Šonedēļ tiek pabeigts darbs pie Pārresoru koordinācijas centra (PKC) darbinieku komandas izveidošanas, kura pilnā sastāvā sāks strādāt jau februāra beigās. Kopumā PKC komandu veidos 15 darbinieki, daļa no kuriem būs valsts civildienesta ierēdņi, savukārt daļa strādās uz darba līgumu pamata.

Jaunajā Pārresoru koordinācijas centra komandā strādās attīstības plānošanas un uzņēmējdarbības vadības speciālists Pēteris Vilks, stratēģiskās plānošanas speciāliste Māra Sīmane, cilvēka ģeogrāfijas speciāliste un pētniece Inese Stūre, valsts attīstības plānošanas eksperts Jānis Zvīgulis, valsts pārvaldes reformu un valsts finanšu pārvaldības eksperts Jānis Jankovskis, vides pārvaldības, teritorijas un attīstības plānošanas un telpiskās analīzes speciālists Jānis Kauliņš.

Pārresoru koordinācijas centrā strādās arī Vladislavs Vesperis, kurš piedalījies Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, Nacionālās attīstības plāna un citu nacionāla un starptautiska līmeņa plānošanas dokumentu izstrādē, Sigita Sniķere, kas līdzdarbojusies vairāku starptautisku salīdzinošu pētījumu, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju pasūtītu sociālu pētījumu īstenošanā, Rudīte Osvalde – politikas plānošanas speciāliste, Irīna Žemaite-Dziceviča, kas strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes departamentā, Dace Apsīte-Plezere – sabiedrisko attiecību speciāliste, strādājusi Saeimas Sabiedrisko attiecību birojā, Elīna Petrovska – izglītības jomas politikas plānošanas un attīstības eksperte, Iveta Ozoliņa, kas no 1999. gada strādājusi Ekonomikas ministrijā un vadījusi Tirdzniecības politikas nodaļu un Eksporta politikas nodaļu, Ināra Laure – strādājusi Valsts kancelejas Stratēģiskās analīzes un Politikas koordinācijas departamentā, kā arī Preses departamentā un Dace Valte-Rancāne, kura strādājusi Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentā un Stratēģiskās analīzes departamentā.

Par ieguldījumu Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014. -2020. gadam izstrādē Ministru kabinets otrdien nolēmis ar Ministru kabineta atzinības rakstiem apgalvot Pārresoru koordinācijas centra vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

Pie atzinības rakstiem tiks arī Pārresoru koordinācijas centra Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Vilks, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultants Valters Bolēvics, Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Dita Erna Sīle un Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane.

Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Atalgojuma problēma valsts pārvaldē kļūst par aizvien altuālāku problēmu, atzīst premjers Valdis Dombrovskis, runājot par atlūgumu iesniegušo Pārresoru koordinācijas centra, kas atbildīgs ar Nacionālā attīstības plāna (NAP) izstrādi, vadītāju Mārtiņu Krieviņu.

«Noturēt tik augstas klases speciālistus, kā Krieviņa kungs, kļūst aizvien grūtāk,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Dombrovskis, piebilstot, ka šādiem cilvēkiem «parādās aizvien vairāk konkurējošu piedāvājumu ar augstāku atalgojumu».

Premjers, komentējot Krieviņa darbu, norādīja, ka viņš ir augstas klases speciālists, kurš ļoti labi ticis galā ar NAP sagatavošanu, apspriešanu un apstiprināšanu. Krieviņš arī esot norādījis Dombrovskim, ka viņš, jau strādājot pie NAP, ir saņēmis vairākus labi apmaksāta darba piedāvājumus, ieskaitot darbu starptautiskā līmenī.

Par Nacionālo attīstības plānu atbildīgā Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) ir iesniedzis atlūgumu.

Krieviņš šodien žurnālistus informēja, ka ir lūdzis atbrīvot sevi no darba. Viņš ar premjeru ir pārrunājis tālākos centra attīstības jautājumus un ir pārliecināts, ka pēc viņa aiziešanas PKC arī turpmāk spēs dot iedzīvotājiem skaidru vīziju par valsts nākotni.

«Mums bija vairākas sarunas par šo jautājumu, šis mans lēmums ir pietiekami ilgi izsvērts. Tās nav vienas dienas emocijas,» skaidroja PKC vadītājs.

«PKC sevi ir pierādījis kā ļoti efektīvi strādājoša institūcija,» sacīja Krieviņš, uzsverot, ka šis ir vienīgais piemērotais brīdis, kad var ar mazākām iespējamām sekām nomainīt iestādes vadītāju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts kapitālsabiedrību kopējie ieņēmumi pērn sasniedza 3,26 miljardus eiro, šodien kapitālsabiedrību pārvaldības reformai veltītā konferencē informēja Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks.

Kopumā valstij pilnībā pieder 65 kapitālsabiedrības, kā arī dažos uzņēmumos valstij pieder daļas. Vilks sacīja, ka laiku pa laikam tiek atsavinātas valstij piederošās daļas tajās sabiedrībās, kuras nepilda valstiski svarīgus stratēģiskus mērķus. Kā piemēru PKC direktors minēja valstij piederošo daļu AS Latvijas kuģniecība atsavināšanu.

Vilks informēja, ka valsts kapitālsabiedrību aktīvi ik gadu aug un pagājušajā gadā tie veidoja 8,73 miljardus eiro, savukārt uzņēmumu ieņēmumi pērn bijuši 3,26 miljardi eiro. Pašu kapitāla atdeve pērn bijusi pozitīva - 14,9%, kas PKC vadītāja vērtējumā ir pozitīvi, ņemot vērā, ka daļai valsts kapitālsabiedrību nav komerciālu mērķu. Kopumā valsts kapitālsabiedrībās tiek nodarbināti vairāk nekā 50 000 cilvēku.

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Piešķirot piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi, Pārresoru koordinācijas centra darbiniekiem, sākot ar pirmo centra darbības dienu, tās tiek izmantotas kā garantēta atlīdzības daļa, nevis kā motivējošs elements kvalitatīva darba novērtējuma rezultātā.

To revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole iesaka centram izstrādāt iekšējos normatīvos aktus, kuros būtu noteikti atalgojuma mainīgās daļas piešķiršanas kritēriji un nosacījumi, tajā skaitā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un kvalitatīvu uzdevumu izpildi būtu saistītas ar darbinieku darba izpildes rezultātiem.

Saskaņā ar centra štata sarakstu no 01.12.2011. iestādē ir noteiktas deviņas štata vienības ar kopējo algu fondu vienam mēnesim Ls 7778 apmērā.

Kā secinājusi Valsts kontrole, centra iekšējos normatīvajos aktos nav noteikta vispārējo piemaksu un citu materiālo labumu piešķiršanas kārtība. Pērn decembrī visām centra amatpersonām ir piešķirtas piemaksas. Piemaksu īpatsvars mēnesī visiem darbiniekiem ir bijis 20% no mēnešalgas.

Jaunais Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs būs PKC Attīstības plānošanas nodaļas vadītājs Pēteris Vilks, kura iepriekš viens no zināmākajiem amatiem bija Konkurences padomes priekšsēdētājs.

Par viņa kandidatūras apstiprināšanu rīt, 4.jūnijā, jālemj valdības sēdē.

Lai nodrošinātu racionālu un kvalitatīvu PKC noteikto funkciju izpildi, Ministru prezidents izvērtējis iespēju labas pārvaldības nodrošināšanai valsts interesēs Vilku iecelt PKC vadītāja amatā, skaidro Valsts kanceleja.

Vilks ir ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē. Studējis doktorantūrā uzņēmējdarbības vadības programmā. Viņam ir ilggadēja darba pieredze valsts pārvaldē. Bet PKC viņš strādā kopš 2011.gada 1.decembra. Turklāt laika posmā no 2011.gada 1.decembra līdz 2012.gada 8.janvārim viņš jau pildīja Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amata pienākumus.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) ieceļ Mārtiņu Krieviņu par jaunās institūcijas vadītāju.

Konkurss uz PKC vadītāja amatu, uz kuru bija pieteikušies 11 pretendenti, noslēdzās 4. janvārī. Konkursa komisija premjeram ieteica amatam izskatīt valsts pārvaldes reformu un politikas analīzes eksperta Mārtiņa Krieviņa kandidatūru.

Mārtiņa Krieviņa vārds plašāk kļuva pazīstams 2010. gada aprīlī, kad LTV raidījums «De facto» ziņoja, ka daži Valsts kancelejas darbinieki vairākus mēnešus nav veikuši pamatdarbu, bet piepelnījušies citur. Īpaši izcēlies arī Politikas koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Krieviņš un kancelejas direktores vietniece valsts pārvaldes attīstības un politikas koordinācijas lietās Baiba Pētersone. Tā rezultātā premjers V. Dombrovskis Krieviņu pārcēla Finanšu ministrijas Budžeta departamenta direktora vietnieka amatā. 2009. gadā Krieviņš par darbu Valsts kancelejā saņēma nepilnus 14 tūkst. Ls, bet no Corporate & Public Management Consulting Group un Public Administration International kopumā vairāk nekā 42 tūkst. Ls.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Satiksmes ministrija, kā SIA Eiropas dzelzceļa līnijas (EDzL) akcionārs, ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Andra Linuža kandidatūru EDzL valdes locekļa amatā ar 2017.gada 4.decembri uz pieciem gadiem.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu ievietoto sludinājumu tika saņemti 12 pieteikumi SIA Eiropas dzelzceļa līnijas valdes locekļa amatam.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu, viens no viņiem atsauca savu pieteikumu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Latvijas jaunā Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. iedzīvināšanai pieejamā finansējuma apjoms lielā mērā ir atkarīgs no ārējiem lēmumiem.

Nu jau teju pusotru gadu Latvijas amatpersonas visos forumos, kur tiek apspriests ES budžets nākamajam plānošanas periodam, aizstāv Latvijas nacionālo pozīciju, kurā izvirzītas divas prioritātes – pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Kā zināms, jaunā Nacionālās attīstības plāna (NAP) 2014. – 2020. vadmotīvs ir ekonomikas izrāviens. Plāna ieviešanai nepieciešamais finansējums aplēsts, gan balstoties uz Latvijas nacionālo pozīciju, gan rēķinoties ar to, ka sava artava būs jādod arī privātajam sektoram.

Sabiedrība Latvijā kļuvusi mazliet turīgāka, tomēr palielinājusies nevienlīdzība starp «superbagātajiem» un nabadzīgajiem, atzina Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Mārtiņš Krieviņš.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka, ja skatās uz datiem, sabiedrība kopumā ir kļuvusi mazliet turīgāka. Fundamentāla problēma tomēr esot tāda, ka Latvijā ir ļoti liels cilvēku slānis, kas ir kopumā nabadzīgi.

Nevienlīdzība starp to vienu vai diviem procentiem iedzīvotāju, kas ir «superbagāti» un pārējiem procentiem, kas diemžēl ir nabadzīgi, krīzes rezultātā ir palielinājusies, sacīja M. Krieviņš, piebilstyot, ka tā ir viena no problēmām, ko tagad ļoti aktīvi pārrunā arī Saeimas deputāti.

M. Krieviņš arī norādīja, ka kopumā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā samazinās un savienībā attiecīgi palielinās nabadzības risks. Ja Latvijā nabadzības riskam ir tendence mazliet samazināties, ievērojot mūsu ekonomikas samērā veiksmīgo atkopšanos pēckrīzes periodā, pārējā Eiropa diemžēl ar to nevar lepoties, atzina Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.

Valdībā iesniegti noteikumu grozījumu projekti par braukšanas maksas atvieglojumiem, kas paredz, ka personām ar pirmo vai otro invaliditātes grupu, personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kā arī bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem un politiski represētām personām nāksies sabiedriskā transporta biļeti iegādāties par pilnu maksu un braukšanas izdevumus pēc tam kompensēs Satiksmes ministrija no valsts budžeta.

Kompensācija notikšot bezskaidras naudas veidā saskaņā ar sabiedriskā transporta pakalpojuma apmaksu, savukārt pasažieriem transporta pakalpojuma apmaksai jāizmanto tāds maksāšanas līdzeklis, kas ir saistīts ar tādu iestāžu norēķinu kontu, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piedalās noguldījumu garantiju fondā.

Patlaban personām, kurām valsts noteikusi braukšanas maksas atvieglojumus, braukšanas biļetes tiek izsniegtas, uzrādot attiecīgai kategorijai atbilstošu apliecību. Minēto pasažieru uzskaite sabiedriskajā transportā tiek organizēta, izsniedzot tiem braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu - biļeti, kurai ir piemērota 100% atlaide.

Produktivitāte un ienākumi, vienlīdzīgas iespējas, sociālā uzticēšanas būs Latvijas stratēģiskie mērķi 2021.–2027. gadam, un par tiem nav strīdu, taču tādi ir par izaicinājumiem, indikatoriem un rīcības virzieniem.

To paredz Nacionālās attīstības padomes atbalstītā Pārresoru koordinācijas centra vadībā sagatavotā Nacionālā attīstība plāna (NAP) 2021.–2027. gadam projekts. NAP ir augstākais valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments, kas nosaka valsts attīstības mērķus, prioritātes un sasniedzamos rezultātus. NAP 2021.–2027. izvirza stratēģiskos mērķus un nosaka prioritātes ar konkrētiem uzdevumiem, kas valstī jāveic šo mērķu sasniegšanai, lai nākamajos septiņos gados panāktu ikviena Latvijas cilvēka un valsts izaugsmi. Iecerēts, ka noteiktie trīs stratēģiskie mērķi būs galvenā mēraukla rīcībpolitiku un budžeta līdzekļu ieguldījumu pieprasījumu vērtēšanā, pārvaldības procesu un nozaru stratēģiju izvēlē nākamajiem septiņiem gadiem. Par to, vai tas tā patiešām būs, pēc vairāku aptaujāto domām, rādīs laiks, jo tas nozīmē, ka ne vienam vien politiskajam spēkam tieši turpmāko gadu laikā valsts budžeta veidošanā var būt sāpīga dialemma – atvēlēt naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei vai tomēr NAP plānā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Situāciju vēl jo skaudrāku varot padarīt aplēses, ka labo ieceru īstenošanai būs nepieciešamas summas, kuras mērāmas, iespējams, pat desmitos miljardos eiro, savukārt jaunās politikas ieceru īstenošanai nākamajam gadam izdevās atrast tikai nepilnus 200 milj. eiro. Protams, tiek cerēts uz glābējnūjiņas – ES struktūrfondu – projektu naudas atbalstu. Jaunais NAP ir svarīgs, jo bez Latvijas nākamo gadu attīstības dokumenta valsts ES naudas aploksni var arī nedabūt. Jāņem gan vērā, ka NAP pieņem Ministru kabinets un apstiprina Saeima un NAP saistīts ar ikvienas valdības deklarāciju, rīcības plānu un budžetu. NAP īsteno visas ministrijas, plānojot savu darbu un nozaru politiku.

Valstij piederošo uzņēmumu neliela daļa (iespējams, 5% līdz 15% akciju) varētu tikt kotēta biržā, tādējādi nošaujot vairākus zaķus reizē – piesaistot kapitālu, uzlabojot sabiedrību pārvaldi un radot papildu iespējas, kur ieguldīt naudu gan iedzīvotājiem, gan pensiju fondiem

Tādu risinājumu iezīmēja Nasdaq Riga un Pārresoru koordinācijas centra diskusija. Konkrēti uzņēmumi, kā arī iespējamie to akciju daudzumi, kas varētu tikt kotēti biržā, netika nosaukti, taču šie jautājumi varētu tikt atbildēti informatīvajā ziņojumā, kurš jau drīzumā varētu tikt skatīts valdībā.

Lai arī pašlaik tiek domāts par valsts kapitālsabiedrību akciju daļas kotēšanu biržā, tomēr perspektīvā šādu instrumentu varētu izmantot arī attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām, it īpaši tik lielām kā Rīgas satiksme, Rīgas siltums, Rīgas ūdens utt. Vēl jo vairāk, ja, piemēram, analoga uzņēmuma Rīgas ūdenim Igaunijas galvaspilsētā – Tallina Vesi – akcijas jau sen tiek kotētas biržā un tās ir investoru interesi raisošas.

Satiksmes ministrija kā AS Pasažieru vilciens (PV) akcionārs ir apstiprinājusi Nominācijas komisijas izvirzīto Ingas Vageles kandidatūru PV valdes locekļa amatā, informē SM.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas, Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Darba devēju konfederācijas mājas lapā ievietoto sludinājumu ievietoto sludinājumu tika saņemti 6 pieteikumi AS Pasažieru vilciens valdes locekļa amatam.

Konkurss tika organizēts divās kārtās, pirmajā – dokumentu atlase (darba pieredze, izglītība un sabiedrības attīstības redzējums). Uz otro kārtu tika uzaicināti divi pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguva lielāko punktu skaitu. Otrā kārta notika strukturētas intervijas veidā, vērtējot kandidāta spējas sniegt kompetentas atbildes uz jomai specifiskiem jautājumiem, stratēģiskās plānošanas spējas, vadības spējas, spējas noteikt mērķus, pieņemt lēmumus un uzņemtie atbildību, komunikācijas prasmes, svešvalodu zināšanas.

Uzsākta valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās vērtēšana. Tas ir pirmais solis pārvaldības reformas īstenošanā, informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāvji.

Izvērtēšanu vadīs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). Darba grupai līdz 2012. gada beigām jāizanalizē nozaru ministriju iesniegtā informācija un priekšlikumi par valsts līdzdalību, kapitālsabiedrības turpmāko statusu un pārvaldītāju.

Tāpat darba grupas uzdevums ir formulēt un iesniegt viedokli un priekšlikumus Reformu vadības grupai un Ministru kabinetam par turpmāko rīcību attiecībā uz katru kapitālsabiedrību, kurā kapitāla daļu turētājs tieši vai netieši ir Latvijas Republika.

«Tādējādi tiks nodrošināta valstij piederošā kapitāla efektīva apsaimniekošana, atsakoties no valsts līdzdalības tajās kapitālsabiedrībās, kur tā nav nepieciešama, un saglabājot un pilnveidojot to kapitālsabiedrībās, kas darbojas stratēģiski svarīgās nozarēs vai nodrošina tirgus nepilnību novēršanu,» pausts PKC paziņojumā.

Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības 2018.gadā 9,34 miljonus eiro izlietojušas neatbilstoši sākotnēji paredzētajam mērķim, revīzijā par 2018.gada valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem secinājusi Valsts kontrole.

Finanšu revīziju ietvaros Valsts kontrole veica revīziju 13 ministrijās un 13 centrālajās valsts iestādēs, kā arī 119 pašvaldībās. Revīzijā norādīts, ka no pārbaudītajiem 30 631 509 eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota gandrīz trešdaļa jeb 9 346 510 eiro, savukārt par 305 398 eiro izlietojuma atbilstību sākotnējam prioritārā pasākuma mērķim Valsts kontrole nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus revīzijas pierādījumus.

Secināts, ka lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu jeb 11 no 17 nav sasniegti vai tikai daļēji ir sasniegti 2018.gadā sākotnēji plānotie rezultāti.

Tāpat prioritāro pasākumu pieteikumu izvērtēšanas un atbalstāmo pasākumu atlases process nav bijis caurskatāms, jo 40% no visiem atbalstītajiem pasākumiem par kopējo summu 66 462 734 eiro ir tādi, kas nav bijuši pieteikti normatīvajā aktā paredzētajā prioritāro pasākumu priekšlikumu iesniegšanas kārtībā, bet ko finanšu ministra organizētās prioritāro pasākumu izvērtēšanas gaitā piedāvā valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneru darba grupa.

Valsts akciju sabiedrības “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””) padomes locekļa amata nominācijas komisija nolēmusi Satiksmes ministrijai ieteikt divus pretendentus, no kuriem viens tiks virzīts iecelšanai amatā.

Konkursa trešajā kārtā piedalījās trīs amata pretendenti. Šajā atlases kārtā komisija vērtēja pretendentu vadības kompetences.

Apkopojot šo kandidātu vērtējumus visās trīs konkursa kārtās, nominācijas komisija lēma uz vakanto VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” padomes locekļa amatu ar kompetenci finanšu jautājumos un audita jomā, stratēģijas izstrādes un īstenošanas jomā un VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” darbības jomā Satiksmes ministrijai ieteikt divus kandidātus, norādot tos prioritārā secībā atbilstoši iegūto punktu kopskaitam. Par šiem kandidātiem Satiksmes ministrija pieņems gala lēmumu – kuru no tiem iecelt amatā.

Konkursa nominācijas komisiju vadīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne. Tās sastāvā bija Satiksmes ministrijas Valsts kapitāla daļu pārvaldības departamenta direktore Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, biedrības “Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts” darba vides jautājumu koordinators Jānis Gredzens, biedrības “Latvijas Aviācijas Asociācija” valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, arodbiedrību apvienības “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja un biedrības “Latvijas Darba devēju konfederācija” ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Kandidātu novērtēšanai un atlasei tika piesaistīts personāla atlases uzņēmums SIA “Fontes Executive Search”.

Valdībai ir jāievēro pašas noteiktās prioritātes, uzstāj biedrības Latvijas Ceļu būvētājs pārstāvji. Ja valdība nepiešķirs Satiksmes ministrijas (SM) prasīto papildu finansējumu autoceļu remontiem, tiks izskatīta iespēja atbildīgos likumdevējus sūdzēt Satversmes tiesā par savu pienākumu nepildīšanu.

Kaut arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) infrastruktūra ir ne tikai viena no prioritātēm, bet arī būtisks priekšnoteikums NAP paredzētā «ekonomiskā izrāviena» īstenošanai, pēc Finanšu ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ieskatiem izveidotajā prioritāšu sarakstā SM izstrādātā programma autoceļu sakārtošanai 2014.–2020. gadam ir ierindota nepamatoti zemajā 22. vietā, neizpratnē ir biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Ceļu būvnieki uzskata, ka patlaban ir radusies absurda situācija, kad tie, kuri paši izstrādāja, apsprieda un apstiprināja Nacionālo attīstības plānu, tagad ignorē pašu pieņemtos lēmumus. «Var tikai brīnīties par to, kāpēc vienā valstī, likumdevējā, izpildvarā un cilvēkos ir tik atšķirīgi viedokļi par ceļiem – sabiedrība un pašvaldības uzskata, ka ceļi ir steidzami jāsakārto, tam vismaz daļēji piekrīt arī Saeimas pārstāvji, atzīstot, ka problēma pastāv. Ministru prezidents ir solījis, ka ceļi nākamgad būs viena no prioritātēm, satiksmes ministram tā ir prioritāte numur viens, taču tajā pašā laikā finanšu ministram kopā ar Pārresoru koordinācijas centru ceļi ir tikai 22. prioritāte,» norāda A.Bērziņš.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Saglabājoties līdzšinējām konkurētspējas tendencēm, Latvijas ekonomikai pastāv risks nonākt vidēju ienākumu slazdā, teikts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotajā «Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu».

Viens no ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem paredz veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, ka arī cilvēka cienīgu darbu.

Šajā sadaļā Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka no 2013.gada līdz 2016.gadam Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga vidēji gadā par 2%. 2017.gadā izaugsme ir kļuvusi straujāka - situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvākas Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu investīcijas, kreditēšanas pieaugums un darba samaksas pieaugums ir paātrinājis izaugsmes tempu līdz 4,5%. Strauji attīstītās apstrādes rūpniecība, stabili aug eksports un privātais patēriņš, atsākušas augt investīcijas.