Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS ir veicis Latvijas lielāko arodbiedrību ietekmes pētījumu, lai noskaidrotu sabiedrības vērtējumu par arodbiedrību lomu un spējām aizstāvēt savu biedru intereses, kā arī lai noteiktu ietekmīgākās Latvijas arodbiedrības un tās vadītājus.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka Latvijā visietekmīgākā arodbiedrība, kas visveiksmīgāk aizstāv savu biedru intereses, ir Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), bet atpazīstamākā arodbiedrību vadītāja ir LIZDA līdere Inga Vanaga.

Pētījuma dati liecina: vairāk kā puse (59%) aptaujāto uzskata, ka arodbiedrības biedri kopumā ir labāk aizsargāti nekā cilvēki, kuri nav arodbiedrībā (45% — drīzāk ir labāk aizsargāti, 14% — noteikti ir labāk aizsargāti), savukārt ceturtā daļa aptaujāto (24%) norāda, ka arodbiedrības biedri kopumā nav labāk aizsargāti. 17% nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

“Pētījuma rezultāti nepārsteidz, tie drīzāk apstiprina tēzi, ka arodbiedrību loma, nozīme un ietekme Latvijā joprojām ir būtiska un visdrīzāk arodbiedrības kā savu biedru interešu aizstāvības institūcijas tuvākajā laikā nepazudīs no “sabiedrisko organizāciju kartes”. Turklāt ir vairāki spilgti arodbiedrību piemēri, kuru centienus un darbību sabiedrība pamana un novērtē un kuras, paceļot balsi, spēj sapurināt politiķus, radīt stresu ierēdņos un beigu beigās panākt saviem biedriem un visai nozarei vēlamu rezultātu,” pauž SKDS vadītājs, sociologs Arnis Kaktiņš.

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau piekto reizi pilnveidošanai atdevis SIA Rīgas satiksme (RS) iepirkumu. Divu gadu laikā tā arī nav radīts likumīgs pamats Rīgas pasažieru pārvadājumiem ar mikroautobusiem

Prettiesiskas darbības un mākslīgi radītas jukas jau rada sekas visā valstī, sarunā ar DB pauž AS Liepājas autobusu parks (LAP) valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.

RS iepirkums Par apakšuzņēmuma līguma noslēgšanu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētas tīkla daļas maršrutos izsludināts 2016. gada vasarā. Tam kvalificējušies divi pretendenti – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) un divu uzņēmumu personu apvienība, kurā ietilpst LAP un SIA Nordeka.

«Mēs gadiem cenšamies panākt reālu konkurenci un sabiedriskā pakalpojuma iepirkuma likuma ievērošanu, bet mums vienkārši pārmet iepirkuma vilcināšanu,» uzsākot sarunu ar DB, saka L. Krongorns.

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota 2022.gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Kā informēja LBAS, diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 1280 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.

Nolūkā atjaunot pilnvērtīgu sociālo dialogu labklājības jomā, LBAS vadība 2.februārī tikās ar labklājības ministru. LBAS priekšsēdētāja Egila Baldzēna vērtējumā, tikšanās bija lietišķa un konstruktīva, iezīmējot konkrētus sadarbības virzienus jau tuvā nākotnē. Lai arī par dažiem jautājumiem domas esot atšķīrušās, tomēr Baldzēns kā svarīgu izceļ tieši abu pušu viedokļu tuvināšanu, tādējādi vairojot izpratni par arodbiedrību nostādnēm. LBAS ministram esot izteikusi atbalstu par ieceri paaugstināt minimālo darba algu un par uzņemto kursu epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanā, arī darba attiecību jomā.

Ar cēlu mērķi no SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amata jūlija sākumā tika atsaukts Jānis Meirāns. Telefonsarunā Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks Dienas Biznesam izskaidroja, ka šis ir viens no soļiem labas pārvaldības virzienā Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Patiesie iemesli ir ne tikai Rīgas domes vēlme izskatīties labi, bet tīri praktiska vēlme izskatīties labi banku acīs, jo SIA Rīgas satiksme kredītportfelis ir apjomīgs. Tieši bankas pēdējos gados stingrāk pievērsušās labas pārvaldības jautājumiem, kas tā vai citādi nodrošina labāku uzņēmumu darbību un kredītu atmaksu.

«Ir situācija, kad Rīgas satiksme ir pasūtītājs, bet Rīgas karte – izpildītājs, tādēļ šāda situācija neizskatās labi. Mūsu vēlme ir parādīt labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos, un tas ir saistīts ar banku redzējumu,» tā Baraņņiks.

Par labu pārvaldību pašvaldības uzņēmumos iztaujāju arī Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidentu un vadītāju Latvijā Andri Grafu. Viņa publikācijas par šo tēmu atrodamas banku interneta vietnēs. Runājot par Meirāna situāciju vai līdzīgām, kādas Rīgas satiksmē un Rīgas kartē veidojušās arī iepriekš, no A. Grafa izvilināju labas pārvaldības esenci. «Primāri ir jāraugās uz interešu konflikta iespējamību,» sacīja A. Grafs, tā norādot, ka situācija, kad viens un tas pats cilvēks ir abu uzņēmumu valdēs, ir tikai viens no sliktas pārvaldības piemēriem. Tikpat labi šāda situācija veidojas, ja Rīgas satiksmes augsta ranga amatpersona kļūst par Rīgas kartes valdes locekli. Cik zemu skatīties? Banāli būtu satraukties, ja Rīgas satiksmes apkopēja ir Rīgas kartes valdē. Atbilde ir A. Grafa norādē uz interešu konfliktu.

Rīgas līcī šodien izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7000 tonnas dīzeļdegvielas, informēja Krasta apsardzes dienestā.

Ap plkst.11 Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs saņēma informāciju no Rīgas ostas Kuģu satiksmes dienesta, ka Rīgas līcī atrodas tankkuģis uz kura ir izcēlies ugunsgrēks, tāpēc nepieciešama palīdzība.

Šobrīd ugunsgrēks tiek kontrolēts, taču Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs nekavējoties norīkojis krasta apsardzes kuģi Klints un Gaisa spēku Atbalsta bāzes helikopteru MI-17 doties uz notikuma vietu, veikt novērošanu un nepieciešamības gadījumā veikt cilvēku evakuāciju.

Vienlaikus Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs pieprasījis Rīgas brīvostas flotei uz notikuma vietu nosūtīt velkoni, uz kura tiks izvietotas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienības ugunsdzēšanas atbalsta sniegšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi Rīgas mēram Nilam Ušakovam kā SIA «Rīgas Satiksme» kapitāldaļu turētājam paskaidrojumus par vienas no lielākās galvaspilsētas kapitālsabiedrības pārvaldību, informē VARAM.

VARAM lūdz sniegt informāciju, kā N.Ušakovs ir pārvaldījis SIA «Rīgas Satiksme» darbu, kādi iekšējās kontroles mehānismi ir ieviesti, tāpat jautājumi sevī ietver informācijas sniegšanu par «Rīgas Satiksme» statūtu neatbilstību likuma prasībām, par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, ieķīlātajiem objektiem un uzņemtajiem finanšu riskiem saistību neizpildes gadījumā, arī par iepirkumu kontroles procedūrām «Rīgas Satiksme» un īstenotajiem korupcijas riska mazināšanas pasākumiem.

«Sākotnējā pārbaudē ministrija ir konstatējusi problēmas «Rīgas Satiksme» uzraudzībā, tāpēc esam pieprasījuši papildus informāciju pār SIA «Rīgas Satiksme» pārvaldību un finanšu stāvokli. Atbildes no Rīgas domes sagaidām divu nedēļu laikā,» komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!).

E-talona sistēmas vidējās izmaksas Rīgā kopš 2009.gada, kad tā sāka darboties, ir bijušas 11,49 miljoni eiro gadā, bet kopējās izmaksas šo desmit gadu laikā veidoja 113,346 miljonus eiro, informēja SIA «Rīgas karte» pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka e-talona sistēma Rīgā izmaksājusi gandrīz par 600 000 eiro lētāk nekā to sākotnēji paredzēja noslēgtais līgums.

Tostarp Rīgas sabiedriskā transporta elektronisko norēķinu sistēmas izmaksas veidojot aptuveni 6% no «Rīgas satiksmes» izdevumiem, kas ir nozarē atzīts standarts un atbilst vidējiem rādītājiem arī citās pasaules pilsētās. Pārējie 94% «Rīgas satiksmes» izmaksu ir cita rakstura izdevumi, kas nav saistīti ar e-talonu. E-talona sistēmas izmaksas ir tikai deviņi centi no kopējās brauciena pašizmaksas, kas šobrīd ir noteikta - 1,426 eiro.

«Pēdējā laikā vairākkārt ir bijuši mēģinājumi diskreditēt Rīgā ieviesto e-talona sistēmu, publiskajā telpā neprofesionāli un maldinoši interpretējot dažādus grāmatvedības datus. Tostarp, piemēram, žurnāla «Ir» publikācijā «Naudas pumpis» kopā ir sajauktas summas latos (2009.-2013.gads) un eiro (2014.-2017.gads), tādejādi mākslīgi palielinot ar e-talona sistēmu saistītas izmaksas. Tāpat, lai vizuāli palielinātu izmaksas, aprēķinos tiek iekļauts pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas nekur pasaulē finanšu aprēķinos netiek izdalīts kā uzņēmumu izdevumu pozīcija,» pauda «Rīgas kartes» valdes priekšsēdētājs un ASV akcionāru pārstāvis uzņēmumā Ēriks Morizūrs.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina mīkstināt vairākus Covid-19 ierobežojumus izglītībā, sportā un darbā ar jaunatni, ja tiek sasniegti konkrēti vakcinācijas rezultāti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais dokuments par IZM priekšlikumiem Valsts kancelejas Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un Veselības ministrijai (VM).

Ministrija piedāvā atļaut vakcinētām personām apmeklēt klātienē pasaules čempionāta hokeja spēles, kas Latvijā šogad norisināsies no 21.maija līdz 6.jūnijam.

Sporta jomā IZM rosina Starpinstitūciju sadarbības koordinācijas grupai un VM apsvērt iespēju atļaut vakcinētiem cilvēkiem individuāli apmeklēt iekštelpu sporta bāzes, fitnesa centrus, peldbaseinus, kā arī apmeklēt grupu nodarbības iekštelpās ar nosacījumu, ka vakcinēti ir arī pakalpojuma sniedzēja darbinieki.

Vakcinētiem sporta treneriem (pedagogiem) varētu atļaut vadīt individuālus un grupu sporta treniņus interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu audzēkņiem arī iekštelpās, kā arī būtu atļaujams apmeklēt sporta sacensības kā dalībniekiem, sākot ar Sporta likumā noteiktā kārtībā atzīto sporta federāciju organizētām sporta sacensībām ārā un pakāpeniski arī iekštelpās.

Šodien ir izsludināts konkurss «Rīgas satiksmes» jaunās valdes kandidātu atlasei. Paredzēts, ka «Rīgas satiksmes» valde strādās piecu valdes locekļu sastāvā, no kuriem viens būs valdes priekšsēdētājs.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes priekšsēdētājam šobrīd mēneša atlīdzība ir noteikta apmērā no 6138 eiro līdz 7000 eiro bruto un valdes loceklim 90 % apmērā no valdes priekšsēdētāja noteiktās mēneša atlīdzības.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» valdes locekļa/-es amata kandidātiem izvirzāmo minimālo prasību skaitā ir darba pieredze vadošā amatā komercsabiedrībā, kuras vidējais gada apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 5 miljoni eiro gadā un tās darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, vai organizācijā, kuras darbinieku skaits ir ne mazāks kā 50, tāpat arī augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība finansēs, ekonomikā, tiesību zinātnēs, uzņēmējdarbības vadībā vai inženiertehniskajās zinātnēs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļošanu aizturējis partijas «Gods kalpot Rīgai» (GKR) biedru, uzņēmuma «Rīgas karte» valdes locekli un pašvaldības uzņēmuma «Rīgas satiksme» amatpersonu Aleksandru Brandavu.

Birojs otrdien sācis kriminālprocesu par valsts un privāto akcionāru kopuzņēmuma SIA «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, informē KNAB.

Krimināllietas materiāli satur ziņas par kukuļa nodošanu starpniekam tālākai nodošanai amatpersonām, lai tās, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu darbības kukuļa devēja interesēs.

Kriminālprocesā aizturēta viena persona, kura saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju ir Brandavs. Korupcijas apkarotāji Brandavu aizturējuši trešdien.

Krimināllietas izmeklēšana šobrīd ir sākuma stadijā. Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

Lielākā daļa Rīgas pašvaldības uzņēmumu pērn strādājuši ar peļņu; vērienīgākie zaudējumi Rīgas Centrāltirgum.

Rīgas pašvaldībai pilnībā pieder 13 kapitālsabiedrības. Lielākoties to darbība ir saistīta ar dažādu pakalpojumu nodrošināšanu pilsētas iedzīvotājiem. Kopumā uzņēmumu rādītāji ir salīdzinoši labi, un zaudējumus pērn piedzīvojuši četri no 13 uzņēmumiem – korupcijas skandālu epicentrā nonākusī pašvaldības SIA Rīgas satiksme, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, AS Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas veselības centrs. Savukārt lielākā peļņa bijusi SIA Rīgas meži un SIA Rīgas ūdens. Šo uzņēmumu peļņa pērn bija vairāk nekā divi miljoni eiro katram.

Viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumiem ir SIA Rīgas satiksme. Pērn uzņēmums pārvadājis 142,7 milj. pasažieru – par 0,5% mazāk nekā 2016.gadā. Savukārt uzņēmuma neto apgrozījums veidoja 152,4 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,7 milj. eiro jeb 1,1% mazāk. Uzņēmuma vadības ziņojumā norādīts, ka ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem pērn veidoja 44,5 milj. eiro. Kopumā neto apgrozījuma 29,2% veidoja ieņēmumi par sabiedriskā transporta pakalpojumiem, 8,2% – autostāvvietu pakalpojumi un 62,6% – valsts un Rīgas pašvaldības finansējums zaudējumu segšanai. Ieņēmumu struktūras izmaiņas esot saistītas ar laika biļešu ieviešanu 2016. gadā un braukšanas maksas atvieglojumu piešķiršanu Rīgas bērnudārzu darbiniekiem, skolu tehniskajiem darbiniekiem, Kultūras ministrijas pakļautībā esošo Rīgas izglītības iestāžu pedagogiem u.c.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pabeigusi pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» audita analīzi un aicinās tiesībsargājošās iestādes izvērtēt, vai nav notikusi fiktīva nodarbinātība un citi pārkāpumi, vēsta «TV3 ziņas».

Analīzē esot secināts, ka «Rīgas satiksmes» finanšu darbībā ir nopietnas problēmas, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) kā kapitāldaļu turētājs nav organizējis pietiekamu pārraudzību pār uzņēmuma darbu.

«Tur ir acīmredzamas norādes uz fiktīvi nodarbinātību uzņēmumā, par to, ka viens vai otrs lēmums attiecībā uz uzņēmumu kredītu ņemšanu un attīstību ir pieņemts, neievērojot procedūru. Šie ir jautājumi, kas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būtu jāizvērtē,» sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Secinājumiem pagaidām ir ierobežotas pieejamības statuss. Tie patlaban tiekot apkopoti, veidojot gala ziņojumu, kuru šonedēļ kā pieprasījumu paredzēts nosūtīt Ušakovam. Atbilžu sniegšanai viņam būšot nedēļa laika un, visticamāk, marta beigās ministrija lems, vai ir pamats rosināt Ušakova atlaišanu, vēsta raidījums.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 95,675 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 19,9% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa bija 2,048 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Uzņēmuma finanšu pārskatā teikts, ka tostarp 2019.gada pirmajā pusgadā «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 24,87 miljonus eiro, kas ir par 3,173 miljoniem eiro vairāk nekā 2018.gada pirmajā pusgadā. Ieņēmumu pieaugums no pasažieru pārvadājumiem saistīts ar ieņēmumiem par pasažieru pārvadājumiem, ko veica piesaistītais apakšuzņēmums «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Vienlaikus «Rīgas satiksmes» ieņēmumi no autostāvvietu pakalpojumiem šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,727 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir samazinājums par 1,6% jeb 107,9 tūkstošiem eiro.

Savukārt finansējums par sabiedriskā transporta pakalpojumiem no valsts un pašvaldības budžeta 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu palielinājies par 12,796 miljoniem eiro.

Globālā digitalizācija, kā arī pandēmijas ietekme veicinājusi datu centru pakalpojumu izaugsmi. Datu centrs ir viens no tiem IT risinājumiem, kas ļauj paaugstināt biznesa procesu efektivitāti un drošību, kā arī būtiski samazināt tehniskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas. Šīs tendences ietekmē gan Latvijā gan pasaulē pieaugošā datu centru slodze, kas saistītas ar datu centru darbību un patērētās elektroenerģijas apjoma pieaugumu. Kas sagaida šo nozari turpmāk, stāsta “Tet” Datu centra biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Sistēmas noturības attīstīšana

Prasības nodrošināt nepārtrauktu infrastruktūras darbību katru gadu pieaug. Sistēmu lēndarbība un dīkstāve var būtiski ietekmēt uzņēmuma veiktspēju un pakalpojumu līmeni, tādējādi samazinot ieņēmumus. Jaunu standartu piemērošana, lai panāktu pilnīgu noturību un darbības nepārtrauktību, agri vai vēlu kļūs par nozares normu.

Perifērijas risinājumu izstrāde

Datu apjoma pieaugumu veicina arī ar tīklu savienoto ierīču pieaugums. Sagaidāms, ka to apstrāde notiks nevis centrālajos datu centros, bet gan perifērijā, tas ir, vietējos datu centros. Tas novedīs pie dažāda veida datu centru izvietošanas un jaunu datu centru veidu rašanās tīkla savienojamības nodrošināšanai.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» pagaidu vadītājs Anrijs Matīss turpinās vadīt uzņēmumu, lai arī vēl šodien tika pieļāvis iespēju to pamest, ja negūs skaidru atbalstu viņa rosinātajām izmaiņām, - par to viņš paziņoja pēc vairāk nekā stundu ilgas tikšanās ar Rīgas mēru un «Rīgas satiksmes» akciju turētāju Nilu Ušakovu (S).

Ušakovs žurnālistiem sacīja, ka šodien ar Matīsu izrunājis daudzus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmuma funkcionēšanu gan tuvākā, gan tālākā nākotnē un patlaban neesot iemeslu runāt par to, ka uzņēmumam draudētu nestabilitātes problēmas.

Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Matīss darot «ārkārtīgi grūtu darbu» un daudzas lietas neuztvert emocionāli nemaz neesot iespējams.

Tāpat viņš norādīja, ka pēc sarunas ar medijiem abi ar Matīsu turpinās strādāt pie uzņēmuma šī gada budžeta veidošanas. «Rīt, »Rīgas satiksmes« akcionāru sanāksmē lemsim par uzņēmuma budžetu, skatot to kontekstā arī ar pašvaldības budžetu, kuru iecerēts pieņemt 27.martā,» sacīja Ušakovs.