Krievijas prezidentam tik dārgā Krima par tādu varētu kļūt ļoti burtiski kā finansiāli, tā politiski .
Kopš militārās ofensīvas sākuma Krimas pussalā ar acīmredzamu mērķi to pārņemt un izolēt no pārējās Ukrainas Krievija nav darījusi zināmas oficiālas aplēses, cik smagi to uz leju vilks šis kārtējais reģionālais dzirnakmens tās kaklā. Krievijas ekonomikas eksperti spriež, ka Krimas paturēšana savā pakļautībā Krievijai varētu izmaksāt ap trijiem miljardiem dolāru gadā, raksta Kommersant.
ES palīdzībai Ukrainai pašlaik ir iezīmējusi kopumā 11 miljardus eiro, kas vērtības ziņā jau tuvinās pērn par Ukrainas lojalitāti Krievijas solītajiem 15 miljardiem dolāru. ES fondi nāktu no septiņu gadu laikā piešķiramiem grantiem 1,4 miljardu eiro apmērā, Eiropas Investīciju bankas trīs miljardu vērtiem kredītiem līdz 2016. gadam un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas piecu miljardu eiro vērtās līdzdalības.
Krieviem jau pietiek
Pirmās dotācijas aneksijas gadījumā Krimai no Krievijas vajadzētu jau tūlīt pat, lai novērstu tās iedzīvotāju aizplūšanu, jo dzīves līmenis pēc nošķiršanas no Ukrainas pussalā tūdaļ kristos. Pagaidām gan oficiālā Maskava atgaiņājas no šādiem jautājumiem, un Kommersant no kādas valsts līmeņa iestādes izdevies dabūt vien komentāru, ka «šis jautājums atrodas tīri politiskajā jomā, un neviens to nekomentēs».
Premjers Dmitrijs Medvedevs gan ir ticies ar finanšu ministru Antonu Siluanovu apspriest tieši konkrētas finanšu palīdzības piedāvājumu Krimai. Par Krievijas un praktiski jau anektētās Krimas budžetāro integrāciju publiski nav gatavs runāt arī neviens no Valsts domes deputātiem, kas Krievijas parlamentā atbild par budžeta un ekonomikas politiku. Šī klusēšana anonīmi tiek komentēta tā, ka «sabiedrība asi reaģē uz jebkādiem priekšlikumiem par šo tēmu, un jebkas konkrēts var izraisīt sāpīgu rezonansi».
Jauna reģiona integrācija Krievijā, kas notiktu, Krimas svētdien plānotajā referendumā prezidentam Vladimiram Putinam panākot labvēlīgu ja ne objektīvu rezultātu, tad vismaz iespaidu, valstij būtu vēl nebijusi pieredze, komentāros Krievijas lietišķajam laikrakstam skaidro eksperti. Tam pirmām kārtām būtu nepieciešama «minimālās transporta un enerģētikas saiknes nodibināšana» ar pussalu, kas pašlaik ir organiski vienota ar Ukrainu. Tāpat būtu nepieciešama finanšu un budžetārā integrācija, par kuru parlamenta politiķi atklāti pat ieminēties nevēlas.
Krievu eksperti vērtē, ka, spriežot pēc nodokļu un dotāciju bilances, Krima bez Sevastopoles, kurai ir īpašs statuss, pašlaik Ukrainai izmaksā 1,5 līdz 2 miljardus dolāru gadā. Cik šo 2,5 miljonu iedzīvotāju pāreja Krievijas jurisdikcijā tieši nozīmētu valsts budžetam, nav skaidrs, jo Krievijā nav Krimai strukturāli atbilstīgas administratīvās vienības. Paralēle tiek vilkta ar Krasnodaras novadu, ja vien atrēķina tā zemkopības kompleksu un tajā nodarbinātos, un tādā gadījumā eksperti nonāk līdz paredzamajām 2,5 līdz trīs miljardu ASV dolāru vērtām izmaksām gadā.
Runājot par Krimas savienojamību ar Krieviju, premjers D. Medvedevs nesen nāca klajā ar ideju par tilta izbūvi uz pussalu. Ukrainas parlamenta jeb Augstākās Radas deputāts un partijas Tēvzeme Krimas nodaļas vadītājs Andrejs Senčenko DB to telefoniski gan dēvē par «referenduma tiltu». «Kad vajag uzmālēt kaut kādus brīnumus, viņi šo anekdoti sāk stāstīt,» saka Krimas pārstāvis, sakot, ka šā tilta ideja uzpeld katru reizi, kad Krievija grib kaut ko pozitīvu piedāvāt Krimas iedzīvotājiem – pirms vēlēšanām vai vēl kādiem tās publiskajam tēlam svarīgiem notikumiem.
Darbaļaužu vēlmes
Krimā notiekošo A. Senčenko vērtē kā acīmredzamu Krievijas īstenotu okupāciju un Krievijas finansētu varas pārņemšanu. «Cilvēki Krimā to nevēlas komentēt, jo ir šoka stāvoklī,» saka deputāts, jautāts par esošo ekonomisko un biznesa stāvokli reģionā. Proti, «vidējās paaudzes strādājošie un uzņēmēji ir šokā, jo viņiem ir skaidrs, ka lielos vilcienos Krimas ieņēmumi no kūrortiem, tūrisma un visa, kas ar to saistīts» šogad viņiem netiks. «Tam jau vismaz uz gadu ir svītra pāri, un cilvēki ir palikuši bez tradicionālā ienākumu avota.» Iespējamais turpmākais variants, ja Kremlim izdosies panākt savu, «ir pēc Piedņestras un Abhāzijas parauga, kur plaši reģioni gadiem ilgi atrodas faktiskā pamestībā un kur normāla saimnieciskā darbība nenotiek».
Kā lasāms pasaules plašsaziņā un kā to apliecina arī A. Senčenko, pret svētdien plānoto referendumu par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai ir Krimas tatāri un jaunatne. «Ukrainas 23 neatkarības gados ir izaugusi jauna paaudze, kurai tādi vārdi kā «PSRS» un «Krievijas impērija» ir pilnīgi sveši,» saka deputāts, tāpēc arī V. Putina idejas par impērijas atjaunošanu šajās Krimas iedzīvotāju daļās tiek uztvertas noraidoši. Jaunatnes acīs «tas, kas notiek, ir viņu dzimtenes okupācija».
«Par svētdien plānotā «referenduma» atbalstīšanu nav ne runas. Krimas tatāru vēsturisko dzimteni ir piemeklējušas lielas bēdas, kas draud pāraugt humanitārā un sociālā katastrofā visiem tās iedzīvotājiem – ukraiņiem, krieviem un tatāriem,» nokaitēto situāciju DB telefoniski no Simferopoles raksturo Krimas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks un Krimas tatāru padomes jeb medžlisa priekšsēdētājs Refats Čubarovs. Intereses vērts ir fakts, ka R. Čubarovs padomju laikā ilgākus gadus bija Latvijas Valsts arhīva direktors.
Prokrieviskie iedzīvotāji Krimā ir «vecākas babuškas un militārie pensionāri, kas PSRS laikos pēc dienesta varēja izvēlēties, kur tos nosūta dzīvot», raksturo A. Senčenko. Bet tā «ne tuvu nav lielākā iedzīvotāju daļa». Referendums, viņaprāt, būs imitācija, jo vēl aizvien nav ne vēlētāju sarakstu, ne vēlēšanu komisijas u.tml. Tas būs domāts vienkārši, lai V. Putinam būtu formāls iemesls teikt, ka, «atsaucoties uz Krimas iedzīvotāju vienprātīgo vēlmi», ir notikusi Krimas aneksija.
Mīnu sēja
Krimas autonomās republikas ekonomiku A. Senčenko raksturo kā jau ilgstoši problemātisku, jo prezidents «Viktors Janukovičs ar «ģimeni» bija noorganizējuši varas vertikāli Krimas izzagšanai, kurā smotrjaščije (bandītu žargonā – interešu uzraudzītāji. ‒ red.piez.), kas tagad, starp citu, ir aktīvi iesaistīti referenduma rīkošanā, nodarbojās ne jau ar biznesu, bet nodevu iekasēšanu no uzņēmējiem».
Ražošana tāpat kā celtniecība Krimā praktiski ir apstājusies, saka parlamentārietis. Krimā visagrāk Ukrainā sākas sēja, «bet šogad tā ir norauta, jo laukos ir Krievijas kara tehnika, militāristi, un viņi arī mīnē kādas teritorijas, ko uzskata par vajadzīgu. Tādos apstākļos nodarboties ar ražošanu nav iespējams».
Arī tie, kam okupācijas armija tieši netraucē, vilcinās ar ieguldījumiem, jo nezina, kas sekos un kāda būs Krimas iedzīvotāju pirktspēja, un vai varēs izvest savu produkciju ārpus Krimas. Tāpēc «jau pašreizējam Krievijas radītajam kaitējumam Ukrainai būs ilgtermiņa raksturs», rezumē A. Senčenko. Krimai nozīmīgā celtniecības materiālu nozare ir apstājusies līdz ar pašu celtniecību, un «nav skaidrs, kad tā atsāksies un vai kāds vispār svešas armijas klātbūtnē gribēs pirkt nekustamos īpašumus».
Jautāts par ekonomisko stāvokli citviet Ukrainā, viņš saka, ka cenas ir visai augstas, «bet ne nedabiski – tās mainās saskaņā ar dolāra kursu». Preču, ieskaitot degvielu, Ukrainā pietiek, un nav arī jūtams deficīts.
Par šur tur izskanējušajām ziņām, ka Kijeva ir apturējusi valsts finanšu sakarus ar okupēto Krimu, A. Senčenko saka, ka tā nav patiesība. Pirms sarunas ar DB deputāts bija runājis ar Ukrainas bankas vadītāju un ar darba un sociālās politikas ministru, un viņi ir apstiprinājuši, ka Valsts kasē tiek īstenotas visas paredzētās izmaksas – algas, pabalsti, pensijas. Apturēta ir vien kapitālās celtniecības finansēšana Krimā.
Pēc Krimas deputāta uzskata galvenais Ukrainai un tās rietumu partneriem veicamais uzdevums pašlaik ir V. Putina spiediena pārvarēšana valsts dienvidos un austrumos. Pēc tam varēs cerēt un gaidīt uz asociācijas līgumu ar ES, kas, pēc A. Senčenko vārdiem, Ukrainas biznesam būs «otrā elpa». Deputāts pats pirms politiskās darbības ir bijis uzņēmējs.
#1/4
Krievu militārie spēkie iebrauc Krimā.
#2/4
#3/4
Propagandas plakāts pirms rederenduma Krimā.
#4/4
Cilvēki, kas iestājas pret Krimas pievienošanu Krievijai
