Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Ja šogad tiktu īstenotu visi iesniegtie priekšlikumi valdības deklarācijai, tas varētu prasīt papildu aptuveni 660 miljonus eiro, žurnālistiem sacīja premjera amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV).

«Mums 2019.gadā nebūs iespējas pārdalīt jaunu naudu, jo jautājums ir par to, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī. Jaunās valdības politika sāktos ar 2020.gadu,» teica Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka griba vai apetīte pašlaik nedaudz pārsniedz iespējas, bet tajā pašā laikā nav pilnīgi nesamērojama. Ja partijas vienosies parakstīt fiskālās disciplīnas līgumu, tad vienā gadā pilnā apjomā šos pasākumus nevarēs izpildīt, skaidroja premjera amata kandidāts. Viņš norādīja, ka iesniegtos priekšlikumus varētu īstenot pakāpeniski.

Politiķis uzsvēra, ka šogad nav plānots ieviest jaunus nodokļus, un plānots iekļausies «budžeta deficīta rāmī».

Jo ilgāk kavējas jaunā Ministru kabineta izveide, jo lielāka iespēja, ka 2019.gads sāksies ar pagaidu valsts budžetu, kad finansējums virknei jomu tiks aprēķināts pēc vidējā finansējuma šā gada vienā mēnesī.

Līdz šim aizejošā valdība ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu, kurā valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljardu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljardu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Tomēr gala lēmums par 2019.gada budžetu ir jāpieņem jaunajai valdībai un Saeimai.

Pēc FM indikatīvā laika grafika, līdz 20.novembrim jābūt pieņemtiem visiem lēmumiem attiecībā uz nākamā gada budžetu, bet 11.decembrī budžeta likumprojektu pakete būtu jāiesniedz Saeimā. Tiesa, patlaban nav zināms, kad varētu tikt izveidots un apstiprināts jaunais Ministru kabinets, kas būs atbildīgs par 2019.gada budžeta virzību Saeimā. Tāpēc arī patlaban nav skaidrības, kad 2019.gada budžets tiks pieņemts.

Nākamā gada valsts budžetu parlamentā cer izskatīt raiti, lai tas varētu tikt pieņemts līdz novembra vidum.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien preses brīfingā pauda cerību, ka nākamā gada valsts budžetu izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem. Budžeta izskatīšanas grafiks plānots «visai raits», pirmajā lasījumā budžetu skatot jau 30.oktobrī, savukārt otrais jeb galīgais lasījums budžetam varētu būt 13.novembrī un 14.novembrī.

«Šis budžets ir īpašs ar to, ka pie tā strādājušas piecas koalīcijas partijas. Šajā gadsimtā tā vēl nav bijis. Tas nozīmē, ka katrai no politiskajām partijām bija jādomā arī par kompromisu. Līdz ar to nevarētu teikt, ka šajā budžetā ir kāda viena ļoti spilgta prioritāte,» teica Mūrniece, atgādinot, ka 2018.gadā bija «aizsardzības budžets», 2019.gadā - «veselības budžets».

Veselības aprūpes publiskais finansējums turpmākajos gados, attiecināts pret IKP, tikai samazināsies, bet publiskā privātā partnerība (PPP), kas ir viena no nozares finansēšanas iespējām, pagaidām nenotiek.

Kāpēc un kā to darīt – tāds ir galvenais Dienas Biznesa jautājums konferences Nākotnes veselība, kas notiks šā gada 31. martā, priekšvakarā.

Nozares pirktspēja samazināsies

Lai sāktu diskusiju par veselības aprūpes attīstības finansējumu vispār, vispirms jānorāda, ka jau šobrīd daļa no veselības aprūpes ir privāta, piemēram, veselības centri, laboratorijas, ģimenes ārstu prakses, savukārt slimnīcas ir gan valsts, gan pašvaldības, proti, publiska kapitāla uzņēmumi. Jaukti finansētu projektu tīrā veidā veselības aprūpē nav. Līdztekus būtiski norādīt, ka 2022. gadā veselības aprūpes budžets ir aptuveni 1,5 miljardi eiro, kas veido 4,51% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Lai arī skaitlis ir liels, tas ir mazāks nekā 2021. gadā, proporcionāli attiecinot pret IKP.

Šodien valdība uzsāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta, izskatot ekonomikas attīstības tendences un galvenos valsts finanšu darbības parametrus. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu, Fiskālās disciplīnas padome secina, ka jaunā valdība ir saņēmusi stafeti no iepriekšējās ar nopietniem fiskālās politikas izaicinājumiem.

Jau iepriekš padome konstatēja tendenci, ka budžeta izdevumi aug daudz straujāk nekā to pieļauj fiskālie nosacījumi.

Latvijas budžets 2018. gadā pēc padomes ekspertu aprēķiniem ir izpildīts ar ievērojamu deficītu. Arī 2019. gadam budžets tiek plānots ar teju 200 milj. eiro (jeb -0,64% no IKP) deficītu, turpretim pārējās Baltijas valstis jau 2018. gadā spēja savu valstu budžetus veidot ar 0,6% pret IKP pārpalikumu, to turpinot arī 2019. gadā. Lietuva ir ieplānojusi 0,4% pārpalikumu, savukārt Igaunija – 0,5% pārpalikumu pret IKP.

Diemžēl savā ziņojumā Finanšu ministrija nav pilnībā atjaunojusi datus par ekonomikas cikla vērtējumu. Iekšzemes kopproduktam pieaugot straujāk nekā prognozēs, gatavojot budžeta plānu 2019. gadam pastiprinās pārkaršanas pazīmes, kas apstiprinās Padomes publicētajā ekonomikas siltuma kartē. Padomes eksperti vērtē, ka strukturālā bilance 2019. gadam ir pasliktinājusies par 0,2% punktiem salīdzinot ar 2018. gada oktobra vērtējumu. Lai nepieļautu strukturālās bilances tālāku pasliktināšanos, būtu jādomā par papildu ieņēmumu pasākumiem vai izdevumu samazinājumiem 62 miljonu eiro apmērā 2019. gadā papildus Ministru kabineta sēdē spriestajam.

Nodokļu ieņēmumi 2019. gada budžetā tiek lēsti par 384 milj. eiro lielāki, nekā tie bija pērn, bet 2020. gadā pieaugums jau plānots daudz lielāks – 650 milj. eiro apmērā.

Tādu ainu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes dalībniekiem demonstrēja Finanšu ministrija. Nodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2019. gadā tiek lēsti 7,389 miljardu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 7,026 miljardiem eiro 2018. gadā, savukārt pašvaldību budžetā plānotie ieņēmumi gan 2018. gadā, gan 2019. gadā ir identiski – 1,65 miljardu eiro apmērā. Jārēķinās, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju šogad pagaidu budžetā lēsti 1,739 miljardi eiro. Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra, ka 2019. gada budžets būtībā ir tehniskais budžets, kurā ir iestrādāts Saeimā nolemtais par papildu finansējuma piešķiršanu vēl pērnā gada nogalē, bet jaunās politikas iniciatīvas būs tikai 2020. gada valsts budžetā, pie kura izstrādes darbs sākšoties, tiklīdz Saeima būs akceptējusi šā gada budžetu. Vienlaikus valdību veidojošo partiju politiķiem būtībā būs jāatbild uz jautājumiem par to, kāpēc kādām konkrētām jomām papildu nauda netika atrasta vai arī piešķirtais finansējums nesedz vajadzības.

Rīgas domes deputāti šodien apstiprināja 2019.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsētas izdevumi šogad sasniegs vēsturiski augstāko slieksni - 1,083 miljardus eiro.

Pilsētas ieņēmumi šogad plānoti 972,64 miljonu eiro apmērā, bet budžeta deficīts - 110,07 miljonu jeb 11,4% apmērā.

Lemšana par šā gada budžetu domes sēdē ilga desmit stundas. Par budžetu nobalsoja 33 valdošās koalīcijas deputāti, bet 24 opozīcijas deputāti balsoja pret.

Lielāko daļu - 583,7 miljonus eiro - pašvaldības ieņēmumu veido iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi, bet vēl 110 miljonus eiro - īpašuma nodokļa ieņēmumi. 5,03 miljonus eiro pašvaldība plāno iekasēt arī no Azartspēļu nodokļa un 924 007 eiro - no Dabas resursu nodokļa nomaksas. 20,51 miljonu eiro no pašvaldības šī gada ieņēmumiem veidos nenodokļu ieņēmumi, piemēram, ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma, naudas sodi un citi.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzsāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos. Prognozēts, ka nākamgad budžeta ieņēmumi saruks par 328 miljoniem eiro, bet izdevumi augs par 744 miljoniem eiro.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,2 miljardu eiro jeb 3,9% no iekšzemes kopprodukta. Šāds budžeta deficīts, ņemot vērā situāciju pasaulē, būtu vērtējams kā salīdzinoši labs sniegums, tomēr vienlaikus atgādinu, ka ir laiks izbeigt slikto praksi – haotiskas nodokļu reformas budžeta pieņemšanas laikā.

Diemžēl, bet arī šogad budžeta pieņemšana notiek pēc principa – atliekam uz pēdējo brīdi, secinām, ka izdevumi ir lielāki, pretī nav atbilstoši ieņēmumi un sākam haotiskas nodokļu reformas. Budžets ir budžets, bet nodokļu reformas – atsevišķs stāsts. Protams, budžeta izskatīšana parāda vājās puses, tomēr tas nenozīmē, ka sasteigti jāveic izmaiņas.

Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.

Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

2019. gada vasarā sasteigti tika pieņemts lēmums par stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju būtisku samazinājumu. Tajā pat laikā alus akcīzes nodokļa likmes tika saglabātas nemainīgas. Šāda neplānota nozares "raustīšana" ietekmējusi alus nozares konkurētspēju, un neļauj plānot attīstību ilgtermiņā.

2019. gada vasarā šis bija plānots kā īstermiņa solis un tika solīts, ka Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti vienosies par ilgtermiņa risinājumu. Savukārt tagad atkal kuluāros tiek runāts par stipro dzērienu likmes "iesaldēšanu". Latvijas Alus Darītāju savienība un Latvijas Alus Darītāju asociācija (alus nozare) uzskata - stiprā alkohola likmēm ir jāatgriežas tās agrākajā apmērā un jebkurš mēģinājums iesaldēt zemās likmes ir pretrunā ar godīgu konkurenci un valsts interesēm.

Pēc nozares aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos, bet alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā, pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās - 2019. gada 4. ceturksnī kritumam sasniedzot 50%. Šis fakts skaidri pierāda, ka lēmumu pieņemšanas rezultātā, ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlās stipros dzērienus.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis - tas pārsniegs desmit miljardus eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta «tīrais pieaugums» ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams. «Mums, politiķiem, piecām partijām, jāatrod vienošanās, kā taisnīgi pārdalīt gaidāmo [budžeta] pieaugumu.»

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

No uzņēmēju puses šobrīd ir pietiekami liels spiediens par nepieciešamību būtiski samazināt darbaspēka nodokļus, lai tie izlīdzinātos ar pārējām Baltijas valstīm, bet tas ir pietiekami kapitālietilpīgi un prasa 500-600 miljonu eiro izmaiņas nodokļu sistēmā, intervijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Mēroga saprašanai finanšu ministrs skaidroja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izmaiņas par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 200 miljonu eiro ienākumus budžetā. Tāpat Ašeradens norādīja, ka pasaulē ir divas valstis, kurās ir Latvijā esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanas taktika - Latvija un Igaunija.

Ministrs informēja, ka nupat pabeigts UIN reformas ietekmes novērtējums, un nolemts, ka tiks saglabāta nulles UIN likme nesadalītai peļņai, kas ir būtisks atspaids uzņēmumiem.

Vērtēta arī visu Baltijas valstu un Eiropas valstu bilanču vērtība - kāds ir uzņēmumu pašu kapitāls un saistības, teica Ašeradens. Aizdošanas līmenis Latvijas finanšu tirgū kopš 2016.gada ir palicis praktiski nemainīgs. 2016.gadā kreditēšana jeb saistības bija 14 miljardi eiro, 2017.gadā - 14,5 miljardi eiro, 2018.gadā - 14,3 miljardi eiro, 2019.gadā - 14,2 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,6 miljardi eiro, 2020.gadā - 13,1 miljards eiro un 2021.gadā - 13,6 miljardi eiro. Bankas ir aizdevušas šo gadu laikā aptuveni to pašu summu, savukārt starplaikā uzņēmumu pašu kapitāls ir audzis un ir augusi arī uzņēmumu peļņa. No zaudējumiem 2015.gadā uzņēmumu peļņa kopumā 2021.gadā ir augusi līdz sešiem miljardiem eiro.

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Fiskālās disciplīnas padome nosūtījusi Saeimai un Ministru kabinetam viedokli saistībā ar Saeimas 13. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas no 2019. gada 1. janvāra paredz palielināt veselības aprūpes nozares finansējumu par 20%, informē padome.

Pieņemot minētos likuma grozījumus laikā, kad nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, Saeima nav ņēmusi vērā fiskālās disciplīnas principus, norāda padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Padome norāda, ka minētais lēmums atbalstīt papildu izdevumus ar fiskālo ietekmi 2019. gadā – 87 483 708 eiro, 2020. gadā – 191 227 820 eiro un 2021. gadā – 314 599 953 eiro bez kompensējošiem pasākumiem ir skaidrs signāls uz nepieciešamību jaunajai valdībai tās tuvākajos darbības mēnešos un arī veidojot 2019. gada valsts budžetu veikt fiskālo konsolidāciju jeb valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu.

Padome norāda, ka minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējams arī tas, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.

Latvijas valsts budžets 2019. gadā, tāpat kā 2018.gadā, būs ar deficītu 0,7% apmērā no IKP, savukārt Lietuvas un Igaunijas budžeti - ar preficītu attiecīgi 0,4% un 0,5% apmērā no IKP

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē demonstrēja Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Andžs Ūbelis.

Tādējādi arī 2019. gadā Latvijas valsts budžets būs bez «drošības spilvena». «Izaugsmes gados vēlētos budžetu bez deficīta, taču pašlaik tas nav iespējams, jo esam apņēmušies pildīt iepriekšējās valdības dotos solījumus, kādi tie tika pieņemti, jo valdībai ir jāievēro pēctecība,» uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, it īpaši situācijā, kad ir pamats domāt, ka labie izaugsmes gadi lēnām beidzas, vajadzētu kādus tauciņus uzkrāt nebaltām dienām.

Premjers norādīja, ka sagatavotais budžeta projekts ir savā ziņā tehnisks - iepriekšējās valdības sagatavots, tas tagad tiek īstenots. Viņš atgādināja, ka kopējie ieņēmumi prognozēti 9,17 miljardi eiro, taču joprojām izdevumi būs lielāki — 9,38 miljardu eiro apmērā. Pabalstiem, izdienas gadiem iekšlietu un tieslietu jomas darbiniekiem 41,3 milj. eiro, tiesnešu un prokuroru algu palielināšanai – 8,9 milj. eiro, veselības aprūpes darbinieku atalgojuma palielināšanai – 87,5 milj. eiro, pedagogu algu palielināšanai – 11,4 milj. eiro, uzturlīdzekļu garantiju fondam papildus 5,4 milj. eiro, Moneyval pasākumu īstenošanai – 7,2 milj. eiro. «Naudas pārdale jau nerisina Latvijas būtiskākos izaicinājumus, dažādas sistēmas ilgstoši nav sakārtotas – viena no tām ir veselības aprūpes sistēma, kam tiek papildus atvēlēti 87,5 milj. eiro, taču tas diemžēl neatrisinās sistēmiskos trūkumus,» uzsvēra K. Kariņš. Viņš atgādināja, ka līdzīga situācija ir ar izglītības iestādēm. «Šogad 779 milj. eiro tiek pārdalīti izglītībai, kas ir 9% no valsts budžeta, tas dod Latvijai 4. vietu visā Eiropā izglītības finansējumā, bet Igaunija spēj saviem pedagogiem maksāt teju divas reizes vairāk nekā Latvija. Kā tas var būt? Atbilde meklējama izglītības sistēmā,» atzina K. Kariņš.