Ukrainas opozīcijas pārstāvji parlamentā vēlas rīkot balsojumu par izmaiņām konstitūcijā, lai mazinātu prezidenta Viktora Janukoviča ietekmi valstī, vēsta BBC.
Opozicionāri jau vairākkārt ir brīdinājuši – ja balsojums nenotiks, masu protesti valstī turpināsies. Protesti tiek plānoti pie parlamenta ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā.
Līdz ar plānoto balsojumu opozīcijas pārstāvji vēlas atgriezties pie 2004. gada konstitūcijas.
Tikmēr Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs pauda, ka Maskava sniegs Ukrainai jaunu aizdevumu divu miljardu ASV dolāru apjomā šonedēļ. Divi miljardi ASV dolāru Ukrainai solīti jau janvāra beigās. Jāatgādina, ka Kijeva no Maskavas jau ir saņēmusi palīdzību trīs miljardu ASV dolāru apjomā, kas ir neliela daļa no solītajiem 15 miljardiem ASV dolāru. Šo summu Kremlis solīja aizdot ukraiņiem decembra beigās, laikā, kad Ukrainas un Krievijas līderi parakstīja savstarpējas vienošanās, radot saasinājumu protestos. Patlaban nojaušams, ka Kremlis iesaldēs finanšu palīdzības sniegšanu līdz brīdim, kad Ukrainā tiks izveidota Maskavai pieņemama valdība. Iepriekšējais premjers Mikola Azarovs atkāpās no amata pagājušajā mēnesī, protestu karstumā.
Kā Eiropas Savienība, tā Krievija apvaino viena otru par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās. Maskava grib, lai Ukraina pievienojas tās vadītajai Muitas savienībai, kurā bez Krievijas ietilpst arī Kazahstāna un Baltkrievija. Savukārt protesti sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents V. Janukovičs atteicās Viļņā parakstīt saišu stiprināšanas vienošanos ar ES, un tā vietā piekrita saņemt minēto aizdevumu no Maskavas.
Jau ziņots, ka protestētāji pamazām pamet ieņemtās valdības administrācijas ēkas. Protestu laikā pret aktīvistiem pielietots spēks, savukārt vismaz četri protestētāji ir miruši.