Šodien tika prezentēts pētījums par zaļā ūdeņraža lomu Norvēģijas ekonomikā un šīs nozares attīstības potenciālu Latvijā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).
Norvēģija šobrīd saražo 10% no visa Eiropas zaļā ūdeņraža un apjomu ziņā ir otrs nozīmīgākais spēlētājs šajā nozarē aiz Vācijas. Arī Latvijā jau uzsāktas pirmās iniciatīvas ūdeņraža tehnoloģiju pielietošanā ūdens transportam, aviācijas degvielai un citiem mērķiem, kas potenciāli varētu kļūt par jaunu ekonomikas nozari.
“Vēlos pateikties Norvēģijas partneriem par līdzšinējo sadarbību, sniedzot būtisku ieguldījumu Latvijas zaļā ūdeņraža stratēģijas izstrādē. Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) portfelī ir zaļās enerģijas projekti vairāku miljardu eiro apmērā un to realizācija lielā mērā būs atkarīga no pieprasījuma. Ūdeņraža projekti ir tie, kas var nodrošināt šo pieprasījumu un stimulēt jaunu ekonomikas sektoru attīstību kā ūdeņraža jūras transports, energoietilpīga ražošana, datu parki vai zaļā aviācijas degviela,” tā LIAA direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka būtisks priekšnoteikums ūdeņraža projektu attīstībai ir stabils pieprasījums pēc zaļās enerģijas.
Pētījumu veica Norvēģijas ekonomikas un politikas konsultāciju uzņēmums “Menon Economics”, un tajā izceltas galvenās atziņas par Norvēģijas ūdeņraža nozari, uzsverot pieredzi, kuru var pielāgot Latvijai. Pasākuma ietvaros uzstājās pētījuma autoru komandas pārstāvis Pjotrs Spievanovskis (Piotr Spiewanowski), Jenss Berge (Jens Berge) no “Norwegian Hydrogen” un Kaspars Avots, kurš pārstāv uzņēmumu “Baltic Hydrogen Group.
Pjotrs Spievanovskis: “Ūdeņraža ekosistēmas attīstība lielā mērā ir visas un olas izaicinājums, jo piedāvājumu rada pieprasījums. Ražošanas uzsākšanai nepieciešanas lielas investīcijas, kuras stimulētu skaidra pieprasījuma struktūra. Valsts ieguldījums ūdeņraža ekosistēmas attīstībā var būt ne tikai finansiāls, būtiska loma ir arī tam kā organizēta iepirkumu sistēma. Iestrādājot zaļos kritērijus iepirkumu prasībās, var spert platu soli šīs nozares attīstībā”.
Norvēģija šobrīd ir Eiropas līdere zaļā ūdeņraža jomā ar 38,5 MW kopējo jaudu, kas padara to par otro lielāko ražotāju Eiropā aiz Vācijas. Paredzams, ka līdz 2025. gada beigām jauda pieaugs līdz 95 MW. Šobrīd Norvēģija strauji attīsta zaļā ūdeņraža ražošanas jaudas ar valsts finansējumu. Kopumā šīs nozares attīstībai paredzētas investīcijas 850 miljonu eiro apmērā.
Viens no Latvijas mērķiem enerģētikas jomā ir kļūt par reģionālu centru ūdeņraža ražošanas un inovāciju ķēdē, kur lielākais izaicinājums ir atrast optimālāko ūdeņraža pielietojumu, jo tā ražošanas procesā tiek zaudēti 30 līdz 40% enerģijas. Norvēģijas pieredze liecina, ka virknē nozaru tas nav šķērslis. Kā viens no piemēriem pētījumā tiek minēts lielākais Eiropas minerālmēslu ražotājs “Jara”, kurš patērē lielāko daļu no visa Norvēģijā saražotā ūdeņraža. Kā ļoti perspektīva nozare ūdeņraža izmantošanai ir arī jūras transports, kur garākos maršrutos ir grūti nodrošināt pārvadājumus tikai ar elektrības akumulatoriem. Latvijā šobrīd notiek izpētes darbs par ūdeņraža transporta izmantošanu lidostā “Rīga”. Savi projekti šajā jomā ir arī Liepājas, Ventspils un Rīgas ostām. Tomēr kopumā Latvijas ūdeņraža nozare joprojām ir agrīnā stadijā, bez komerciālas ražošanas un stabila pieprasījuma. Šobrīd attīstības stadijā esošie ražošanas projekti svārstās no maza mēroga pilotprojektiem līdz liela mēroga eksporta iniciatīvām. Norvēģijas pieredze liecina, ka būtiski sekot tam, lai specifiski ūdeņraža finansēšanas instrumenti tiek izmantoti tikai tad, ja ūdeņradis ir izmaksu ziņā efektīvākais risinājums salīdzinājumā ar citām alternatīvām ar zemu emisiju līmeni.
Būtisks priekšnoteikums, veidojot partnerības starp valsti un privāto sektoru ūdeņraža tehnoloģiju attīstībā būs arī ES fondu atbalstam, tādā veidā stimulējot arī kopīgo klimata mērķu sasniegšanu. 2022. gadā pieņemtā “REPowerEU” stratēģija izvirzīja mērķi līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu zaļā ūdeņraža un importēt vēl 10 miljonus tonnu. Salīdzinājumam pašreizējais ūdeņraža patēriņš Eiropā ir 7,2 miljoni tonnu. Saskaņā ar šā brīža prognozi tiek sagaidīts, ka atjaunojamais ūdeņradis līdz 2050. gadam segs 10 procentus no ES kopējām enerģijas vajadzībām.
Uzņēmumiem Latvijā ir pieejamas ES finansēšanas programmas, piemēram, Inovāciju fonds un Eiropas Ūdeņraža bankas finansējums. Tomēr šie instrumenti ir paredzēti liela mēroga projektiem, padarot tos nepiemērotus lielākajai daļai potenciālo ūdeņraža lietotāju valstī. Latvijai arī jāturpina strādāt pie nacionālo atbalsta programmu piedāvājuma, kas papildinātu ES finansējumu gan zaļā ūdeņraža ražošanas, gan pielietošanas jomās.
