Līdz decembrim Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija ne par ko citu nedomās, kā vien par Nacionālās attīstības plānu (NAP) līdz 2027. gadam.

NAP laicīga apstiprināšana Saeimā dos iespēju sniegt skaidrību Eiropas Parlamentam par Latvijas attīstības plāniem. Nepieciešamība sniegt šādu skaidrību sakņojas nevis prozaiskās NAP mērķu definīcijās par labāku Latvijas nākotni, bet gan vēlmē tikt laikus iekļautiem Eiropas struktūrfondu sarakstos un tāmēs, lai veiksmīgi tiktu pie naudas. «Nav jau tā, ka kāda valsts, kurai nav laikus izstrādāts Nacionālais attīstības plāns, nebūtu saņēmusi Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tomēr labāk būtu, ka plāns tiek iesniegts laikā,» Dienas Biznesam pēc komisijas sēdes paskaidroja deputāts Arvils Ašeradens.

Mēnesis laika

Iepriekš bija paredzēts, ka NAP pabeigs plānot jau jūnijā vai vismaz šā gada septembrī, tomēr realitātē iznāks pamatīga steiga, par kuras rezultātu jau pirmajā sarunu dienā deputāti sāka šaubīties.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks deputātus informēja par to, ka komisijā NAP sākotnējā versija nonāks 26. septembrī. Tad tautas priekšstāvjiem ātri ar to jāiepazīstas, jāizstrīdas par katru punktu tā, lai decembrī to Saeima varētu akceptēt.

Patlaban NAP paredz sešas prioritātes, kuras saīsināti varētu nosaukt par veselību, izglītību, biznesu, māju, kultūru un drošību. Protams, izteiktas prioritātes ir tēlaināk un ar skaistākiem vārdiem. Piemēram, to, ko Dienas Bizness saīsinot nosauca par veselību, NAP diagrammā raksta: «Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki.» Arī citām prioritātēm ir garāki un cerīgāki nosaukumi. Sešas prioritātes sadalās 18 pamatdarbības virzienos, no kuriem tad izrietēs valdību rīcības plāni, nozaru politikas, reģionālie plānošanas dokumenti un daudz kas cits mūsu sadzīvē. Ievērojot, ka plāns pēc būtības ir vēlmju saraksts mazliet ilgākam periodam nekā kārtējais budžets, tad arī finansējums tam parādās jau konkrētos budžetos, un nereti gadās, ka tas neparādās vispār vai ir nepietiekams. Piemēram, Nacionālais attīstības plāns 2020. gadam paredzēja, ka šobrīd Latvijā dzīvos 2,5 miljoni cilvēku. Mērķis nav sasniegts, iedzīvotāju skaits turpina kristies, un šobrīd plānotāji ir mazāk ambiciozi – cer apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos.

Par plāna detaļām pēc tā iepazīšanas komisijas deputāti spriest un tirgoties par finansējumu varēs kādu mēnesi, bet tad jau tam jānonāk uz Saeimas balsojuma dēļa.

NAP balsojumam ir viena īpatnība – Saeimā deputāti to varēs vai nu apstiprināt, vai arī noraidīt. Nekāda otrā lasījuma, nekādu papildinājumu.

Visu rakstu lasiet 12. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!