«Lai sabiedrība varētu attīstīties, katrai paaudzei ir nepieciešama sava kultūras revolūcija,» tāds 60. gadu vidū bija Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētāja Mao Dzeduna vēstījums.
Tā laika Kultūras revolūcija gan ne tikai būtiski izmainīja Ķīnas sabiedrību, bet arī maksāja dzīvību vismaz pieciem miljoniem cilvēku. Tajā pašā laikā Mao paziņojumā kaut kas ir, jo paralēli Ķīnas Kultūras revolūcijai tolaik arī daudzās Rietumu valstīs notika sava veida kultūras revolūcijas, pat ja tās nesauca tādā vārdā. Rietumos vairāk runāja par 60. gadu studentu nemieriem, pēc kuriem sekoja vairākas Rietumu sabiedrībai turpmākajos gados nozīmīgas pārmaiņas, piemēram, attiecībā uz sieviešu tiesībām, vides aizsardzību un sadarbību ar Austrumeiropu, kas bija būtisks solis Eiropas apvienošanas un Otrā pasaules kara seku pārvarēšanas virzienā. Ja Mao Kultūras revolūcija Ķīnā bija virzīta uz to, lai cilvēkus vēl vairāk audzinātu pareizajā ideoloģijā, tad tā laika sabiedriskās aktivitātes Rietumos cita starpā noveda pie personīgās brīvības vēl nebijušas paplašināšanas.
Lasot un uzklausot pieredzes stāstus par notikumiem pirms 50 gadiem, var vilkt zināmas paralēles ar šā brīža noskaņojumu daudzviet pasaulē. Šobrīd, globāli raugoties, arvien pieaug to problēmu skaits, pret kurām cilvēki vienā vai citā formā saceļas. Spilgts piemērs tam ir pērnā gada vasarā uzsāktās skolēnu demonstrācijas Fridays for Future. Daudzviet Eiropā šīs demonstrācijas, kas veltītas klimata aizsardzībai, pulcē daudzus tūkstošus, un arī Rīgā 24. maijā pieteikts kārtējais šāda veida streiks. Viena no nesenākajām protesta akcijām Eiropā ir katoļu mūķeņu sacelšanās, tādā veidā protestējot pret sieviešu diskrimināciju. Arvien plašākus apmērus pieņem arī streiki jeb protesti pret pārāk augstām īres cenām pasaules metropolēs. No šīm un arī citām protesta akcijām pasaulē var secināt, ka, ilgi nerisinātajām problēmām samilstot, streiki un protesti pasaulē pret pastāvošo kārtību un iesīkstējušiem modeļiem tikai pieaugs, piemēram, pieprasot lielāku pašnoteikšanos. Tas neizbēgami novedīs pie tā, ka būs nepieciešama jauna veida domāšana un pieeja daudzām lietām atbilstoši to attīstībai.
Līdz ar to var teikt, ka mēs šodien atrodamies uz jaunas kultūras revolūcijas un modeļu maiņas sliekšņa. Iespējams, ka pēc nedaudziem gadu desmitiem varēsim uz to atskatīties, sakot, ka viens no tās katalizatoriem bija piecpadsmitgadīga zviedru meitene ar savu klimata aizsardzībai veltīto skolas streiku. Jau šobrīd arvien vairāk jaunās un vidējās paaudzes cilvēkiem vides un ekoloģijas jautājumi izvietojas augstu vērtību skalā- zaļais patiešām jau ir jaunais melnais. Pieaugot tai paaudzei, kas šobrīd vēl protestē Fridays for Future ietvaros, šis domāšanas un rīcības veids var iegūt milzīgu jaudu un reāli arī panākt revolucionāras izmaiņas.
