Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.
Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.
Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.
Savukārt, analizējot alkohola patēriņu un tā korelāciju ar dažādiem pasākumiem, kas vērsti uz alkohola patēriņa samazināšanu, skaidri redzama sakarības neesamība starp alkohola akcīzi un alkohola patēriņu.
Tā 2008. gadā Latvijā reģistrētais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju[1] bija 12 litri[2] absolūtā alkohola[3], bet 2018. gadā tie bija 11,3 litri. LANA, analizējot datus, ir ņēmusi vērā to, ka apmēram 20% no stiprā alkohola tiek pārdoti Latvijas pierobežā un alkohols netiek patērēts Latvijā. Alkohola akcīze šajā laikā kāpa par 86%, bet alkohola patēriņš šajā periodā nav būtiski mainījies.
Līdzīgs ir Igaunijas piemērs - Igaunijā akcīzes nodokļa paaugstināšanas laikā no 2016. – 2018. gadam valsts budžeta ieņēmumi no grādīgo dzērienu kategorijas samazinājās par 40 miljoniem eiro, bet alkohola patēriņš 2017. gadā Igaunijā pieauga par 1% (ierēķinot Igaunijas iedzīvotāju pirkumus Latvijā).
Lemjot par akcīzes nodokļa izmaiņām, diemžēl nedrīkst aizmirst arī nelegālā alkohola patēriņu, kas pēdējos gados ir mazinājies tieši konstruktīvas akcīzes nodokļu politikas dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka Latvijā 2011. gadā 38,7% stiprā alkohola tika iegādāti nereģistrētajā tirgū, 2015. gadā - vairāk nekā 25%. Vienlaikus 2011. gadā reģistrētā jeb legālā alkohola patēriņš nokritās par 45%, jo notika akcīzes paaugstināšana. Šie skaitļi skaidri parāda, akcīzes nodoklis reālo alkohola patēriņu faktiski neiespaido, bet samazina legālo alkoholisko dzērienu tirgu un ieņēmumus valsts budžetā.
Šobrīd saruna par akcīzes nodokļa (ne)celšanu publiskajā telpā ir ieņēmusi izteikti emocionālu un manipulatīvu virzienu. Es respektēju un saprotu to, ka politiķiem runāt par akcīzes nodokli ir izaicinājums, jo pārmērīga alkohola lietošana Latvijā tiešām ir problēma. Taču vai nebūtu laiks ķerties pie kompleksas un koordinētas pārmērīgas alkohola lietošanas problēmas risināšanas, kur nozare un Veselības ministrija strādā kopā? Šobrīd paliek iespaids, ka akcīzes nodokļa celšana ir vienīgais visu problēmu risinājums!
Jau 2018. gada beigās LANA brīdināja Finanšu ministriju, ka 2019. gada paaugstinātās akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns nebija reāli izpildāms. Akcīzes nodokļa likmes bija plānots kāpināt 2019. gadā pa 10% katrai alkoholisko dzērienu kategorijai, taču ieņēmumi bija plānoti par 16,3% lielāki nekā 2018. gadā. Kā zinām, gada vidū Igaunija būtiski (par 25%) samazināja akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, un, ja Latvija nebūtu samazinājusi akcīzes nodokli alkoholam, tad budžeta ieņēmumu kritums būtu aptuveni 100 miljoni eiro, nevis 25 miljoni eiro, tirgum krītoties par 20%, nevis tikai par 2%.
Nozares izpratnē pret nodokļu politiku jāizturas loģiski un racionāli, tā jāveido tā, ka iespējamie prognozētie nodokļi tiek iekasēti un tie neveicina nelegālās uzņēmējdarbības attīstību. Ja akcīzes nodokli cels par 30% no nākamā mēneša, ir pilnīgi skaidrs, ka valsts budžets no alkohola nozares iekasēs ievērojami mazāk nodokļu. Ar to vienkārši ir jārēķinās, ņemot vērā to, cik daudz vajadzību šobrīd mums Latvijā ir. Tostarp finansējums veselības aprūpei un izglītībai.
[1] Šeit un turpmāk ir ņemti vērā tikai iedzīvotāji, kas vecāki par 15 gadiem. [2] Preses paziņojuma sagatavošanā izmantota Slimību profilakses un kontroles centra, Centrālās statistikas pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamā informācija, kā arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas dati. [3] Absolūtais alkohols – 100% spirta daudzums vienā litrā alkoholiskā dzēriena. Piemēram, alus pudelē ir vidēji 5% absolūtā alkohola, Rīgas Melnais Balzams Upeņu – 30%.