«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.
Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»
«Mēs arī redzam, ka daudzas NATO dalībvalstu amatpersonas uz jautājumu, vai Ukrainas krīzē ir iespējama kāda militāra iejaukšanās, atbild: «Nē.» Mums ir jāsaprot, ka attiecībā uz Baltijas valstīm tāda epopeja kā Krimā, kad atlido helikopteri ar «zaļajiem vīriņiem», nebūtu iespējama. Atbilde būtu pietiekami ātra un asa,» uzsvēris E. Rinkēvičs.
Vaicāts, vai arī daudziem Krievijas augsta ranga ierēdņiem karaspēka ievešana Krimā nebija pārsteigums, ministrs sacījis: «Redzēju zināmu mulsumu tajos kontaktos, kādi man ir bijuši. Redzēju arī, ka bieži vien nebija skaidru instrukciju, ko atbildēt. Pat vairāk - dažas dienas, pirms Krimas aneksijas procesi sāka uzņemt apgriezienus, man apgalvoja, ka nekādas aneksijas nebūs. Otra lieta: mēs it kā visi dzirdējām un lasījām dažādus analītiskus pētījumus, ka pēc Soču olimpiādes kaut kam ir jānotiek. Tajā pašā laikā man ir grūti komentēt, vai šī darbība bija vairāk apzināta vai spontāna. Domāju, ka neviens negaidīja, ka notikumi Ukrainā attīstīsies tik strauji. Mums visiem bija diezgan liels pārsteigums, ka Janukovičs brutāli lietoja spēku un šāva uz cilvēkiem. Otrkārt, daudziem noteikti pārsteigums bija arī tas, ka Krievija izgāja uz tik atklātu konfliktu ar ļoti radniecīgu tautu un valsti. Kur nu vēl tuvāki kontakti - gan garīgi, gan ekonomiski, gan cilvēku līmenī!»