Šonedēļ tiek pabeigts darbs pie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieku komandas izveidošanas, kura pilnā sastāvā sāks strādāt jau februāra beigās. Kopumā PKC komandu veidos 15 darbinieki, daļa no kuriem būs valsts civildienesta ierēdņi, savukārt daļa strādās uz darba līgumu pamata.

Jaunajā Pārresoru koordinācijas centra komandā strādās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vadības speciālists Pēteris Vilks, stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, cilvēka ģeogrāfijas speciāliste un pētniece Inese Stūre, valsts attīstības plānošanas eksperts Jānis Zvīgulis, valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības eksperts Jānis Jankovskis, vides pārvaldības, teritorijas un attīstības plānošanas un telpiskās analīzes speciālists Jānis Kauliņš.

Pārresoru koordinācijas centrā strādās arī Vladislavs Vesperis, kurš piedalījies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālās attīstības plāna un citu nacionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, Sigita Sniķere, kas līdzdarbojusies vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pasūtītu sociālu pētījumu īstenošanā, Rudīte Osvalde – politikas plānošanas speciāliste, Irīna Žemaite-Dziceviča, kas strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamentā, Dace Apsīte-Plezere – sabiedrisko attiecību speciāliste, strādājusi Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Elīna Petrovska – izglītības jomas politikas plānošanas un attīstības eksperte, Iveta Ozoliņa, kas no 1999. gada strādājusi Ekonomikas ministrijā un vadījusi Tirdzniecības politikas nodaļu un Eksporta politikas nodaļu, Ināra Laure – strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes un Politikas koordinācijas departamentā, kā arī Preses departamentā un Dace Valte-Rancāne, kura strādājusi Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Stratēģiskās analīzes departamentā.

Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Lai arī valstij pašlaik pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, to pārvaldība ir sadrumstalota un bieži vien pat netiek ievērotas elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības, tādēļ vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai.

Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, centralizētās pārvaldības institūcijai sākotnēji būtu nododama vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām, kas līdz šim bijušas dažādu ministriju un aģentūru pārvaldībā. Sākotnējais izvērtējums liecina, ka no vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībām, kurās valstij ir kapitāla daļas, centralizētajam pārvaldītājam uzreiz varētu tikt nodotas daļas vairāk nekā 70 uzņēmumos, bet vēl vismaz 15 kapitālsabiedrībām ir maināms statuss uz iestādi, jo to darbība pamatā saistīta ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi vai publisko pakalpojumu sniegšanu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības,» atzīst ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Piešķirot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi, Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, sākot ar pirmo centra darbības dienu, tās tiek izmantotas kā garantēta atlīdzības daļa, nevis kā motivējošs elements kvalitatīva darba novērtējuma rezultātā.

To revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole iesaka centram izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kuros būtu noteikti atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas kritēriji un nosacījumi, tajā skaitā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi būtu saistītas ar darbinieku darba izpildes rezultātiem.

Saskaņā ar centra štata sarakstu no 01.12.2011. iestādē ir noteiktas deviņas štata vienības ar kopējo algu fondu vienam mēnesim Ls 7778 apmērā.

Kā secinājusi Valsts kontrole, centra iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta vispārējo piemaksu un citu materiālo labumu piešķiršanas kārtība. Pērn decembrī visām centra amatpersonām ir piešķirtas piemaksas. Piemaksu īpatsvars mēnesī visiem darbiniekiem ir bijis 20% no mēnešalgas.

No 30. maija līdz 5. jūnijam Latvijā un visā Eiropā norisināsies Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa 2016, kas aicina iestādes, organizācijas un privātpersonas pieteikt to īstenotas aktivitātes vai pasākumus, kas vērsti uz ilgtspējīgu attīstību un Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzīto Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, informē Pārresoru koordinācijas centrs.

Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļas (European Sustainable Development Week – ESDW) 2016 tematika šogad ir saistīta ar 2015. gadā apstiprināto globālo ilgtspējīgas attīstības Dienaskārtību līdz 2030. gadam (Agenda 2030) un tajā ietvertajiem 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem (Sustainable Development Goals jeb SDGs). Dienaskārtība 2030 identificē galvenos ilgtspējas izaicinājumus, ar ko pasaule šobrīd saskaras vides, sociālā un ekonomiskā dimensijā un kas prasa tūlītēju rīcību no visām iesaistītajām pusēm visos lēmumu pieņemšanas un izpildes līmeņos. Līdz ar to šī gada tematiskās kategorijas ESDW 2016 pieteikumiem ir Ilgtspējīgas attīstības mērķi.

«Pats pārnācu no privātā uzņēmuma uz valsts pārvaldi strādāt 2004. gada 1. decembrī. Kopš tā brīža iepazinu daudzus profesionālus ierēdņus. Pēc neliela pārtraukuma esmu atgriezies valsts darbā un daudzus no viņiem vairs nesastopu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

«Vieni atmetuši ar roku, aizgājuši uz labāk apmaksātām vietām pie privāta darba devēja, citi devušies prom no Latvijas, bet summā esam zaudējuši speciālistus ar pieredzi, kuri zināja, kā lietas attīstījās kopš 90. gadiem,» viņš sacījis.

«Viņi spēja kā līdzīgs ar līdzīgu runāt ar Eiropas birokrātiem, kamēr jaunajiem ne vienmēr ir tāda kapacitāte. Otrs, ko var just, parunājot ar esošajiem kadriem, – pilnīgs motivācijas trūkums. Nav runa pat par algu, bet tev nereti paldies aizmirst pateikt.

Otrām kārtām – nemitīgi mainās politiskie uzstādījumi, kurp mums iet, kādiem darbiem priekšroka. Ja tomēr gribam profesionālāku ierēdniecību ar dotībām aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā, tad cilvēki ir jāapmāca un jāatalgo,» skaidrojis M. Krieviņš.

Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.

EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Pirmdien Ministru kabineta komitejā (MKK) pēc ilgstošas saskaņošanas procedūras tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas izstrādātais Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, kā arī grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos, lai visos valsts un pašvaldību uzņēmumos ieviestu labai pārvaldībai atbilstošus principus un uzlabotu to darbības rādītājus.

«Valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu valdība apstiprināja pagājušā gada pavasarī, likumprojekti bija gatavi vasaras beigās, bet to saskaņošanas process ilga deviņus mēnešus un jau tuvojās riņķa dancim,» saka ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka teju katrā saskaņošanas solī parādījās jauni iebildumi, turklāt par jautājumiem un risinājumiem, par kuriem konceptuāla vienošanās bija jau panākta.

Lai reforma stātos spēkā no 2014.gada, izšķiroša loma turpmākajā procesā būs Saeimas deputātiem. Šī ir viena no ilgāk atliktajām reformām atjaunotās Latvijas vēsturē, bet tās īstenošana ļautu uzlabot visu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, nodrošinātu atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu vadību, lielākus ienākumus no dividendēm, visiem pieejamu informāciju par sasniegtajiem darba rezultātiem, profesionālāku vadītāju iecelšanu un mazākas uzņēmumu politizācijas iespējas, skaidro ministrs.

Latvijas ceļā uz iestāšanos OECD šobrīd ir divi izaicinājumi – viens ir cīņa pret korupciju, otrs – valsts uzņēmumu pārraudzība.

Attiecībā uz valstij piederošajiem uzņēmumiem būtiskais ir tas, kādā veidā tiek uzraudzītas uzņēmumu valdes, kā tiek noteikta uzņēmumu stratēģija, kā finanšu uzstādījumi un mērķi tiek sabalansēti ar valstij nepieciešamo attīstību un kā ar to visu saskaņojas nefinanšu mērķi, kas vērsti uz sociālo vajadzību apmierināšanu. Galvenokārt tas ir jautājums par uzņēmumu padomēm, kuras Latvijā tika likvidētas, jo bija ļoti politizētas un tāpēc tika izslēgtas kā spēlētājs no standarta uzņēmuma pārvaldības modeļa.

Ja Latvija sola lielākajos valsts uzņēmumos atjaunot padomes, tad OECD gaida praktiskus rezultātus. Ir ļoti maz piemēru, kas liecinātu, valsts ne tikai vārdos, bet arī darbos vēlas savus uzņēmumus sakārtot. Šobrīd ir izsludināts tikai viens konkurss – padomes atjaunošanai Latvijas pastā. Likumdošana šajā jautājumā ir sakārtota, arī Ministru kabineta noteikumi ir izstrādāti, tiek strādāts pie vadlīnijām, taču praksē nav skaidrības, piemēram, kas būs padomju neatkarīgie locekļi, kuri nav saistīti ne ar ministriju, ne pašu uzņēmumu.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) padome ir vienojusies par darba attiecību izbeigšanu ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Edvīnu Bērziņu un valdes locekli Aivaru Strakšas, žurnālistiem pastāstīja LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Darba attiecības ar abiem valdes locekļiem, kuri uzņēmumu nolēmuši pamest paši, tiks izbeigtas ar 12.augustu. Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis.

«Ņemot vērā to, ka ir izveidojusies situācija, kurā iztrūkst dialogs starp uzņēmuma vadību un nozares politiku veidojošo ministriju, gan uzņēmuma padome, gan valde ir vienisprātis, ka LDz un visas nozares interesēs ir izbeigt šo nenoteiktību un virzīties uz priekšu,» pēc LDz padomes sēdes pauda Lange.

Viņš piebilda, ka pēdējo mēnešu laikā sāk samazināties kravu apgrozījums un ilgāks nenoteiktības periods varētu šos rādītājus ietekmēt vēl vairāk.

Lange norādīja, ka padomes uzdevums ir pārstāvēt akcionāra, kas šajā gadījumā ir valsts, intereses. «Un valsts interesēs ir nodrošināt stabilu un uz attīstību vērstu LDz darbību. Ja nenoteiktība turpinātos ilgstoši, tas varētu negatīvi ietekmēt turpmāko uzņēmuma attīstību un nest būtisku kaitējumu gan LDz, gan nozarei kopumā. Šodien pieņemtais padomes lēmums par vienošanos un pagaidu valdes locekļu iecelšanu ir vērsts uz to, lai nepieļautu šīs negatīvas sekas,» skaidroja Lange.

Līdz gada beigām tiks veiks izvērtējums, kādos gadījumos ir pamatota valsts līdzdalība komercdarbībā un tiks veidots daļēji centralizēts valsts uzņēmumu pārvaldības modelis.

To paredz Ministru kabineta (MK) šodien, 15. maijā atbalstītās Ekonomikas ministrijas sagatavotās koncepcijas – Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija.

Paredzēts, ka Centralizētās pārvaldības institūcija (CPI) MK pārraudzībā savu darbu sāks no 2013.gada 1.janvāra un tās funkcijās būs kapitāla daļu pārvaldība un atsavināšana, korporatīvās pārvaldības principu ieviešana, uzņēmumu finanšu mērķu noteikšanas uzraudzība, valdības konsultēšana, informācijas atklātības nodrošināšana par uzņēmumu darbības un valsts aktīvu izmantošanas efektivitāti, kā arī izvirzīto mērķu sasniegšanas izvērtēšana.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Cerams, jaunā valdība novērtēs IKT nozares lomu tautsaimniecībā un e-pārvaldes attīstībā , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir pieprasījusi papildu cilvēkresursus reģionālās attīstības aģentūrai (VRAA) – kā jaunas politikas iniciatīvas pieprasījumu, gatavojot nākošā gada budžetu. «No VARAM puses to atbalstīsim, jo pretējā gadījumā būs apdraudēta valsts koplietošanas IKT risinājumu darbības nodrošināšana. Taču budžeta pieprasījuma atbalstīšanu vai neatbalstīšanu vispirms vērtēs Pārresoru koordinācijas centrs un Finanšu ministrija, un par to lems valdība, izskatot nākošā gada budžetu. Piebildīšu, ka to darījām arī pirms gada, bet netikām sadzirdēti,» DB skaidro VARAM valsts sekretāra vietnieks IKT jautājumos Arnis Daugulis. Daudz būs atkarīgs arī no tā, kas jaunajā valdībā ieņems ministra posteni VARAM, un no viņa izpratnes par IKT nozares jautājumiem. Adekvāti resursi informācijas sistēmu un koplietošanas risinājumu uzturēšanai un darbināšanai joprojām nav piešķirti, DB neslēpj VRAA Sadarbības un informācijas departamenta projektu vadītāja Irīna Meļņika. DB jau rakstīja, ka līdz šim e-vidē valsts ieguldījusi miljonus, viedokļi par ieguvumiem atšķiras, kā vājās vietas IT nozare izceļ lietotāju ērtību un vajadzību nodrošinājumu, kā arī nepietiekamo kapacitāti.

Lai gan valsts virzība pretim Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna mērķiem ir stabila, vairākās jomās rezultāti atpaliek no cerētā, secināts ziņojumā, kuru šodien uzklausīja Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kas sagatavojis ziņojumu, ir konstatējis vairākas jomas, kuru rādītāji sniedz neapmierinošus rezultātus un virzība pretim valsts attīstības mērķiem būtiski atpaliek no vēlamā. Šāda situācija konstatēta pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšanas jomā, kur ārkārtīgi būtiski ir palielināt izdevumus pētniecībai un attīstībai, kas 2013.gadā bija 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat valsts stratēģiskai attīstībai nākotnē ļoti nozīmīgi ir meklēt risinājumus nabadzības riska mazināšanai ģimenēs, kur bērnus audzina viens pieaugušais, uzsver ziņojuma autori.

Lai spētu saglabāt un nodrošināt dzīves kvalitātes uzlabošanos, nākotnē primāri nozīmīgi ir tādi pasākumi kā efektīvas un ilgtspējīgas nodokļu politikas īstenošana, pasākumu komplekss uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, pētniecības kapacitātes un izcilības stiprināšana, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus pētniecībā, zinātnē un inovācijā, augstākās izglītības kvalitātes stiprināšana, vietējā darba tirgus nodrošināšana ar profesionāliem speciālistiem, kā arī ienākumu nevienlīdzības un nabadzības riska mazināšana gan strādājošajiem, gan ģimenēm ar bērniem.

Ministru Kabineta (MK) izskatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) un optimizācijas pasākumiem 2017., 2018. un 2019. gadam, informē Finanšu ministrija.

Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi 2017. gadam kopā veido 803,4 miljonus eiro, 2018. gadam – 926,3 miljonus eiro un 2019. gadam – 1 218,5 miljonus eiro. Tāpat valdība vienojās precizēt finansējumu aizsardzībai atbilstoši IKP pieauguma prognozēm.

Ministrijas un neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu JPI, kurām tiek vērtēta atbilstība attīstības plānošanas dokumentiem, par kopējo summu 2017. gadam – 747,3 miljoni eiro, 2018. gadam – 860,9 miljoni eiro un 2019. gadam – 1 134,2 miljoni eiro un pieprasījumus pārējām JPI – administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem par kopējo summu 2017. gadam 56,1 miljoni eiro, 2018. gadam – 65,4 miljoni eiro un 2019. gadam – 84,3 miljoni eiro.

Ministru kabinets šodien, 3. aprīlī atbalstīja ierosinājumu (apstiprinot informatīvo ziņojumu) noteikt nozarei atbilstošu valsts kapitāla atdevi katrai valsts kapitālsabiedrībai, kā arī turpmāk uzņēmumu vidēja termiņa darbības stratēģijās iekļaut plānotos pētniecības un attīstības , projektus, informē Pārresoru koordinācijas centrs (PKC).

PKC Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne pamato izmaiņas: «Valdības lēmums nosaka, ka valsts kapitālsabiedrībai jāapzinās izvirzāmie kapitāla atdeves mērķi, kā arī pētniecības un attīstības nozīme ilgtspējīgai attīstībai, tādēļ šādi plāni jāatspoguļo arī vidēja termiņa darbības stratēģijā. Ņemot vērā plānoto ieguldījumu apjomu un ietekmi, stratēģija jāpapildina gan ar attiecīgiem nefinanšu mērķiem, gan informāciju par pētniecības un attīstības projektu termiņiem, iespējamiem riskiem vai zaudējumiem un salīdzinošiem datiem par šāda veida investīcijām citos nozares uzņēmumos (vietējos vai ārvalstu).»

Atbilstoši Ministru kabineta sēdē lemtajam, PKC papildinās esošās vadlīnijas par valsts kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģiju izstrādi ar informatīvajā ziņojumā minētās metodikas izmantošanas pieeju un tās skaidrojumiem kapitāla atdeves mērķu noteikšanai, kā arī nepieciešamību valsts kapitālsabiedrībām iekļaut stratēģijās skaidrojumu par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, plānojot ieguldījumu apjomus, kā arī nosakot nefinanšu mērķus.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.