Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Latvijai jāatliek no 1. marta iecerētais akcīzes nodokļa palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem, jo cerēto papildu ienākumu var nebūt un sāks apsīkt alkohola pierobežas tirdzniecība.

To intervijā DB stāsta Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš norāda, ka vēstules ar šādu aicinājumu, kas pamatots ar ekonomisko ieguvumu un zaudējumu analīzi, tostarp akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos, ir nosūtītas gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, gan Finanšu ministrijai.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija alkohola tirdzniecībā Baltijā?

Pēdējo gadu laikā alkohola tirdzniecībā Baltijā norisinājušās būtiskas pārmaiņas, kuru rezultātā lielākais ieguvējs ir Latvijas valsts budžets. Tas saistīts ar atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm, kā arī to, kādu politiku nodokļu izmaiņās ir izvēlējusies katra valsts. Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija no 2014. līdz 2017. gadam strauji palielināja akcīzes nodokļa likmes. Tā rezultātā 2017. gadā Igaunijā akcīzes nodoklis par vienu litru 40 grādīgā alkohola bija 3,76 eiro lielāks nekā Latvijā. Tam vēl jāpierēķina klāt pievienotās vērtības nodokļa efekts. Rezultātā šī starpība jau pārsniedza piecus eiro, bet atsevišķai produkcijai – pat 5,5 eiro līmeni uz litru grādīgā alkohola. Tādējādi jau 2016. gadā Latvijas pierobežā, kur nodokļa likmes un tādējādi arī cenas ir citas, alkoholu iegādājās 231 000 cilvēku jeb 21% Igaunijas iedzīvotāju, bet 2017. gadā šis kaimiņvalsts pircēju skaits pieauga līdz 385 000 cilvēku jeb 35% Igaunijas iedzīvotāju. Igaunijas valsts makam un tirgotājiem šāda situācija radīja bažas, jo strauji samazinājās nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc Igaunija atteicās no tālākas akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt Latvijā bija iezīmēts mērens akcīzes nodokļa kāpums, tomēr nodokļu reformas rezultātā tā sākotnējais grafiks tika mainīts. Šogad Igaunijā ir paredzētas parlamenta vēlēšanas, un neviena no tajās startēt plānojušajām partijām vismaz pagaidām nav solījusi akcīzes nodokļa likmju alkoholam tālāku paaugstināšanos. Vēl vairāk – ir skaidras indikācijas, ka augstākās akcīzes nodokļa likmes varētu tikt samazinātas, lai tādējādi atgūtu pircējus, kuri līdz šim aktīvi papildinājuši Latvijas valsts budžetu.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Akcīzes nodokļa paaugstināšana, alkohola pieejamības ierobežošana, reklāmas ierobežojumi un aizliegumi ir efektīvākie līdzekļi cīņā ar alkohola izraisīto sociālo un ekonomisko kaitējumu, konferencē Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai vienojās eksperti.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja biedrs Imants Parādnieks ierosināja paaugstināt akcīzes nodokli alkoholam, īpašu uzmanību pievēršot stiprajam alum un alum, kas tiek pārdots lielajās pudelēs. «Ir nepieciešams samazināt tā alkohola patēriņu, kas apdraud sabiedrības veselību. Tieši tāpēc es piedāvāju risinājumu, ņemot vērā arī to, ka alkohola akcīzes nodoklis alum nebija paaugstināts sešus gadus un cilvēki novados ir teikuši - dariet kaut ko ar to divlitrīgo alu, aizliedziet to,» sacīja I. Parādnieks, piebilstot, ka procesā jāņem vērā arī Eiropas Savienības saistošās normas.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Saskaņā ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" 1.janvārī stājas spēkā vairākas izmaiņas akcīzes jomā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Vairākām akcīzes preču grupām mainās akcīzes nodokļa likmes - tabakas izstrādājumiem, tostarp cigaretēm, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējproduktiem.

No nākamā gada 1.janvāra mainās arī akcīzes nodokļa likmes piemērošanas kārtība bezalkoholiskajiem dzērieniem un etilspirtam, kuru satur uztura bagātinātāji.

Pēc VID aplēsēm likmes paaugstināšanās tabakas izstrādājumiem cigarešu cenu (20 cigaretes paciņā, cena 3,6 eiro) varētu palielināt par 0,13 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), cigāru un cigarillu cenu (10 gabali paciņā) - par 0,13 eiro, smēķējamās tabakas cenu (40 grami paciņā) - par 0,27 eiro, bet karsējamās tabakas cenu (6,2 grami paciņā) - par 0,35 eiro.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Latvijā ir viens no augstākajiem stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļiem Eiropā, secināts Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docenta Māra Juruša pētījumā par alkoholisko dzērienu nodokļa struktūru Latvijā un pārējās Eiropas Savienības (ES) valstīs, informē pētījuma autors.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt esošo nodokļu politiku un aprēķināšanas metodoloģiju Latvijā un saprast, kādas izmaiņas ir nepieciešamas, lai veicinātu akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanu un sabalansētu akcīzes nodokļa likmi ar ekonomisko situāciju.

Pētījums kliedē mītu, ka Latvijā ir zems nodokļu slogs. Tāds tas nav attiecībā uz patēriņa nodokļiem, piemēram, akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, īpaši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Vērtējot pēc pirktspējas, alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir nesamērīgi augsts – secināts pētījumā.

Viens no faktoriem, kas būtu jāņem vērā efektīvas akcīzes nodokļa likmes noteikšanā, ir pirktspēja. Stiprā alkohola akcīzes nodoklis Latvijā ir krietni augstāks nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ja salīdzina to pēc ietekmes uz cenu pēc patērētāju pirktspējas, Latvijā veidojās visnelabvēlīgākā situācija. Piemēram, Latvijā no visām ES dalībvalstīm personai ar vidējo algu jāstrādā visilgāk (372 min), lai nopelnītu pudeli stiprā alkoholiskā dzēriena, Eiropas Savienības dalībvalstīs vidēji šis skaits sasniedz 143 min.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

Prognozējama un lēzena akcīzes nodokļa likmju kāpināšana tabakas izstrādājumiem komplektā ar šī produkta nelegālo piegāžu kanālu apkarošanu ir labākais risinājums gan valsts makam, gan legālajiem to tirgotājiem.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē.

Jāatgādina, ka ik gadu un arī no 2020. gada 1. janvāra cigāru un tabakas cienītājiem jārēķinās ar augstākām cenām, jo akcīzes nodokļa likmes ir lielākas. Cigarešu patērētājiem gan jāņem vērā, ka šim produktam akcīzes nodoklis augs no 2020. gada 1. jūlija.

Savukārt par tālākām šī akcīzes nodokļa palielināšanas iespējām tabakai un arī nepieciešamību to darīt, būs diskusijas. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2019. gada 11 mēnešos akcīzes nodoklis par tabakas izstrādājumiem iekasēts 211,01 milj. eiro apmērā (visa gada plāns bija 219,4 milj. eiro), savukārt 2018. gadā valsts makā tika iekasēti 208,8 milj. eiro, un 2017. gadā - attiecīgi 191,8 milj. eiro.

Akcīzes nodoklim jāatrod optimālās likmes, neveicinot ātru pierašanu pie zemām likmēm un neveicinot kontrabandu pie augstām, pirmdien pētījuma "Akcīzes nodokļa politika Baltijas valstīs: alkoholiskie dzērieni, bezalkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi" prezentācijā sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs, Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) asociētais pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka, nosakot akcīzes nodokļa likmes, ir jāatrod līdzsvars starp ekonomiskiem aspektiem un cilvēku veselību.

"Ja likme ir pārāk zema, cenu pieaugums ir salīdzinoši neliels un patērētāji diezgan ātri pielāgojas šīm cenām, tāpēc šādas likmes nedod stimulu patērētājiem pāriet uz neapliekamiem aizvietotājiem. Savukārt pārāk augstu akcīzes nodokļu likmju noteikšana rada priekšnoteikumus kontrabandas pieaugumam," stāstīja Sauka.

Vienlaikus, lai novērstu stimulus iegādāties akcīzes preces kaimiņvalstīs, pēc Saukas teiktā, būtu ieteicams koordinēt un saskaņot akcīzes nodokļu likmes Baltijas valstu starpā. Akcīzes nodokļa palielināšana un līdz ar to arī produkta cenas pieaugums stimulē patērētājus iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā, iegādāties preci nelegālajā tirgū vai pāriet uz lētākiem aizvietotājiem.

Katrs Igaunijas pilngadīgais iedzīvotājs pērn vidēji patērēja 11,2 litrus absolūtā alkohola, tādējādi alkohola patēriņš Igaunijā turpina pieaugt kopš 2019.gada, liecina pēc Sociālo lietu ministrijas pasūtījuma veikta pētījuma rezultāti.

Igaunijas Ekonomikas pētījumu institūta dati liecina, ka visvairāk Igaunijā pērn patērēti stiprie alkoholiskie dzērieni un alus. Pārvēršot dzērienos, 11,2 litri absolūtā alkohola nozīmē 11,9 litri stipro alkoholisko dzērienu, 79,6 litri jeb apmēram 160 pudeles alus, 16,1 litrs jeb apmēram 21 pudele vīnogu vīna un 10,6 litri citu vieglo alkoholisko dzērienu katram pieaugušajam.

Alkohola patēriņa pieaugums galvenokārt saistāms ar stipro alkoholisko dzērienu patēriņa kāpumu, kamēr alus patēriņš nedaudz samazinājies.

Ekonomikas pētījumu institūta direktors Pēters Raudseps norādīja, ka iedzīvotāju pirktspēja alkohola iegādei pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, jo iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir straujāks nekā cenu kāpums.

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi.

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Kāpēc valdība izvēlas zaudēt prognozējamus ieņēmumus no akcīzes, jeb kur slēpjas loģika?

Ugunsgrēku jeb t.s. nodokļu reformu «dzēšot», tā vien šķiet, ka alkohols izglābs Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi. Pašlaik glābšanas teorija gan balstās vairāk uz aprēķiniem, ka, ceļot cenas, celsies arī ieņēmumi. Teorētiskie aprēķini, iespējams, arī uzrāda papildus ieņēmumus no stiprā alkohola akcīzes celšanas, tomēr valdībai ir tik īsa atmiņa, ka tā neatceras iepriekšējās straujās akcīzes celšanas mācības, t.i., točku krutkas biznesa un kontrabandas strauju uzplaukumu.

Pievērsīsimies faktiem un balstīsimies uz iepriekšējo gadu pieredzi. Atcerēsimies, ka 2009.–2012. gadā akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam tika celts pārāk strauji, kas noveda pie legālā dzērienu tirgus krituma par 40% un līdzekļu aizplūšanas garām valsts maciņam. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%! Tāpēc risinājumi papildus nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes ir jāizsver ļoti rūpīgi, lai neizjauktu to līdzsvaru un vienošanos, kas ticis būvēts, valdībai un uzņēmējiem produktīvi sadarbojoties pēdējo trīs gadu laikā. Esam vairākkārt ar aprēķiniem norādījuši, ka risinājums ir, un tā ir sabalansēta nodokļu politika, paņemot tur, kur mazāk riska. Proti, tuvināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam un tā sauktajam vieglajam alkoholam, lai pielīdzinātu tās Eiropas vidējai attiecībai.

Eiropas Komisijai vēlākais 2016.gadā jāiesniedz priekšlikums noteikumiem par uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisku dzērienu etiķetēm, prasa Eiropas Parlaments trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti aicina pieņemt jaunu ES stratēģiju alkohola jomā, kas vērstos pret alkohola lietošanu nepilngadīgo vidū, braukšanu alkohola reibumā un alkohola lietošanu grūtniecības laikā.

EP aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie jaunas ES stratēģijas alkohola jomā (2016–2022), lai palīdzētu dalībvalstu valdībām mazināt alkohola radīto kaitējumu. Stratēģijā jāparedz datu apkopošanas pasākumi, profilakse un ārstēšana, dzērumā izraisītu ceļu satiksmes negadījumu skaita mazināšana un atšķirīgu alkohola lietošanas modeļu analīze, EP deputāti saka trešdien pieņemtajā rezolūcijā.