos lēmumos – tie pēdējā laikā bija īpaši saraustīti, piemēram, nacionālās aviokompānijas AirBaltic kontekstā, taču Vienotības iekšējās pretrunas spilgti ilustrē arī satiksmes ministra Anrija Matīsa demisijas pieprasījums, partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas, bijušā finanšu ministra Andra Vilka un Eiroparlamenta deputātes Ineses Vaideres publiskās runas «pērles». Domājams, ka šī valdība tik ilgi noturējās tāpēc, ka pašreizējais politiskais izkārtojums valstī sevišķi daudz citu opciju nepieļauj, tomēr ilgā gatavošanās šīs valdības krišanai ļāva ieinteresētajām pusēm labāk sagatavoties un tagad kandidāti gluži kā šaha figūriņas jau droši tiek bīdīti pa spēles laukumu. Protams, ir visai diskutabli, cik lielā mērā jauno valdību tiešām varēs saukt par jaunu, jo vismaz daļa esošās valdības ministru, kā izskatās, tiks saglabāti, lai arī, iespējams, citās ministrijās, nekā tie atrodas šobrīd. No biznesa viedokļa trīs ministrijas, kam tiek pievērsta vislielākā uzmanība, ir Satiksmes, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tad nu redzēsim, kādas rokādes šajos amatos notiks. Nākamā valdība nevarēs būt īsti «jauna» arī tāpēc, ka nākamā gada budžets jau ir pieņemts, kas nozīmē to, lai kādas personības pie vadības stūres arī nepiesēstos, būtiski kaut ko mainīt vismaz tuvāko gadu nebūs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc uzņēmēju domām, vislielākā vajadzība veikt reformas ir veselības, nodokļu, izglītības un ekonomikas jomās

Laura Mazbērziņa,16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības aizsardzība, nodokļi, izglītība un ekonomika – tās ir jomas, kurās, pēc Latvijas uzņēmēju domām, ir vislielākā vajadzība veikt reformas, liecina bankas Citadele un SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

Uz nepieciešamību veikt reformas veselības aizsardzībā norādījuši 49% uzņēmēju, nodokļos – 45%, izglītībā – 44% un ekonomikā - 44% aptaujāto uzņēmēju.

Šo reformējamo nozaru atbildīgās ministrijas un to vadība lielākoties saņēmušas arī kritiskāko vērtējumu no uzņēmējiem par pēdējos četros gados paveikto.

«Nodokļu jomā Latvijā īpaši darbaspēka nodokļi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākie. Vienlaikus strauji aug darba algas, darbaspēks trūkst un arī energoresursu cenas ir augstas. Līdz ar to šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Vienlaikus 77% aptaujāto uzņēmēju norādījuši, ka negaidītas izmaiņas nodokļu politikā varētu apdraudēt viņu uzņēmuma darbību. Tādēļ īpaši svarīgi, lai reformas tiktu īstenotas pakāpeniski un ļoti pārdomāti,» saka bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rasnačs pirmo reizi esot strādājis «tik vienotā valdībā»

LETA,05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītā valdība bija pirmā, kas strādāja kā vienota komanda, pirmdien Ministru kabineta sēdē pauda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Otrdien apritēs Kučinska vadītās valdības 1000 dienas, tāpēc pirmdien ministri atskaitījās par būtiskākajiem paveiktajiem darbiem.

Rasnačs stāstīja, ka šī bijusi piektā valdība, kurā viņš darbojies, tomēr šī bijusi pirmā, kurā viņš juties kā vienotā komandā. Ministrs pateicās Kučinskim, kurš, viņaprāt, spējis valdību vienot kopīgam darbam.

Atskatoties uz paveikto, Rasnačs atzina, ka viņš un daļa citu ministru reformas savās jomās sākuši iepriekšējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) laikā, tāpēc arī Rasnačs informēja par paveikto kopš 2014.gada.

Tieslietu ministrs pateicās valdībai par atbalstu maksātnespējas jomas sakārtošanā, norādot, ka šobrīd valsts pilnībā pārņēmusi kontroli pār šo jomu un 158 administratori tajā vairs nestrādā. Rasnačs arī izcēla sadarbību ar Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, kuras rezultātā «likvidētas tās sekas, kas bija radušās vairāk nekā pirms četriem gadiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedokļi: PTAC motivācija maksātspējas vērtēšanai: vai pietiek ar dvēseles sajūtām?

Žanete Hāka,17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) rosina samazināt slieksni klientu maksātspējas vērtēšanai, aizņemoties jau, sākot no 100 eiro, salīdzinot ar līdzšinējiem 427 eiro. Portāls db.lv uzklausa gan PTAC, gan nebanku tirgus pārstāvju viedokļus par esošo tirgus situāciju un potenciālajām izmaiņām.

PTAC vadītājas Baibas Vītoliņas viedoklis: Ātrie kredīti vairs netiek izsniegti tik bezatbildīgi kā agrāk un uzlabojas klientu maksātspējas vērtēšana.

Tomēr PTAC uzskata, ka nepieciešams pazemināt aizņēmuma slieksni, no kura tiek vērtēta klienta maksātspēja – no līdzšinējiem 427 eiro līdz 100 eiro. B. Vītoliņa uzsver, ka PTAC uzdevums ir sargāt tos patērētājus, kuri paši sevi nesargā. «Kreditētājiem ar likumu noteikts, ka maksātspēja ir jāvērtē. Mūsu skatījumā tā vērtēšana nedrīkst paļauties tikai uz patērētāja paša sniegtajiem datiem, jo ja viņam kredīts ir nepieciešamas, viņš var uzrādīt nepatiesus datus. Bet, piemēram, banku praksē nepatiesu datu norādīšana ir kriminālā atbildība. Mēs uzskatam, ka maksātspēja būtu jāvērtē pat no 1 eiro, bet pagaidām piemērojam 100 eiro slieksni.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vienalga, kuru nodokli cel, sāp tāpat

Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists,19.09.2016

Izlaides izmaiņas 2016. gadā pēc IIN likmes palielinājuma (%, attiecībā pret bāzes scenāriju)

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībām bieži nākas sastapties ar budžeta deficīta ilgtspējas problēmu. Arī Latvijā budžeta deficīta samazināšana ilgākā termiņā būs nepieciešama, lai sasniegtu Stabilitātes programmā izvirzīto vidējā termiņa mērķi -0.5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā strukturālajā izteiksmē.

Kaut arī 2017. gada Latvijas valsts budžeta veidošanā tiek izmantota Latvijai atļautā atkāpe no šī mērķa, to pamatojot ar veiktajām reformām vecuma pensiju un veselības aprūpes sistēmās, taču ilgākā termiņā būs jāīsteno pasākumi budžeta deficīta samazināšanai. Meklējot iespējas budžeta bilances uzlabošanai, nodokļu celšana bieži šķiet daudz pievilcīgāka par izdevumu mazināšanu, tāpēc šajā rakstā mēs izvērtēsim hipotētisku situāciju, proti, kāda būtu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, ja Latvijas valsts budžeta deficītu samazinātu, palielinot kopējos budžeta ieņēmumus?

Apsverot potenciālās izmaiņas nodokļu politikā, iespējamās sekas ne vienmēr ir viegli nosakāmas. Patiesībā, to pat ir ļoti grūti izdarīt, it sevišķi attiecībā uz otrās kārtas ietekmi (skat. skaidrojumu turpmākajā tekstā). Piemēram, PVN celšanas tiešā ietekme uz patēriņa dinamiku jau ir grūti nosakāma, taču, kāda būtu tās netiešā ietekme uz nodarbinātību? Kāda uz algām vai citu nodokļu iekasēšanu? Šī raksta mērķis ir apskatīt vairāku nodokļu izmaiņu makroekonomisko ietekmi, izmantojot vispārīgā līdzsvara (CGE) modeli, kura uzbūve ļauj analizēt arī otrās kārtas efektus. Tādejādi varam mēģināt izdarīt kvalitatīvākus secinājumus par nodokļu izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Laiks iet, bet tikumi nemainās

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,16.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā vietā, lai strādātu un risinātu aktuālos jautājumus bēgļu krīzes kontekstā, koalīcijas partijas spēlē vecās spēlītes vēlētāju acu aizmālēšanai. Tomēr ilgākā laika periodā tās atgriezīsies kā sāpīgs bumerangs

Laikā, kad visas Eiropas valstis šādā vai tādā veidā cenšas rast risinājumus bēgļu problēmai, Latvijas varas partijas kārtējo reizi ir uzsākušas tādu kā «Kas dārzā» spēli. Valdība esot nestabila, valstī esot konstitucionālā krīze, bēgļu jautājumā vienoties nevaram, tāpēc uz ES iekšlietu ministru tikšanos Briselē nebrauksim. Pēc šīs loģikas Latvijā ir permanenta konstitucionālā krīze, jo visas Saeimā esošās partijas pēdējo 25 gadu laikā vēl nekad nav bijušas kādā jautājumā pilnīgi vienās domās. Arī koalīcijā ar vairākām partijām kāds vienmēr domās citādi nekā pārējie. Kas attiecas uz valdības krišanu, tad te ir gluži kā matemātikā – no saskaitāmo kārtības summa nemainās. Var nomainīt ministru A pret ministru B, taču pie esošās izvēles tas neko sevišķi neietekmēs, bet pašreizējā politiskā kombinācija pie varas esošajiem ir pārāk ērta, lai tajā kaut ko mainītu. Droši vien kādam, kas pašlaik nav tiešā varas siles tuvumā, tīk doma par valdības krišanu, tāpēc šādas runas turpina virmot jau kopš tā brīža, kad šī valdība sāka darbu. Runas veicina arī premjeres Laimdotas Straujumas nogurušais skatiens, tomēr ne jau uz līdzjūtības izraisīšanu pašlaik būtu jākoncentrējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Demisija neesot Straujumas dienaskārtībā

LETA,05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisija neesot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) dienaskārtības jautājums, aģentūrai LETA teica Straujumas preses sekretāre Aiva Rozenberga.

«Es frakcijā teicu, ka varu demisionēt, ja tas kaut ko mainītu,» vēlāk žurnālistiem skaidroja Straujuma. Tomēr tālāk nekāda diskusija neesot notikusi, jo tagad neesot īstais brīdis, kad demisionēt.

«Notiek nepārtraukts darbs. Tas būtu neprāts demisionēt, kad ir budžets un daži citi pasākumi. Ir daudz lietu, kas ir darāmas,» uzsvēra premjerministre.

Jau ziņots, ka Straujuma šodien Vienotības frakcijas sēdē esot apliecinājusi, ka ir gatava demisionēt saistībā ar valdības lēmumu par airBaltic investora piesaisti, tomēr partija neuzskata demisiju par iespējumu valsts budžeta pieņemšanas laikā.

Taujāta par iespējamu rīcību, ja neizdoties pārliecināt deputātus un Vienotību par nepieciešamo 80 miljonu aizdevumu, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem atbildēja, ka valdības vadītāja šodien frakcijas sēdē apliecināja, ka ir gatava demisionēt, bet neviens frakcijā neuzskatīja par iespējamu demisionēt budžeta pieņemšanas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Jaunie brauks pa vecajām sliedēm

Māris Ķirsons, Didzis Meļķis, Raivis Bahšteins,08.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būs jārisina tie paši rēbusi, kuri nodarbināja līdzšinējo valdību – jaunu struktūrfondu programmu iedarbināšana, uzņēmējdarbības vides sakārtošana, drošība un migrācija

Tāds ir DB aptaujāto uzņēmēju skatījums par jaunās valdības darba lauku. Uzņēmēji norāda, ka «galveno lomu tēlotāju nomaiņa jau nemainīs izrādi», tāpēc uzmanības degpunktā būs tieši tie paši jautājumi, kuri ir aktuāli pašlaik. Protams, galveno lomu tēlotājiem būšot citāds izskats un runas maniere, kas var «skatītājos» izraisīt gan simpātijas, gan antipātijas. Ir viedoklis, ka jaunajai valdībai būs pietiekami garš «ieskriešanās laiks», jo Laimdotas Straujumas valdība ir izstrādājusi un Saeima pieņēmusi nākamā gada valsts budžeta paketi. Savukārt citi uzskata, ka ieskriešanās laika nebūs, jo buksējošo jauno (2014.– 2020. gadam) struktūrfondu programmu iedarbināšanai jānotiek triecientempā, tāpat nekāda gumijas stiepšana nevarot būt saistībā ar drošību un ES ieceļojošo nelegālo migrantu uzņemšanas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Vispārējās izglītības iestāžu mācību vides uzlabošanai būs pieejami 75 miljoni eiro

Žanete Hāka,22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi ierobežotu projektu iesniegumu atlasi Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu izglītības iestāžu mācību vides pilnveidošanai.

Pašvaldībām pieejamais ERAF atbalsts programmas otrās un trešās kārtas ietvaros ir vairāk nekā 75 miljoni eiro, informē CFLA.

Programmas mērķis ir atbalstīt izglītības infrastruktūras attīstību pašvaldību dibinātās vispārējās izglītības iestādēs – sākumskolās, pamatskolās, vidusskolās un ģimnāzijās, lai sekmētu plānoto kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības satura pakāpenisku ieviešanu.

CFLA izsludinājusi atlasi programmas otrās un trešās kārtas ietvaros - iesniegt projektus ir uzaicinātas un tiks aicinātas reģionālas nozīmes attīstības centru pašvaldības un vairākas novadu pašvaldības. Otrās kārtas ietvaros projektus iesniegs Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Dobeles, Gulbenes, Krāslavas, Kuldīgas, Limbažu, Līvānu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Saldus, Siguldas, Smiltenes, Talsu, Tukuma un Valkas novada pašvaldība, savukārt trešās kārtas ietvaros - Ādažu, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Viļakas novada pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pozitīvi vērtē Māra Kučinska nominēšanu premjera amatam, aicinot par valdības prioritāti izvirzīt ekonomikas izrāvienu un tautsaimniecības attīstību. Biedrība sagatavojusi arī ieteikumus valdības deklarācijai, tādēļ aicina premjera amata kandidātu uz tikšanos, lai pārrunātu aktuālos jautājumus klātienē, teikts biedrības paziņojumā.

Uzņēmēji pozitīvi vērtē Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pieņemto lēmumu par Ministru prezidentu nominēt Māri Kučinski, kurš jau iepriekš publiski paudis, ka viņa prioriāte ir tautsaimniecības izaugsme, kas arī LTRK noteikta par galveno mērķi un pamatu kopējai valsts attīstībai un pastāvēšanai. «Ticu, ka Māris Kučinskis spēs «izvilkt no atvilktnes» iepriekšējās valdības nolikto Nacionālo attīstības plāna virsmērķi – ekonomikas izrāvienu – un koncentrēsies uz tā realizēšanu,» saka LTRK valdes priekšsēdētajs Jānis Endziņš.

«Esam sagatavojuši savus priekšlikumus valdības deklarācijai, kur galvenais mērķis ir tautsaimniecības izaugsme, bet prioritātes – eksports, produktivitāte un ēnu ekonomikas mazināšana,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka no premjera amata kandidāta un jaunās valdības sagaida kvalitatīvu un regulāru dialogu ar uzņēmēju organizācijām, diskutējot par uzņēmējdarbības vides jautājumiem, tādējādi veicinot biznesa konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa,28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos būs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Bergs ir arī SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš vēstīts, ka Straujumai ir vairāki ārštata padomnieki, tostarp veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš, nacionālās drošības jautājumos Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Juris Biķis tautsaimniecības jautājumos, bet enerģētikas jautājumos - Artis Kampars.

Informācija valdības mājas lapā liecina, ka Straujumas birojā strādā vairāki «štata padomnieki»: padomniece ārlietās - Dace Treija – Masī, juridiskajos jautājumos - Ilze Skrodele, padomniece Eiropas Savienības jautājumos - Alise Balode, padomniece projektu vadības jautājumos - Vita Razminoviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis,05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Cik asi zobi fiskālās disciplīnas sargam?

Guntis Kalniņš, Latvijas Bankas ekonomists,15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ārvalstu investoru padome: Latvijā digitalizācijas rīki jāpadara lietotājiem draudzīgāki

LETA,11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pieejami labi digitalizācijas rīki, bet tie jāpadara lietotājiem draudzīgi, piektdien pēc tikšanās ar valdības pārstāvjiem žurnālistiem atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Šodien Latvijas valdība un ĀIPL 24.reizi sanāca uz augsta līmeņa tikšanos, kuras laikā ārvalstu investori pateikušies Ministru kabinetam par paveikto iepriekšējo 12 mēnešu laikā, sevišķi augstākās izglītības reformas jomā un ekonomisko lietu tiesas izveidē. Jēkabsone atzina, ka ĀIPL atzinīgi novērtējusi valdības paveikto Covid -19 krīzes pārvarēšanā.

"Par paveikto Covid-19 krīzes pārvarēšanā Latvijas valdībai - cepuri nost! Tomēr ar to nepietiek, lai Latvija audzētu konkurētspēju," piebilda padomes vadītāja. ĀIPL valdības pārstāvjiem norādījusi uz četriem svarīgi risināmiem virzieniem. Pirmkārt, ārvalstu investori iesaka veikt uzlabojumus veselības sistēmā, sevišķi pievēršot uzmanību jautājumam par darbnespējas lapu izsniegšanu. Otrkārt, nodokļu izmaiņu jomā ir jāseko līdzi tam, lai izmaiņu rezultātā nepieaugtu nodokļu slogs tiem, kas jau tagad godprātīgi maksā nodokļus. Vienlaikus būtu jāveicina lielākas iedzīvotāju daļas iesaiste nodokļu nomaksā. Jēkabsone atzinīgi izteicās par valdības piedāvājumu samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1%, jo tādējādi Baltijas valstu starpā darbaspēka nodokļi būs konkurētspējīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru