Par ieguldījumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. -2020. gadam izstrādē Ministru kabinets otrdien nolēmis ar Ministru kabineta atzinības rakstiem apgalvot Pārresoru koordinācijas centra vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

Pie atzinības rakstiem tiks arī Pārresoru koordinācijas centra Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters Bolēvics, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Dita Erna Sīle un Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane.

Šonedēļ tiek pabeigts darbs pie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieku komandas izveidošanas, kura pilnā sastāvā sāks strādāt jau februāra beigās. Kopumā PKC komandu veidos 15 darbinieki, daļa no kuriem būs valsts civildienesta ierēdņi, savukārt daļa strādās uz darba līgumu pamata.

Jaunajā Pārresoru koordinācijas centra komandā strādās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vadības speciālists Pēteris Vilks, stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, cilvēka ģeogrāfijas speciāliste un pētniece Inese Stūre, valsts attīstības plānošanas eksperts Jānis Zvīgulis, valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības eksperts Jānis Jankovskis, vides pārvaldības, teritorijas un attīstības plānošanas un telpiskās analīzes speciālists Jānis Kauliņš.

Pārresoru koordinācijas centrā strādās arī Vladislavs Vesperis, kurš piedalījies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālās attīstības plāna un citu nacionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, Sigita Sniķere, kas līdzdarbojusies vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pasūtītu sociālu pētījumu īstenošanā, Rudīte Osvalde – politikas plānošanas speciāliste, Irīna Žemaite-Dziceviča, kas strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamentā, Dace Apsīte-Plezere – sabiedrisko attiecību speciāliste, strādājusi Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Elīna Petrovska – izglītības jomas politikas plānošanas un attīstības eksperte, Iveta Ozoliņa, kas no 1999. gada strādājusi Ekonomikas ministrijā un vadījusi Tirdzniecības politikas nodaļu un Eksporta politikas nodaļu, Ināra Laure – strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes un Politikas koordinācijas departamentā, kā arī Preses departamentā un Dace Valte-Rancāne, kura strādājusi Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Stratēģiskās analīzes departamentā.

Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Lai atbalstītu ārstniecības personas, epidemiologus, sabiedrības veselības speciālistus un citus, kuri ir tieši iesaistīti COVID-19 izplatības mazināšanā, valdība 26.martā, lēma piešķirt kopumā astoņus miljonus eiro, lai šīm personām trīs mēnešu garumā nodrošinātu piemaksas pie atalgojuma, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Martā piemaksas saņems tās personas, kuras bijušas tieši iesaistītas COVID-19 izplatības mazināšanā.

Tas nozīmē, ka piemaksas saņems Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātie, mediķi un citi speciālisti, kas strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Latvijas infektoloģijas centrs", Laboratorijas dienestā, kā arī analīžu nodošanas punktos.

Tāpat piemaksas noteiks Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta speciālistiem, kā arī Veselības ministrijas darbiniekiem, kuri katru dienu nodrošina operatīvo vadību, pieņem lēmumus, rada rekomendācijas, lemj par papildus pasākumu uzsākšanu un operatīvi reaģē uz situācijas izmaiņām. Par martu šiem cilvēkiem piemaksa būs līdz 50% no mēnešalgas.

Atalgojuma problēma valsts pārvaldē kļūst par aizvien altuālāku problēmu, atzīst premjers Valdis Dombrovskis, runājot par atlūgumu iesniegušo Pārresoru koordinācijas centra, kas atbildīgs ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādi, vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

«Noturēt tik augstas klases speciālistus, kā Krieviņa kungs, kļūst aizvien grūtāk,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šādiem cilvēkiem «parādās aizvien vairāk konkurējošu piedāvājumu ar augstāku atalgojumu».

Premjers, komentējot Krieviņa darbu, norādīja, ka viņš ir augstas klases speciālists, kurš ļoti labi ticis galā ar NAP sagatavošanu, apspriešanu un apstiprināšanu. Krieviņš arī esot norādījis Dombrovskim, ka viņš, jau strādājot pie NAP, ir saņēmis vairākus labi apmaksāta darba piedāvājumus, ieskaitot darbu starptautiskā līmenī.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Par Nacionālo attīstības plānu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, šis mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājoša institūcija,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Ir daudz avotu, kur pieejama informācija par atalgojumu - Latvijā vislielākā atalgojuma datubāze ir publicēta Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vietnē, vēl informācija tiek publicēta darba sludinājumos un, protams, allaž aktuāls informācijas avots ir “kaimiņš teica”.

Nereti informācija šajos avotos ir ļoti atšķirīga, tāpēc darba meklētāji var viegli apjukt. Kāpēc pastāv šādas atšķirības un kā izvērtēt katrā avotā pieejamo informāciju?

Domājot par informācijas meklēšanu par atalgojumu, joprojām atceros personāla vadības kursa uzdevumu, ko pildīju 2008. gadā, studējot Rīgas Ekonomikas augstskolā – bija jānoskaidro, kādu atalgojumu varētu saņemt amatā, kuru vēlies ieņemt pēc studiju beigšanas. Toreiz šajā uzdevumā saņēmu nesekmīgu vērtējumu un daudz mulsinošus komentārus no pasniedzējas, kura bija atbraukusi no ASV. Mierinājumam gan jāsaka, ka nebiju vienīgā, kura netika galā ar uzdevumu – informācija par atalgojumu pirms 16 gadiem Latvijā tika uzskatīta par komercnoslēpumu. Darbinieki ne tikai nerunāja par savu algu, bet bieži arī darba līgumos bija iekļauts punkts, ka par savu atalgojumu ir aizliegts runāt - darba algas netika publicētas sludinājumos un interneta rīki, kur dalīties ar savu atalgojumu, vēl neeksistēja. Šobrīd, 2024. gadā, atrast informāciju par atalgojumu ir vieglāk kā jebkad. Vadītājiem aizvien biežāk nākas skaidrot darbiniekiem, kā tiek noteikts atalgojums un atspēkot informāciju par algām, kas nāk no dažādiem avotiem. Šo iemeslu dēļ izveidoju apkopojumu par šobrīd tirgū pieejamajiem informācijas avotiem, kur var atrast informāciju par atalgojumu un kā šo informāciju izvērtēt.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Kvalificēta darbaspēka trūkums ir ilgstoša problēma Latvijā. Gadu no gada par to sūdzas uzņēmēji un arī politiķi pēdējā laikā ir sākuši atzīt, ka darbaspēka trūkums jau sāk negatīvi ietekmēt valsts ekonomisko izaugsmi.

Kamēr politiķi domā, ko darīt valstiskā līmenī, daudzi uzņēmumi aktīvi piemērojas šai situācijai, meklējot efektīvākos risinājumus gan kvalificētu darbinieku piesaistīšanai, gan noturēšanai.

Jaunas un inovatīvas biznesa idejas, tehnoloģiski augsti attīstīti uzņēmumi nevar veidoties vidē, kur nav cilvēku ar atbilstošām zināšanām. Gudras un ilgtspējīgas ekonomikas veidošanai ir nepieciešams arī pietiekoši liels skaits izglītotu un kvalificētu cilvēku. Bez atbilstošiem speciālistiem neviena biznesa ideja nebūs dzīvotspējīga. Tā, piemēram, ikgadējā Eurochambres aptaujā par galvenajiem ekonomikas izaicinājumiem 2023. gadā Latvijas uzņēmumi līdzās tādiem aktuāliem ārējiem faktoriem kā enerģijas un izejmateriālu cenas, norādījuši ilgstošās problēmas, kā darba spēka izmaksas un kvalificēta darba spēka trūkumu.

Valdība šodien nolēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Veselības ministrijai (VM) piešķirt 69 341 604 eiro, lai nodrošinātu piemaksas Covid-19 ārstniecībā un ierobežošanā iesaistītajiem mediķiem un citiem darbiniekiem no šā gada 1.janvāra līdz 31.martam.

Ministrija skaidro, ka līdz ar Covid-19 straujo izplatību arvien turpina pieaugt Covid-19 pacientu skaits slimnīcās. Papildu slodzi uz ārstniecības iestādēm rada arī lielais saslimušo vai pašizolācijā esošo mediķu skaits. Tādējādi vairāk kā iepriekš aktualizējas cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu "izdegšana".

Lai motivētu ārstniecības personas šajos apstākļos un piesaistītu papildu medicīnas personālu, paredzēta piemaksa 100% apmērā no mēnešalgas stacionārajās ārstniecības iestādēs strādājošajiem mediķiem un nodarbinātajiem, kuri iesaistīti Covid-19 pacientu ārstniecībā un aprūpē, uzņemšanas nodaļu darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem, ģimenes ārstiem un ārsta praksēs nodarbinātajiem ārstu palīgiem un māsām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra ierēdņiem un darbiniekiem.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Ministrijās, valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās kopš krīzes sākuma tika liegtas vai ierobežotas iespējas materiāli stimulēt darbiniekus papildus darba algai. Šobrīd tas nav aizliegts, tomēr Valsts kanceleja atgādina valsts institūciju vadītājiem, ka prēmēt pilnīgi visus darbiniekus tikai tāpēc, ka ir gada beigas vai kāds zīmīgs datums, nav pareizi - materiālajam stimulam jābūt saistītam ar konkrētiem sasniegumiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Krīzes laikā valsts iestādēs prēmijas un piemaksas faktiski tika aizliegtas, taču, kā Dienai norāda Valsts kancelejas direktores vietniece Eva Upīte, aizliegumi pakāpeniski zaudējuši spēku: «Atļautas ir gan prēmijas, gan piemaksas, naudas balvas un ikgadējais darba novērtējuma pabalsts. Vadītājiem ir dotas iespējas izmantot visus motivācijas elementus.» Vienlaikus E. Upīte gan vairākkārt uzsver, ka darbinieku prēmēšanai jābūt par konkrētu rezultātu sasniegšanu, nevis tāpēc, ka gada beigās atalgojuma fondā pāri palikusi nauda: «Iestādes vadītājs ir tieši atbildīgs, lai prēmētu tos, kuri sasnieguši konkrētus mērķus - un tie ir sabiedriski nozīmīgi. Mēs esam kategoriski pret to, ka prēmijas izmaksā visiem, pat ja izvirzītie mērķi nav sasniegti. Nevar būt, ka 120 cilvēku ir vienādi ieguldījuši darbu mērķu sasniegšanā, un nevar arī būt, ka darbiniekam izvirzīti četri mērķi, neviens nav sasniegts, bet gada beigās tomēr ir naudas balva. Tā ir pilnīgi nepareiza motivācija,» uzsver Valsts kancelejas pārstāve.

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Valdība šodien atbalstīja aptuveni 700 000 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai iekšlietu nozares amatpersonām varētu izmaksāt ar Covid-19 krīzi saistītās piemaksas.

Plānots, ka Finanšu ministrija no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs IeM finansējumu, kas nepārsniedz 704 513 eiro, lai nodrošinātu piemaksas no 1.oktobra līdz 30. novembrim IeM padotības iestāžu amatpersonām.

Piemaksas paredzētas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu.

Piemaksas paredzētas tām amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 inficētām vai iespējami inficētām personām.

Tāpat piemaksas paredzētas amatpersonām, kuras ir tiešā saskarsmē ar Covid-19 riska grupas pacientiem, kuriem nav apstiprināta slimība, bet ir jāievēro karantīna vai pašizolācija.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) lauzusi līgumu ar Arodbiedrību koordinācijas centru, kas bija tās starpnieks sadarbībā ar arodbiedrību LABA, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lielākā daļa no RS darbiniekiem ir minētās arodbiedrības biedri. Turpmāk RS pati nodrošināšot saviem darbiniekiem visus tos labumus, kuru organizēšanai Arodbiedrību koordinācijas centram iepriekš tika pārskaitītas ievērojamas summas. Piemēram, 2015.gadā tas bija gandrīz pusotrs miljons eiro.

Kā raidījumam skaidroja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, sadarbību ar Arodbiedrību koordinācijas centru uzņēmums pārtraucis, ņemot vērā dažādus ieteikumus, apstākļus un iekšējo resursu izvērtēšanu. «Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šobrīd būtu pareizāk izdarīt tā, ka Arodbiedrību koordinācijas centru, visu to sadaļu pārņemt RS rīcībā, un mēs paši turpmāk nodrošināsim tos visus labumus, kas attiecas uz darbiniekiem,» skaidroja Zaķis.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Tā vien izskatās, ka ģenerālvienošanās noslēgšana būvniecības nozarē ir iestrēgusi uz nezināmu laiku. To «iestrēdzinājis» grozījums Darba likumā, kas ietver punktu, ka ģenerālvienošanos noslēgušie uzņēmumi varēs iekšienē vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% apmērā no darba algas.

Faktiski tas nozīmē to, ka daļa uzņēmumu – tie, kas noslēguši ģenerālvienošanos – varēs maksāt uz pusi mazākas piemaksas par virsstundām nekā citi uzņēmumi. Pret to protestē gana dažādi interešu grupējumi, tikai katrs savu motīvu dēļ. Piemēram, tiesībsarga iebildumi pamatojas visai populistiskos argumentos, ka tas pasliktinās šo uzņēmumu darbinieku stāvokli salīdzinājumā ar citiem strādājošajiem. Tas nekas, ka ģenerālvienošanās dēļ darbinieku minimālā alga nozarē ievērojami pārsniegs minimālo algu valstī.

Tiesībsargs savā retorikā lieto pat tik prastus argumentus kā to, ka nevar izsvērt, kāda minimālā alga nozarē ir ievērojami vairāk nekā valstī noteiktā minimālā alga. Par to tiešām var diskutēt bezgalīgi, ja ir vēlme, bet var arī ieslēgt veselo saprātu. Skaidrs, ka ģenerālvienošanos, nosakot minimālo algu nozarē, slēdz tur, kur ir liela ēnu ekonomika, aplokšņu algas, kas apgrūtina godīgu konkurenci publiskajos iepirkumos. Un, vēloties pietuvināt oficiālo minimālo algu nozarē tai, kas tiek maksāta reāli, tostarp aploksnē, skaidrs, ka nav runa par desmit vai divdesmit eiro pielikumu. Tas ir labs nozares pašregulācijas mehānisms godīgas un legālas algas virzienā, un sākt spekulēt, vai ģenerālvienošanās ietvertā minimālā alga nozarē ir pietiekami liela salīdzinājumā ar valstī noteikto, nezin vai ir prāta darbs.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Labklājības ministre Ramona Petraviča komentē: «Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība.»

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

2020 gada 1.oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 454 eiro, informē Labklājības ministrija.

Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 454 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 454 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas - jau pieminētos 454 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu.

Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss - 1,0380.