Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C (PurpleGreen), kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH (SET), šā gada 24. oktobrī, Vācijas pilsētā Hamburgā, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.

Noslēgtais memorands apliecina pušu apņemšanos uzsākt ilgtermiņa sadarbību par Ventspilī saražotā zaļā amonjaka eksportu, kas pēc sākotnējām projekta aplēsēm būs aptuveni 550,000 tonnas gadā. Zaļais amonjaks atbildīs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) prasībām un ražošanu plānots uzsākt 2029. gada janvārī. Zaļā amonjaka ražošanai tiks izmantota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), tādejādi šīs ir labas ziņas arī AER projektu attīstītājiem Latvijā. Saskaņā ar noslēgto memorandu, SET apņemas ne tikai iepirkt un realizēt zaļo amonjaku, bet arī nodrošināt loģistiku, finansējumu, risku vadību un citus saistītos pakalpojumus.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi 122 miljonu eiro valsts palīdzību Lietuvas slāpekļa mēslojuma ražotājam "Achema", kas plāno būvēt amonjaka ražošanā nepieciešamā ūdeņraža rūpnīcu.

EK paziņoja, ka "Achema" plāns palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības Ūdeņraža stratēģijas, Eiropas Zaļā kursa un Zaļā kursa rūpniecības plāna mērķus, kā arī veicinās atkarības no Krievijas fosilā kurināmā izbeigšanu.

Komisijas vērtējumā, valsts palīdzības ietekme uz konkurenci tirgū būs minimāla.

"Achema", kas ietilpst vienā no Lietuvas lielākajām uzņēmumu grupām "Achema Grupe", pērn aprīlī paziņoja par plāniem līdz 2027.gada rudenim uzbūvēt zaļā ūdeņraža ražotni ar 213 megavatu (MW) jaudu. Kompānija lēš, ka projekta izmaksas būs 344 miljoni eiro.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija oktobrī ierosināja projektam piesaistīt 122,65 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Šķīrējtiesa Latvijas tiesību sistēmā vienmēr ir bijis kā kaimiņu huligāns, kurš būtībā ir labs puisis, bet līdz galam nevar uzticēties, jo laiku pa laikam mēdz sastrādāt muļķības, palaidnības, kas balansē uz kāda bargāka soda saņemšanu.

Līdz šim ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt un restartēt šķīrējtiesas institūtu Latvijā. Ir pieņemts atsevišķs Šķīrējtiesu likums, paredzētas stingrākas prasības šķīrējtiesu dibināšanai un darbībai, arī veikti grozījumi kārtībā, kādā saņemt izpildu rakstu uz šķīrējtiesas nolēmuma pamata. Tomēr jāsecina, ka līdz galam šķīrējtiesu problēmjautājumi nav tikuši atrisināti. Līdz pat šim brīdim Latvijā ir 56 reģistrētas šķīrējtiesas un uzticēšanās šim institūtam ir vērtējama kā zema. Tāpat no šī lielā šķīrējtiesu skaita nav izgaismojusies šķīrējtiesas institūcija, kura būtu ieguvusi starptautisku uzticības kredītu.

Līdz šim Latvija ir gājusi ceļu, kas neļāva apstrīdēt šķīrējtiesas pieņemtu nolēmumu, bet gan paredzēja, ka tiesa kontroli par šķīrējtiesas pieņemtiem nolēmumiem realizē nolēmuma izpildes stadijā. Tas ir, vien brīdī, kad tiesai tiek lūgts izsniegt izpildu rakstu nolēmuma piespiedu izpildei. Ar šādu pieeju Latvija ir unikāla, jo šāda kārtība praktiski nekur Eiropā nepastāv. Izteikts vairākums valstu ir gājušas šķīrējtiesas nolēmuma apstrīdēšanas/atcelšanas ceļu. Šāda sistēma ir tādēļ, ka šķīrējtiesas nolēmuma atcelšana ir uzskatāms par efektīvāku un pilnīgāku tiesas kontroles mehānisms pār šķīrējtiesas procesu.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem.

Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā. Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē.

Latvijā ir diezgan neskaidrs, kas vispār ir vidusšķira valstī un cik tā mums ir reāla, atzīst Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes speciālisti. Pētījumi veikti par sociālās nevienlīdzības jautājumiem, bet pārsvarā par sabiedrības mazturīgāko daļu, tostarp konsultējot Latvijas tiesībsargu. Pētīt vidusslāņa, kas ir sabiedrības balsts, izmaiņas traucē finansējuma trūkums.

Šādi ir galvenie secinājumi pēc Dienas Biznesa sarunas ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētajām profesorēm Līgu Rasnaču un Baibu Belu.

Kas ir vidusslānis? Ir izmaiņas?

“Ir diezgan neskaidrs, ko mēs vispār ar šo jēdzienu – vidusšķira vai vidusslānis - saprotam. 2018. gadā tika veikts SKDS pētījums, kur tika veikta salīdzināšana arī ar pētījuma datiem pirms 10 gadiem. Viens no secinājumiem bija, ka ir labi – vidusšķira mums ir pieaugusi! Tomēr, analizējot atsevišķus faktorus, izrādījās, ka nekas būtiski 10 gadu laikā nav mainījies,” tā L. Rasnača. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir pašu cilvēku izjūtām un pašuztverei sabiedrībā. “Ir skaidrs, ka vairāk nekā puse no sabiedrības locekļiem vēlas sevi definēt kā vidusšķiru. Tad ir jautājums, kā izmērīt šo piederību vidusslānim, un pirmais no visiem ir ienākumi, jo tas ir skaidrs un saprotams lielums. Līdztekus jāteic - tas nebūt nav vienīgais kritērijs,” pauž L. Rasnača, to pamatojot gan ar sociālās drošības, gan drošības valstī vispār aspektiem. Pirmkārt, vai, zaudējot darbu Latvijā, cilvēks paliek piederīgs vidusšķirai vai tomēr nē? Kādas ir garantijas cilvēka mantiskajam stāvoklim krīzes brīžos? No otras puses ir jautājums - kādas ir prasības, lai piederētu vidusšķirai?