Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.
"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.
Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.
"Kamēr šie elementi nebūs katrs par sevi sakārtoti un to savstarpējā sazobe nebūs nodrošināta, nekāda attīstība labklājības virzienā nebūs iespējama. Arī imigrācija būs tikai pseidorisinājums. Tas varbūt atrisinās dažu konkrētu uzņēmumu problēmas, bet radīs jaunas, un tās būs daudz, daudz kompleksākas," teica prezidents.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas ekonomiskais vezums "kustās uz priekšu pārāk lēni" un relatīvi Latvija slīd atpakaļ. Prezidents savā uzrunā pievērsās šķēršļiem, kuri kopumā veido Latvijas "atpalicības kultūru".
Levita ieskatā, pirmais ir laika faktors. Pie reformām sāk strādāt tikai tad, kad ilgstošas bezdarbības dēļ ūdens smeļas mutē. Tas attiecas gan uz skolu tīkla sakārtošanu, slimnīcu līmeņiem un citām reformām. Prezidents norādīja, ka šīs reformas jau sen ir apaugušas ar sūnām. Tas pats attiecas uz nodarbinātības politiku, kur aug nesakritība starp darba tirgus pieprasījumu un darbaspēka piedāvājumu.
Otrs faktors ir kompleksitātes izpratne. Prezidents uzsvēra, ka nopietnas reformas ir kompleksas. Eiropas zaļais kurss, Nacionālais attīstības plāns vai jebkura ilgtermiņa programma prasa vienotā, mērķtiecīgā ķēdē saslēgt dažādas reformas un dažādu ministriju pūliņus.
Levits norādīja, ka daudz runājis par finansējuma palielinājumu zinātnei, pētniecībai un inovācijām. Valdība ir apņēmusies četros gados dubultot to no 0,7 līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Tad, kad tas būs sasniegt, tad Eiropas vidējais rādītājs tuvosies 3%.
"Mums ir virkne labu zinātnieku un zinātnisko institūtu, bet inovāciju radīšana un to pārnese tautsaimniecībā buksē. Dažkārt izrādās, ka mums ir pat ļoti izcili, pat ģeniāli konkrēti risinājumi, taču mūsu spējas risināt kompleksas, strukturālas problēmas ir nepiedodami vājas. Tā ir mūsu valsts negatīvā iezīme uz Ziemeļeiropas fona," pauda prezidents.
Viņa ieskatā, trešais šķērslis ir mērķtiecība. Prezidents uzsvēra, ka reformas nevar būt sekmīgas, ja nav skaidri mērķi un pēctecīgi ceļi uz to. Valdības apstiprinātais Nacionālās attīstības plāns paredz, ka 2030.gadā Latvija būs krietni attīstītāka valsts nekā šodien, kad tā būs jau stipri pietuvojusies un virknē rādītāju arī pārsniegusi Eiropas Savienības vidējo līmeni. Savukārt decembrī apstiprinātajā valdības rīcības plānā ir vairāk nekā 700 punkti, un Latvijā cilvēki patiesi dzīvos daudz labāk, ja šie mērķi tiktu sasniegti, taču ir skaidrs, ka ar valsts ierobežotajiem finansiālajiem un cilvēku resursiem šos mērķus vienlaicīgi sasniegt nevarēs.
"Vai valstij ir skaidra ceļa karte, kuri mērķi un cik tālu tie ir prioritizējami, kuri mērķi ir jāsamazina, kuri jāatliek un kuri varbūt vispār jāsvītro? Iespējams, ka būs kā vienmēr, un vienmēr ir tā - kurš vairāk izplēš no finanšu ministra, tas arī tiek uz priekšu, un tā nav mērķtiecīga attīstība," sacīja prezidents.
Ceturtais prezidenta minētais faktors ir novecojusī valsts pārvaldības struktūra. Levita ieskatā, valsts pārvaldība ir fragmentēta. Tā nespēj turēt līdzi pastāvīgi pieaugošai sabiedrības un tautsaimniecības sarežģītībai. Viņš atzīmēja, ka 14.Saeima ir veikusi soli pareizā virzienā, izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju.
Tāpat ir iedibināti, bet nav pielietoti ministru biedru posteņi. Ir izveidotas arī vairākas Ministru kabineta komitejas, nevis nolūkā palielināt ierēdniecību, kā populistiski kādreiz tiek uzskatīts, bet gan veidot un īstenot politiku modernai sabiedrībai nepieciešamajās jomās, kur šādas politikas patlaban faktiski nav.
"Valsts pārvaldes ielaistais sklerotisms, kad nozaru politikas joprojām dzīvo savas viena no otras neatkarīgas, izolētas dzīves, joprojām nav pārvarēts. Valdības struktūrai un valsts pārvaldes uzbūvei ir jāatspoguļo attiecīgās valdības politikas prioritātes. Strukturāli tas tagad pēc jūsu pieņemtajiem grozījumiem būs iespējams, bet es tiešām aicinu to pielietot arī praksē," pauda prezidents.
Levita ieskatā, nav iespējams sasniegt būtisku attīstību tādās jomās kā demogrāfija, nodarbinātība, digitalizācija, zinātne un inovācijas, ja dažādās ministrijās izkaisītās atbildības "nesavelk kopā" un nepārrauga politiski atbildīga amatpersona.
Piektais faktors, kas traucē valsts attīstībai, ir birokratizācija. Prezidents uzsvēra, ka birokrātija ir nepieciešama. Viņš atzina, ka tas ir nepopulāri, bet tā ir noteikumu un procedūru kopums, kas nodrošina paredzamību, tiesiskumu, stabilitāti un skaidrību par to, kā valsts funkcionē. Tomēr birokrātijas "iedzimtais grēks" ir vēlme izplesties un aiz burta gan paslēpties, gan pazaudēt jēgu.
"Mēs kavējam laiku un zaudējam naudu, piemēram, nespējot savlaicīgi iepludināt tautsaimniecībā Eiropas struktūrfondu vai Atveseļošanās fondu naudu. Birokrātijas aizcietējumi kavē inovāciju pārnesi. Jau traģiski neefektīva ir iepirkumu procedūra. Un tā es varētu turpināt vēl ilgi," sacīja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka aicinājies ieviests valsts pārvaldē atbirokratizēšanas vienību, kas caurskatītu un likvidētu nevajadzīgās birokrātiskās procedūras. Tas būtu pretsvars birokrātijas dabiskajai vēlmei izplesties.
Sestais prezidenta minētais šķērslis ir reformu prakses trūkums. Levits akcentēja, ka reformas ir jāprot veikt. Tās bieži vien ir sāpīgas - ja tās nav sāpīgas, tad tās parasti nav reformas, bet gan "lāpīšanās". Prezidenta ieskatā, lai veiktu reformas, nepieciešamas ne tikai labas un pareizas idejas, bet arī prasmes un zināšanas, kā tās īstenot.
"Jāspēj prognozēt nākotnes vajadzības un problēmas. Reformās ir jāieprogrammē fleksibilitāte. Jāspēj piesaistīt atbalstītājus un paredzēt pretestību. Jāspēj nomierināt tos, kuri būs zaudētāji, jādod viņiem ir iespējas nebūtu tik lieliem zaudētājiem," deputātiem sacīja Levits.
Viņš skaidroja, ka jāspēj visus reformas posmus salikt loģiskā sakarībā, nezaudējot ilgtermiņa mērķi. Konkrētajai reformai ir jāiekļaujas valsts kopējās attīstības plānā. Prezidenta ieskatā, tipisks piemērs reformai ar labu mērķi un diletantisku risinājumu ir "Skola 2030".
"Slikti veikta reforma labo mērķi diskreditē. Reformu veiktspēja, kolēģi, pati par sevi ir zinātne. Somijā jau kopš sešdesmitajiem gadiem darbojas neatkarīga reformu veicināšanas institūcija "Sitra", kuras mērķis ir palīdzēt valstij veikt reformas. [..] Es uzskatu, ka arī Latvijai šāda institūcija ir nepieciešama," teica prezidents.
Pēc Levita paustā, kopā ņemti minētie šķēršļi rada Latvijā reformu mazspēju un veido "atpalicības kultūru". Viņš Saeimai norādīja, ka deputātu iespējās un atbildībā ir šos šķēršļus novākt. Tam ir trīs gadi laika.
Valsts prezidents norādīja, ka stājoties amatā viņš solījis būt visas tautas prezidents. Viņa prezidentūrā tas nozīmēja strādāt Latvijas ilgtspējas, Latvijas drošības un latviskas Latvijas labā. Levita ieskatā, viņš to ir darījis atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Uzrunas noslēgumā prezidents novēlēja jaunievēlētajai valsts pirmajai personai Edgaram Rinkēvičam sekmes nākamajos četros gados.
