Loģistika ir sarežģīta joma, kas sevī apvieno dažādas kompetences un kuras veiksmīga organizācija un vadība mūsdienās nebūtu iespējama bez jaunākajām tehnoloģijām. Pēdējo desmit gadu laikā nozarē ir noticis īsts lēciens procesu vadībā, un šīs jomas līderi tagad ir neatņemami saistīti ar inovatīviem risinājumiem un viedajām tehnoloģijām. Procesu automatizācija, digitalizācija, WMS, TMS sistēmas, mākoņdatošana u.c. tiek izmantotas, lai veiksmīgi pārvaldītu visus kravu pārvadāšanas un noliktavas procesus. Starptautiskā loģistikas uzņēmuma “Baltic Logistic Solutions” (BLS) direktors Rolandas Plieda šīs pārmaiņas identificē kā vienas no nozīmīgākajām uzņēmuma vēsturē.
“Baltic Logistic Solutions” ir viens no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijā ar vairāk nekā 89 000 m2 noliktavu platību un augstākajiem kvalitātes standartiem starptautiskā līmenī. R Plieda “BLS” sāka strādāt 2009. gadā, un kopš tā laika ir virzījies pa karjeras kāpnēm, pildot dažādus darbus, kas viņam devuši arvien lielāku atbildību. Tas ļāva viņam pašam dot ieguldījumu uzņēmuma izaugsmē un īstenošanā dažādos attīstības posmos.
Tātad par to, ko nozīmē būt uzņēmuma vadītājam, kādi ir izaicinājumi šādā darbā un kā ar tiem tikt galā, lasiet sarunā ar “Baltic Logistic Solutions” vadītāju Rolandas Plieda.
Kur uzsākāt savu profesionālo karjeru?
Vēl studenta gados man nācās strādāt vasarās, jo manā ģimenē nebija pārāk laba finansiālā situācija. Pirmo reizi ar loģistiku saskāros pilnīgi nejauši. Kad devos studēt uz Kauņu, uzreiz meklēju darbu, ko varētu apvienot ar studijām. Un kur gan citur atrast maiņu darbu, ja ne noliktavās?
Karjeras izvēle var būt rūpīgi plānota, negaidīta vai pat spontāna. Kā savā karjeras ceļā jūs ieinteresēja loģistika? Vai šī bija joma, kurā uzreiz sajutāt savu potenciālu?
Būdams students, es plānoju strādāt atbilstoši savai izglītībai (vides inženierzinātne), tā domāju tiešām ilgi, pat strādājot loģistikā. Tāpat kā vairums jauniešu iedomājos, ka pēc augstākās izglītības iegūšanas man būs atvērta visa pasaule. Un izvēlētā profesija ar “ekoloģijas virzienu” tolaik šķita ļoti daudzsološa. Tomēr pēc kāda laika es pamanīju, ka loģistikas jomā man sokas diezgan labi, tā palīdzēja izcelt dažas manas personīgās īpašības, kuras es spēju pilnveidot un kas man palīdzēja virzīties uz veiksmīgu karjeru.
Vai jūs varat izcelt kādu notikumu vai izaicinājumus, kas nostiprināja jūsu izvēli un pavadīja jūs ceļā, virzoties pa karjeras kāpnēm?
Es domāju, ka man palīdzēja mana bērnībā izveidojusies attieksme pret darbu un vispār pret visu, ko daru, – darīt visu ar atdevi, pēc labākās sirdsapziņas. Man vienmēr ir bijusi spēcīga vēlme sacensties, būt līderim. Pat šķirojot konteinerus, es vienmēr vēlējos būt labākais, savācot preces, un darīt to ātrāk par citiem. Vēl viena lieta, tā kā es darbu apvienoju ar studijām un strādāju vakaros, bet no rīta gāju uz lekcijām, es biju spiests strādāt pēc iespējas ātrāk un labāk, lai maiņa, kurā strādāju, laikā pabeigtu darbu un es varētu apmeklēt lekcijas.
Protams, mana centība un rūpīgā attieksme pret darbu nepalika nepamanīta. Pēc kāda laika es saņēmu piedāvājumu kļūt par grupas vecāko. Tad es saskāros ar pirmajiem izaicinājumiem. Lai gan biju viens no jaunākajiem grupā, man bija jāmāca kolēģiem disciplīna, jāmeklē veidi, kā mudināt visus strādāt efektīvāk.
Arvien biežāk mēs dzirdam jauniešus jautājam, kā pieņemt pareizo lēmumu? Cik svarīgi, jūsuprāt, ir skaidri apzināties savu dzīves un darba mērķi un netraucēti tam sekot? Vai mums vajadzētu paturēt prātā arī atvērtību noteiktiem apstākļiem?
Manuprāt, vienmēr ir svarīgi saglabāt atvērtību, elastību un spēju reaģēt uz noteiktiem apstākļiem vai situācijām. Mēģināšu to paskaidrot sīkāk ar savu piemēru.
Studiju laikā man šķita, ka mana nākotne būs saistīta ar zinātni un ekoloģiju. Pēc bakalaura grāda iegūšanas un maģistra grāda studiju vidū man bija patiešām labas iespējas strādāt atbilstoši manai izglītībai. Tomēr pēc pāris dienu strādāšanas es sapratu, ka zinātnisko rakstu analīze un ziņojumu rakstīšana nav domāta man. Jau pēdējā bakalaura studiju gadā es gandrīz simtprocentīgi zināju, ka nestrādāšu savā specialitātē. Tomēr vecāku ieaudzinātā attieksme pabeigt iesākos darbus lika man pabeigt ne tikai bakalaura, bet arī maģistra studijas.
Iedomāsimies, ka es būtu pametis darbu loģistikā, kur man ļoti labi veicās un patika, un strādātu kādā, iespējams, “prestižākā” un “ekoloģiski tīrākā” darbā. Galu galā, kāda tad ir studiju jēga? Tomēr es izvēlējos to, kas man bija sirdij tuvāks, kur jutos vislabāk un kur saskatīju iespējas izaugsmei. Katram pašam jāmeklē un jāatklāj sev piemērotākā un patīkamākā joma, un tad jau jātiecas uz saviem mērķiem, karjeru vai labāko iespējamo rezultātu.
Un kā jūs raksturotu, ko nozīmē būt starptautiska uzņēmuma un lielas komandas vadītājam kopumā?
Lai gan būt lielas komandas vadītājam nav viegli, šie pienākumi jums palīdz augt. Lai veiksmīgi pildītu savus pienākumus, ir jāmācās būt elastīgam, jāspēj pieņemt katras valsts kultūra, ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Galu galā visās valstīs nevar ievērot vienādus principus. Visur ir savdabīgi “kultūras” aspekti, kas vadītājam ir jāizvērtē un attiecīgi jāpielāgo sava rīcība.
Vai ir iespējams izdalīt kādas konkrētas īpašības un prasmes, kas raksturotu veiksmīga darbinieka profilu loģistikas jomā?
Daudzi loģistiku saprot kā vienkāršu procesu: preces ar kravas automašīnu tiek nogādātas no punkta A uz punktu B. Taču patiesībā tas ir daudz sarežģītāks process ar ļoti plašu struktūru un dažādām pozīcijām, t. i., krājumu plānošana, noliktavas procesu koordinēšana, transporta maršrutu izstrādāšana, grāmatvedība, pārdošanas apjoma prognozes un vadība, IT sistēmu vadība, attīstība un citas. Tādējādi dažādās jomās ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, prasmes un īpašības. Tomēr panākumus gūst tikai tie, kas strādā ar maksimālu atdevi, ir lojāli un motivēti.
Izaicinājumi un problēmu risināšana ir visa darba pavadonis. Cik specifiski ir izaicinājumi un risinājumi, ar kuriem saskaras loģistikas uzņēmuma vadītājs vai darbinieki?
Loģistika izceļas ar savu ātrumu, tāpēc ir jābūt gatavam ātri reaģēt uz pārmaiņām. Pašlaik mēs, tāpat kā daudzi citi uzņēmumi, piedzīvojam “resursu krīzi”. Pirmkārt, mums ievērojami pieaug degvielas, elektrības, gāzes cenas, kā arī pieaug algas, kas atspoguļo uzņēmuma finansiālo situāciju. Otrkārt, dažus resursus, piemēram, kravas automašīnas, noliktavu aprīkojumu u.c., ir grūti iegūt globālās resursu krīzes dēļ. Nav noslēpums, ka mēs bieži saskaramies arī ar labu speciālistu trūkumu. Tāpēc šobrīd lielākais izaicinājums ir pielāgoties šādai situācijai, neapstāties attīstībā, pilnveidoties un nodrošināt klientiem visaugstākās kvalitātes loģistikas pakalpojumus.
Ikviens, kurš uzsāk uzņēmējdarbību, to dara, domājot par panākumiem. Taču mēs katrs to saprotam un novērtējam atšķirīgi. Kā jūs raksturotu veiksmīgu uzņēmumu?
Droši vien daudzi veiksmīgi uzņēmumi mēdz asociēties ar lielu peļņu. Taču, manuprāt, ne tikai peļņa nosaka, vai bizness ir veiksmīgs. Ļoti svarīgi ir iet kopsolī ar tirgu un spēt apmierināt reālās klientu vajadzības.
Galvenie soļi jeb darbības, kas palīdz mūsu uzņēmumam, ir mērķtiecīga un enerģiska komanda, kā arī pastāvīga inovāciju un efektivitātes meklēšana. Man šķiet, ka katrs uzņēmums ir tik veiksmīgs, cik veiksmīga ir tā komanda.
Iespējams, pārmaiņas notiek visās darbības jomās, tikai to temps ir atšķirīgs. Kā kopumā ir mainījusies loģistikas joma jūsu darbības laikā? Kādas pārmaiņas jūs varētu identificēt kā nozīmīgākās un svarīgākās?
Ja mēs aplūkojam 10 gadu progresu, tas ir milzīgs. 2011. gadā Lietuvā dibinātais uzņēmums “BLS” tagad ir kļuvis par starptautisku uzņēmumu un tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem loģistikas uzņēmumiem Baltijas valstīs. Mēs varam lepoties, ka loģistikas centru kopējā platība Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šobrīd pārsniedz 89 000 m2.
Lai nodrošinātu patiesi augstas kvalitātes loģistikas pakalpojumus, mēs esam izveidojuši savu transporta tīklu katrā valstī un arī starp tām. “BLS” autoparkā šobrīd ir vairāk nekā 300 dažāda formāta kravas automobiļu, un daudzi no tiem vienā piegādes reizē var piegādāt preces, kas nepieciešamas ar dažādiem transporta veidiem. Tomēr vislielākais progress ir panākts procesu digitalizācijas posmā. Daudzi uzņēmumi, tostarp “BLS”, ir veikuši būtiskas izmaiņas procesu automatizācijā, ieviešot jaunas noliktavu un transporta vadības sistēmas.
Un tagad nedaudz par nākotni – kā jūs redzat loģistiku pēc 10, 15 vai 20 gadiem? Ko sagaidīt šajā nozarē?
Nākotne nepārprotami pieder tiem, kas spēs pielāgoties strauji mainīgajai tirgus situācijai un nepārstās investēt procesu automatizācijā un sistēmās. Izaicinājumi darba tirgū un pieaugošās resursu cenas nekur nepazudīs, tāpēc ikviens būs spiests meklēt efektīvākos risinājumus, lai tos pārvarētu. Mēs uzskatām, ka atsevišķi risinājumi, kas tagad mūsu tirgū šķiet ļoti dārgi, pēc 5-10 gadiem būs pilnīgi normāli. Starp tiem ir automatizētās noliktavas, autonomās noliktavu iekārtas un citi risinājumi, kas atrisina esošās resursu problēmas, palielina efektivitāti un darba kvalitāti.