Ir pagājis ceturksnis, kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā ir formāli noslēgusies reforma un iecelta jauna vadītāja. Iestāde ir likvidējusi 31 amata vietu, tomēr tās budžets ir pieaudzis par 16%, bet pati reforma izmaksājusi gandrīz 700 tūkstošus eiro.
Pērnais gads Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbiniekiem pagāja nervozi - gandrīz visu gadu iestāde dzīvoja bez vadītāja, konkurss uz vadītāja amatu bija skandāliem apvīts, un gada vidū ekonomikas ministrs Viktors Valainis vēl nolēma veikt ilgi plānoto reformu - pats, neuzticot to jaunam vadītājam, bet uz laiku ieceļot par iestādes direktoru Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Raivi Bremšmitu. Darbinieki minēja, vai viņi paliks darbā arī pēc reformas vai nepaliks, un, protams, zīlēja, kas viņus sagaida. Valainis medijos deklarēja ambiciozos mērķus investīciju piesaistei, un ideja bija patiešām apsveicama - samazināt kopējo darbinieku skaitu, bet palielināt investīciju piesaistei un eksporta veicināšanai paredzēto amata vietu skaitu. Bet vai izpildījums ļaus ambiciozos mērķus sasniegt?
Ierēdnieciska pieeja
LIAA reformas galvenais mērķis bija samazināt to cilvēku skaitu, kuri nodarbojas ar mārketingu un valsts tēlu, bet palielināt tādu cilvēku skaitu, kuri reāli varētu piesaistīt investīcijas un strādāt ar investoriem, šiem cilvēkiem palielinot atalgojumu. Viss skaisti un loģiski. Daudzus gadus LIAA saskārās ar problēmu, ka cilvēki, kuri nodarbojās un rūpējās par investoriem, pēc tam aizgāja strādāt pie šiem pašiem investoriem, bet LIAA bija spiesta apmācīt atkal jaunus kadrus. Tāda pati doma bija, runājot par eksporta nodaļu. Es teiktu, apsveicama iniciatīva līdz brīdim, kad tai pieķeras paši ierēdņi.
Es patiešām nezinu, ar ko nodarbojās un kādas idejas sniedza SIA Austra PR par nepilniem 10 tūkstošiem eiro, taču izskatās, ka tā nav īpaši prātīgi apgūta nauda. Lai atlasītu darbiniekus jau pēc LIAA reformas, bija jāizstrādā kritēriji, pēc kuriem tad varēs izvēlēties, kas paliks strādāt jaunajā LIAA un kas nepaliks. Raivis Bremšmits man stāstīja, ka kritērijus izstrādāja Valsts kanceleja. Daudzi darbinieki bija šokā un kuluāros dalījās ar savu neapmierinātību, tāpēc ka uz pilnīgi visām nodaļām, pilnīgi visiem tika attiecināti trīs galvenie kritēriji. Izvēloties, kuri darbinieki paliks pēc reformas un kuri nē, priekšroka tiek dota tādiem, kam, pirmkārt, ir maģistra grāds, ne tikai bakalaura, otrkārt, ir lielāka pieredze valsts pārvaldē un, treškārt, kam ir apgādājamie. Rezultātā izveidojās situācija, kurā, piemēram, darbinieks ar pieredzi savā biznesā, finansējuma piesaistē dabā, kā arī diviem bakalauriem šajā konkurences cīņā zaudē ilgstošam ierēdnim ar maģistra grādu vai arī grūtniecei, kura nesen, stājoties amatā, noslēpusi šo faktu no darba devēja, un drīz tāpat būs jāmeklē vietā. Turklāt, ja vienai darbiniecei bērni ir noformēti kā apgādājamie uz vīra vārda, bet citai - uz pašas vārda, tad arī tas sanāk, ka ir trūkums, tiesa, nav skaidrs, kā šis faktors varētu ietekmēt darba kvalitāti. Rezultātā pretēji idejai, ka uz investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu varētu atnākt jauni cilvēki ar pieredzi konkrētajās jomās, tagad tika nostiprināta jau esošā ierēdniecība.
Visu rakstu lasiet 11.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.