Foto: vde.lv

Lai mazinātu mūsu pēdas nospiedumu uz planētu, katram ir iespēja savā ikdienā ieviest ilgtspējīgākas izvēles, piemēram, veicot pārdomātu pārtikas un sadzīves preču iegādi, šķirojot atkritumus un lietojot videi draudzīgu sadzīves ķīmiju.

Taču vienlīdz būtiski ir apzināties arī to, kādu ietekmi uz vidi atstāj iegādātā sadzīves tehnika un elektroierīces. Iepērkoties atbildīgi, mēs varam būtiski veicināt ilgtspējīgāku patēriņu un sniegt savu ieguldījumu vides piesārņojuma mazināšanā.

Tieši tāpēc sadzīves tehnikas mazumtirdzniecības uzņēmums ar 30 gadu pieredzi Verners DE popularizē un atbalsta ilgtspējīgāku un videi draudzīgāku dzīvesveidu, pircējiem piedāvājot jaunu preču kategoriju – “Zaļa izvēle” sadzīves tehniku. Par “Zaļa izvēle” precēm, kampaņas mērķi un to, kā ikviens no mums savā ikdienā var veikt videi draudzīgākas izvēles, stāsta VDE valdes loceklis Verners Survilo.

Latvijas uzņēmums SIA PurpleGreen Energy C (PurpleGreen), kas attīsta zaļā amonjaka rūpnīcas projektu Ventspils brīvostas teritorijā, un Vācijas energoresursu tirdzniecības uzņēmums S.E.T. Selected Energy GmbH kopā ar tā meitasuzņēmumu Select New Energies GmbH (SET), šā gada 24. oktobrī, Vācijas pilsētā Hamburgā, parakstīja saprašanās memorandu par 550 tūkstošu tonnu zaļā amonjaka realizāciju gadā uz divdesmit gadu periodu.

Noslēgtais memorands apliecina pušu apņemšanos uzsākt ilgtermiņa sadarbību par Ventspilī saražotā zaļā amonjaka eksportu, kas pēc sākotnējām projekta aplēsēm būs aptuveni 550,000 tonnas gadā. Zaļais amonjaks atbildīs nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas (RFNBO) prasībām un ražošanu plānots uzsākt 2029. gada janvārī. Zaļā amonjaka ražošanai tiks izmantota elektroenerģija, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem (AER), tādejādi šīs ir labas ziņas arī AER projektu attīstītājiem Latvijā. Saskaņā ar noslēgto memorandu, SET apņemas ne tikai iepirkt un realizēt zaļo amonjaku, bet arī nodrošināt loģistiku, finansējumu, risku vadību un citus saistītos pakalpojumus.

Šodien tika prezentēts pētījums par zaļā ūdeņraža lomu Norvēģijas ekonomikā un šīs nozares attīstības potenciālu Latvijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Norvēģija šobrīd saražo 10% no visa Eiropas zaļā ūdeņraža un apjomu ziņā ir otrs nozīmīgākais spēlētājs šajā nozarē aiz Vācijas. Arī Latvijā jau uzsāktas pirmās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā ūdens transportam, aviācijas degvielai un citiem mērķiem, kas potenciāli varētu kļūt par jaunu ekonomikas nozari.

“Vēlos pateikties Norvēģijas partneriem par līdzšinējo sadarbību, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas zaļā ūdeņraža stratēģijas izstrādē. Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī ir zaļās enerģijas projekti vairāku miljardu eiro apmērā un to realizācija lielā mērā būs atkarīga no pieprasījuma. Ūdeņraža projekti ir tie, kas var nodrošināt šo pieprasījumu un stimulēt jaunu ekonomikas sektoru attīstību kā ūdeņraža jūras transports, energoietilpīga ražošana, datu parki vai zaļā aviācijas degviela,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka būtisks priekšnoteikums ūdeņraža projektu attīstībai ir stabils pieprasījums pēc zaļās enerģijas.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Eiropas Savienības būtiskākie izaicinājumi perspektīvā ir konkurētspēja, produktivitātes pieaugums, sabiedrības novecošanās, kā arī Zaļā kursa un digitālās transformācijas ieviešana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgais par ekonomiku un tirdzniecību Valdis Dombrovskis. Viņš norāda: Eiropas Komisija ir izstrādājusi savus priekšlikumus par ES pašas ieņēmumu bāzes paplašināšanu ar ienākumiem no emisiju kvotu tirdzniecības, oglekļa ievadkorekcijas mehānisma, kas būtu jāmaksā no trešajām valstīm importētajām precēm jau no 2026. gada, un minimālā globālā uzņēmumu ienākuma nodokļa 15% likmes, ar kuru plānots aplikt lielos uzņēmumus, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 750 milj. eiro.

Fragments no intervijas

Vai pastāv iespēja, ka varētu tikt mīkstināts ES Zaļais kurss, piemēram, attiecībā uz kādu no izvirzīto mērķu sasniegšanas izpildes termiņiem, piemēram, 2030. gadu, jo īpaši lauksaimnieku protestu kontekstā?

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Veidojot lieljaudas uzlādes tīklu, Elektrum Drive ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējuma atbalstu 5 500 000 eiro apmērā līdz 2026. gadam Eiropas transporta ceļu (TEN-T) tīklā izbūvēs kopumā 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Elektrum Drive – elektroautomobiļu uzlādes tīklu operators Baltijas valstīs, plāno izveidot Baltijas reģionā plašāko lieljaudas uzlādes tīklu, kas būs pieejams vieglajiem un smagajiem elektroautomobiļiem. Veidojot uzlādes staciju tīklu Latvijā un Igaunijā, Elektrum Drive ar CEF finansējumu līdz 2026. gadam izbūvēs 216 uzlādes punktus 55 stacijās.

Uz TEN-T ceļiem topošā tīkla mērogu raksturo uzlādes ar 150 - 300 kW lielu ātrumu nodrošinājums 212 uzlādes punktos 53 stacijās, t.sk. ar īpaši ātro 350 - 400 kW jaudu 4 pieslēgvietās 2 uzlādes stacijās. 25 stacijas būs Latvijā, savukārt Igaunijā 30 staciju. 300 kW uzlāde dod iespēju vienu elektroautomobili 10 minūtēs uzlādēt 250 km braucienam.

Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi 122 miljonu eiro valsts palīdzību Lietuvas slāpekļa mēslojuma ražotājam "Achema", kas plāno būvēt amonjaka ražošanā nepieciešamā ūdeņraža rūpnīcu.

EK paziņoja, ka "Achema" plāns palīdzēs sasniegt Eiropas Savienības Ūdeņraža stratēģijas, Eiropas Zaļā kursa un Zaļā kursa rūpniecības plāna mērķus, kā arī veicinās atkarības no Krievijas fosilā kurināmā izbeigšanu.

Komisijas vērtējumā, valsts palīdzības ietekme uz konkurenci tirgū būs minimāla.

"Achema", kas ietilpst vienā no Lietuvas lielākajām uzņēmumu grupām "Achema Grupe", pērn aprīlī paziņoja par plāniem līdz 2027.gada rudenim uzbūvēt zaļā ūdeņraža ražotni ar 213 megavatu (MW) jaudu. Kompānija lēš, ka projekta izmaksas būs 344 miljoni eiro.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija oktobrī ierosināja projektam piesaistīt 122,65 miljonus eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Meža dzīvnieku Latvijā kļūst arvien vairāk, jautājumā par cilvēku un dzīvnieku simbiozi atsevišķās vietās jau brīžam esot karastāvoklis, taču perspektīvā šādu situāciju skaits pat varot kļūt vēl lielāks, jo īpaši, ja ir plēsēju sugas, kam ieviests siltumnīcas režīms, līdztekus tam visu vēl problemātiskāku padara sabiedrības daļas dabas likumu nezināšana vai ignorēšana.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dzīvnieki un cilvēki, optimālas simbiozes meklējumos. Vairāk nekā 30 gadu laikā Latvijā ir būtiski sarucis iedzīvotāju skaits no 2,67 milj. līdz 1,87 milj., vienlaikus pieaudzis meža dzīvnieku skaits, kas savukārt rada papildu izaicinājumus (zaudējumus) mežsaimniekiem un lauksaimniekiem, vienlaikus sabiedrības daļai izpratne par to, kas un kā notiek dabā, ir balstīta uz multfilmām, kam nav nekāda reāla sakara ar dabas likumiem mežā, kas savukārt apgrūtina lēmumu, kuri balstīti uz zinātni un reālo situāciju, pieņemšanu. Tāpat nav noteikts, cik daudz konkrētas sugas īpatņu Latvijā būtu nepieciešams, tāpēc to skaitu lielos mērogos regulē pati daba, bet cilvēka regulācija virknei sugu ir liegta. Tas gan rada problēmas ne tikai pašlaik, bet vēl vairāk rūpju var sagādāt perspektīvā, ja tiek turpināta līdzšinējā pieeja.Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 1991. gadā Latvijā bija uzskaitīti 16,8 tūkst. bebru, bet 2024. gadā to skaits jau bija 57 tūkst., staltbriežu skaits no 25,3 tūkst. 1991. gadā sasniedzis 68 tūkst. 2024. gadā. Līdzīga skaita pieauguma dinamika ir arī plēsējiem, proti, 1991. gadā Latvijā bija uzskatīti apmēram 400 vilki, bet 2024. gadā šīs sugas īpatņu skaits sasniedza 1400, arī lūšiem ir līdzīgs īpatņu skaita pieaugums. Sava veida izņēmums ir mežacūku skaits (1991.g. – 32,3 tūkst., 2010.g. – 67,2 tūkst., bet 2024.g. - 21 tūkst.), ko stipri ietekmēja Āfrikas cūku mēris.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

ES zaļā kursa izpilde Latvijā var notikt dažādi, un viens no ceļiem ir lēmumi, kas noved pie krasām ražošanas izmaiņām zemes nozarēs.

Darba vietas tā dēvētajās zemes nozarēs bija, ir un būs kritisks faktors tautas ataudzē un vienmērīgā teritorijas apdzīvotībā, un, lai arī priekšplānā ir izliktas augstās pievienotās vērtības nozares, lauksaimniecība un mežsaimniecība ir eksporta reālie līderi. Moderno tehnoloģiju, tostarp IKT attīstībai un izaugsmei ir paredzēta milzīga loma gan ekonomiskajā izaugsmē, gan darba vietu skaita pieaugumā, nereti pat aizmirstot, ka cilvēkiem visā pasaulē vajadzēja un vajadzēs pārtiku un koksnes produktus. Taču zemes nozares ir nozīmīgs darba devējs, nodokļu maksātājs, kā arī apdzīvotības nodrošinātājs, jo īpaši lauku reģionos. Turklāt vēsturiski ir pierādījies, ka dzimstība lauku teritorijās ir krietni labāka nekā pilsētās. Pašreizējā vispārējo pārmaiņu laikā daudzi operē ar saukli: «Tā, kā bija, vairs nekad nebūs!» Līdztekus koks ir visdraudzīgākais materiāls cilvēkam, bet bez pārtikas iztikt nevar. Proti, jautājums ir ‒ kā būs, ja pārtikas pēkšņi būs par maz?

Dzīvei nepieciešamā alga ir temats, par kuru nepieciešama nopietna diskusija. Lai gan aizvien vairāk darba devēju Baltijā pievērš uzmanību darbinieku labklājībai, daudzi cilvēki joprojām nesaņem pietiekamu atalgojumu, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi. Finansiālā drošība ir viens no svarīgākajiem labklājības aspektiem un būtiski ietekmē mūsu dzīves kvalitāti.

Pētījumi liecina, ka, sasniedzot noteiktu ienākumu līmeni, atalgojuma pielikums vairs nerada būtisku motivācijas pieaugumu, tomēr, ja cilvēkam trūkst līdzekļu, tas var kļūt par galveno ikdienas rūpi, ko nevar viegli atrisināt vai apiet. Ja atalgojums nesasniedz dzīvei nepieciešamo slieksni, tas kļūst par ļoti būtisku problēmu.

Dzīvei nepieciešamā alga ir minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, piemēram, 2024. gadā Rīgā tas ir 1638 EUR bruto. Finansiālā labklājība ir cieši saistīta ar atalgojuma apmēru, īpaši ar to, vai atalgojums ir pietiekams, salīdzinot ar minēto slieksni, un taisnīgs. Dzīvei nepieciešamā alga ietver dzīvesvietu, pārtiku, transportu, veselības aprūpi, izglītību, kā arī citas dzīves sastāvdaļas, piemēram, sporta kluba abonementu vai teātra biļeti. Šis atalgojuma līmenis pārsniedz juridiski noteikto minimālo algu, kas bieži vien nav pietiekama visu dzīves izdevumu segšanai.

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apturēja militāro palīdzību Ukrainai, krasi pastiprinot spiedienu uz Kijivu, lai tā piekristu miera sarunām ar Krieviju, paziņoja Baltā nama amatpersona.

"Prezidents ir skaidri licis saprast, ka fokusējas uz mieru. Mums vajag, lai arī mūsu partneri būtu uzticīgi šim mērķim. Mēs iepauzējam un pārskatām mūsu palīdzību, lai nodrošinātu, ka tas veicina atrisinājumu," īsā paziņojumā sacīja Baltā nama amatpersona, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.

Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga ierēdni, ziņoja, ka Tramps pavēlējis Pentagonam apturēt visu militāro palīdzību Ukrainai.

Pentagona ierēdnis sacīja, ka lēmums būs spēkā, līdz Tramps izlems, ka Kijiva "demonstrē apzinīgu uzticību mieram".

Viņš pateica, ka Tramps uzdevis aizsardzības ministram Pītam Hegsetam apturēt visas ASV militārās tehnikas piegādes, kas vēl nav nonākušas Ukrainā. Tas attiecas arī uz bruņojumu, kas tiek transportēts ar lidmašīnām un kuģiem vai atrodas tranzīta zonās Polijā.

Lai pārrunātu ASV investoru intereses par ieguldījumiem telekomunikāciju nozares attīstībā Latvijā, ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins 26.martā apmeklēja IKT pakalpojumu sniedzēju “Bite Latvija”.

Līdztekus aktuālo jautājumu apspriešanai ASV vēstnieks iepazinās ar “Bite Latvija” atvērto un draudzīgo darba vidi, klātienē apskatīja tieši viņam par godu uzstādīto mobilo 5G bāzes staciju un piedalījās interneta ātruma pārbaudē.

Vizītes mērķis bija pārrunāt šobrīd aktuālos jautājumus, kas skar ne vien “Bite Latvija” turpmākos attīstības plānus, bet arī kopumā ASV investoru intereses par ieguldījumiem Latvijā.

ASV vēstnieks Latvijā Kristofers Robins pēc tikšanās ar “Bite Latvija” vadību akcentēja: "Bija lieliski klātienē redzēt Bites 5G tīkla ātrumu, kā arī uzzināt vairāk par tā attīstību visā valstī. Es vienmēr novērtēju iespēju uzzināt vairāk par ASV investīcijām Latvijā un esmu gatavs palīdzēt ASV investoriem Latvijā.”

Šķīrējtiesa Latvijas tiesību sistēmā vienmēr ir bijis kā kaimiņu huligāns, kurš būtībā ir labs puisis, bet līdz galam nevar uzticēties, jo laiku pa laikam mēdz sastrādāt muļķības, palaidnības, kas balansē uz kāda bargāka soda saņemšanu.

Līdz šim ir bijuši vairāki mēģinājumi reformēt un restartēt šķīrējtiesas institūtu Latvijā. Ir pieņemts atsevišķs Šķīrējtiesu likums, paredzētas stingrākas prasības šķīrējtiesu dibināšanai un darbībai, arī veikti grozījumi kārtībā, kādā saņemt izpildu rakstu uz šķīrējtiesas nolēmuma pamata. Tomēr jāsecina, ka līdz galam šķīrējtiesu problēmjautājumi nav tikuši atrisināti. Līdz pat šim brīdim Latvijā ir 56 reģistrētas šķīrējtiesas un uzticēšanās šim institūtam ir vērtējama kā zema. Tāpat no šī lielā šķīrējtiesu skaita nav izgaismojusies šķīrējtiesas institūcija, kura būtu ieguvusi starptautisku uzticības kredītu.

Līdz šim Latvija ir gājusi ceļu, kas neļāva apstrīdēt šķīrējtiesas pieņemtu nolēmumu, bet gan paredzēja, ka tiesa kontroli par šķīrējtiesas pieņemtiem nolēmumiem realizē nolēmuma izpildes stadijā. Tas ir, vien brīdī, kad tiesai tiek lūgts izsniegt izpildu rakstu nolēmuma piespiedu izpildei. Ar šādu pieeju Latvija ir unikāla, jo šāda kārtība praktiski nekur Eiropā nepastāv. Izteikts vairākums valstu ir gājušas šķīrējtiesas nolēmuma apstrīdēšanas/atcelšanas ceļu. Šāda sistēma ir tādēļ, ka šķīrējtiesas nolēmuma atcelšana ir uzskatāms par efektīvāku un pilnīgāku tiesas kontroles mehānisms pār šķīrējtiesas procesu.

Līdz 2025. gada 1. aprīlim uzņēmumiem ir jāsniedz informācija par atbilstību jaunā Nacionālā kiberdrošības likuma prasībām, kas attiecas uz transporta, komunikāciju, enerģētikas un citiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, kā arī dažādu nozaru institūcijām.

Vienlaikus pētījumu centra SKDS un elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” veiktā pētījuma dati liecina, ka 33 % uzņēmumu apsver brīvprātīgu kiberdrošības prasību ieviešanu, pat, ja uz tiem jaunais regulējums neattiecas.

Kā norāda “Bite Latvija” IKT un IoT biznesa virziena attīstības vadītājs Māris Gaugers, tendences apliecina, ka kiberdrošība biznesa vidē vairs nav tikai juridisks pienākums – tas ir kļuvis par stratēģisku lēmumu, nodrošinot gan uzņēmuma, gan klientu informācijas drošību.

Kopumā 33 % uzņēmumu, uz kuriem tieši neattiecas jaunais Nacionālā kiberdrošības likums (turpmāk – NKDL), apsver kiberdrošības prasību ieviešanu, lai uzlabotu uzņēmuma kiberdrošību, kā arī savu un klientu datu aizsardzību. No tiem 22,7 % aptaujāto norādīja, ka drīzāk apsvērtu ieviest kiberdrošības prasības, savukārt 10,3 % – sniedza pārliecinošu atbildi. 34 % uzņēmumu šādu iespēju neapsver, 22,7 % atbildēja drīzāk, nē, un 11,3 % atzina, ka noteikti to neplāno. Tikmēr vēl 33 % uzņēmumu nav konkrētas atbildes šajā jautājumā, iespējams, gaidot papildu informāciju, lai pieņemtu lēmumu par kiberdrošības prasību ieviešanu.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.