Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.
«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.
Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.
Latvija arī ir gatava palīdzēt Ukrainas prezidenta vēlēšanu caurspīdīguma nodrošināšanā. Gadījumā, ja Ukrainas parlaments nobalsos par asociācijas līguma ar ES parakstīšanu, tas būtu jāparaksta uzreiz pēc balsojuma. «Ja šie soļi tiek sperti, tad pēc asociācijas līguma parakstīšanas ir jādomā par Eiropas perspektīvu Ukrainai,» pauda ministrs.
Tāpat Latvija atbalsta finansiālās palīdzības sniegšanu Ukrainai, kas būtu jādara sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām.
Ukrainā nedēļas nogalē bija arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK). Viņš kolēģiem uzsvēra, ka no Latvijas puses vajadzētu ne tikai veicināt ātrāku asociācijas līguma parakstīšanu, bet arī dot ceļa karti Ukrainas ātrākai integrācijai Eiropā. Turklāt, ņemot vērā, ka Ukraina augstu vērtē Baltijas valstis, tās varētu būt tādi kā advokāti Ukrainai ceļā uz integrāciju ES. «Man bija iespēja pārliecināties, ka atbalsts Eiropas virzienam ir visaptverošs,» stāstīja Cilinskis.
Viņš aicināja runāt ne tikai par sankcijām Ukrainas amatpersonām, bet arī par vainīgajiem noziegumos pret cilvēci. Kā piemēru Cilinskis minēja nodedzināto arodbiedrību namu, kurā tobrīd atradušies arī cilvēki. «Šādiem noziegumiem jāseko arī adekvātai atbildei,» noteica ministrs.
Kā apsverama ideja, pēc Cilinska domām, būtu piedāvāt ne tikai medicīnisko palīdzību, bet arī tāda veida rehabilitāciju, kāda nepieciešama cilvēkiem pēc karadarbības. «Tas, kas tur notika, ir pat trakāk, nekā kara darbība. Tur piedalījās cilvēki, kas tam nav sagatavoti, ļoti daudzi gados jauni, pat nepilngadīgi cilvēki. Un varēja redzēt, ka viņi vēl ir šoka stāvoklī,» novērojumos dalījās politiķis.
Rinkēvičs atzina, ka viņš atbalsta izteiktos piedāvājumus. Izanalizējot nepieciešamo atbalstu Ukrainai, vajadzēs skatīties, kā Latvija var izmantot tai piešķirto finansējumu attīstības sadarbībai. Viņš solīja pie šī jautājuma vēl atgriezties.
Kā ziņots, nemieri Ukrainā sākās pagājušā gada novembrī, kad Ukrainas valdība pieņēma lēmumu apturēt sagatavošanās darbus ES un Ukrainas Asociācijas līguma parakstīšanai. Savukārt pagājušajā nedēļā notika situācijas saasināšanās, kas izraisīja jaunu vardarbības vilni, un tiesībsargājošo iestāžu un protestētāju sadursmju rezultātā bojā gāja vairāki desmiti cilvēku, bet vēl vairāki simti tika ievainoti.
Sestdien Ukrainas parlaments apstiprināja faktu, ka prezidents Viktors Janukovičs ir pats pārtraucis pildīt konstitūcijā noteiktos pienākumus, un izsludināja pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas 25.maijā. Līdz vēlēšanām šos pienākumus pildīs jaunievēlētais parlamenta spīkers Aleksandrs Turčinovs. Tikmēr atstādinātā prezidenta Janukoviča atrašanās vieta joprojām nav zināma.