Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.
I. Parādnieka ierosinājums paredz gradēt alu četrās kategorijās: pēc stipruma (līdz 5,8% un virs 5,8%) un pēc tilpuma (līdz vienai pintei, kas ir apmēram 0,6 litri, un virs 0,6 litriem), paredzot stiprākajam un lielākajos tilpumos pildītajam alum lielāku akcīzes nodokli. Ierosinājums paredz arī akcīzes nodokļa paaugstināšanu citiem alkoholiskajiem dzērieniem, tai skaitā alkoholiskajiem kokteiļiem.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs sacīja, ka alkohola lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem visā pasaulē, kas negatīvi ietekme iedzīvotāju veselību. Viņš uzsvēra, ka alkohola izraisīto slimību ārstēšana un citi ar alkoholu saistītie izdevumi valstij ir lielāki nekā ienākumi no akcīzes nodokļa. «Viens no būtiskākajiem pasākumiem ir nodokļu un cenu politika, ko valdībai vajadzētu izmantot kā instrumentu problēmas risināšanai. Alkoholisko dzērienu cena ir saistīta ar patēriņu,» teica veselības ministrs.
«Par alkohola izdarīto kaitējumu maksā ikviens sabiedrības loceklis, tas ir slogs ne vien veselības aprūpes sistēmai, bet arī iekšlietu struktūrām, tieslietu sistēmai un sociālajai sfērai,» norādīja G. Belēvičš. «Nebūs nekāda ekonomiskā izrāviena ar slimu tautu. Alkohols nav ikdienas nepieciešamības prece un mūsu uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai to saprast,» viņš sacīja, uzsverot arī sabiedrības izglītošanas nozīmi.
Profesors Jirgens Rēms no Vācijas teica: «Alkohols atbilst īpašai kategorijai un tas rada daudzas sociālas sekas, tāpēc arī ir paredzēts akcīzes nodoklis, kurš ne vienmēr ir pietiekami augsts, lai segtu kaitējumu un zaudējumus, kas sabiedrībai tiek radīti.»
Savā runā J. Rēms minēja Pigū nodokli jeb sociālo seku nodokli, kam jābūt samērīgam ar alkohola nodarīto kaitējumu.
«Nodokļa mērķis ir ne tikai ģenerēt ienākumus, lai mēs varam šos līdzekļus izmantot, bet cenai ir arī atturošs iespaids, lai ierobežotu alkohola patēriņu. Nodokļa paaugstināšana ir visefektīvākais pasākums alkohola ierobežošanai, otrs efektīvākais ir piekļuves ierobežošana,» sacīja J. Rēms.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Pēteris Vilks informēja par alkohola ierobežošanas politikas tvērumu augstākā līmeņa stratēģiskās plānošanas dokumentos, uzsverot, ka galvenais ir panākt izmaiņas alkohola akcīzes nodokļa regulējumā, panākot regulāru alkohola un tabakas akcīzes nodokļa pieaugumu, kas būtu virs inflācijas rādītājiem un iedzīvotāju ieņēmumu pieauguma.
«Izmaksu efektīvākais risinājums viennozīmīgi ir jēgpilna akcīzes nodokļa politikas īstenošana, jo samazinot alkohola patēriņu, mēs varam uzlabot sabiedrības veselību, līdz ar to tiktu samazināti dažādi zaudējumi,» sacīja Latvijas Atkarību pētniecības asociācijas vadītājs Mārcis Trapencieris. Lai gūtu efektu, cenai jābūt samērotai ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, viņš norādīja.
Finanšu ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins uzsvēra, ka akcīzes nodokļa paaugstināšanas būtība nav aizliegums. «Ir būtiski akcīzes nodokli harmonizēt Eiropas Savienībā gan likmēs, gan piemērošanas nosacījumos,» viņš sacīja.
Vispārēja vienošanās paredz, ka jaunās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt celtas jau šogad, plāns paredz, ka tās varētu stāties spēkā ar 1. jūliju. Vienošanās paredz arī likmju noteikšanu ilgākam periodam, nodrošināt stabilitāti tirgū un izpratni, ka pieaugums būs pakāpenisks, norādīja I. Šņucins. «Finanšu ministrija ir par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu. Nevajag radīt patērētājam šoka momentu, bet tiešām pakāpeniski ierobežot. No otras puses jāņem vērā arī ražotāju lietas, lai nekaitētu vietējiem ražotājiem, nemazinātu viņu konkurences iespējas. Svarīgi slogu iezīmēt precīzi - kā viņš mainīsies un noteikti to pakāpeniski, lai ir iespējams laicīgi sagatavoties,» sacīja I. Šņucins.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsvēra pārdomātas akcīzes nodokļa likmes celšanas nozīmi, it īpaši saistībā ar Latvijā pastāvošo alkohola melno tirgu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis kā vienu no svarīgākajiem aspektiem minēja vienotas akcīzes politikas ieviešanu Baltijas valstīs, jo pastāv alkohola ievešanas risks no kaimiņvalstīm.
«Pirmais mērķis ir, lai tauta mazāk dzer, mazāk mirst un mazāk tērē valsts budžetu. Otrais mērķis ir lai vairāk naudas valsts budžetam un īpaši veselības budžetam,» sacīja P. Apinis.
Veselības ministrijas pārstāve Alise Krūmiņa informēja par Veselības ministrijas iniciatīvām alkohola kaitējuma mazināšanai sabiedrībā, par Igaunijas pieredzi stāstīja Ekonomisko pētījumu institūta pārstāve Marje Josinga, bet par situāciju Lietuvā informēja Mindaugs Štelemēks no Veselības pētījumu institūta. Vēl konferencē piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča un Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.
Konferenci rīkoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru.
