Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Loģistikas uzņēmumā "Balti Logistika" par izpilddirektori un valdes locekli Baltijas valstīs iecelta Leili Guļijeva, kura līdz šim uzņēmumā ieņēma pārdošanas vadītājas amatu Baltijas valstīs, informē uzņēmumā.

Līdz ar stāšanos vadītājas amatā, Guļijeva vadīs Latvijas, Igaunijas, Lietuvas filiāles, nomainot Joelu Timmu un Magnusu Lepasalu, kuri turpmāk pievērsīsies "Balti Logistika" grupas uzņēmumu attīstībai.

Guļijeva pievienojās "Balti Logistika" kolektīvam 2006.gadā un pēdējo gadu laikā bijusi atbildīga par pārdošanu Baltijas valstīs. Guļijeva ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā augstskolā RISEBA.

"Balti Logistika" ir loģistikas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā jau vairāk nekā 15 gadus, apkalpojot Latvijas un starptautiskos uzņēmumus gaisa, jūras un sauszemes pārvadājumu organizēšanā, un aptver visu loģistikas pakalpojumu klāstu.

Loģistikas process ikvienā organizācijā ir tik spēcīgs, cik spēcīgs ir tā vājākais posms. Prognozes liecina, ka nākamajos desmit gados loģistika tiks būtiski automatizēta, taču nozarē aizvien būs pieprasīti arī kvalificēti un pieredzējuši speciālisti.

Jo vairāk tirgos darbojas uzņēmums un plašākas ir tā piegādes ķēdes, jo grūtāk automatizēt procesus, un svarīgāks kļūst cilvēka faktors. Īpaši meklējot atbildi uz jautājumu – kā sasniegt mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām?

Automatizācija nav mūsdienu fenomens

Manuprāt, bažas par to, ka mākslīgais intelekts aizstās kvalificētus speciālistus ir pārspīlētas. Vismaz loģistikas nozarē. Analizējot piegādes un loģistikas uzņēmumu attīstību, varam redzēt, ka zināma veida procesu automatizācija bija jau pagājušā gadsimta 60. gados. “Carlsberg Group” savu pirmo digitalizācijas piloprojektu loģistikā veica vienā valstī un rezultāti bija ļoti daudzsološi – kopumā tika automatizētas gandrīz 5500 darba stundas. Ņemot vērā darba tirgus tendences, ir skaidrs, ka turpmākajā attīstībā tiks investēts arvien vairāk. Tā ir iespēja taupīt laiku uz vienkāršākiem darbiem, piemēram, datu ievadi, atkārtotām darbībām u.tml. Tāpēc prognozēju, ka investīcijas automatizācijā desmitkāršosies, jau šobrīd mūsu uzņēmuma noliktavā Zviedrijā gandrīz nav darbinieku, visu paveic roboti. Tajā pašā laikā nozarē ir un būs nepieciešami darbinieki, kuri “jūt drēbi” un spēj nodrošināt procesu nepārtrauktību. Pandēmijas un kara radītie izaicinājumi Savā pieredzē loģistikas jomā esmu novērojis, ka produktu dažādība padara uzņēmuma darbu izaicinošāku, likumsakarīgi to izjūt arī loģistika. Skaidrs, ka mūsdienu apstākļos nozarēm, kas ražo ātras aprites patēriņa preces, ir jādomā par sava piedāvājuma diversificēšanu – plašāks produktu segments nodrošina iespēju aptvert plašāku auditoriju. Tajā pašā laikā tas sarežģī loģistikas procesus un ir daudz izaicinošāk tos automatizēt un standartizēt. Tas arī apstiprina iepriekš minēto tēzi –daudz procesi tiks automatizēti, taču būs nepieciešams darbinieks, kas to izveidos, uzraudzīs un attīstīs.

Piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" savāktais piena apjoms 2023.gada pirmajā pusgadā palielinājies par gandrīz 20%, informē kooperatīva pārstāvji.

"Piena loģistikā" norāda, ka kopējais piena apjoms palielinājies no 240 tonnām dienā gada sākumā līdz aptuveni 290 tonnām piena dienā 2023.gada jūnijā

AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko ka savāktā piena apjoma kāpums ir pateicoties aktīvai kooperatīva darbībai un piensaimnieku uzticībai.

"Šogad strauji pieaugošo savāktā piena daudzumu veicinājusi arī paplašināšanās Kurzemes reģionā, jo kopš gada sākuma kooperatīvam pievienojusies gan AS "Pampāļi", gan SIA "Bruzilas AV" ar kopējo svaigpiena apjomu 45 tonnas dienā," informē Vaļķo.

Vienlaikus viņš uzsver, ka patlaban piena nozare atrodas jaunu izaicinājumu priekšā, tāpēc piensaimnieki vairāk novērtē kooperācijas sniegtās priekšrocības, kas ilgtermiņā biedriem nodrošina gan stabilitāti, gan garantētu piena realizāciju.

Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Pandēmija un ģeopolitika jau ir radījuši savu ietekmi uz transporta un loģistikas pakalpojumiem, perspektīvā nozīmīgu lomu spēlēs arī ES Zaļais kurss.

Par nozares politiku, situāciju nozarē, kā arī tās attīstības perspektīvām Latvijā diskutēs SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports, kas notiks šā gada 24. februārī.

DB konference: Loģistika un transports - Latvijas konkurētspēja globālajā tirgū 

“Izdevniecība Dienas Bizness” sadarbībā ar “Latvijas Dzelzceļš”, “Latvijas Pasts”,...

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Nozare saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam. Savukārt neprognozējamā ģeopolitiskā situācija būtiski apgrūtina ilgtermiņa plānošanu, jo viss var mainīties vienā brīdī.

Proti, starptautiskās sankcijas skārušas kaimiņvalsts Baltkrievijas produktus, kuru transportēšanai tika izmantota transporta un loģistikas infrastruktūra, bet jaunas lielo preču grupu kravas īsā laikā piesaistīt pašreizējos apstākļos ir ļoti izaicinoši. Pēdējie gadi nozarei ir bijuši sarežģīti, jāņem arī vērā, ka tika uzsākta Rīgas un Ventspils ostu pārvaldes reforma. Nozare ir pierādījusi, ka tā spēj strādāt šādos apstākļos, kad būtībā jārisina vienādojums ar vairākiem nezināmajiem.

Izaicinājumi un risinājumi

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir radījusi ne tikai globālas pārmaiņas, kuras ietekmē arī transportu un loģistiku, ne vien Latvijā, bet arī visā pasaulē. Par to, kādi ir izaicinājumi šajās nozarēs un attiecīgas iespējas 2022. gadā, atbildi Satiksmes ministrijas, VAS Latvijas dzelzceļš, Latvijas Stividoru asociācijas un Latvijas autopārvadātāju eksperti centīsies rast atbildes jau konferences pirmajā daļā. Reaģējot uz pandēmijas situāciju visā pasaulē, mainījās tirdzniecības plūsmas, arī izmantotie transporta veidi un maršruti starp Āziju un Eiropu.

Līdztekus tam savu ietekmi radījusi energoresursu cenu straujā sadārdzināšanās, kas savā ziņā ir veicinājis šādu (piemēram, akmeņogļu) kravu tranzītu, vienlaikus degvielas sadārdzinājums ietekmē arī pakalpojumu cenu. Neraugoties uz minēto, Latvijas transporta un loģistikas nozare meklē jaunas iespējas. Uzmanības fokusā būs arī pandēmijas radītās problēmas nozarei, vienlaikus meklējot atbildes uz šādiem svarīgiem jautājumiem: kas nepieciešams nozarei no politikas veidotājiem; kādi ir iespējamie jaunie attīstības virzieni un to perspektīvas. Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem.

Transportam un loģistikai ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra un investīcijas tās attīstībā. Diskusijā par globalizācijas ietekmi uz loģistiku, par jaunu partneru meklējumiem risinājumus iezīmēs Rīgas brīvostas, Ventspils brīvostas un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldītāji. Attālinātā tirdzniecība prasa piegādātāju attīstību Pandēmijas ietekmē cilvēki daudzas preces nevarēja iegādāties klātienē, klāt nāca arī vēlme izvairīties no inficēšanās riskiem ar Covid-19, daudzi iedzīvotāji priekšroku dod preču iegādei interneta veikalos ar piegādi uz viņiem tuvākajiem saņemšanas punktiem (pakomātiem), kā ietekmē būtiski pieaudzis pieprasījums pēc šādu pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus nenoliedzami, ka arī pasta kompānijai ir savi – jauno laiku – izaicinājumi. “Ir izaicinājumi – ir risinājumi! Visā Eiropas Savienībā jāatmuito sūtījumi no pirmā centa, un mūsu atbilde ir gan muitas brokera pakalpojumi, gan ērta atmuitošana īpašā lietotnē. Bet sūtījumus no jebkuras valsts un jebkura piegādātāja piedāvājam saņemt, nepametot mājas, jo mājās ir visa dzīve un arī mūsu risinājums – mājas pakomāts! Jo globālais = lokālais!” tā situāciju raksturo VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Savukārt SIA Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis uzsver: “Darīt to, kas izdodas vislabāk! Bet tādus atbalsta procesus kā sūtījumu loģistika, iepakošana un uzglabāšana uzticēt tam, kasto dara efektīvāk – izdevīgāk un ātrāk! Tā ir šodienas formula biznesa izaugsmei un ilgtspējai.”

Industriālo parku iespējas

Arī Latvijā – Ventspilī un Liepājā – ir izveidotas industriālās zonas, kurās tiek ražoti dažādi produkti un izstrādājumi, kuru piegādēm to patērētājiem ārzemēs izmanto šīs pašas ostas. Par to, kā uz industriālo teritoriju veidošanu raugās investori, diskutēs eksperti. Jāņem vērā, ka, attīstot jaunas industriālo parku teritorijas, ir jābūt pielāgotai nepieciešamajai transporta un loģistikas infrastruktūrai. Tieši industriālo teritoriju attīstība ostās ir viena no iespējām, kuru izmantojot var sasniegt labus rezultātus. Jauno iespēju meklējumos Viena no svarīgākajām diskusijām ir un būs par tā dēvēto jauno (atbilstošu gan ES Zaļajam kursam, gan jaunajai situācijai Eiropā) transporta un loģistikas stratēģiju.

Latvijas transporta un loģistikas nozare var piedāvāt efektīvus, ekonomiskus un drošus pakalpojumus un risinājumus lielu apjomu beramkravu, lejamkravu, ķīmijas, lauksaimniecības produkcijas, ģenerālkravu un konteineru tranzīta pārvadājumiem. Proti, būs jāmeklē jauni transporta koridori, jāpiesaista tādu kravu īpašnieki (pārvadātāji), kuri līdz šim Latvijas tranzīta koridoru kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojuši vai arī to darījuši reti. Transporta, tranzīta sektoru ietekmēs arī klimata neitralitātes sasniegšanas mērķi, tostarp siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, kas prasīs zaļāku transportu, kur viens no iespējamajiem finanšu avotiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Vēl viena iespēja ir veidot Rīgu kā gaisa kravu tranzīta centru Baltijā. Par šīm jaunajām iespējām diskutēs Ārvalstu investoru padomes Latvijā un Latvijas Loģistikas asociācijas vadītāji.

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VAS “Latvijas Pasts” SIA “Omniva”, SIA “Rimi Latvia”, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA “SSI SCHAEFER” 28.janvārī organizē nozares profesionāļu radošo konferenci “Loģistika e-komercijā”.

Sākoties C19 pandēmijas krīzei, kura ir skārusi tieši visas nozares, vairumam tas nozīmējis pēkšņu attapšanos digitalizācijas laikmeta būtiskos pārbaudījumos. Situāciju loģistikas tirgū gan Eiropā, gan Latvijā pašlaik diktē jau e-komercija. Pasaulē kopumā e-komercijas dominance loģistikā sākās jau pirms četriem, pieciem gadiem, un katru gadu tās apjomi vidēji ir auguši par aptuveni 25%. Latvijā tieši tagad sākas e-komercijas darbības apjomu kāpums. Covid-19 pandēmijas periodā e-komercijas apjomi Latvijā ir pieauguši par 24%, salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem mēnešiem.

Laikā, kad visā pasaulē pirkšana un pārdošana ar interneta vides starpniecību izvēršas aizvien plašāk, e-komercija ir ļoti laba iespēja Latvijas uzņēmējiem attīstīt gan importa, gan eksporta plūsmas. Turklāt tirdzniecība internetā veicina arī mazo ražotāju produkcijas pieejamību un nozares attīstību. Arī vairums no “Latvijas Pasts” un “Omniva” jaunajiem klientiem Latvijā ir saistīti tieši ar e-komerciju, kas skaidri parāda tendenci.

"Balti Logistika", loģistikas uzņēmums, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā jau 15 gadus, šodien, 1. jūnijā, atver savu filiāli Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā.

Tas stiprinās pozīcijas Baltkrievijā un palīdzēs uzņēmumiem optimizēt piegādes ķēdes. Par Minskas filiāles vadītāju iecelta Leili Guļijeva no Latvijas, kura jau vairākus gadus ir "Balti Logistika" pārdošanas vadītāja Baltijā.

Līdz ar šo paplašināšanos, "Balti Logistika" kļūst par globālās loģistikas kompānijas "UPS Supply Chain Solutions" oficiālo pārstāvi arī Baltkrievijas tirgū. "Balti Logistika" ir ilgstoša pieredze gaisa, jūras un dzelzceļa pārvadājumu organizēšanā.

"Mūsu biznesa modelis Baltijā šodien ir labi pierādījies – esam piedzīvojuši stabilu izaugsmi, pēdējo četru gadu laikā dubultojot uzņēmuma apgrozījumu. Mēs saredzam, ka tagad ir īstais laiks paplašināties arī ārpus Baltijas," saka L. Guļijeva.

Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.

“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.

Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.

Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?

Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas vairumtirgotājam SIA “GREIS loģistika” reģistrētas izmaiņas dalībniekos, patiesajos labuma guvējos, kā arī prokūristos.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka iepriekš Nikolajam Kočujevskim un SIA “GREIS” piederošā SIA “GREIS loģistika” jaunā dalībniece ir Ekaterina Soroka, kura kopš vakardienas reģistrēta arī kā uzņēmuma patiesā labuma guvēja.

Līdz ar izmaiņām SIA “GREIS loģistika” kapitāldaļu turētājos, uzņēmumam reģistrēts arī jauns prokūrists – Edgars Ševels. Prokūristam piešķirtais tiesību apjoms ļauj atsevišķi pārstāvēt uzņēmumu, taču bez tiesībām atsavināt nekustamo īpašumu, to ieķīlāt vai arī apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Lursoft izziņas dati rāda, ka Ekaterinai Sorokai pieder arī šūnbetona bloku ražošanas uzņēmums SIA “Industrial Management”.

SIA “GREIS loģistika” apgrozījums 2018.gadā audzis par 7,29% līdz 8,25 miljoniem eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 98,42 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar 2017.gadu, uzņēmuma peļņa sarukusi par 8%, kas izskaidrojams ar pamatienākumu samazināšanos, kā arī ar būtiski lielākiem noliktavu nomas izdevumiem.

Turpinot kooperatīva izaugsmi, Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Igaunijas lielāko piena pārstrādātāju “E-piim”.

Līgums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Līdz ar sadarbības uzsākšanu ar “E-piim”, kas paredz piena realizāciju 120 tonnas/dienā, kā arī citiem līdz šim noslēgtajiem ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar piena pārstrādātājiem, kopējais “Piena Loģistika” savāktais piena apjoms sasniegs 320 tonnas/dienā.

Juris Sprukulis, “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Šobrīd no piensaimnieku kooperatīva “Piena Loģistika” līgumiem ar piena pārstrādātājiem, gandrīz puse ir ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādējādi, PL sekmīgi pilda Zemkopības ministrijas pausto uzstādījumu, ka viens no nozīmīgākajiem piena nozares attīstības stūrakmeņiem, ir ilgtermiņa līgumi. Pateicoties šādiem līgumiem, varam palīdzēt kooperatīva biedriem saglabāt stabilu piena cenu, kas ir tuva Eiropas valstu vidējai cenai. Esam priecīgi, ka par spīti tirgus situācijai un ekonomikas izaicinājumiem, varam turpināt nodrošināt mūsu biedriem stabilu un augšupejošu vidējo piena cenu.”

Ir pienācis brīdis runāt par Latvijas un visas Baltijas līmeņa piena rūpniecības veicināšanu, lai paši varētu veicināt piena pārstrādi un radītu eksportspējīgus produktus ar pievienoto vērtību, aģentūrai LETA stāstīja piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir spēcīgas piensaimniecības tradīcijas. Ražotāji spēj ražot kvalitatīvu pienu, no kura var iegūt augstvērtīgus produktus un kuru novērtē kaimiņvalstu piena pārstrādes uzņēmumiem. Turklāt Latvijas patēriņš ir tikai 45% no visa saražotā piena.

Vaļko minēja, ka patlaban ļoti perspektīva un pieprasīta ir ultraaugstā temperatūrā apstrādāta piena ražošana. "Tam ir ilgs realizācijas termiņš, tāpēc to var eksportēt arī uz visām pasaules valstīm, sākot ar tuvajiem austrumiem un Ziemeļāzijas valstīm, beidzot ar Āfriku," stāstīja kooperatīva paŗstāvis.

Vienlaikus viņš atzina, ka, lai šādas rūpnīcas būvniecība ir "globāls Latvijas piena nozares uzdevums" un tai nepieciešama piena ražotāju konsolidācija kooperatīvos.

Dārzeņu audzētāja, siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» īpašnieks «Latgales dārzeņu loģistika» plāno ieguldīt trīs miljonus eiro siltumnīcu kompleksa paplašināšanā, pastāstīja kompānijas valdes loceklis Edgars Romanovskis.

Viņš teica, ka kompānija vairākus gadus strādā pie siltumnīcu kompleksa «Mežvidi» paplašināšanas, un šobrīd Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā ir izsludināts iepirkumu konkurss par siltumnīcas būvniecību.

Pēc viņa teiktā, projekta īstenošanas rezultātā tomātu audzēšanas platība attiecīgajā siltumnīcu kompleksā palielinātos par 0,6 hektāriem, izvietojot arī papildus gaismas un nodrošinot pietiekamu, saules gaismai pietuvinātu apgaismojumu gada tumšanā periodā. Tomātu ražošanas apmēru tādējādi plānots palielināt 2,5 līdz trīs reizes, kā arī uzlabot ražas kvalitāti.

«Projekts mums dos iespēju audzēt vairāk vēl izteiktāk gaismu mīlošas tomātu šķirnes ziemas sezonā,» viņš teica.

Piena nozarē krīzes zemākais punkts ir pārdzīvots, aģentūrai LETA pauda piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" biedrs un AS "Pampāļi" valdes loceklis Mārtiņš Vaļko.

Viņš gan arī uzsvēra, ka Latvijas piena nozare kopš šā gada 1.februāra joprojām strādā zem pašizmaksas.

Tāpat Vaļķo atzina, lai gan prognozes bija cerīgākas, pēdējos mēnešos situācija piena nozarē nav būtiski mainījusies, tostarp dati liecina, ka Latvijā augustā un septembrī piena cenai kāpums praktiski nebija, savukārt oktobrī varētu būt bijis neliels piena cenas pieaugums.

Viņš prognozēja, ka piena cena turpinās kāpt, bet pieaugums nebūs tik straujš, lai pārsniegtu pašizmaksu, jo tam nav pamata.

"Diemžēl virkne saimniecību bija spiestas pārtraukt savu darbību, un jau vasaras nogalē plānoja noganīt govis, izbarot sagatavoto barību un pārtraukt piena ražošanu." stāstīja Vaļko.

Ostu tranzīta nozare ar bažām skatās uz Baltkrievijas sankcijām, kas vēl vairāk samazina caur Latviju plūstošo kravu apjomu, izriet no "Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektora Ivara Landmaņa sacītā.

Viņš pauda, ka pašreizējā kārtība attiecībā pret uzņēmumiem no Baltkrievijas paredz, ka Latvijas kompānijām ir atļauts strādāt tikai esošo līgumu rāmjos, bet jaunus līgumus slēgt nevar.

"Piemēram, naftas produkti - vairākiem Latvijas termināliem citu alternatīvu nav. Zinām, ka Krievija jau vairākus gadus iepriekš ir Latvijas plūsmu samazinājusi, bet tagad Baltkrievijas naftas produkti ir sankcionēti, un viss - arī to mēs varēsim aizmirst," teica Landmanis.

"Baltijas asociācija - transports un loģistika" izpilddirektors norādīja, ka ostu tranzīta nozares pārstāvji iepriekš uz Baltkrievijas kravām likuši lielas cerības.

"Iepriekš braucām, mēģinājām attiecības stiprināt, bet tas viss tagad ir uzlikts uz lielas pauzes. Atbalsta arī īsti nav, kā mēs varētu mainīt šo virzienu," sacīja Landmanis, uzsverot, ka atbalsta programmas būtu nepieciešamas, lai komersanti mainītu savus darbības veidus, apzinoties, ka terminālu jaudas ir lielas, tomēr tāda energokravu apjoma, kāds bijis agrāk, - vairs nebūs.

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Vai spējat iedomāties pasauli bez loģistikas, kur it nekas netiek pārvadāts starp pilsētām, valstīm vai pat kontinentiem? Mūsdienās, dažādu nozaru uzņēmumus visā pasaulē vieno kopīga sastāvdaļa - efektīva loģistika. Loģistika nav vien stāsts par izejvielu vai materiālu piegādāšanu ražotājam. Varētu pat apgalvot, ka mūsdienu globālajā ekonomikā loģistika ir pati svarīgākā, jo uzņēmumiem ir jāspēj efektīvi nogādāt preces uz jebkuru valsti pasaulē, un tieši loģistikas piegādes ķēdes ir tās, kas veido ekonomikas asinsriti, savienojot gan uzņēmumus, gan patērētājus vienā veselumā.

Loģistikas pakalpojumi - daļa no veiksmīgas uzņēmējdarbības

Arvien vairāk uzņēmumu atzīst, ka loģistikas pakalpojumi ir neatņemams elements, kas ietekmē to konkurētspēju tirgū. Piegādes ātrums, efektivitāte un precizitāte kļuvuši par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē klientu izvēli. Pasaules mērogā uzņēmumi saskaras ar aizvien sarežģītākām piegādes ķēdēm un strauji mainīgām tirgus prasībām. Šajā kontekstā loģistikas pakalpojumi piedāvā inovatīvus risinājumus, lai uzlabotu kravas pārvadājumu efektivitāti un samazinātu izmaksas.

Loģistikas nozīme ikdienā

Padomājot par to, kāda būtu cilvēku ikdiena bez loģistikas pakalpojumiem, skaidrs kļūst viens – nāktos iztikt bez ļoti daudz ierastajām precēm un pakalpojumiem. 2023. gadā nozīmīgākie Latvijas tirdzniecības partneri importā bija Lietuva, Vācija un Polija, bet eksportā - Lietuva, Igaunija un Vācija. Pērn vislielāko daļu no importētajām precēm sastādīja mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas. Ja šodien tiktu pārtraukti pārvadājumi, tad rītdien būtu jāiztiek bez viedierīcēm, automašīnām un pat bez pirmās nepieciešamības precēm. Tieši loģistikas pakalpojumu sniedzēji ir tie, kuri veido saikni starp ražotāju, izplatītāju un patērētāju. Tas ir mūsu ekonomikas pamats.

Piensaimniecībā vienīgā iespēja saņemt adekvātu samaksu par pienu ir kooperācija, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka kooperatīvā "Piena loģistika" ir vairāk nekā 100 piena ražošanas saimniecības, kas kopumā dienā savāc 330 tonnas piena. Tas veido 13-15% no kopējā Latvijas svaigpiena apjoma.

Ločmelis stāstīja, ka par aptuveni 80% no dienā savāktā piena ir noslēgti ilgtermiņa līgumi. Ilgtermiņa līgumi nodrošina iespēju strādāt prognozējami, stabili un piena cenu noteikt pēc Eiropas Savienības (ES) vidējās cenas. "Tādā veidā varam izvairīties no SPOT tirgiem, kuros katras trīs nedēļas ir jācīnās par piena cenu, jādomā, kur pienu pārdosim un kur to liksim. Mēs šādus riskus gribam samazināt, tāpēc esam devuši priekšroku ilgtermiņa līgumiem," teica kooperatīva padomes priekšsēdētājs.

Latvijas piensaimnieku kooperatīvi nākotnē bez savas pārstrādes neiztiks, un par to ir jāsāk kopīgi domāt jau šodien, intervijā aģentūrai LETA atzina piensaimnieku kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis.

Viņš norādīja, ka koperatīvā "Piena loģistika" sarunas par pārstrādes nepieciešamību ir bijušas, taču šobrīd kooperatīvas vairāk koncentrējas uz savas darbības efektivitāti. "Šobrīd mēs gribam sakārtot un optimizēt mūsu jau esošo darbību, piedāvāt vēl papildu pakalpojumus lauksaimniekiem, piensaimniekiem un kooperatīva biedriem, kā arī pieiet radoši piena realizācijai. Tāpēc esam iesaistījušies Latvijas un Igaunijas zemnieku kopprojektā "E-piims", šobrīd ar izejvielas tirdzniecību. Nākotnē bez savas pārstrādes mēs noteikti neiztiksim. Līdz brīdim, kad šajā virzienā varētu sākties reāli darbi, aicinu visus piensaimniekus nākt kopā, runāt, stāstīt savas idejas, redzējumu, kā tas varētu izskatīties," teica Ločmelis.

Bauskas novadā vienmēr bijuši aktīvi uzņēmēji – jau viduslaikos šeit aktīvi rosījās tirgotāji un amatnieki no malu malām. Mūsdienās biznesa rosība aizvien pieaug, bet drīzumā, pateicoties “Rail Baltica” un Bauskas Industriālajam un loģistikas parkam (BILP), paplašināsies gan biznesa iespējas, gan īstenoto projektu vēriens.

Visa pamatā – uzticēšanās

Kombinētās lopbarības rūpnīca SIA “Lielzeltiņi” Bauskas pievārtē, Ceraukstes pagastā, ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Bauskas novadā, kas ietilpst vienā koncernā ar “Putnu fabrika Ķekava”.

Uzņēmuma valdes loceklis Andrejans Paučs novada iedzīvotājus raksturo kā uzticamus sadarbības partnerus un īstus cīnītājus. “Zinot zemniekus un partnerus, ar kuriem sadarbojamies Bauskā, Bauskas reģionā un Zemgalē, noteikti varu teikt, ka viņiem ir kāds īpašs gēns, kas dod spēku un vēlmi cīnīties.” Uzņēmējs uzsver, ka zemgaliešiem var uzticēties, turklāt ne tikai biznesa vai personiskajā, bet arī pašvaldības līmenī. “Mums no pašvaldības ir ļoti labs atbalsts, to jūtam, attīstot arī jaunos projektus gan vēsturiski, gan pašlaik. Mūsu laikos ļoti augstu tiek vērtētas labas attiecības un uzticība. Ir tādi zemnieki, ar kuriem visu varu sarunāt telefoniski vai klātienē paspiest roku, un nevajag nekādus līgumus parakstīt – mēs zinām, ka noruna būs spēkā. To pašu viņi sagaida arī no mums. Tas, ka mēs esam tādā savstarpējās uzticības līmenī, mani ļoti priecē; skatoties viens otram acīs, mēs zinām, ka to izdarīsim.”

Vispārējo paniku par klimata pārmaiņām trāpīgi raksturo Austrumsomijas Universitātes docents Andrejs Belijs. Viņš norāda uz viedokļu radikalizāciju, kas sadala zinātniskās hipotēzes par klimatu "pareizajās" un "neapreizajās".

Savukārt nekustamo īpašumu segmentā panika nav gaidāma. SIA "Arco Real Estate" valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits pauž, ka prognozētajam ekonomikas krīzes ugunsgrēkam nav tādas "degvielas", kāda bija pirms 2008. gada recesijas. Vienīgais, kas var notikt, ir cenu pieauguma sabremzēšanās vai, sliktākajā gadījumā, minimāla lejupslīde.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 11. februāra numurā:

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kooperatīvs "Baltu piens" investējis 900 000 eiro bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji.

LLKA norāda, ka "Baltu piens" ir investējis bijušās Kazdangas pienotavas modernizēšanā, lai, attīstot piena pārstrādi, veicinātu Latvijas un Eiropas Savienības (ES) uzstādījumu "no lauka līdz galdam", tādējādi nodrošinot patērētājus ar vietējo produkciju. "Pārstrādes uzņēmumi, kas bieži vien nemaz nepieder Latvijas pilsoņiem, vēlas iepirkt svaigpienu pēc iespējas par zemāku cenu un tālab Latvijā ir viena no viszemākajām piena cenām Eiropā", skaidro kooperatīva "Baltu piens" vadītāja Mirdza Feldmane.

LLKA pārstāvji min, ka piena kooperatīvs "Viļāni" arī ir izvēlējies attīstīt savu piena produkcijas ražošanu, kur veiktās investīcijas būs 200 000 eiro. Attīstības mērķis ir atbalstīt nelielos piena ražotājus. Tāpēc arī jau iepriekš tika sperts solis savas pārstrādes izveidē, lai rezultātā piena ražotājs varētu saņemt pēc iespējas lielāku cenu par saviem produktiem, skaidro LLKA pārstāvji. "Izaicinājumi savai pārstrādei ir lieli, taču pašreizējos apstākļos tas ir labākais risinājums", skaidro piena kooperatīva "Viļāni" vadītāja Aija Kiserovska.