FOTO: No kokapstrādes līdz vīna darīšanai Līgatnē

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Mazajiem alkohola ražotājiem ir divu veidu licences – ražošanas apjomam līdz tūkstoš litriem vai līdz 15 tūkstošiem litru gadā. Līgatnes vīna darītavai ir licence, kas ļauj ražot 15 tūkstošus litru. Pa šiem desmit gadiem mazie alkohola ražotāji ir savairojušies – tādu ir vairāk nekā simts, un tirgus ir piesātināts. Vietējā tirgū ir ļoti grūti kaut ko pārdot, tāpēc ir jāspēj atšķirties no citiem – gan ar garšām, gan ar savām vērtībām. Esmu izdzīvojis visus etapus. Labi, ka Latvijā ir Vīndaru biedrība, kurā ir apvienojušies teju visi mazie ražotāji. Sabiedrībā ir priekšstats, ka ražot alkoholu ir slikti. Līgatnes vīna darītava daudz strādā pie dzērienu garšām un smaržām. Alkohols ir līdzeklis, lai tās iekonservētu. Līdzīgi kā kosmētikas ražošanā tiek izmantots alkohols. Mēs vēlamies pārdot dažādas garšas un smaržas – tas ir virziens, kurā mēs ejam. Par pamatu tiek ņemtas Latvijas ogas, kuras aug mūsu mežos, purvos, izaudzētas dārzos. Lai iegūtu pareizo garšu un smaržu, ir ļoti svarīgi īstajā brīdī ogu noraut no zara. Tāpat, lai saglabātu īstās garšas, dzēriens ir jāpasniedz pareizajā temperatūrā. Piemēram, aveņu vīns vislabāk garšos atdzesēts – 14 grādos. Līgatnes vīna darītavas brūvētie dzērieni ir radīti baudīšanai. Tā varētu būt mūsu niša tirgū, ar kuru mēs atšķiramies no pārējiem dzērienu ražotājiem.

Cik dažādas garšas ir jūsu produktu portfelī?

Mūsu portfelis ir paliels, kopumā kādas astoņdesmit garšas. Vīniem šobrīd ir kādas divdesmit dažādas garšas. Sākām ar saldo deserta aveņu vīnu. Ar to arī plūcām pirmos laurus – 2012. gadā ieguvām Zelta medaļu Latvijas vīndaru konkursā. Tas man bija liels pārsteigums. Otra pamatgarša bija upeņu, no šīm ogām mēs ražojam pussauso vīnu. Šim vīnam ir ļoti plaša mērķauditorija, īpaši, kad tuvojas Ziemassvētki, jo no upenēm top karstvīns. No rabarberiem mēs ražojam baltvīnu, kas labi sader ar zivju ēdieniem. Tās bija trīs pirmās garšas, kas tiek piedāvātas plašākai auditorijai.

Kur jūs apguvāt vīna darīšanas prasmes? Vai biznesā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi?

Pirms vīna darītavas izveidošanas man piederēja liela kokapstrādes ražotne. 2008. gadā, kad piedzīvojām finanšu krīzi, kas kokapstrādes uzņēmumiem jau sākās 2005. un 2006. gadā, pienāca brīdis, kad es sāku padziļināti interesēties par vīna darīšanu. Kad devos uz nozares izstādēm ārvalstīs, piestāju pie mazajām vīna darītavām un centos nogaršot dzērienus, kādus Latvijā tobrīd nevarēja nopirkt. Vācijā un Austrijā garšīgu dzērienu piedāvājums bija ļoti liels, es pagaršoju plūmju šņabīti, dzērienus no ķiršiem un aprikozēm. Atklāt dažādas garšas bija īsts baudījums, manai dvēselei kaut kas ļoti tuvs. Es vēlējos izzināt, kā šīs dažādās garšas var iedabūt pudelē.

Visu rakstu lasiet 22.decembra žurnālā "Dienas Bizness"!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!