VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.
«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.
Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.
Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.
Lange izteica pateicību līdzšinējai uzņēmuma vadībai par darbu. «Pērnā gada rezultāti ir bijuši ļoti labi, nospraustie finanšu mērķi tika izpildīti pat ar uzviju, to novērtēja gan uzņēmuma padome, gan akcionārs, gan Pārresoru koordinācijas centrs,» teica Lange.
Viņš papildināja, ka no padomes puses galvenie uzdevumi LDz valdei ir stabilizēt kravu apgrozījumu un strādāt pie uzņēmuma biznesa modeļa pārvērtēšanas, kā tas ir noteikts valdības rīcības programmā. Lange uzsvēra, ka kravu apgrozījuma kritums pēdējos mēnešos ir bijis būtisks un ir jāmeklē iespējas stabilizēt situāciju.
Tāpat viņš atzīmēja, ka LDz padome arī nekavējoties sāks darbu, lai rīkotu konkursu uz uzņēmuma valdes locekļu amatiem. Šim procesam plānots piesaistīt profesionālu personāla atlases kompāniju.
«Mēs esam LDz un visas tranzīta nozares patrioti, un augstāk par savām profesionālajām ambīcijām vērtējam LDz, visu Latvijas dzelzceļnieku un valsts intereses. Šāds lēmums pieņemts, lai pēc iespējas ātrāk rastu izeju no krīzes, kas sākās maija sākumā. Mēs patiesi vēlamies, lai LDz varētu saglabāt finanšu stabilitāti un dot tādu pašu un vēl lielāku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā kā laika posmā no 2016.gada līdz šim brīdim,» izteicās Bērziņš.
Padome arī iecēla LDz valdē divus pagaidu locekļus - Māri Kleinbergu un Andri Lubānu. LDz informēja, ka Kleinbergs līdz šim ir ieņēmis valdes priekšsēdētāja un izpilddirektora amatu SIA «Schenker», kā arī bijis VAS «Latvijas Pasts» valdes priekšsēdētājs, kā arī bijis arī direktors transporta un loģistikas uzņēmumā «Baltic Logistic Solutions», loģistikas direktors kompānijā «Avers centrs», Latvijas biroja vadītājs transporta un loģistikas firmā «Kuehne&Nagel Latvija».
Lubāns līdz šim ir bijis Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijas «Latvijas auto» valdes priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs, ir vadījis Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora biroju, no 2014. līdz 2017.gadam ir bijis AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs, bet no 2012. līdz 2014.gadam vadīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamentu.
LDz preses dienests paziņojumā masu medijiem uzsver, ka kopš 2016.gada, kad valde sāka darbu tās pašreizējā sastāvā, esot būtiski uzlabojušies uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji, 2018.gadā sasniedzot labāko rezultātu pēdējo trīs gadu laikā. Izvērtējot un mainot uzņēmuma biznesa un organizatorisko procesus, būtiski palielinot darbinieku produktivitāti, kā arī stiprinot sadarbību ar esošajiem un veidojot sadarbību ar jauniem partneriem, esošā uzņēmuma vadība ir sekmējusi uzņēmuma saimniecisko darbības rādītāju izaugsmi, teikts uzņēmuma paziņojumā.
LDz informē, ka LDz koncerna neto apgrozījums 2018.gadā sasniedza 365 miljonus eiro, kas ir par 14,5% vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt peļņa 2018.gadā bija 14,4 miljonu eiro apmērā. Tas ļāvis valsts budžetā nodokļos un nodevās nomaksāt 102 miljonus eiro, kas bija par 7% vairāk nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma produktivitāte 2018.gadā sasniegusi 51 126 eiro uz vienu darbinieku, kas esot par aptuveni 19% vairāk nekā 2017.gadā.
Savukārt 2019.gada pirmajā pusgadā LDz koncerna nekonsolidētās peļņas apmērs sasniedza 8,9 miljonus eiro, kas esot 1,9 reizes vairāk nekā budžetā plānotais peļņas apmērs.
Šā gada 7.maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) izteica neuzticību Bērziņam, Strakšas un arī Stūrmanim, un rosināja uzņēmuma padomi viņus atbrīvot no amata. Stūrmanis amatu pagaidām gan ir saglabājis.
Ministrs informēja, ka galvenie pārmetumi saistīti ar iespējamu konkurences kropļošanu, kas draud ar smagām sekām gan LDz, gan Latvijas valstij. Ministra rīcībā nonākusi informācija arī par iespējami koruptīviem darījumiem, attiecīgo informāciju nododot izmeklēšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Tāpat konstatēti vairāki finansiāli apjomīgi saimnieciskie darījumi, tostarp mārketinga un reklāmas līgumi vairāku miljonu eiro vērtībā, kas liek domāt, ka valde nav rīkojusies kā krietns un rūpīgs saimnieks.
Savukārt LDz valdes locekļi paziņoja, ka Linkaita izteiktie paziņojumi par kompānijas vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai. Bērziņš un Strakšas arī lūdza Valsts policiju sākt kriminālprocesu pret Linkaitu par neslavas celšanu.
«Mēneša garumā publiski izplatot deklaratīvus apgalvojumus, kuriem trūkst jebkāda pierādījumu seguma, kā arī publiski sniedzot apzinātus, apkaunojošus izdomājumus, Linkaits būtiski grauj LDz vadības un visa LDz koncerna reputāciju, gan radot sabiedrībā aizdomas, ka es, mans kolēģis Aivars Strakšas un pārējās Linkaita norādītās amatpersonas personu grupā ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, gan būtiski kaitējot LDz koncerna kā uzticama partnera reputācijai reģionālajos un starptautiskajos tirgos,» skaidroja Bērziņš.
Viņš informēja, ka lūdzis KNAB sniegt informāciju par jebkādiem tā rīcībā esošiem saistītiem faktiem, gan ticies ar šīs iestādes vadību. «Esmu saņēmis pārliecinošu informāciju, ka KNAB rīcībā nav informācijas ne par manu, ne Strakšas iesaisti jebkādās koruptīvās darbībās,» uzsvēra Bērziņš.
LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna «Latvijas dzelzceļš» valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - «LatRailNet», kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, «LDZ Cargo», kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums «LDZ infrastruktūra», ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums «LDZ ritošā sastāva serviss», apsardzes uzņēmums «LDZ apsardze», kā arī loģistikas uzņēmums «LDZ loģistika».
