Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.
Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.
Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.
Saskaņā ar Krievijas prezidenta administrācijas atbalstīto ieceri visu triju akciju pakešu iegādei varētu tikt izmantots starpnieks, lai darījums izskatītos pieņemamāks politiskā ziņā, taču vēlāk visu avīzi pārpirktu Kremlim lojāli īpašnieki. Kā iespējamie nākamie īpašnieki minēti vai nu holdings Gazprom Media, vai arī kompānijas, kas saistītas ar senu Putina sabiedroto Juriju Kovaļčuku.
«Kremlis Vedomosti akcionārus pielīdzina ārvalstu valdībām,» aģentūrai sacījusi laikraksta galvenā redaktore Tatjana Lisova. «Wall Street Journal tiek pielīdzināts Amerikas Savienotajām Valstīm un Financial Times - Lielbritānijai. Viņiem ir vajadzīgs krievu īpašnieks, lai būtu kāds, kam var piezvanīt.»
Kā savukārt paziņojis Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, laikraksta Vedomosti likteni noteikšot «tirgus process». «Mēs nezinām, kas notiks ar Vedomosti, kas to nopirks,» viņš izteicies.
Komentēt situāciju nav vēlējušies nedz Gazprom Media kontrolējošās Gazprombank, nedz Kovaļčuka National Media Group preses dienesti, nedz Wall Street Journal mātes kompānija News Corp., nedz Pearson Plc (PSON) struktūrvienība Financial Times Group, nedz Sanoma, savukārt Gazprom Media valdes priekšsēdētājs Mihails Ļesins telekanālam Doždj paziņojis, ka nedomā laikrakstu pirkt un tāds bizness viņu vispār neinteresējot.
Par galveno pretendentu uz Sanoma īpašumu Krievijā, kas ietver arī žurnālus Cosmopolitan un Esquire, tiek uzskatīts Maskavā bāzētais amerikāņu investors Pīters Gerve, kas e-pasta vēstulē aģentūrai vien īsi apliecinājis, ka par šiem aktīviem interesējas, taču uzsvēris, ka darbojas patstāvīgi un nevienu nepārstāv.
Vedomosti, kas savās redaktora slejās un viedokļu sadaļā nevairās kritizēt Krievijas valdību, un Vācijas mediju koncerna »Axel Springer izdotais žurnāls Forbes ir lasītākie neatkarīgie mediji Krievijā.
Bloomberg citē neatkarīgo analītiķi Mašu Lipmani, kas norāda, ka pēdējo mēnešu laikā Krievijas varas iestādes panākušas populārās vietnes Lenta.ru galvenā redaktora atcelšanu un izdarījušas spiedienu uz kabeļtelevīzijas kanālu Doždj.
«Agrāk Kremlis atļāva saujiņai dumpīgu intelektuāļu izpausties, bet šobrīd mēs virzāmies uz «nulles toleranci»,» viņa secinājusi.
Kā izteicies Nīderlandes investors Dērks Sauers, kas 1999.gadā dibināja Vedomosti, Financial Times un Wall Street Journal nonākuši ļoti sarežģītā situācijā. Pats Sauers pirms deviņiem gadiem pārdeva Sanoma grupai savu Independent Media, kas ietvēra Moscow Times un vairākus žurnālus.
«Krievijā ir ļoti maz cilvēku, kas varētu nopirkt Vedomosti un vienlaikus garantēt šai avīzei redakcionālu neatkarību,» viņš sacījis, neslēpdams bažas, ka avīzes pircēja izrādīsies kāda «valdībai draudzīga struktūra».
Kā uzskata Doždj TV dibinātājs Aleksandrs Vinokurovs, kas pats iepriekš arī apsvēris iespēju iegādāties Sanoma aktīvus Krievijā, tomēr atzinis šādu soli par pārāk riskantu, Vedomosti ietekme Krievijas elites aprindās ir neproporcionāli liela salīdzinājumā ar relatīvi mazo metienu - 75 000 eksemplāru.
«Elite lasa Vedomosti katru dienu, un tie ir tieši tie lasītāji, kas vajadzīgi, lai ietekmētu valsti,» viņš uzsvēris.