Agrā ceturtdienas rītā Krimā, Simferopolē parlamenta un valdības namus ieņēmuši bruņoti cilvēki. Ukrainas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs pieprasīja, lai Krimā esošās Krievijas armijas vienības paliktu savās bāzes un jebkādas kustības ārpus tām tiks uzskatītas par militāru agresiju, ziņo pasaules mediji.
«Es aicinu Krievijas Federācijas vadību respektēt pamata vienošanās par Krievijas militāro spēku klātbūtni Krimas autonomajā republikā,» paziņoja O. Turčinovcs, vēsta BBC.
Tāpat O. Turčinovs pauž, ka Ukrainas drošības dienestiem uzdots atbrīvot reģionālā parlamenta un valdības ēkas. Bruņotos cilvēkus, kas ieņēmuši Krimas administrācijas ēkas, viņš nodēvēja par provokatoriem.
Tikmēr gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izplatījis paziņojumu, kurā viņš norāda, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju, kā arī lūdz palīdzību Krievijai nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām», vēsta Interfaks.
Jaunākās ziņas liecina, ka ieņemtajā parlamenta ēkā atļauts ienākt deputātiem, ziņo Korrespondent. «Viņi ielaiduši deputātus, kas var strādāt sesiju zālē. Paši saprotiet – kādēļ tas tika atļauts,» pauda medija УНИАН avots. Viņš uzskata, ka deputātiem ļauts darboties, lai tie varētu sākt sesiju un pieņemt kādu lēmumu saistībā ar Krimas pussalas statusu.
Cilvēkiem, kas ieņēma ēkas, nav bijis pazīšanās zīmju. Taču pašlaik virs abiem namiem plīvo Krievijas karogi. Ceturtdienas rītā parlamenta ēkā atrodas aptuveni 60 cilvēki. Sākotnēji, ap plkst. 4.20 rītā, namā iekļuva aptuveni 30 cilvēki.
Iekšlietu ministrs Arsens Avakovs pauda, ka Ukrainas iekšlietu karaspēkā un milicijā izsludināta kaujas gatavība.
«Tiek sperti soļi, lai ierobežotu ekstrēmistu aktivitātes, lai neļautu situācijai pāraugt bruņotā konfliktā pilsētas centrā,» viņš pauda savā paziņojumā Facebook.
Pagaidām cilvēki Krimas parlamenta un valdības ēkās nav izvirzījuši nekādas prasības. Tomēr kā atbilde žurnālistu jautājumiem viņu virzienā tika raidīta granāta, vēstīja AP.
Iepriekš Čistenkojas rajonā tika manīti vairāki Krievijas Melnās jūras flotes bruņutransportieri. Saskaņā ar oficiālo informāciju, tie tur izvietoti, lai pastiprinātu Krievijas Melnās jūras flotes objektu apsardzi. Krievija netālu no Ukrainas robežas izvietojusi 150 tūkstošus kaujas vienību. Tas noticis pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles. Maskavas amatpersonas to skaidroja ar pārbaudi, kas tiek veikta, lai novērtētu, kā Krievija tiek galā krīzes situācijās.
Db.lv jau ziņoja, ka trešdien Simferopolē nav bijusi mierīga diena – pie parlamenta ēkas pulcējās vairāki tūkstoši cilvēku – lielākoties Krimas krievi, kas uzstāja, ka ir jārīko referendums par Krimas atdalīšanos no Ukrainas, kā arī Krimas tatāri, kas iestājās par Ukrainas teritoriālo vienotību.