Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) izstrādā jaunu Gaujas Nacionālais parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, pret kuru saņemti arī skarto zemes īpašnieku iebildumi.

Kā informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa, iepriekš izstrādātais GNP dabas aizsardzības plāns nav aktuāls, tā termiņš ir beidzies, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunu.

GNP ir dibināta 1973.gadā, lai aizsargātu Gaujas senlejas un tās apkārtnes unikālās dabas vērtības. Kopš 2004.gada GNP ir iekļauts ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā - "Natura 2000". Atbilstoši ES dabas direktīvām, kas pārņemtas ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, šādām teritorijām ir jāizstrādā "Natura 2000 dabas aizsardzības plāns".

Dabas aizsardzības plāns ir teritorijas apsaimniekošanas plāns, kas nosaka nepieciešamos apsaimniekošanas un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību tām dabas vērtībām, kam teritorija izveidota. Apsaimniekošanas plānā jāietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam un jānosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus, norāda DAP.

Latvijas Nacionālais sporta centrs ir daudziem, pirmšķietami, neko neizsakošs nosaukums, kas pēc sava fonētiskā skanējuma jau pats pēc definīcijas piešķir zināmu pretenziju uz ko nacionāla līmeņa ievērības cienīgu.

Kas ir Latvijas Nacionālais sporta centrs? Tā ir 100% Izglītības un zinātnes ministrijai piederoša kapitālsabiedrība, kas savu darbību jaunajā veidolā uzsāka tikai 2022. gadā.

2022. gada septembrī pēc ilgas un sarežģītas procedūras tika reorganizētas četras valsts kapitālsabiedrības, proti, SIA Sporta centrs Mežaparks, SIA Bobsleja un kamaniņu trase Sigulda, SIA Tenisa centrs Lielupe, pievienojot šīs organizācijas VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions, izveidojot kapitālsabiedrību SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs.

Jauns pārvaldības modelis

Kapitālsabiedrības reorganizācijas ietvaros tika izveidots jauns uzņēmuma pārvaldības modelis, realizējot gan kopīgu iepirkumu organizēšanu, gan vienotu administratīvu funkciju nodrošināšanu, t. sk. izveidojot līdz šim faktiski neeksistējošu mārketinga un produktu pārdošanas funkciju. Būtiski, ka reorganizācijas rezultātā tika ieviesti labas korporatīvās pārvaldības principi, veicinot procesu atklātību, nodrošinot vienotas iekšējās dokumentu pārvaldības kontroles sistēmas esamību, vienota iepirkumu ierosināšanas un preču/pakalpojumu iegādes sistēmas ieviešanu u. c. uzņēmuma labas pārvaldības principiem atbilstošu procesu integrāciju uzņēmuma ikdienas darbībā.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

No 30. maija līdz 5. jūnijam Latvijā un visā Eiropā norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa 2016, kas aicina iestādes, organizācijas un privātpersonas pieteikt to īstenotas aktivitātes vai pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību un Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas (European Sustainable Development Week – ESDW) 2016 tematika šogad ir saistīta ar 2015. gadā apstiprināto globālo ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtību līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietvertajiem 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Sustainable Development Goals jeb SDGs). Dienaskārtība 2030 identificē galvenos ilgtspējas izaicinājumus, ar ko pasaule šobrīd saskaras vides, sociālā un ekonomiskā dimensijā un kas prasa tūlītēju rīcību no visām iesaistītajām pusēm visos lēmumu pieņemšanas un izpildes līmeņos. Līdz ar to šī gada tematiskās kategorijas ESDW 2016 pieteikumiem ir Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

Piešķirot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi, Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, sākot ar pirmo centra darbības dienu, tās tiek izmantotas kā garantēta atlīdzības daļa, nevis kā motivējošs elements kvalitatīva darba novērtējuma rezultātā.

To revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole iesaka centram izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kuros būtu noteikti atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas kritēriji un nosacījumi, tajā skaitā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi būtu saistītas ar darbinieku darba izpildes rezultātiem.

Saskaņā ar centra štata sarakstu no 01.12.2011. iestādē ir noteiktas deviņas štata vienības ar kopējo algu fondu vienam mēnesim Ls 7778 apmērā.

Kā secinājusi Valsts kontrole, centra iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta vispārējo piemaksu un citu materiālo labumu piešķiršanas kārtība. Pērn decembrī visām centra amatpersonām ir piešķirtas piemaksas. Piemaksu īpatsvars mēnesī visiem darbiniekiem ir bijis 20% no mēnešalgas.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Uzsākta valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās vērtēšana. Tas ir pirmais solis pārvaldības reformas īstenošanā, informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji.

Izvērtēšanu vadīs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Darba grupai līdz 2012. gada beigām jāizanalizē nozaru ministriju iesniegtā informācija un priekšlikumi par valsts līdzdalību, kapitālsabiedrības turpmāko statusu un pārvaldītāju.

Tāpat darba grupas uzdevums ir formulēt un iesniegt viedokli un priekšlikumus Reformu vadības grupai un Ministru kabinetam par turpmāko rīcību attiecībā uz katru kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļu turētājs tieši vai netieši ir Latvijas Republika.

«Tādējādi tiks nodrošināta valstij piederošā kapitāla efektīva apsaimniekošana, atsakoties no valsts līdzdalības tajās kapitālsabiedrībās, kur tā nav nepieciešama, un saglabājot un pilnveidojot to kapitālsabiedrībās, kas darbojas stratēģiski svarīgās nozarēs vai nodrošina tirgus nepilnību novēršanu,» pausts PKC paziņojumā.

Plānots atteikties no ģeogrāfiskās numerācijas (vēsturiskā) dalījuma zonās, kas nozīmēja, ka pēc numura sākuma cipariem bija iespējams atpazīst tā piederību kādai no apdzīvotajām vietām. Turpmāk publiskā fiksētā telefonu tīkla numuru raksturos numerācijas indekss «6XXXXXXX», informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

To paredz VARAM izstrādātais un valdības otrdien, 2015.gada 30.jūnijā akceptētais nacionālais numerācijas plāns, kas nosaka numura struktūru un formātu tā identifikācijai un maršrutēšanai, numura sastādīšanas procedūras, kā arī numerācijas lietošanas mērķus un veidus.

Dalījums numerācijas zonās, piemēram, Aizkraukles numerācijas zona vai Tukuma numerācijas zona, ir veidojies vēsturiski un, attīstoties elektronisko sakaru tirgum, zaudējis savu aktualitāti. Tāpēc turpmāk plānots, ka publiskā fiksētā telefonu tīkla numurs nesaturēs ģeogrāfisku informāciju. Izmaiņas ietekmēs sarunu tarifikāciju, jo nebūs vajadzības pēc vietējo sarunu un iekšzemes tālsarunu dalījuma.

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014. – 2020. gadam izskatīšanas procesā Saeimā ir kļuvis vēl apjomīgāks.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014. – 2020. gadam ir galvenais attīstības plānošanas dokuments nākamā ES daudzgadu budžeta darbības periodam. Par tā vadmotīvu noteikts ekonomikas izrāviens. NAP ir trīs galvenās prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas.

Kopumā NAP 2014. – 2020. tikuši iesniegti vairāk nekā 4000 dažādu ierosinājumu, tostarp vairāk nekā 3000 priekšlikumu iesniegti par pašu plāna projektu, liecina par plāna izstrādi atbildīgās institūcijas, tas ir, premjera pakļautībā esošā Pārresoru koordinācijas centra apkopotā informācija. Lai arī liela daļa ierosinājumu ir atspoguļoti jaunajā NAP, daļa Saeimas deputātu vēl arvien uzskata, ka plāns ir visai nepilnīgs.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ja Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014.-2020.gadam paliks tāds, kāds ir patlaban, tas nonāks pie citiem NAP, šodien sarunā ar žurnālistiem dokumentu skeptiski vērtēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš gan atzina, ka to nevēlas, un pauda cerību, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātā to izdosies būtiski uzlabot.

Patlaban LTRK uz dokumentu skatoties ar pietiekami lielu skepsi. Pēc Endziņa teiktā, tas ir problemātisks kaut vai ar to, ka ir nejēdzīgi garš, tādējādi visi to nevar nopietni izlasīt. Turklāt tas aizvien izskatās pēc vēlmju saraksta, nevis plāna.

LTRK vadītājs arī vērtēja, ka viena no prioritātēm NAP būtu jādefinē nevis kā drošumspēja vai kas līdzīgs, kā tas ir teikts patlaban, bet gan produktivitāte. Viņaprāt, zināšanas ir atslēgas jautājums, un no valsts viedokļa, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība un apmācības, kam ir būtiska nozīme produktivitātes paaugstināšanā, vistiešākajā mērā iederētos, lai panāktu NAP definēto mērķi - ekonomikas izrāvienu.

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Pirms Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē Liepājas un visas Latvijas tūrisma nozares uzņēmumi gaidīja to kā lielisku iespēju piedāvāt savus pakalpojumus lielam skaitam ārzemju viesu. Tagad, nozīmīgajam notikumam noslēdzoties un redzot, ka visi pasākumi ir gājuši gar degunu reģioniem, jūtamies visu Rīgas svarīgo cilvēku aizmirsti.

Ja arī turpmākajos gados ar vārdu «tūristi» institūcijas sapratīs «Rīgas apmeklētāji», tad situācija nemainīsies un nekādas valsts attīstības un citas stratēģijas nepalīdzēs sekmēt reģionu izaugsmi.

Ļoti cerīgi uztvērām pagājušā gada izskaņā dzirdētos atbildīgo amatpersonu paziņojumus, ka prezidentūras laikā mūsu valstī gaidāms liels tūristu skaita pieaugums. Toreiz tika teikts, ka 200 pasākumu laikā Latviju apmeklēs vairāk nekā 20 tūkstoši Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju – politiķi, amatpersonas un viņu ģimenes. Tika gaidīti arī vairāk nekā 700 ārvalstu žurnālistu.

Šo iespēju parādīt sevi augstajiem viesiem, kas varētu būt nākotnes potenciālie tūristi, gaidīja teju vai visas lielās Latvijas pilsētas un tajās esošie pakalpojumu sniedzēji – viesnīcas un restorāni. Arī Liepājas vienīgā pieczvaigžņu dizaina viesnīca Promenade Hotel ir izmitinājusi augsta līmeņa viesus – ārvalstu uzņēmumu vadītājus un starptautiski atzītus lektorus, un būtu gatava izmitināt arī prezidentūras augstos viesus vai organizēt konferences savās telpās. Mūsu pieredze rāda, ka tie nakšņotāji, kuri vienreiz palikuši viesnīcā, pēc tam esot Liepājā, vienmēr paliek pie mums. Taču visi pasākumi notika Rīgā un līdz Liepājai vai kādai citai Latvijas pilsētai šāds piedāvājums nenonāca. Tas nozīmē, ka izmaksas vairāku desmitu miljonu eiro apmērā sedza visi Latvijas nodokļu maksātāji, bet ieguvums no tā bija tikai galvaspilsētas uzņēmumiem.

Kurp ejam? Kas mūs – valsti, tautu – sagaida nākotnē? Kādi ir Latvijas attīstības mērķi un kas tiks darīts, lai tos sasniegtu? Un vai vispār valstī īstenotā politika ir mērķtiecīga? Bet, ja ir, tad aktuāls jautājums: vai tie mērķi ir labākie iespējamie un sabiedrības akceptēti?

Šādus un līdzīgus jautājumus, ikdienā runājot ar ļoti daudziem uzņēmējiem, nākas dzirdēt aizvien biežāk. Jā, valstī ir pieņemts gan Nacionālais attīstības plāns, gan daudzi citi plānošanas dokumenti, taču kā agrāk, tā arī tagad tie tapuši un apstiprināti bieži vien tikai tāpēc, ka tādiem esot jābūt, nevis lai, līdzībās runājot, būtu par tādu kā koka stumbru ar augšup vērstu galotni, ap ko tad veidoties normatīvu sazarojumam. Tas, kas redzams šobrīd, drīzāk atgādina krūmāju. Ir milzum daudz dažādu mērķu, kuru vārdā kaut kas tiek lemts, kaut kas mainīts, tostarp biznesa spēles noteikumos, taču tas viss nav savstarpēji saistīts, nav virzīts vienā, kaut vai valsts līdzsvarotas, bet straujākas attīstības virzienā. Tad nu nav brīnums, ja ik pa brīdim ar tikpat vērā ņemamiem argumentiem kā pieņemot kāds lēmums tiek atcelts, grozīts vai atlikts.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.