Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurai nav budžeta ar pārpalikumu, bet deficītu. Šogad tas ir 0,7% no IKP, kamēr Lietuvai ir pārpalikums – 0,4% no IKP, bet Igaunijai – 0,5%. Fiskālās disciplīnas padome savā tviterkontā norāda: LT un EE spēj labos gados pieturēt izdevumus, nevis tos kāpināt. Tēriņus palielināt vēlas visi, taču, piemēram, LT spēja atbildēt skolotājiem, ka naudas nav. Formāli jau Latvija, protams, nav pārkāpusi nedz Māstrihtas kritērijus, nedz Eiropas Komisijas rekomendācijas. Taču zināmā mērā mēs paši sev rokas tomēr esam sasējuši.
Lai gan ekonomisti nekādu krīzi, vismaz ne tādos apmēros kā 2008. gadā, tuvākajā laikā Latvijai neprognozē, tomēr ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ir gaidāma. Ekonomikas atdzišana ir vērojama visā pasaulē. Latvijai zināmus izaicinājumus, īpaši eksportā, noteikti radīs Brexit. Arī citos eksporta tirgos pieprasījums var vājināties. Tāpat līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības samazināsies tās budžets, kas nozīmē, ka mazāk naudas būs arī Latvijai. Uz šī nenoteiktības fona līdz ar gaidāmo ekonomikas palēnināšanos Latvijai visgudrākais būtu veidot rezervi, kur pasmelties grūtākos laikos, kas nesīs IKP straujāku samazināšanos.
Kamēr ir budžets ar deficītu, tikmēr rezervju nav.
Jāsaprot - kamēr ir budžets ar deficītu, tikmēr rezervju nav. Tās parādās tikai līdz ar pārpalikumu. Tāpēc nav gudri izaugsmes laikos līst deficītā. Tomēr atjaunotajā Latvijā vienīgais bezdeficīta budžets ir bijis tikai 2008. gadā. Nenoliedzami - labos laikos arī var būt budžeta deficīts, ja tas tiek tērēts investīcijām ar augstu pievienoto vērtību, kur vērojama liela ekonomiskā atdeve. Taču mēs parasti pamanāmies šo deficītu “noēst”. Var jau vienmēr likt pretī argumentu - vai skolotāji un mediķi nav pelnījuši algu paaugstinājumu? Protams, ka ir. Taču tam ir jābūt nopelnītam, tādam, ko tautsaimniecība var atļauties, nevis finansētam uz aizņemšanās rēķina. Palielināt algas, iedzīvojoties parādā, ir tik ilgtnespējīgi, cik vien tas var būt.
Vēl jo vairāk - ja nāk zināma recesija, tad, lai noturētu aktuālo līmeni, parāds ir jāpalielina vēl vairāk. Ja tas nav iespējams, seko nežēlīga izdevumu cirpšana, ko, šķiet, neviens nevēlas piedzīvot. Jānorāda, ka Latvija nav unikālā situācijā. Vairāki ekonomisti norāda, ka līdzīgas problēmas ir visai Eiropas Savienībai kopumā. Proti, pašreizējās Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentu likmes ir rekordzemas, kas nozīmē, ka recesijas apstākļos šo instrumentu vairs izmantot nevarēs. Budžets ar pārpalikumu nav kāds grāmatvedisks birokrātu izdomājums, no kā vidējam cilvēkam ne silts, ne auksts. Gluži otrādi, šis drošības spilvens recesijas laikos vispirms uzķer tieši sociāli jutīgākās grupas. Ir vērts atcerēties veco patiesību, ka pielikt vienmēr ir vieglāk nekā atņemt. Tādēļ labāk dzīvot tā, lai arī grūtos laikos var noturēt līdzšinējo dzīves līmeni, iztiekot bez izdevumu cirpšanas. Kā to izdarīt? Tikai ar budžeta pārpalikumu labos laikos.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!