Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.
Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.
Aptur eksportu
Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.
Līdz pagājušajai nedēļai Karavela eksportējusi savu produkciju uz Ukrainu, bet tur valdošās nestabilitātes dēļ šonedēļ eksports uz šo valsti apstādināts. Šobrīd vislielākais uztraukums ir par to, vai valstij neiestāsies defolts. Eksportam nav labvēlīgs fons, un tagad vien atliek gaidīt, kas notiks tālāk, piebilst J. Endele.
Produkcijas uzkrājumus Ukrainā jau izveidojis Baltijā lielākais alkoholisko dzērienu ražotājs a/s Latvijas balzams, par ko DB jau vēstīis. Pagaidām gan ir grūti prognozēt šī tirgus attīstību, komentē uzņēmums. Tiesa, pēc dramatiskajiem notikumiem pirmā krava pagājušajā nedēļā tika nosūtīta uz Ukrainu, bet vēl nav skaidra turpmākā notikumu attīstība, līdz ar to valda neziņa par eksportu.
A/s UPB Ukrainā nav pārstāvniecības, taču ir līgums par sarežģītu inženiertehnisko risinājumu izstrādi kādā projektā Doņeckas reģionā, DB saka a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. «Mēs savu daļu izpildīsim, bet, vai projekts taps tālāk, to šobrīd pateikt nevar,» viņš vērtē. Minētais līgums bijis pirmais solis Ukrainas tirgus izpētē, taču pašreizējos ap- stākļos, visticamāk, plāni par eksporta ģeogrāfijas paplašināšanu šajā virzienā būs jāatliek. Līdzīgi bijis arī Ēģiptē, kur, destabilizējoties sociālajai un politiskajai situācijai, UPB vadība nolēma apturēt eksporta aktivitātes uz šo reģionu.
Savukārt, komentējot iespējamo rubļa devalvāciju, Uldis Pīlēns norādīja, ka tas var ietekmēt būvmateriālu tirgu arī Latvijā, īpaši tas attiecas uz būvmateriālu ražotājiem, kuri eksportē uz Krieviju. A/s UPB šobrīd nekādu aktivitāšu Krievijas tirgū nav, līdz ar to iespējamās valūtas svārstības uzņēmumu neietekmēs.
LSEZ Lauma Fabrics SIA Ukrainā realizē 6% no saražotās produkcijas. Jau no gada sākuma vērojams realizācijas apjoma samazinājums uz Ukrainu. Lauma Fabrics uztur regulārus kontaktus ar klientiem Ukrainā, tomēr produkcija tiek nosūtīta samazinātos apjomos. Atsevišķi klienti atsakās no produkcijas arī neizdevīgā valūtas kursa dēļ, jo nokritusies grivnas vērtība pret eiro, komentē uzņēmuma ģenerāldirektors Edijs Egliņš.
Aplēses pašlaik ir tādas, ka Lauma Fabrics realizācija uz Ukrainu šogad varētu samazināties vismaz uz pusi. Lauma Fabrics kopumā ražošanu šogad plāno ļoti piesardzīgi. Uzņēmuma vadība vēro galveno tirgu valūtu kursus un klientu pirktspēju. Uzņēmuma pārdošanas apjomus negatīvi ietekmē arī Kazahstānas valūtas tenges un Krievijas rubļa vērtības samazinājums pēdējo mēnešu laikā. Ņemot vērā smago situāciju Ukrainā un vietējās valūtas vērtības krišanos Kazahstānā un Krievijā, Lauma Fabrics ražošanas un pārdošanas apjomi pirmajā ceturksnī samazināsies aptuveni par 5% līdz 6%.
Kā rubļa, tā grivnas svārstīgums un citi riski ir apturējuši vairākus darījumus arī mēbeļu ražošanas un tirdzniecības firmai Marks M, DB saka tās īpašnieks Juris Griķis. Viņš nav pārliecināts, vai šie darījumi vispār atjaunosies. «Ja Ukrainā kļūs pavisam karsti, ceru, ka šīs valsts uzņēmēji savu uzņēmējdabību pārcels uz Latviju,» pieļauj J. Griķis. Krievija viņam ir vēl sarežģītāks stāsts, jo «tajā strādājošie tirgotāji labprāt vēlas mūsu ražojumus, taču biežo muitas nosacījumu izmaiņu dēļ konkrētās piegādes ir problemātiskas». Ja atrod īstos partnerus Krievijā, tad gan «viss notiek».
Jau tā bīstami
Komentēt to, kādu ietekmi uz Latvijas tranzīta biznesa nozari atstātu iespējamās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju, DB aptaujātie komersanti īpaši nevēlas. Par to, kā būtu, ja būtu, lai izsakās politiķi, norāda kāds jomas eksperts.
Diezin vai ir iespējams vērst sankcijas pret energoresursiem, ņemot vērā kaut vai lielo Eiopas atkarību no Krievijas gāzes, norāda Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns. Viņaprāt, ir neiespējami to aizstāt ar sašķidrināto gāzi no citiem piegādātājiem. «Ja ir runa par sankcijām, tad tam ir jābūt kopējam ES lēmumam, nevis kādām atsevišķām Latvijas sankcijām.» Viņš tomēr pilnībā neizslēdz dažādu sankciju iespēju, kas varētu atstāt ietekmi arī uz Latviju, ja situācija Ukrainā eskalējas.
«Ukrainas tirgus jau ilgāku laiku ir riskantāks salīdzinājumā ar tiem, kuros darbojamies pamatā – Eiropā, Krievijā un Skandināvijā,» saka Latvijas lielākās autopārvadājumu uzņēmuma SIA Kreiss pārstāvis Boriss Zaks. Proti, riski attiecībā uz maksājumiem u.tml. mēdz būt lielāki nekā potenciālie ieguvumi.
Savukārt auopārvadājumu kompānijā SIA TVA norāda, ka pārvadājumi Ukrainas virzienā nav apstājušies, un tie acīmredzot tiks veikti, ja vien netiks izsludināta ārkārtas situācija vai kara stāvoklis. Uz nedēļu preču pārvadājumi gan tikuši apturēti, taču tagad ir atjaunoti un tiek turpināti pēc grafika. Apdrošināšanas kompānijas esot saprotošas, un cena par to pakalpojumiem neesot pieaugusi.
Visi gaida ticamas ziņas par notiekošo, saka loģistikas kompānijas GEFCO Baltic ģenerāldirektors Martinas Keršis, lai saprastu, «cik droši ir braukt». Ja ir iespējams, tad kompānijas darbojas gaidīšanas režīmā, taču nekādu apstāšanos neesot. Pēc viņa teiktā, prāmju satiksme Melnās jūras ostās Turcijas virzienā gan ir tikpat kā apstādināta.
Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumus Ukrainas notikumā nekādi neietekmējot, norādīja uzņēmumā.
Savukārt uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls komentē, ka politiķiem un amatpersonām, kam tiešām rūp Lartvijas labklājība, «tagad būtu īstais laiks doties uz Minsku un runāt par to, ka Baltkrievijas kravas, kuras tika eksportētas caur Ukrainas ostām, nemierīgās situācijas dēļ varētu taču vest caur mūsu ostām. Savukārt lielie ģeopolitiskie spēlētāji lai paši spēlē savas spēles un tiek galā ar savām interesēm Ukrainā, bet bez mūsu līdzdalības karsto kastaņu raušanā no ugunskura.»
Kara maize dārga
Tirgus «frontē» ar pamatlikmes pēkšņu celšanu no 5,5% līdz 7% Krievijas centrālā banka cenšas aizkavēt kapitāla aizplūšanu no valsts. Bankai tas izmaksājis desmit miljardus ASV dolāru. Krītas arī Krievijas kompāniju akcijas. Gruzijas kara laikā Krievijas fondu tirgus vienā dienā nokritās par 6%, savukārt pirmdien tas atšķirīgos indeksos noslīdēja jau par 8% līdz 12%, vērtē lietišķais laikraksts Kommersant. Rezultātā Krievijas lielākās kompānijas no savas vērtības vienā dienā zaudēja 58 miljardus dolāru – vairāk, nekā izmaksāja nesenā hiperdārgā Soču olimpiāde, kuras viens no uzstādījumiem bija Krievijas tēla spodrināšana Rietumu acīs.
Rubļa turpmāko devalvāciju aizvien asāk izjutīts Krievijas patērētāji, sākot ar ikdienai nepieciešamo pārtikas produktu sadārdzināšanos, eksperti prognozē Kommersant. Ekonomikas ministrija un virkne ekspertu lēš, ka importa pārtikas sadārdzinājums līdz gala patērētājam nonāks slāpētā jeb jau sadalītā veidā, tāpēc šoka nebūs, tomēr mazumtirdzniecības tīklos laikrakstam komentē, ka dažas preces jau sadārdzinājušās par 15%.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, pārtikas daļa Krievijas importā pērn pieaugusi no 12,8% līdz 13,6%. Kopējais importa apjoms turklāt ir krities, un pārtikas sadaļas īpatsvars patiesībā ir pieaudzis par 3,6%. Līdzīga aina paveras importa vērtības ziņā, kur kopējā importa vērtība pērn augusi vien par 0,2%, bet tieši importēto pārtikas produktu vērtība par 2,6% ‒ galvenokārt zivīm un piena produktiem.
Paredzams, ka līdz ar pavasari Krievijas iedzīvotāju pārtikas grozs kļūs sezonāli dārgāks importa dārzeņu un augļu dēļ. Rubļa kritums tam piešķirs papildu balastu. Sadārdzinājums gaidāms plašākā patēriņa segmentā, raksta Kommersant. Krievijas tirgus analītiķi lēš, ka uz pārtikas precēm, kas gan ir jutīga pozīcija, tiek novirzīti 30% inflācijas efekta.
Rubļa devalvācijas daļa kopējā inflācijā pērn nav bijusi sevišķi liela – 0,7 procentpunkti no kopējā 6,48% rādītāja. Tiešas ekonomiskas sankcijas un iespējama militāra eskalācija pašlaik, protams, ir spēcīgāki riski par līdzšinējo rubļa draudu – ASV Federālo rezervju ekonomikas stimulēšanas pārtraukumu.
Gāzes arguments
Rietumu medijos izskan arī pa kritiskai balsij par gaidāmo sankciju iedarbīgumu. V. Putins acīmredzot ir izkalkulējis, ka ietekmes pār Krimu zaudēšana viņam maksās dārgāk nekā ASV un ES sankcijas, komentē The Telegraph. ASV daļa Krievijas starptautiskajā tirdzniecībā ir vien ap 2%, savukārt Eiropa ir pamatīgi atkarīga no Krievijas gāzes. V. Putinam varētu būt svaigā atmiņā arī iepriekšējā saķeršanās ar Rietumiem 2008. gada Gruzijas kara laikā, kad tālaika prezidents Džordžs Bušs solīja sankcijas, bet nākamais – B. Obama – jau proponēja attiecību «pārstartēšanu» starp abām lielvarām. Jāatzīmē, ka Gruzijai gan nebija Budapeštas memorandam līdzvērtīgu garantiju. Krievija Eiropai piegādā ap ceturto daļu tai nepieciešamās dabasgāzes, un ap 80% šā eksporta iet caur Ukrainu. 2009. gadā Eiropa jau dabūja just, ko nozīmē, ka Krievija saķeras ar Ukrainu par gāzes tranzītu – ziemas spelgonī piegādes bija visai saraustītas, un vairākām valstīm nācās ķerties pie stratēģiskajiem uzkrājumiem. Principā gāzes kārts šoreiz var tikt izspēlēta kā šantāža pret Rietumiem. Līdz ar Gazprom draudiem pārskatīt pērnā gada nogalē noteiktās atlaides pret Ukrainu tā ir jau spēkā. Kremļa shēmās iesaistītais Gazprom pats investoru acīs ir riskants aktīvs, un kompānijas akcijas cena Maskavas biržā pirmdien kritās par veseliem 17% ‒ visstraujāk kopš 2008. gada.
