Kādreizējais Latvijas valsts arhīva direktors, tautrontietis, šobrīd Krimas tatāru tautas padomes Medžilisa priekšsēdētājs Refats Čuborovs intervijā laikrakstam Diena atklāti stāsta par situāciju Krievijas anektētajā Krimā.

Fragments no intervijas:

Varat īsumā raksturot, kas šobrīd notiek Krimā? Kā jūtas cilvēki?

Katru dienu, katru stundu tur notiek pārmaiņas likumdošanā, jo Krievija cenšas iespējami ātri leģitimizēt okupāciju. Problēmas izjūt pat tie Krimā dzīvojošie, kas martā ar balti-zili-sarkanajiem karogiem gāja uz laukumiem, domājot, ka, pievienojoties Krievijai, vienā mirklī sāks dzīvot paradīzē. Pavasarī tika solīts, ka jautājumi par pilsonību, īpašumtiesībām, brīvu pārvietošanos tiks risināti pakāpeniski, būs kaut kādi pārejas mehānismi, taču visai drīz Krievijas vara no saviem solījumiem atkāpās un cilvēkus nostādīja ātras izvēles priekšā. Teiksim, pilsonības jautājumā tika paziņots: ja gribat palikt Ukrainas pilsoņi vai ja esat nepilsoņi un vēlaties šo statusu saglabāt, jums mēneša laikā par to jāiesniedz iesniegums. Bet pa visu Krimu tika atvērtas tikai četras šādas reģistrēšanās vietas, turklāt tās atvēra ne pirmajās dienās pēc paziņojuma.

Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .

Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.

ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.

Gandrīz divus gadus (līdz pērnā gada rudenim) strādājot par ekspertu ES projektā Krimas tūrisma izglītības attīstības jomā, uzkrājies gana daudz vērojumu. Mani vērojumi Krimā, piedevām vēl pašreizējo notikumu kontekstā, iespējams, var likt aizdomāties vairāk arī mūsu uzņēmējiem.

Sākšu ar vērtībām, misiju, vīziju.

Krimā ar tūrisma uzņēmējdarbību nodarbojas teju vai katrs, kam nav slinkums. Gluži kā padomju gados, pirms jebkuras pilsētiņas jūras tuvumā no pavasara līdz rudenim, bet jo īpaši īsajā Krimas tūrisma sezonā (paši viņi uzskata, ka sezona sākas pēc 25. jūnija un beidzas ar 1. septembri) redzēsiet ne vienu vien 70- to gadu «Žiguli», uz kura stāv kartona vai finiera plāksne ar uzrakstu «Жильё у моря» - «miteklis pie jūras». Jaltā slavenās 80 km garās trolejbusa līnijas galapunktā, no trolejbusa izkāpjot, jūs arī pat tīri fiziski aiz rokas grābs mitekļa piedāvātāji. Cenas, kas tiek prasītas par mitekli, liek domāt, ka tiksiet izmitināts ja ne 4, tad 3 zvaigžņu viesnīcā jau nu noteikti. Tas, kas ir piedāvājumā gan būs istaba vai dzīvoklis (ja esat vairāki) visparastākajā padomjlaika mājā vai arī kāda nu kuram tā mājiņa ir. Servisa- nekāda, par brokastīm nesapņojiet, nereti arī palagi un dvieļi- jūsējie, protams. Nav zināms, vai ūdens būs katru dienu, visu dienu, varbūt būs tikai naktī, varbūt jau no plkst.22 nebūs. Interjers- pārsvarā jau sen lietots padomju laika mēbelējums.

Nākamo trīs gadu laikā McDonald’s ķēdes attīstībā Latvijā investēs aptuveni sešus miljonus eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili un McDonald’s centrālās divīzijas prezidents Hamzats Hasbulatovs.

Bet Baltijā nākamo trīs gadu laikā plānots investēt kopumā ap 15 miljoniem eiro, norāda McDonald’s pārstāvji.

Kā atzīmē Hili, nākamo trīs gadu laikā Latvijā paredzēts atvērt vēl trīs ēstuves, kā arī sākt Latvijā esošajās ēstuvēs ieviest jaunas tehnoloģijas un klientiem ērtus risinājumus ēdiena pasūtīšanā.

«No nākamā gada Baltijā, sākot ar Latviju, plānota pašapkalpošanās ēdienu pasūtīšanas un norēķinu kiosku ieviešana. Tās ir iekārtas, kas vizuāli atgādina bankomātus. Bet atšķirībā no bankomātiem šīm iekārtām būs divi ekrāni - katrs savā pusē. Kioski atradīsies McDonald's ēstuvju telpās. Klientiem būs iespēja tajos veikt pasūtījumu, nestāvot rindā. Tāpat šajās iekārtās būs iespējams veikt norēķinus par pasūtījumu,» skaidro Hili.

Nākamo trīs gadu laikā ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's attīstībā Latvijā investēs ap pieciem miljoniem eiro, intervijā aģentūrai LETA stāsta daudznozaru uzņēmumu grupas Hili Ventures, kuras meitasuzņēmums Premier Capital Baltijas valstīs, Grieķijā un Maltā pārvalda ātrās ēdināšanas ķēdi McDonald's, vadītājs Melo Hili.

Viņš norāda, ka viena no būtiskākajām lietām šogad bija jaunā McDonald's atvēršana Kārļa Ulmaņa gatvē, Rīgā.

«Tāpat šogad Latvijā turpinām ķēdes sagatavošanu pašapkalpošanās kiosku ieviešanai. Patlaban šādi kioski atrodas divās no McDonald's ķēdes vietām Latvijā,» atzīmē Hili.

Viņš piebilst, ka šobrīd šis kiosku projekts ir testa režīmā. Taču nākamā gada laikā plānots tos ieviest visās McDonald's vietās Latvijā.

Kā ziņots, McDonald's attīstībā Baltijas reģionā šogad plānots ieguldīt aptuveni 4,6 miljonus eiro.

Hili skaidroja, ka Igaunijā šogad nekādas ievērojamas izmaiņas McDonald's ķēdē nav plānotas, bet Lietuvā šogad ir atvērta viena jauna vieta, kā arī plānots atvērt vēl divas. Tikmēr Latvijā šogad ir atvērta viena jauna McDonald's ēstuve, kas darbojas Kārļa Ulmaņa gatvē.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas McDonald’s Attīstības licences turētāja Premier Restaurants Baltics mātes uzņēmumam Premier Capital piesķirta McDonald’s Attīstības licence Rumānijā. Līdz ar tās iegūšanu uzņēmums savam portfelim pievienojis 67 McDonald’s restorānus 21 Rumānijā, informē McDonald’s sabiedrisko attiecību konsultante Baltijas valstīs Linda Anaite.

Maltas uzņēmums Premier Capital ir vadošās restorānu ķēdes McDonald’s Attīstības licences turētājs Maltā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Grieķijā. Līdz ar Rumānijas McDonald’s restorānu pievienošanu Premier Capital portfelim to papildinājuši kopumā 67 McDonald’s restorāni, to skaitā 19 McCafe kafejnīcas ar 4000 darbinieku lielu komandu.

McDonald’s darbu Rumānijā uzsāka 1995.gadā, un pašlaik McDonald’s restorāni Rumānijā apkalpo vairāk nekā 65 miljonus viesu gadā. Ik dienu McDonald’s restorānus un McCafe apmeklē 180 000 viesu. Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē vien ir 32 McDonald’s restorāni. 2015. gadā McDonald’s jau otro gadu pēc kārtas tika atzīts par Rumānijas labāko darba devēju starptautiskā cilvēkresursu vadības konsultanta AON Hewitt vērtējumā.

Restorānu tīkls «McDonald’s» rekonstruējis savu centrālo un populārāko restorānu Vecrīgā, Z.A. Meierovica bulvārī 18, tajā investējot 800 000 eiro. Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā kļuvis par modernāko Baltijas valstīs ar vislielāko nodarbināto cilvēku skaitu, kā arī tas ieguvis jauninājumu - «McCafe».

«2017. gads bijis veiksmīgākais gads Premier Restaurants Baltics un Premier Restaurants Latvia vēsturē. Mums ir stabils plāns turpināt šo veiksmes stāstu, Latvijā līdz 2019. gadam investējot 4 miljonus eiro, koncentrējoties galvenokārt uz trīs jomām - esošo restorānu rekonstrukcijas pabeigšanu, digitālo jauninājumu ieviešanu un restorānu tīkla paplašināšanu Latvijā līdz 13 restorāniem,» norāda Vladimirs Janevskis, «McDonald’s» ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Šogad «McDonald’s» noslēgs savu restorānu rekonstrukcijas programmu, kurā ietverta jauna pašapkalpošanās kiosku platforma, ērtāka ēdienu pasūtīšanas un maksāšanas sistēma.

Pēc rekonstrukcijas «McDonald’s» restorāns Vecrīgā ieguvis jauninājumu – tajā atvērta arī «McCafe», kas ir papildinājums apmeklētāju restorānu pieredzei, piedāvājot lielāku dažādību kafijas un desertu izvēlē. «McDonald’s» turpina strādāt pie «McCafe» zīmola attīstības Latvijā, un apsver iespēju izvietot «McCafe» arī citos Latvijas «McDonald’s» restorānos.

Ātrais ēdinātājs McDonald's ēdiena piegādes nodrošina tikai 1,5 kilometru attālumā no sava restorāna. Ja atrodies tālāk, pēc ēdiena jādodas pašam.

McDonald's šā gada martā Rīgā testa režīmā sāka nodrošināt ēdiena piegādes, un gatavojās McDelivery uzsākšanai šā gada vidū. Kā noskaidroja portāls db.lv, oficiālais McDonald’s piegādes partneris joprojām ir Foodout.

Interesējoties par piegādes iespējām, McDonald's restorānā biznesa portālam db.lv paskaidroja: «Visos Eiropas McDonald's restorānos ir vienādi kvalitātes standarti. Mūsu piegādes visur ir vienādas, kas paredz 1,5 kilometru attālumu. Mēs vēlamies klientiem piegādāt ēdienu atbilstošā temperatūrā. Mums ir izveidoti speciāli iepakojumi, taču tie nav paredzēti gadījumiem, kad piegāde tiktu veikta, piemēram, 10 kilometru attālumā.»

Krimā ar Krievijas līdzdalību sākta «Abhāzijas scenārija» īstenošana, lai panāktu Krimas atdalīšanu no Ukrainas, Krievijas telekanāla Doždj ēterā piektdien sacīja ukraiņu politologs Volodimirs Fesenko.

Šādi politologs reaģēja uz informāciju, ka bruņoti cilvēki - atbilstoši mediju ziņām un Ukrainas iekšlietu ministra Arsēna Avakova teiktajam tie ir Krievijas karavīri - Krimā ielenkuši Sevastopoles Belbekas lidostu, kur atrodas Ukrainas armijas daļa. Kā piektdien paziņoja Avakovs, Krievija sākusi bruņotu iebrukumu Ukrainā.

«Aerodromu sagrābšana Krimā atgādina ļoti labi pārdomātu, režisētu, koordinētu militāru operāciju,» sacīja Fesenko. «Šī scenārija uzsākšana nozīmē, ka Krimā sākas iekšpolitiskā krīze (..), otrkārt, ap Krimu rodas starptautiski politiska krīze, (..) jo šādas lielas teritorijas statusa maiņa - turklāt statusa maiņa konflikta formā -, protams, novedīs pie nopietnas krīzes, pirmkārt, attiecībās starp Krieviju un Ukrainu.»

Cenas Krimā varētu pieaugt par 10% līdz pat 30%, prognozējis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

«Daudz jautājumu par cenu pieaugumu. Gaidāmais cenu pieaugums ir 10-30%,» savā Twitter kontā pavēstīja Aksjonovs.

Viņš arī paziņoja, ka sociālo pabalstu apmērs Krimā pieaugs divas līdz trīs reizes, savukārt benzīna cena samazināsies pusotru reizi.

Krievijas varasiestādes tikmēr solījušas 1,8 līdz 1,9 reizes palielināt pensiju apmēru Krimā.

«Vidējais pensiju apmērs, ko šodien saņem pilsoņi, Krimā ir 5570 rubļi (111,44 eiro), bet Sevastopolē nedaudz vairāk - 6200 rubļi (124,05 eiro), tas ir ievērojami mazāk nekā Krievijas Federācijā, kur vidējā pensija ir vairāk nekā 10 000 rubļu (200,08 eiro). Starpība ir aptuveni 1,8-1,9 reizes,» paziņoja Krievijas nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrs Maksims Topiļins.

Ātrais ēdinātājs McDonald's paziņojis, ka pēc 40 gadus ilgas sadarbības pārtrauks pasniegt Heinz kečupu, ziņo BBC.

(Papildināts ar McDonald's komentāru par Latvijas tirgu.)

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde atteiksies no šī kečupa, jo Bernardo Hīss (Bernardo Hees), bijušais konkurenta Burger King vadītājs, stājies pie Heinz vadības stūres.

«Mēs esam nolēmuši laika gaitā pārorientēt savu biznesu uz citiem piegādātājiem,» norādījis McDonald's.

Restorānu tīkls «McDonald’s» šogad svin 25 gadu jubileju Latvijā. «McDonald’s» darbību Latvijā uzsāka 1994.gadā, atverot restorānu Vecrīgā, kas bija pirmais visās Baltijas valstīs.

«Šogad aprit 25 gadi kopš «McDonald’s» pirmā restorāna atklāšanas Rīgā, vecpilsētā, un tas joprojām ir vispopulārākais un apmeklētākais «McDonald’s» restorāns Baltijā. 25 gadu laikā «McDonald’s» ir sasniedzis vērienīgu izaugsmi, un šobrīd Latvijā ir jau 13 restorāni, kurus ik gadu apmeklē vairāki miljoni viesu,» stāsta Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), «McDonald’s» rīkotājdirektors Baltijas valstīs.

«McDonald’s» investīciju apjoms biznesa attīstībā pēdējo piecu gadu laikā bijis 5,6 miljoni eiro, un restorānus 2018.gadā apmeklēja rekordliels skaits viesu - 4,6 miljoni.

«McDonald’s» ir viens no vadošajiem darba devējiem ēdināšanas nozarē, nodrošinot darba vietas 660 cilvēkiem. 2019.gadā «McDonald’s» plāno investēt vairāk nekā 300 000 eiro darbinieku izaugsmē, apmācībās un motivācijas programmās Latvijā.

McDelivery uzsākšana Latvijā ir jauna pieredze ne tikai McDonald’s restorānu viesiem, bet arī ēdiena piegādes biznesam kopumā, uzskata Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski), McDonald’s vadītājs Baltijas valstīs.

«Mēs regulāri sekojam līdzi cilvēku ēšanas paradumiem. Pieaugot ikdienas steidzīgajam ritmam, veicot maltītes pasūtīšanu uz mājām vai biroju, cilvēki sagaida ātru piegādes servisu. Ar McDelivery mēs nodrošinām iedzīvotājiem McDonald’s maltīšu klāstu ar piegādi Rīgā,» saka V. Janevskis.

McDelivery Latvijā tika uzsākts 2018. gada pavasarī un šis pakalpojums atsevišķās Latvijas vietās ir pieejams trīs mēnešus. Klienti ar jauno piedāvājumu esot apmierināti. Kopš McDelivery ieviešanas Baltijas valstīs, ir veiktas jau vairāk nekā 16 000 piegādes.

«Šobrīd piegādes iespējamas tikai Rīgā. Nākotnē mēs apsveram iespēju tās paplašināt arī Jelgavā,» stāsta V. Janevskis.

Krimā pirmdienas rītā paredzēts pasludināt svētdien notikušā referenduma rezultātus, bet Krimas Augstākā padome rīta sēdē gatavojas pieņemt lēmumu vērsties pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina ar lūgumu pievienot Krimu Krievijas Federācijai, kas kopš 28. februāra faktiski okupējusi Ukrainai piederošo pussalu.

Jau pēcpusdienā Krimas parlamenta delegācija izlidos uz Maskavu, lai kopā ar Krievijas parlamentu strādātu pie šā jautājuma, paziņojis patvaļīgi ieceltais Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs, norādot, ka Krima gatavojas iekļauties Krievijas sastāvā «cik vien drīz iespējams, bet vienlaikus ievērojot visas juridiskās procedūras».

Kā paziņojusi referenduma rīkošanas komisija, apkopojot biļetenus no 75% balsošanas iecirkņu, 95,7% balsotāju atbalstījuši Krimas pievienošanu Krievijai.

Komisijas priekšsēdētājs MIhails Mališevs norādījis, ka vēl 3,2% balsojuši par Krimas palikšanu Ukrainas sastāvā un 1,1% biļetenu atzīti par nederīgiem.

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Nesagaidot 16. martu, kad Krimā gaidāms referendums par reģiona pievienošanu Krievijai, Krimas parlaments pieņēmis deklarāciju par reģiona neatkarību no Ukrainas, ziņo Korrespondent.

Pieņemtajā deklarācijā pausts – gadījumā, ja 16. martā referendumā Krimas iedzīvotāji nobalsos par Krimas pievienošanos Krievijai, Krima vispirms pēc referenduma kļūs par neatkarīgu un suverēnu valsti ar republikas pārvaldes formu, un pēc tam lūgs pievienošanos Krievijas Federācijai. Tā teikts Krimas parlamenta paziņojumā.

Deklarāciju parlamentā atbalstīja 78 no 81 deputāta, kas bija ieradušies uz balsošanu.

Pašlaik nav ziņu, kāda būs parlamenta rīcība, ja referendumā tiks nobalstos pret Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā.

Jau pašlaik Krievijas valsts medijos, piemēram, Russia Today, Krimas pussala pasaules kartē tiek iezīmēta Krievijas teritorijas krāsās, novēroja Db.lv.

ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) paziņojis par izlīgumu ar Latvijas "Swedbank" saistībā ar Krimas sankciju pārkāpumu.

"Swedbank" ir piekritusi pārskaitīt 3 430 900 ASV dolāru (3 144 179 eiro), lai nokārtotu savu iespējamo civiltiesisko atbildību par OFAC noteikto Krimas sankciju pārkāpumu.

2015. un 2016.gadā Latvijas "Swedbank" klients izmantoja Latvijas "Swedbank" elektroniskās bankas platformu no interneta protokola adreses Krimā, lai nosūtītu maksājumus personām Krimā, izmantojot ASV korespondentbankas. Izlīguma summa atspoguļo OFAC konstatējumu, ka Latvijas "Swedbank" acīmredzamie pārkāpumi netika brīvprātīgi pašaizliedzīgi atklāti.

Kā teikts OFAC paziņojumā, pirms Krievijas 2014.gada iebrukuma Ukrainas Krimas reģionā "Swedbank" bija piesaistījusi kuģniecības nozares klientu Krimā, kuram piederēja trīs īpašam nolūkam dibinātas kompānijas, kurām katrai bija konts Latvijas "Swedbank". Laika posmā no 2015.gada 5.februāra līdz 2016.gada 14.oktobrim klients iniciēja 386 darījumus par kopējo summu 3 312 120 ASV dolāru (3 035 326 eiro), izmantojot kontus, kas piederēja kompānijām, kuri tika apstrādāti, izmantojot ASV korespondentbankas.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Restorānu ķēde McDonald’s tuvāko divu gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 11 miljonus eiro restorānu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, informē McDonald’s vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Jaņevskis. Latvijā 2016. un 2017.gadā kopumā plānots investēt 3,79 miljonus eiro.

Līdz 2017.gada beigām McDonald’s plāno palielināt restorānu skaitu līdz 40 restorāniem Baltijā. Latvijā plānots atvērt vēl divus jaunus restorānus. Pašlaik Latvijā ir 12 McDonald’s restorāni.

Šogad McDonald’s restorānu tīkla attīstībā Latvijā investējis 1,5 miljonus eiro, ir veiktas izmaiņas trīs restorānos, ieviešot jauna koncepta restorānu modeli un pašapkalpošanās viedkioskus. Līdz 2017.gada beigām tiks pabeigta arī jaunā koncepta un pašapkalpošanās viedkiosku ieviešana visos McDonald's restorānos Baltijā. Šogad restorānos ieviesta arī īpaša brokastu ēdienkarte.

Plāno atvērt jaunas McDonald’s ēstuves; arī paredzamais neveselīgās pārtikas nodoklis nav sevišķs bubulis

Tā DB norāda McDonald’s attīstības licences īpašnieks Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā Melo Hili.

Jūs tiešām esat maltietis, un McDonald’s attīstības licence tiešām pieder jums?

Jā, es esmu maltietis, dzimis Maltā, un manis vadītajam Premier Capital pieder McDonald’s attīstības licence Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Grieķijā un Maltā. Kāpēc jautājat?

Malta tomēr – vai nu maz kas. Un jūsu vārds skan varbūt tā kā igauniski.

Tā var būt, jo es lietoju saīsināto vārdu no sava pilnā vārda – Karmelo. Tas ir itāļu vārds.

Kas maltieti varētu rosināt taisīt biznesu Latvijā?

Ātrās ēdināšanas ķēde «McDonald’s» vasaras sezonai izsludinājusi līdz 100 vakancēm dažādās pozīcijās Latvijā, kā arī ir 350 vakantas pozīcijas Baltijā kopumā. «McDonald’s» paziņojis, ka paaugstina vidējo atalgojumu par vidēji 12% restorānu darbiniekiem visās pozīcijās.

Vidējā «McDonald’s» alga ir atkarīga no amata pozīcijas, bet biznesa portāls db.lv uzzināja, ka virtuves darbinieka mēnešalga sasniedz 700 eiro bruto. «McDonald’s» pārstāvji akcentē arī to, ka ir elastīgs darba devējs, jo tur strādā dažāda vecuma grupu cilvēki kā skolēni un studenti, tā cilvēki 50+.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka šogad algu plānots celt atkārtoti.

Kopumā «McDonald’s» Latvijā ir 12 restorāni, ko vidēji gadā apmeklē gandrīz 8 miljoni klientu. «McDonald’s» pārstāvji informē, ka savu darbinieku motivēšanas un attīstības programmās Latvijā uzņēmums iegulda vairāk nekā 140 000 eiro gadā.

2017. gadā apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir audzis par 11%.

Attīstot restorānu tīklu un izvēršot darbību Latvijā, restorānu ķēde McDonald’s gatavojas atklāt vēl vienu restorānu galvaspilsētā, radot 50 jaunas darbavietas, informē uzņēmumā.

Jaunais McDonald’s restorāns drīzumā tiks atvērts topošajā tirdzniecības centrā Akropole, Db.lv informē uzņēmuma vadītājs Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis, plašāku informāciju solot tuvojoties atklāšanas datumam.

Tuvojoties vasaras sezonai, uzņēmums plāno pieņemt darbā vēl aptuveni 250 darbinieku. Darba vietu piedāvājums ir īpaši pielāgots jauniešiem, lai sniegtu viņiem pirmo darba pieredzi un nodrošinātu platformu karjeras un personības izaugsmei, norāda uzņēmumā.

«McDonald’s» restorānu darbību Latvijā nodrošina gados jaunu darbinieku komanda: 85% no visiem 660 «McDonald’s» uzņēmuma darbiniekiem Latvijā ir jaunāki par 34 gadiem, savukārt, 63% darbinieku – jaunāki par 24 gadiem. Restorānu darbinieku vidējais vecums ir 23 gadi, bet restorānu vadītājiem – 29 gadi.

Pērn ievērojami saruka ātrās ēdināšanas ķēdes McDonald's pārvaldītājas SIA Premier Restaurants Latvia peļņa, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmums pērn nopelnīja 6618 eiro, bet 2013.gadā uzņēmuma peļņa bija 632 730 eiro. Savukārt uzņēmuma apgrozījums pērn bija 29,95 miljoni eiro, kas ir par 1% vairāk nekā 2013.gadā, kad apgrozījums bija 29,63 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu pērn sekmēja 2013.gadā Jelgavā atvērtā ēstuve, kā arī tas, ka lielāka daļa ēstuvju pērn sasniedza maksimālos pārdošanas apjomus. Tāpat pagājušajā gadā tika piedāvāti jauni produkti.

Šogad uzņēmums plāno nodrošināt augstu apkalpošanas kvalitāti, popularizēt uzņēmuma vērtības, palielināt iespējas vairāk pielietot tehnoloģijas un turpināt veikt ieguldījumus uzņēmuma attīstībā.

Ukraina atgūs Krievijas okupēto Krimas pussalu, piektdien solīja Ukrainas prezidents Petro Porošenko.

Ukraina atgūs Krimu demokrātiskā ceļā, sasniedzot augstu dzīves līmeni, forumā Jaltas Eiropas stratēģija, kas šogad notiek Kijevā, sacīja prezidents.

«Mums ir būtiska problēma. Runā, ka mēs esam zaudējuši Krimu. Nē - mums ir iebrukums Krimā. Krima atkal būs kopā ar mums,» uzsvēra Porošenko.

«Mēs būsim efektīvāki, demokrātiskāki. Dzīves līmenis aiz Krimas robežām būs daudz labāks, un tas ir vienīgais ceļš [Krimas atgūšanai],» sacīja Ukrainas prezidents.

Tāds pats ceļš būs Donbasam, piebilda Porošenko.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Jaltas konferencei izdosies atgriezties tur, kur tā tika rīkota līdz šim.