Kremlis sācis vērienīgu nacionalizāciju, jo, saskaņā ar Business Insider ziņoto, Krievija karam Ukrainā iztērējusi jau gandrīz pusi no Krievijas Nacionālās bagātības fonda likvīdajām rezervēm. Pēc aģentūras Bloomberg datiem fonda aktīvu apjoms kopš 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim samazinājās no 8,9 triljoniem rubļu jeb 100,4 miljardiem ASV dolāru līdz 5 triljoniem rubļu. Krievijai drīzumā varētu pietrūkt naudas, tādēļ Kremlis uzsācis privātuzņēmumu un aktīvu nacionalizāciju.

Kopš Maskavas armija gandrīz pirms diviem gadiem iebruka Ukrainā, uzņēmumu īpašnieki Krievijā arvien biežāk saskaras ar draudiem par nacionalizāciju. Iebiedēšana sākās ar pasākumiem pret ārvalstu uzņēmumiem, kas paziņoja, ka pametīs Krieviju, pēc tam vērsās pret Krievijas uzņēmējiem, kas pameta valsti, tad pret vietējiem uzņēmumiem, kas neizpildīja valsts aizsardzības līgumus, un pavisam nesen pret lielām ārvalstu korporācijām, piemēram, “Danone” un “Carlsberg”, raksta portāls Meduza.

Pagaidām nacionalizācija galvenokārt skar ar militāro rūpniecību un infrastruktūru saistītus uzņēmumus, taču īpašumi tiek konfiscēti arī personām, kas atbalstījušas Ukrainu. Kremlis raugās arī to bagāto uzņēmēju virzienā, kuri, sākoties karam, Krieviju ir atstājuši. Kā ziņo Meduza, pagājušajā mēnesī Krievijas likumdevēji nonāca ziņu virsrakstos, kad viņi ierosināja tiesību aktus, kas ļautu konfiscēt īpašumus, kuri pieder personām, kas notiesātas par noziegumiem, kuri saistīti ar pretkara darbību. Kā zināms, Krievijā par pretkara darbību var pasludināt praktiski visu – sākot no skolnieces zīmējuma līdz jebkuram izteikumam par Krievijas karu Ukrainā, kas ir pretrunā Kremļa oficiālajai nostājai.

Brexit ir "viena no spilgtākajām kļūdām" Eiropas Savienības (ES) vēsturē, intervijā britu laikrakstam "The Guardian" sacīja līdzšinējais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Lielbritānijas lēmumu par izstāšanos no ES dēvējot par "sāpīgāko" pieredzi viņa pilnvaru termiņa laikā.

Izsakoties par 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanām un Brexit kampaņu, Tusks norādīja, ka jauns elements politikā ir "bezprecedenta gatavība melot par teju pilnīgi visu, izturēties pret meliem kā pret attaisnojamu instrumentu, lai uzvarētu."

Pirmajā intervijā kopš aiziešanas no Eiropadomes prezidenta amata Tusks sacīja, ka Brexit ir "sāpīgākā un bēdīgākā pieredze" piecos amatā pavadītajos gados, kad arī tika pieredzēta Grieķijas parādu krīze, asi strīdi par migrāciju un Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā.

Tusks vainoja bijušo Lielbritānijas premjerministru Deividu Kemeronu par šo "kļūdu" - sarīkot referendumu, kurā "viņam nebija nekādu izredžu uzvarēt".

Eirozonas līderi panākuši vienošanos par jaunu Grieķijas glābšanas programmu, pirmdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Eirozonas samitā panākta vienbalsīga vienošanās. Viss ir gatavs, lai īstenotu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmu Grieķijai ar nopietnām reformām un finanšu atbalstu,» pavēstīja Tusks, norādot uz eirozonas glābšanas fondu, kas pārraudzīs jau trešo Grieķijas palīdzības programmu.

Eirozonas līderi pirmdienas naktī izvērtēja iespējas par vienošanās panākšanu Grieķijas krīzes atrisināšanai pēc tam, kad Atēnām tika izteikts ultimāts pieņemt bargas ekonomikas reformas vai kļūt par pirmo valsti, kas izstātos no eirozonas.

«Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma rezultātā,» preses konferencē norādīja Tusks. «Būs nepieciešams ievērot bargus nosacījumus.»

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijai joprojām ir iespēja izstrādāt abpusēji izdevīgu vieglo Breksitu, intervijā ziņu aģentūrai AFP piektdien atzina Eiropas Savienības (ES) eiro un finanšu pakalpojumu komisārs Valdis Dombrovskis.

Šādi komisārs izteicās dienu pēc tam, kad Eiropadomes prezidents Donalds Tusks bija brīdinājis - vienīgā alternatīva smagajam Breksitam ar vienotā tirgus pamešanu un stingras imigrācijas kontroles ieviešanu ir Breksitu neīstenot.

Nu, raugoties no Eiropas Komisijas skatu punkta, mēs tagad uzsveram, ka bumba ir Apvienotās Karalistes pusē. Apvienotās Karalistes valdībai ir jāizlemj, kādu sadarbības modeli ar ES tā vēlas paredzēt, sacīja komisārs.

Tomēr palikt iekšējā tirgū var kopā ar virkni nosacījumu. Ja Apvienotā Karaliste ir gatava respektēt šos nosacījumus, protams, tad ir iespēja diskutēt par tā dēvēto vieglo Breksitu, sacīja komisārs.

Eiropas Savienība (ES) ir gatava spert tālākus soļus papildus jau noteiktajām sankcijām pret Krieviju, ja tiks pārkāpta ceturtdien Minskā noslēgtā jaunā vienošanās par pamieru Ukrainā, ceturtdienas vakarā Krieviju brīdināja ES Padomes prezidents Donalds Tusks.

«Debates koncentrējās uz to, kā atbalstīt vienošanās īstenošanu - ja tas nenotiks, tad mēs nevilcinoties spersim nepieciešamos soļus,» Tusks paziņoja preses konferencē pēc ES samita Briselē.

Šajā samitā tika apspriesta pamiera vienošanās, kas ceturtdien tika parakstīta Minskā pēc Ukrainas prezidenta Petro Porošenko, Krievijas prezidenta Vladimira Putina, Vācijas kancleres Angelas Merkeles un Francijas prezidenta Fransuā Olanda sarunām, kuru mērķis bija bruņotā konflikta izbeigšana Ukrainas austrumos.

Tusks arī sacīja, ka Eiropas Savienība (ES) nākamnedēļ īstenos jaunas sankcijas pret 19 Krievijas valdības un Ukrainas prokrievisko separātistu pārstāvjiem un deviņām juridiskām personām, neraugoties uz ceturtdien Minskā noslēgto vienošanos. ES valstu ārlietu ministri pirmdien bija vienojušies atlikt šo sankciju ieviešanu par vienu nedēļu, lai uzlabotu izredzes panākt vienošanos četru valstu līderu sarunās Minskā.

Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons piektdien paziņoja, ka viņš ar Eiropas partneriem joprojām strādā pie vienošanās, kas novērstu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

Es tur biju līdz šī rīta plkst.5, strādājot pie tā, un mēs panācām zināmu progresu, taču vienošanās joprojām nav, paziņoja Kamerons, ierodoties uz ES līderu samita otro dienu.

Un es esmu teicis, ka es vienošos tikai tad, ja mēs dabūsim to, ko Lielbritānijai vajag, uzsvēra Kamerons.

Piektdien Briselē plkst.12 pēc Latvijas laika atsākās sarunas par Londonas pieprasītajām ES reformām.

Kā pēc samita pirmās dienas brīdināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, ES samitā Briselē vēl ir daudz jāizdara vienošanās panākšanai.

Ceturtdien, sākoties ES samitam, Kamerons aicināja citu ES valstu līderus panākt ticamu vienošanos par ES reformām, lai viņš jūnijā varētu rīkot referendumu par valsts dalību ES.

Londona un Brisele, cenšoties rast izeju no «Breksita» strupceļa, panākušas «labu progresu», pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Koloda Junkera un Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas tikšanās pirmdien paziņojusi Junkera pārstāve.

Junkers un Meja, kas tikās Ēģiptē notiekošā Eiropas Savienības (ES) un Arābu līgas samita kuluāros, vienojušies, ka «šis darbs pabeidzams laikā» pirms 21.martā paredzētā ES samita, pavēstīja EK prezidenta pārstāve.

Tikmēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks pēc tikšanās ar Meju svētdien Ēģiptē paudis viedokli, ka «Breksita» atlikšana būtu «racionāls risinājums», piebilstot, ka neatkarīgi no risinājuma ES dalībvalstis izrādīs lielāko iespējamo sapratni un labo gribu.

Tusks atklāja, ka viņš ar Meju pārrunājis «iespējamā pagarinājuma tiesisko un procesuālo kontekstu.»

«Es uzskatu, ka šajā situācija, kurā atrodamies, pagarinājums būtu racionāls risinājums. Bet premjerministre joprojām uzskata, ka viņa spēs izvairīties no šī scenārija,» piebilda Tusks.

Lai arī Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvētais Brexit ir nopietns gadījums ar būtisku ietekmi, šāds atgadījums netiks atkārtots, piektdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Brexit, lai arī cik bēdīgs un nozīmīgs tas nebūtu, ir tikai atgadījums un tas nav procesa sākums,» pēc tikšanās Varšavā ar ASV prezidentu Baraku Obamu norādīja Tusks.

«Visiem oponentiem, gan iekšienē, gan ārpusē, kuri cer uz Brexit turpinājumu, es vēlos skaļi un skaidri pateikt - jūs uz ekrāniem neredzēsiet vārdus «turpinājums sekos»,» uzsvēra Tusks.

Atzīstot, ka Brexit ģeopolitiskās sekas var būt ļoti nopietnas, Tusks sacīja, ka pēc iespējas tuvāku attiecību saglabāšana starp ES un Lielbritāniju ir Eiropas un ASV interesēs.

Baltijas valstīs ar ASV piedalīšanos varētu tikt intensificēti militārie sauszemes un jūras manevri, tādējādi sniedzot papildu garantijas pret iespējamo Krievijas apdraudējumu, viesojoties Polijā, pieļāva ASV viceprezidents Džo Baidens, ziņo Reuters.

Tiekoties ar Polijas un Baltijas valstu līderiem, ASV viceprezidents Dž. Baidens apstiprināja, ka ASV aizstāvētu šīs valstis no jebkādas Krievijas agresijas, piemēram, tamlīdzīgām aktivitātēm, kādas Kremlis veica Krimas pussalā.

Dž Baidens uzsvēra NATO Eiropas biedru un ASV sadarbības nozīmi, norādot, ka «vienīgi Eiroatlantiskā solidaritāte ļaus mums sagatavot efektīvu un spēcīgu pretsparu Krievijas agresijai».

ASV viceprezidents norādīja, ka ASV domā par vairākiem papildu soļiem, lai palielinātu savas militārās sadarbības mērogu, tostarp arī ASV spēku izvietošanu Baltijas reģionā, lai veiktu sauszemes un jūras manevrus un apmācības misijas. Kā ziņo medijs, atsaucoties uz augsti stāvošu, bet anonīmu ASV administrācijas avotu, sīkākas ziņas par iecerētajiem militārajiem pasākumiem tiks sniegtas tuvāko dienu laikā. Tiek ziņots, ka tā gan nebūs «fundamentāla» militārās klātbūtnes paplašināšana, bet vairāk attieksies uz iespējām palielināt kopīgo mācību apjomu.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Putina trakošana, ko vēl uzkūda nacionālo populistu pulks, apdraud Kazahstānas un Baltkrievijas politiskās un ekonomiskās intereses un liek vēl vairāk apšaubīt Eirāzijas savienības iespēju.

Gan dažādi DB avoti no uzņēmēju vides, gan pasaules plašsaziņā lasāmais par globālo līderu, piemēram, Angelas Merkeles, nesenajām atskārsmēm liecina vienu – Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav adekvāts. No Rietumu viedokļa tie nav ekonomiski vai ģeopolitiski racionāli apsvērumi, kas rosās Kremļa saimnieka galvā, bet gan putni, un Putina gadījumā tas ir bars divgalvainu ērgļu. Pirmajā acu uzmetienā fakti it kā runā pretējo. Nav šaubu, ka Krievija Krimu dabūs, un ir ļoti iespējams, ka tas ir tikai sākums. Putins starptautisko attiecību izpratnē gan izskatās nepieskaitāms, tomēr viņš pārstāv varenu, globālu spēlētāju un kodollielvalsti. Piemetot klāt faktu, ka Ukraina nav NATO, «Kremļa putnkopim »ir visas izredzes sagrābt arī Krievijas militārajam kompleksam nozīmīgos Ukrainas austrumus un Melnās jūras Ukrainas piekrasti ar tās ostām, tā savienojot ar Krieviju ne vien Krimu, bet arī tās Piedņestras anklāvu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebija iecerējis pievienot Krievijai Krimu, tomēr viņam bija pilnīgi nepieņemami «atdot Ukrainu Rietumiem», savukārt Krimas pārņemšana bijusi tikai teorētiskos «operatīvajos plānos», kādu attiecībā uz Latviju Krievijai nav, intervijā pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Situāciju analīzes centra Stratēģisko novērtējumu nodaļas vadītājs Sergejs Utkins.

«Ja tiktu atrasta iespēja, lai [bijušais Ukrainas prezidents Viktors] Janukovičs paliktu amatā līdz nākamajām vēlēšanām un politiskajā arēnā parādītos vara, ar kuru arī Kremlis būtu gatavs sadarboties, viņi nelauztu šo scenāriju medņa, kurš sēž kokā, dēļ, pat ja arī vēlēšanās pievienot Krimu vienmēr bijusi kādam galvā,» izteicās S. Utkins.

Politologs uzskata, ka Krimas pievienošana ir bijusi «operatīvajos plānos», proti, «ko vajadzētu darīt, ja nu pēkšņi...». «Manuprāt, pašlaik Kremļa darbības ir mēģinājums iegūt vismaz kaut ko tajā vietā, kur tā zaudētu visu,» paskaidroja S. Utkins.

Krievijā cilvēki, kas nebūs vakcinējušies pret Covid-19 vai ieguvuši imunitāti pēc pārslimošanas, nevarēs strādāt atsevišķās profesijās un varētu tikt pakļautu diskriminācijai, paziņojis Kremlis.

"Realitāte ir tāda, ka diskriminācija neizbēgami sāksies. Cilvēki bez vakcinācijas vai imunitātes nevarēs strādāt visur. Tas nav iespējams. Tas radīs draudus apkārtējiem," žurnālistiem norādījis Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija vairākos Krievijas reģionos pasliktinās, un varasiestādes sākušas apsvērt ideju par regulāru revakcināciju, lai apturētu jaunus vīrusa viļņus.

Krievijā 24 stundu laikā reģistrēti 16 715 jauni Covid-19 gadījumi un 546 Covid-19 izraisīti nāves gadījumi, kas ir lielākais vienas dienas laikā mirušo skaits kopš februāra.

Varasiestādes mēģina pārliecināt cilvēkus vakcinēties, piedāvājot iespēju laimēt jaunas automašīnas un dzīvokļus, kā arī liekot saprast, ka nevakcinēšanās rezultātā var nākties zaudēt darbu vai ienākumus.

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Kremlis sabiedrotajiem liek saprast, ka nekāda suverēna politika Maskavas virsvadībā netiks pieciesta, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sevišķi Baltkrievija nav vilcinājusies izmantot Muitas savienības priekšrocības, un ievērojama daļa sankciju dēļ Krievijā aizliegto rietumvalstu pārtikas produktu jau pārfasētā veidā krievu iepirkumu grozos tomēr nonāk. Pārtikas preču uzraugs Rosselhoznadzor nu uzdevis pārbaudīt pilnīgi visas pārtikas importa kravas no Muitas savienības partneriem – Baltkrievijas un Kazahstānas, lai pārliecinātos par preču patieso izcelsmi. Krievijas mediji to komentē kā triecienu topošās Eirāzijas savienības (EĀS) idejai, jo Kremlis nerespektē savu potenciālo EĀS partneru ‒ jau esošās Muitas savienības biedru – suverēnās ekonomiskās intereses. Jāatgādina, ka ne Minska, ne Astana Maskavas noteiktajām pretsankcijām pret Rietumiem nav pievienojusies.

Kremlis nobloķējis četras interneta vietnes, kuru darbību nodrošina Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti un kurās tiek kritizēta V. Putina darbība, vēsta BBC.

Nobloķēta opozīcijā esošā Alekseja Navaļnija interneta vietne, divi ziņu portāli – Ej.ru un grani.ru –, kā arī opozicionāra, kādreizējā šahista Garija Kasparova mājaslapa.

Jau ziņots, ka pērn novembrī G. Kasparovs lūdzis piešķirt viņam Latvijas pilsonību. Šā gada februāra beigās viņam piešķirta Horvātijas pilsonība.

Vietņu bloķēšana paveikta pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras pavēles. Paziņojumā pausts, ka interneta vietnes nobloķētas, jo tās palīdzējušas «nelegālo protestu» organizēšanā. Jāatgādina, ka šīs nedēļas nogalē Maskavā vairāki desmiti tūkstošu cilvēku piedalījās protestos, lai paustu nosodījumu pret Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Ukrainai piederošā reģiona pievienošanos Krievijas Federācijai.

Kremlis cer, ka Ukrainā notikušā referenduma rezultāti tiks īstenoti civilizētā veidā, pavēstījuši Vladimira Putina pārstāvji.

Jau ziņots, ka aizvadītajā svētdienā Doņeckas un Luhanskas reģionos notika separātistu rīkots referendums, ko par leģitīmu nav atzinusi nedz Kijeva, nedz rietumvalstis. Separātisti apgalvo, ka referendumā par Doņeckas un Luhanskas reģionu atdalīšanos no Ukrainas esot nobalsojuši 89% iedzīvotāju.

Krievija rūpīgi esot sekojusi referenduma norisei Doņeckas un Luhanskas reģionā un ar cieņu attiecas pret iedzīvotāju referendumā pausto viedokli, pauda V. Putina preses dienests.

Tāpat Kremlis paudis nosodījumu «spēka, ieskaitot ieroču, pielietošanai pie civiliedzīvotājiem, tādējādi laupot cilvēku dzīvības».

Tikmēr Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Štainmaiers pauda, ka «referendumu» Ukrainā nevar ņemt par nopietnu un ka tas nav bijis likumīgs. Pirmdien, 12. maijā, Eiropas Savienības ārlietu ministri tiekas Briselē, lai spriestu par šo jautājumu.

Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.

Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.

Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.

Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.

Luhanskas un Doņeckas nelikumīgo «referendumu» rīkotāji tiks saukti pie kriminālatbildības, paziņojis Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs. Viņš arī pauda, ka notikušajiem balsojumam nevar būt nekāda juridiska spēka.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins piešķīris apbalvojumus Krimas premjerministram Sergejam Aksenovam, Krimas parlamenta priekšsēdētājam Vladimiram Konstantinovam un Sevastopoles stratēģiskās attīstības aģentūras vadītājam Aleksejam Čalovam. «Pirmās pakāpes» apbalvojums piešķirts «Par nopelniem Tēvzemes labā».

Db.lv jau rakstīja, ka aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā un Luhanskā separātisti sarīkoja «referendumu». Dažas stundas pēc tā beigām viņi paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo.

Starptautiskās caurredzamības iniciatīvas ietvaros «Kaspersky Lab» pielāgo infrastruktūru, lai vairākus pamatprocesus pārceltu no Krievijas uz Šveici. Lai nodrošinātu pilnīgu caurredzamību un godīgumu, «Kaspersky Lab» organizē šīs darbības uzraudzību, ko veiks neatkarīga trešā puse, kas arī atrodas Šveicē.

Kiberdrošībā uzticēšanās ir pilnīgi nepieciešama, un «Kaspersky Lab» saprot, ka tā nerodas pati no sevis, tā ir nepārtraukti jānopelna ar caurredzamību un izsekojamību, teikts «Kaspersky Lab» paziņojumā.

Jaunie pasākumi ietver vairāku reģionu datu uzglabāšanas un apstrādes pārcelšanu, programmatūras salikšanas pārvietošanu un pirmā Caurredzamības centra atvēršanu.

Līdz 2019. gada beigām «Kaspersky Lab» būs izveidojis datu centru Cīrihē un tajā glabās un apstrādās visu informāciju lietotājiem Eiropā, Ziemeļamerikā, Singapūrā, Austrālijā, Japānā un Dienvidkorejā, kam vēlāk pievienosies vēl citas vietas.

«Kaspersky Lab» pārcels uz Cīrihi «programmatūras būves konveijeru» — programmēšanas rīku komplektu, kas tiek izmantots, lai no pirmkoda saliktu lietošanai gatavu programmatūru. Vēl šogad pirms izplatīšanas klientiem visā pasaulē tiks uzsākta «Kaspersky Lab» izstrādājumu un apdraudējumu noteikšanas noteikumu datubāzu (antivīrusu datubāzu) salikšana un parakstīšana ar ciparparakstu Šveicē. Pārcelšana nodrošinās, ka neatkarīga organizācija var pārbaudīt visu jaunizveidoto programmatūru, un parādīs, ka klientu saņemtie programmatūras būvējumi un atjauninājumi atbilst pirmkodam, kas iesniegts auditam, informē «Kaspersky Lab».

Eiropas Savienība (ES) Ukrainas krīzes dēļ noteikto sankciju lietā nedrīkst ielaisties nekādos kompromisos ar Krieviju, intervijā, kas pirmdien publicēta vairākos Eiropas laikrakstos, arī britu The Guardian, apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja sankcijas tiks atceltas, vēl pirms Ukraina būs atguvusi kontroli pār savām robežām, var saasināties attiecības ar ASV, sacīja Tusks. Ticēt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas, labas gribas vadīts, ir "naivums vai liekulība", viņš atzina.

Daļēja īstenošana Ukrainai būtu ļoti riskanta. Ja Eiropa neuzturēs spēkā esošās sankcijas, tas transatlantiskajām attiecībām būtu kritisks brīdis, brīdināja Eiropadomes prezidents. [ASV] tas būtu nepieņemami - būt iesaistītiem Ukrainas konfliktā vairāk par Eiropu.

Es nevaru pieņemt argumentu, ka mums būtu jātic Krievijas labajai gribai. Kad es dzirdu, ka mums ir jātic prezidenta Putina vai separātistu labajai gribai, es zinu, ka tas ir naivums vai liekulība. Salīdzinājums ar nomierināšanas politiku ir vietā, uzsvēra Tusks.

Pēc referenduma Lielbritānijā, kurā uzvarējuši izstāšanās piekritēji, Eiropas Savienība (ES) ir apņēmības pilna saglabāt vienotību kā 27 valstu bloks, piektdien paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Šodien 27 [valstu] līderu vārdā es varu teikt, ka mēs esam apņēmušies saglabāt savu vienotību kā 27 [valstu bloks], sacīja Tusks žurnālistiem Briselē.

Tas katrā ziņā ir vēsturisks brīdis, taču ne brīdis, lai reaģētu histēriski, teica Eiropadomes prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tiesiskā vakuuma nebūs, un ka visas procedūras, kas nepieciešamas, lai Lielbritānija izstātos no ES, ir paredzētas ES līgumos.

Taisnība - pēdējie gadi ir bijuši vissarežģītākie savienības vēsturē, bet es vienmēr atceros, ko man mēdza teikt mans tēvs, - tas, kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku, piebilda Tusks.

Jau ziņots, ka ceturtdien notikušajā referendumā par izstāšanos nobalsojuši 51,9% referenduma dalībnieku, bet par valsts palikšanu ES - 48,1% dalībnieku.

Runas par bezizejas stāvokli Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) «Breksita» sarunās ir pārspīlētas, piektdien atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

«Man ir radies iespaids, ka runas par bezizejas stāvokli starp ES un Apvienoto Karalisti ir pārspīlētas,» Briselē sacīja Tusks.

«Kaut arī progress ir nepietiekams, tas nenozīmē, ka progresa nav nemaz.»

Pie šāda slēdziena viņš nonācis, klausoties Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas runā ceturtdienas pusdienās un pēc diskusijām par «Breksita» sarunām ar pārējo 27 ES valstu līderiem.

ES 27 dalībvalstu, kas blokā būs palikušas pēc Lielbritānijas izstāšanās, līderi vienojušies gatavoties nākamajai «Breksita» sarunu fāzei, tomēr norāda, ka šobrīd nav panākts pietiekams progress, lai šādas sarunas sāktu.

««Breksita secinājumi pieņemti. Līderi devuši zaļo gaismu tam, lai notiktu iekšējā ES27 gatavošanās otrajai fāzei,» tviterī paziņoja Tusks.

Pēc trīs dienas ilgušajām mokošajām sarunām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi otrdien beidzot panākuši vienošanos par bloka augstāko amatu sadali.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks tviterī paziņojis, ka dalībvalstu līderi uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu oficiāli izvirzījuši pašreizējo Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP).

Tusks piebildis, ka viņa paša pēctecis būs līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Šarls Mišels, kas pārstāv liberāļus.

Lai Leiena kļūtu par EK prezidenti, viņas kandidatūra vēl ar vienkāršu balsu vairākumu jāapstiprina Eiropas Parlamentam (EP).

Taču lielākā daļa EP frakciju līdz šim ir uzstājusi, ka deputāti šajā amatā apstiprinās vienīgi pretendentu, kurš EP vēlēšanās startēja kā kādas partijas vadošais kandidāts, bet Leiena šim kritērijam neatbilst.