Ir uzņēmumi, kas pēdējos gados ir piebremzējuši investīcijas Baltijas valstīs. Bet ir arī tādi, kas izmanto šo situāciju un veic nozīmīgus ieguldījumus, palielinot savu tirgus daļu. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs SIRIN Development, kas pēc savu pozīciju nostiprināšanas Baltijas valstīs jau ir sācis izvērtēt paplašināšanās iespējas arī Polijas virzienā.
Uzņēmums arī cer uz to, ka jaunas iespējas loģistikas jomā pavērs Rail Baltica projekta īstenošana, intervijā DB.lv stāsta uzņēmuma izpilddirektors Laurins Kuzavs.
Jūs tikko pabeidzāt Mārupes loģistikas parka pirmās kārtas būvniecību. Kādi vēl projekti šogad plānoti Latvijā?
Jā, SIRIN Park Mārupe ar 27 000 kvadrātmetru platību atrodas potenciāli ļoti pievilcīgā vietā netālu no starptautiskās lidostas Rīga. Ieguldījumi šī projekta pirmajā posmā sasniedza 18 miljonus eiro. Šogad parka otrajā kārtā plānojam investēt vēl 10 miljonus eiro, izbūvējot noliktavas vēl 16 000 kvadrātmetru platībā.
Biznesa nozares klientu prioritāte ir ekskluzīva atrašanās vieta, rentabilitāte un loģistikas ekosistēmas ilgtspēja. Tāpēc visi mūsu projekti iemieso vīziju par moderniem, ilgtspējīgiem loģistikas parkiem izcilās vietās, ar mērķi apmierināt nozares prasības arī nākotnē. Piedāvājam uzņēmumiem, kas darbojas vecā tipa noliktavās, iespēju pārcelties uz modernu loģistikas parku ar 30 % zemākām ekspluatācijas izmaksām, videi draudzīgiem risinājumiem un labākiem apstākļiem darbiniekiem. Tāda līmeņa projektu šobrīd Rīgā trūkst.
Papildus Mārupes parkam turpinām paplašināt arī SIRIN Park Rumbula parku, kurā jau šobrīd ir noliktavas 80 000 kvadrātkilometru platībā. Savukārt, ja saņemsim visas nepieciešamās atļaujas, SIRIN Development šogad varētu investēt vēl aptuveni 20 miljonus eiro daudzfunkcionāla biznesa parka SIRIN Park Dreiliņi pirmajās kārtās izbūvē 27 000 kvadrātmetru platībā. Apkaimes infrastruktūras sakārtošanā papildus ieguldīsim 1 miljonu eiro – uzlabosim ceļus un piekļuves infrastruktūru, kas pilnveidos satiksmes plūsmu un mazinās sastrēgumus.
Šis projekts ir veidots kā daudzfunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks, kas būs orientēts ne vien uz mazumtirdzniecības sektoru, bet arī uz plašāku pakalpojumu sniedzēju klāstu. Piedāvāsim elastīgi iekārtojamas telpas, kuras pēc klientu pieprasījuma var pielāgot dažādām biznesa prasībām un komerciāliem mērķiem. Paredzam, ka tajā strādās dažāda profila un lieluma uzņēmumi, tostarp fitnesa un sporta centri, izstāžu zāles, preču pieņemšanas punkti u. c. Šobrīd vienīgais kavēklis šī projekta realizācijā ir vēl daži birokrātiskie šķēršļi.
Cik lieli šogad kopumā ir SIRIN Development investīciju plāni Baltijas reģionā – kādi ir lielākie projekti?
Mēs plānojam 2025. gadā investēt no 70 līdz 100 miljoniem eiro loģistikas nekustamajos īpašumos visā Baltijas reģionā. Lielāko daļu mūsu investīciju šogad plānojam fokusēt uz paplašināšanos Latvijā. Protams, to būs iespējams īstenot, ja būs labvēlīga investīciju vide.
Rīga ir viens no mūsu stratēģiskajiem attīstības virzieniem, kur tuvāko gadu laikā plānojam investēt līdz pat 90 miljoniem eiro atkarībā no institucionālās attieksmes un efektivitātes. Ja investīciju vide būs labvēlīga, jau šogad Latvijā investēsim līdz pat 40 miljoniem eiro.Ieguldām tur, kur tas ir svarīgi mūsu klientiem, un investīcijas seko klientiem. Rīgai ir stratēģiski svarīga atrašanās vieta starp pārējām Baltijas valstīm, ar labu jūras ostu un lidostu. Sagaidām, ka jaunas loģistikas iespējas pavērs arī Rail Baltica projekta īstenošana.
Esam pārliecināti, ka Latvijas ekonomika drīzumā atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un to pavadīs pieaugoša nepieciešamība pēc modernām noliktavu platībām. Jāņem gan vērā, ka kopējie investīciju apjomi ir atkarīgi no investīciju vides un birokrātisko mehānismu efektivitātes: cik ātri tiek izsniegtas būvatļaujas, cik ātri iespējams iegādāties zemi un kāda ir pieejamā infrastruktūra. Jebkādi lieki birokrātiskie šķēršļi samazina investīciju iespējas. Šajā ziņā investīciju temps vienmēr ir atkarīgs no pārējo ieinteresēto pušu, pašvaldības un valsts institūciju rīcības.
Kā notiek sarunas par Rīgas lidostai piegulošās teritorijas attīstību, kur iepriekš Rīgas dome atcēla privatizāciju?
Strīdi nav izdevīgi nevienai pusei. Esam gandarīti, ka visas puses šobrīd vēlas vienoties. Loģistikas parka pirmo kārtu jau esam uzbūvējuši, bet ja būtu vienojušies jau pirms pieciem gadiem, tad šodien netālu no lidostas jau būtu izveidots aptuveni 100 000 kvadrātmetru liels loģistikas mezgls. Ja process turpināsies ne tikai ar labo gribu, bet arī ar darbiem, esam gatavi straujai loģistikas parka paplašināšanai. Parkam attīstoties, ieguvēji būs arī Rīgas lidosta, jo līdz ar loģistikas mezgla izaugsmi tiks attīstīta arī lidostas infrastruktūra.
Kā vērtējat pašreizējo investīciju klimatu Baltijas valstīs un vai ir kādi paplašināšanās plāni ārpus Baltijas tirgus?
Mēs paliekam uzticīgi savai stratēģijai, kas mums līdz šim ir nesusi panākumus. Jau kopš uzņēmuma izveides esam fokusējušies un pieņēmuši pārdomātus lēmumus attiecībā uz dažādiem ārējiem izaicinājumiem, tostarp ģeopolitisko spriedzi, mainīgām procentu likmēm vai ekonomisko nenoteiktību. Pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu pilnībā fokusēties uz izaugsmi vietējā, Baltijas tirgū, nepadodoties ārējiem vilinājumiem. Atskatoties varam secināt, ka šī pieeja ir bijusi patiešām veiksmīga. Tagad, kad esam nostiprinājuši savas pozīcijas Baltijas reģionā, skaidri nodefinējuši nākamos investīciju plānus un iegādājušies nepieciešamos zemesgabalus, varam sākt pētīt paplašināšanās iespējas Polijā. Pagaidām gan neko vairāk par Polijas projektiem vēl nevaru atklāt.
Nav noslēpums, ka jaunas ārvalstu investoru investīcijas Baltijas valstīs šobrīd ienāk visai lēni. Vai tas ir kaut kādā veidā ietekmējis reģionālo konkurenci loģistikas nozarē – vai tā kļuvusi sīvāka vai, iespējams, gluži pretēji, samazinājusies?
Ārvalstu investori nāk un iet. Ir piemēri gan no Vācijas un Zviedrijas, gan no Spānijas, kad, mainoties ārējiem apstākļiem, šie investori ātri vien priekšroku dod saviem vietējiem tirgiem. Ārvalstu investori atgriezīsies savos vietējos tirgos, kolīdz tur radīsies jaunas izaugsmes iespējas. Tāpēc vietējie investori un viņu ieguldījumi ir izšķiroši katrā tirgū.
Latvijā tikai formāli skaitāmies kā ārvalstu investori, jo viss Baltijas valstu tirgus ir mūsu mājas tirgus. Mēs esam Baltijas uzņēmums un lielākās mūsu investīcijas veltām tieši šim tirgum. Loģistikas sektorā lielu lomu spēlē arī pašvaldību un valsts institūcijas. Jo vairāk ir birokrātisku šķēršļu un garāki ir loģistikas projektu izstrādes periodi, jo dārgāki kļūst paši projekti. Atbilstoši palielinās investīciju izmaksas un nomas maksa īrniekiem. Tas samazina tirgus pievilcību investīcijām, vājina konkurences priekšrocības un liek mums zaudēt citām valstīm, piemēram, Polijai, kur projektus šobrīd ir iespējams attīstīt ātrāk un lētāk.
Šobrīd Baltijas iedzīvotāju banku kontos ir bloķētās ievērojamas summas, kas varētu tikt novirzītas vietējo investīciju stimulēšanai. Valdībām būtu aktīvāk jāatbalsta privātā kapitāla mobilizācija un jāiedrošina uzņēmējdarbība, veidojot labvēlīgus apstākļus un investīciju platformas. Veicinot investīcijas ražošanā un modernā loģistikas infrastruktūrā, valstis var būtiski veicināt savu ekonomisko izaugsmi.
Kurā Baltijas valstī loģistikas nozare ir visattīstītākā un kāpēc?
Loģistikas sektora spēku lielā mērā ietekmē iekšzemes patēriņa apjomi. Šobrīd Lietuvā ir lielākais iedzīvotāju skaits un iekšējais patēriņš. Līdz ar to Lietuva ir izvirzījusies līderos loģistikas jomā, savukārt Latvija ieņem otro vietu.
Cik lielā mērā karš Ukrainā ir ietekmējis loģistikas nozari Baltijas valstīs, tostarp Latvijā?
Ģeopolitiskie procesi noteikti ietekmē reģiona attīstību. Kā jau ir atzinis kāds slavens politologs, Baltijas valstis ir lieliska vieta dzīvošanai un biznesam, taču tām ir ļoti slikti kaimiņi.
Šobrīd varam novērot dažādas spekulācijas saistībā ar karu un tā potenciālo noslēgumu, kas, protams, ietekmēs arī ekonomisko attīstību un būvniecības izmaksas. Tomēr viss vēl ir pārlieku neskaidrs, tāpēc, manuprāt, svarīgāk šobrīd ir katram koncentrēties uz saviem uzdevumiem un pēc iespējas labāk darīt savu darbu, tādejādi stiprinot ekonomiku. Mūsu stratēģija nav manījusies – mēs turpinām investēt un aktīvi attīstīt loģistikas parkus visās Baltijas valstīs.
#1/3
SIRIN Development izpilddirektors Laurins Kuzavs.
#2/3
