Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.

Alus realizācijas apjomi Jāņu laikā palīdz alus darītavām strādāt visu gadu, kad alus patēriņš un ienākumi ir ievērojami zemāki, atzina SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Viņš atzīmēja, ka jūnijs alus darītājiem ir visražīgākais laiks, sasniedzot gada pārdošanas rekordus un augstāko peļņu, kas apliecina, ka alus vēl joprojām ir neatņemama Jāņu svinēšanas tradīcijas daļa. Uzņēmums jūnijā pārdod trīs reizes vairāk alu nekā janvāri un pusotru reizi vairāk nekā citos vasaras mēnešos.

Tomēr kopējais alus patēriņš Latvijā turpina samazināties - pērn par 6%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Ruņģis prognozē, ka arī šogad Latvijā varētu samazināties kopējais alus patēriņš.

"Valmiermuižas alus" īpašnieks norādīja, ka uzņēmums, pateicoties inovācijām un jaunām garšām, turpina attīstīt brūvētā un pārdotā alus apjomu. Pērn "Valmiermuižas alus" pārdeva par 11% vairāk alu nekā gadu iepriekš, savukārt šogad pirmajos piecos mēnešos alus realizācija, salīdzinot ar pagājušo gadu, augusi par 8%. Uzņēmums 2024.gada jūnijā paredz apgrozījuma palielinājumu par 15%, salīdzinot ar jūniju pērn.

Alus darītava “Valmiermuižas alus” pērn piedzīvojusi vēsturiski veiksmīgāko gadu: tās apgrozījums 2023. gadā audzis par 34%, sasniedzot rekordu – 9,53 miljonus eiro, bet alus darītavas peļņa bijusi 193 000 eiro.

Lai arī pērn kopējais Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies par 15%, Valmiermuižā izbrūvēts par 11% vairāk alus nekā iepriekš, nodarbinot 111 darbinieku un nodokļos samaksājot 2,8 miljonus eiro.

“Esam ļoti gandarīti par pērn sasniegto. “Valmiermuižas alus” no pirmās dienas ir brūvēts, tiek brūvēts un tiks brūvēts tikai Latvijā, Valmiermuižā, un mūsu apgrozījuma un izaugsmes rādītāji liecina, ka arī Latvijas alus baudītāji to novērtē. Esam piedzīvojuši sarežģītus apstākļus vairāku gadu garumā. Pandēmijas izraisītos ierobežojumus nomainījuši ģeopolitiski izaicinājumi, strauja inflācija un neredzēti augsta Euribor likme. Tomēr mums ir izdevies audzēt gan izbrūvētā alus apjomu, gan apgrozījumu, un tas ļauj ar cerībām skatīties arī uz šo gadu,” pauž “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis.

Latvijā alus ražošanas nozare šobrīd ir vēsturiski zemākajā punktā, no alus ražotājvalsts esam kļuvuši par alus importētāju, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš, piebilstot, ka 60% Latvijā izdzertā alus ir ievests.

Pēc viņa teiktā, kopš 2016.gada Latvijā izdzer vairāk importētā alus nekā vietējā, kas ir pilnīgi pretēji mazo darītāju interesēm un valstij kopumā.

"No kopumā izdzertajiem 150-160 miljoniem litru importējam 100 miljonus litru alus. Tas mums visvairāk kremt, ka pirms 150 gadiem no Latvijas alu eksportēja līdz pat Kamčatkai, visā bijušajā Krievijas impērijas teritorijā. Rīga un Latvija kopumā bija alus ražošanas centrs ar lielākajām, modernākajām un eksportspējīgākajām alus darītavām, bet šodien no tā visa ir palicis tas, ka alu ar latviskiem nosaukumiem importējam no leišiem un igauņiem. "Lielvārde", "Madona", "Lāčplēsis", "Aldaris", daļēji "Bauska" un daļēji "Mežpils" - nekas no tiem netiek ražots Latvijā," stāstīja Pļaviņš.

Šā gada 17. augustā pirmo reizi Rīgā - Republikas laukumā 1, pretī iecienītajai alus darītavai/restorānam Stargorod - notiks īpaši alus un vīna cienītājiem veltīts pasākums Vecpilsētas alus un vīna tirgus, kurā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs gan iespēja izbaudīt gan jau ierastās un iecienītās alus un vīna šķirnes, gan nodegustēt un izgaršot vēl nezināmas šķirnes.

Paredzams, ka Vecpilsētas alus un vīna tirgū piedalīsies kopumā ap 20 Latvijas alus un vīna darītavu, kā arī piecu alus un vīna darītavu pārstāvji ar saviem darinājumiem no Eiropas savienības valstīm. Protams, kas gan ir alus un vīns bez īpašām piedevām un uzkodām – par to tāpat visas dienas garumā rūpēsies īpaši izvēlēti ēdināšanas uzņēmumi.

Rūpējoties par pasākuma apmeklētāju labsajūtu un iespēju pavadīt neaizmirstamu dienu teju pašā Rīgas sirdī, pasākuma organizatori ir sarūpējuši ikvienam interesentam arī plašu aktivitāšu programmu, kas ļaus ne tikai pārbaudīt savas prasmes, bet veiksmes gadījumā kļūt par patīkamu un noderīgu balvu īpašniekiem.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Ar 6,5 miljonu eiro aizdevumu Luminor banka līdzfinansējusi investīciju fonda Merito Sustainable Energy Fund I (Merito fonds) saules elektrostacijas būvniecību Cēsīs.

Šobrīd Merito fonds ir lielākais saules elektrostaciju operators Latvijā. Cēsu saules elektrostacija ir piektais fonda īstenotais projekts, un tajā kopumā tiks investēti teju 12 miljoni eiro pašmāju kapitāla.

Elektrostacija atradīsies Cēsu novada Priekuļu pagasta "Purmaļos". Projekta īstenošana ir uzsākta 23 hektāru platībā, piesaistot pieredzējušus ekspertus no uzņēmuma Saules Energy.

Plānots, ka Cēsu saules elektrostaciju nodos ekspluatācijā jau šovasar.

Cēsu elektrostacijas jauda pārsniegs 19 MW, un tās teritorijā atradīsies vairāk nekā 33 500 saules paneļu. Stacija ar zaļu elektroenerģiju apgādās 9500 Cēsu un tuvējo novadu mājsaimniecību.

“Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību, Merito fonds kopumā plāno ieguldīt 50 miljonus eiro astoņu jaunu saules elektrostaciju izveidē Latvijas reģionos. Pērn kopā ar uzņēmumu Saules Energy jau realizējām četru jaunu staciju izbūvi Zilupē, Brenguļos, Inčukalnā un Carnikavā ar kopējo jaudu 25 MW. Tās ražo zaļu elektroenerģiju, ko patērē vietējie iedzīvotāju un uzņēmumi. Cēsu projektā tāpat kā pārējās mūsu fonda saules elektrostacijās īpašu uzmanību pievēršam bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un vides aizsardzībai,” saka Merito Partners līdzdibinātājs un vadošais partneris Mikus Janvars.

Marta sākumā pārvērtības piedzīvojusi universālveikala “Stockmann” modes aksesuāru nodaļa, paplašinot telpas 380 kvadrātmetru platībā un piedāvājot virkni jaunu “premium” zīmolu apavu, aksesuāru un rotaslietu kategorijā.

Nodaļas paplašināšanā “Stockmann” un ēkas īpašnieks ieguldījuši 550 tūkstošus eiro.

“Paplašinot aksesuāru nodaļu, turpinām īstenot mūsu mērķi attīstīt modes kategoriju un papildinām savu sortimentu ar arvien jauniem pasaulē populāriem un klientu pieprasītiem “premium” zīmoliem,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Aksesuāru nodaļas jaunā un paplašinātā daļa izvietota kādreizējās kafejnīcas vietā blakus galvenajai ieejai. Telpas renovācija ilga vairākus mēnešus, rezultātā izveidojot modernu un funkcionālu tirdzniecības zāli ar plašu skatu uz 13. janvāra ielu.

Jau vēstīts, ka 2021. gadā tika veikta “Stockmann Delikatess” nodaļas renovācija, pilnībā pārveidojot tās vizuālo tēlu, uzstādot jaunas, energoefektīvas iekārtas un atverot kafejnīcu “Stockmann Cafe”. Nodaļas renovācijā uzņēmums investēja 2,5 miljonus eiro.

Pērn Latvijā kopumā saražoti 74,106 miljoni litru alus, kas ir par 15,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Pērn Latvijā ievests 110,471 miljons litru alus, un tas ir par 5,6% vairāk nekā 2022.gadā.

Kopumā pērn Latvijā patēriņam nodoti 123,102 miljoni litru alus, un tas ir par 6,2% mazāk nekā 2022.gadā.

No Latvijas izvestā alus apjoms pērn audzis par 5,5% - ja 2022.gadā no Latvijas izveda 56,882 miljonus litru alus, tad 2023.gadā izvesti 60,024 miljoni litru alus.

Kā ziņots, 2022.gadā Latvijā kopumā saražoti 87,279 miljoni litru alus, kas ir par 13,3% vairāk nekā 2021.gadā. 2022.gadā Latvijā ievesti 104,598 miljoni litru alus, un tas ir par 18% vairāk nekā 2021.gadā.

Lietuvas dzērienu ražotājs "Panevežio alus" gatavojas atvērt alus darītavu Japānas galvaspilsētā Tokijā, otrdien vēsta biznesa ziņu portāls "Verslo žinios".

"Panevežio alus" vadītājs un akcionārs Žilvins Nemeikšis portālam pastāstīja, ka uzņēmums iegādājies ražotni Tokijā, piebilstot, ka alus ražošanas iekārtu uzstādīšana jau ir sākusies.

Nemeikšis sacīja, ka alus darītava piegādās alu Japānas augstākā līmeņa restorāniem, tostarp tādiem, kam piešķirtas "Michelin" zvaigznes.

Viņš piebilda, ka nākotnē "Panevežio alus" alus darītavas plānots atvērt arī citur Āzijā, tostarp Taivānā un Ķīnā.

15% "Panevežio alus" akciju par 165 000 eiro nesen iegādājās Japānas uzņēmums "Tokai Trade".

Iesalnīcas “Latmalt” desmitajā darbības gadā uzņēmumam ir izdevies nostiprināt līdera tirgus pozīcijas iesala ražošanas tirgū. Sasniedzot ražošanas maksimālo jaudu, paredzams, ka līdz gada beigām tiks saražoti 7200 tonnu gatavā iesala, kas ir divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pirms desmit gadiem atklātā iesalnīca līdz šim ir darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad ir pabeigta projekta otrās kārtas realizācija. Projekta ietvaros uzstādītas divas jaunas iesala diedzētavas, tādējādi ražošanas jauda ir palielināta no 3600 līdz 7200 tonnām gatavā iesala gadā, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes. Ražošanas jaudas palielināšana uzņēmumam šogad ļāvusi sasniegt arī rekordlielu apgrozījumu 2,5 miljonu eiro apmērā.

“Tuvāko gadu laikā plānojam investīcijas līdz 1 miljona eiro apmērā energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā. Kaut arī iesala ražošana salīdzinoši ir bioloģiski ļoti tīra – iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni – tomēr izmantotais ūdens nevar tikt uzreiz novadīts vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Pirms atgriešanas vidē izmantotais ūdens atkal ir jāpiesātina ar skābekli, tāpēc tika izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Mūsu uzstādītie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu. Tāpat vēlamies pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata “pārsteigumu” dēļ”. Tāpat ceram, ka valsts līmenī tiks risināts jautājums par ātrāku “Sadales tīkla” infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un tādējādi pasargājot Latvijas ražotājus no šādiem izaicinājumiem,” atklāj iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.

Valmiermuižas alus darītava turpmāk uzņemsies atbildību par depozīta sistēmā atgriežamo stikla pudeļu mazgāšanu - investējot 700 000 eiro, vēsturiskajā muižas ansamblī līdz šī gada beigām plānots pabeigt ilgtspējīgas piebūves celtniecību un pudeļu mazgāšanas iekārtas uzstādīšanu.

Tiek lēsts, ka katrai pudelei tas dos iespēju atgriezties apritē vēl 10 reižu.

Līdz šim “Valmiermuižas alus” pudeļu mazgāšanu nodrošināja citas alus darītavas, kurām šādas specializētas iekārtas jau ir pieejamas, bet nu Valmiermuižā tiks darbināta sava pudeļu mazgāšanas iekārta. Kopējo ūdens patēriņu gan tas nepalielinās: pagājušajā gadā, ieguldot 30 000 eiro, izdevies par 25% samazināt ūdens patēriņu alus darītavā. Turklāt pudeļu mazgāšanai izmantoto ūdeni var atkārtoti lietot arī kastu mazgāšanai.

“No Valmiermuižas stikla pudelēm, kas reģistrētas Latvijā, apritē atgriežas vairāk nekā 80%. Lēšam, ka pārējais apjoms nonāk eksportā,” saka “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Viedpulksteņu popularitāte pēdējo gadu laikā ir strauji augusi, piesaistot lielu patērētāju uzmanību visā pasaulē. Kādi tad ir galvenie iemesli, kāpēc viedpulksteņi ir kļuvuši tik populāri un kādas funkcijas tie piedāvā, kas šo popularitāti ceļ (populārākie apkopoti šeit).

Viedpulksteņi vairāk ir noderīgi rīki veselības uzraudzībai, saziņai un informācijas saņemšanai nekā vienkārši aksesuārs. Lietotnēm bagātie viedpulksteņi sniedz plašas iespējas uzlabot savas dzīves kvalitāti.

Viedpulksteņu pieprasījuma dinamika

Pēdējo gadu laikā viedpulksteņu pieprasījums ir strauji pieaudzis, un arvien vairāk cilvēku izvēlas šīs modernās ierīces kā savu ikdienas aksesuāru. Ja agrāk pulksteņi tika izmantoti galvenokārt laika uzzināšanai un kā stila aksesuārs, tad tagad viedpulksteņi spēj piedāvāt daudz plašākas funkcijas. Piemēram, tie var uzraudzīt nēsātāja pulsu un dažādus fizisko aktivitāšu datus, veikt un saņemt zvanus vai pat nosūtīt paziņojumus no sociālajiem tīkliem.

Šogad “Užavas alus” svin savu 30 darba gadu jubileju. “Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, savā jubilejas gadā aktīvi strādājam pie jaunu garšu izveides un augstu kvalitātes standartu saglabāšanas,” informē uzņēmums.

“Sagaidot 30. jubilejas gadu, esam arī veikuši nopietnus ieguldījumus alus darītavas attīstībā, uzstādot jaunu ražošanas līniju un paplašinot noliktavu. Tādējādi esam sagatavojušie arī lielāku apjomu eksportam uz Lielbritāniju. Ceram, ka arī turpmāk attīstība būs aktīva un varēsim nodrošināt ar darbu Ventspils novada iedzīvotājus,” komentē “Užavas alus” dibinātājs un valdes loceklis Uldis Pumpurs.

Stāstot par uzņēmuma attīstības plāniem, U.Pumpurs uzsver: “Vidējā alga valstī ir palielinājusies par 12,9%. Vēlamies, lai arī mums būtu iespēja pacelt algu saviem darbiniekiem, neatpaliekot no citiem Latvijas uzņēmumiem, taču tam ir nepieciešami papildu finanšu resursi. Tas arī ir viens no būtiskiem iemesliem, kura dēļ maijā pieaugs “Užavas alus” produktu cenas.”

Cēsu novada pašvaldība izsludina nomas tiesību izsoli komercdarbības īstenošanai kultūras, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu jomā Ungurmuižas kompleksā.

Ungurmuiža ir unikāls un harmonisks 18.gadsimta koka ēku ansamblis, kas pelnījis gādīgas rokas un jaunā saimnieka mīlestību pret šo vietu. Milzu ozolu un liepu ieskautais muižas komplekss ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. Muižu 1732.gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju. Šī tā ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne.

Tikpat unikāli ir 18. gadsimta sienu gleznojumi. Ungurmuiža būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan, lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu.

Ungurmuiža atrodas netālu no Ungura ezera, pie Cēsu – Limbažu ceļa Raiskuma pagastā, Cēsu novadā. Tā atrodas 14 kilometru attālumā no Cēsu pilsētas centra un aptuveni 80 kilometru attālumā no Rīgas.

Draugiem Group uzņēmums Mājas Cēsīs pabeidzis renovāciju un atvēris “Žagaru māju” – lauku namu Gaujas senlejā Cēsīs.

Šajā mājā agrāk dzīvoja latviešu aktiera, sabiedriskā darbinieka un uzņēmēja, cēsnieka Jura Žagara ģimene.

“Šo māju kopā ar sievu savulaik iegādājāmies unikālās vietas un brīvvalsts laika tipiskās vasarnīcu arhitektūras šarma dēļ. Bijām nolēmuši, ka šī ir ideālā vieta, kur gribam dzīvot, – pilsēta blakus, bet esi dabā. Vasarās no rīta pelde Gaujā, ziemā blakus kalns, turpat netālu Cēsu centrs ar vakara kokteili vecpilsētas kafejnīcās, koncertzāle. Taču dzīvot vienlaikus divās vietās diemžēl nevar, tāpēc beigu beigās izšķīrāmies par labu manām senču mājām laukos. Man ir milzu lepnums par to, cik labi Draugiem Group māju ir restaurējuši, un, to redzot, ļoti gribas tajā padzīvot atkal,“ stāsta bijušais mājas saimnieks Juris Žagars.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Ko dāvināt darbiniekiem? 8 universālas dāvanu idejas personāla motivēšanai un sveikšanai īpašos notikumosLatvijā lielākā daļa uzņēmumu izvēlas pasniegt dāvanas darbiniekiem svētkos un īpašos notikumos. Tā ir samērā populāra personāla motivēšanas metode organizācijās ar apstiprinātu darbinieku labbūtības programmu un augstu darbinieku apmierinātības līmeni kā vienu no uzņēmuma prioritātēm. Vienlaikus vērts sev pajautāt, vai saldumu paciņas un karstvīna komplekti Ziemassvētkos, siera cepumu un limonādes sainīši Jāņos, kārtējā termokrūze, kas personalizēta ar uzņēmuma logo, vislabāk spēj nodot darbiniekiem iecerēto vēstījumu?

Kā liecina korporatīvo dāvanu vides ekspertu pieredze – īsti nē. Enija Kibelko, uzņēmuma “Lieliska dāvana” B2B segmenta pārdošanas vadītāja, pārstāv vienu no Latvijā vadošajiem piedzīvojumu dāvanu zīmoliem ar 13 gadu pieredzi vietējā biznesa vidē. Viņa atzīst, ka tendences par to, kas patīk un nepatīk darbiniekiem, visskaidrāk iezīmējas sadarbības pieredzē ar privātā un sabiedriskā sektora organizācijām, kurās ir liels kolektīvs virs 100 darbiniekiem.

“Darbinieku dāvanām, īpaši uz Ziemassvētkiem, uzņēmumos nereti ir ļoti ierobežots budžets. Piemēram, ko gan kvalitatīvu un taustāmu mēs varam uzdāvināt kolēģim par 5, 10 vai 15 eiro, kas turklāt vēl iepriecinātu dažādu paaudžu cilvēkus ar atšķirīgu gaumi? Par dāvanu sagādāšanu atbildīgie vadītāji tad nereti izmisumā ķer galvu, jo sarūpēt kaut ko paliekošu, kas turklāt darbiniekam raisītu pozitīvas sajūtas par piederību uzņēmumam, ar tik maziem līdzekļiem šķiet teju neiespējami. Lai gan mēs uzņēmumā “Lieliska dāvana” jau uzreiz varam palīdzēt ar ātrām un foršām idejām. Cita lieta un arī lielāks budžets pieejams, kad dāvana jāmeklē mazākam darbinieku skaitam – apaļās dzīves un darba jubilejās, labākajiem darbiniekiem, veiksmīgi noslēdzot projektus,” skaidro biznesa dāvanu eksperte E. Kibelko. Šajā rakstā viņa dalās ar korporatīvajā vidē iecienītākajām darbinieku dāvanām, kas visbiežāk iepriecina “Lieliska dāvana” biznesa klientu kolektīvus.

Sadarbojoties 15 spēcīgiem Eiropas pētniecības institūciju un industrijas partneriem no astoņām valstīm, tostarp tādiem pasaulslaveniem uzņēmumiem kā "Adidas" un akadēmiskiem partneriem kā Aalto universitāte, Eiropas Savienības (ES) programmas "Apvārsnis Eiropa" projektā CELLFIL tiks attīstīta ilgtspējīga liocela pavediena un no tā izgatavotu tekstilizstrādājumu ražošana, kā arī sekmēta daudzveidīga tā izmantošana.

Bioloģiskas izcelsmes un ekoloģiskā procesā ražots liocels ir videi draudzīga alternatīva sintētiskajiem fosilajiem pavedieniem, kas pašlaik dominē tekstilrūpniecībā.

Tekstilizstrādājumu patēriņš ir viens no galvenajiem slogiem dabas resursiem, samazina izejvielu pieejamību un rada siltumnīcefekta gāzu emisijas. Eiropas Komisija uzstāj uz nepieciešamību veicināt aprites ekonomiku, nodrošinot, ka visi tekstilizstrādājumi ES tirgū ir ilgmūžīgi, labojami un otrreizēji pārstrādājami, liela daļa izgatavoti no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem un nesatur bīstamas vielas. Lai Eiropā un pasaulē veicinātu aprites ekonomikas attīstību, tekstila un apģērbu rūpniecībā ir jāveic būtiskas pārmaiņas - ir vajadzīgas inovācijas visā ražošanas procesu ķēdē, kas pašlaik ir sadrumstalota un neefektīva. Projekta "Celulozes liocela šķiedras kā mērogojams risinājums apritīgu tekstilizstrādājumu ražošanai" (CELLulose Lyocell FILaments as a Scalable Solution for Circular Textile Production jeb CELLFIL) mērķis ir veicināt tekstilrūpniecības ilgtspējību un apritīgumu, nosakot jaunu standartu videi draudzīgām inovācijām Eiropā.

Latvijas šūpuļtīklu ražotājs Modern Nomad uzsācis sadarbību ar pasaulē slaveno modes zīmolu Dior.

Modern Nomad ir kļuvis par modes nama šūpuļtīkla konstrukcijas izstrādātāju un ražotāju. Šūpuļtīkli ietverti Dior ceturtajā pludmales apģērbu un aksesuāru kolekcijā Okeānu parāde.

Šūpuļtīkls ir ražots no auduma, kas izgatavots no pārstrādātiem okeāna plastmasas atkritumiem un zvejas rīkiem, kas iegūti no piekrastēm un salām visā pasaulē.

“Šādi sasniegumi palīdz pavērt eksporta durvis uz jaunām valstīm. Lai gan aktīvi strādājam gan Baltijas un Skandināvijas valstīs, mūsu šūpuļtīkli ir aizceļojuši pie klientiem arī uz tālākām zemēm – Argentīnu, Jaunzēlandi un Filipīnām. Dior novērtējums iedrošina mūs sasniegt aizvien jaunus un drosmīgus mērķus,” pauž Modern Nomad valdes loceklis Jānis Kļaviņš.

Jauns tirdzniecības centrs “Teika Plaza” tiks atklāts 29. augustā Rīgā, Brīvības gatvē, kādreizējā lielveikala “Elkor Plaza” telpās.

Tirdzniecības centra “Teika Plaza” lielākie nomnieki būs veikalu tīkls “Rimi”, apģērbu un aksesuāru veikals “PODIUM” un sporta klubs “MyFitness”, ko papildinās daudzveidīgs veikalu un pakalpojumu klāsts.

Tirdzniecības centrā esošo veikalu paplašināšanos plānots pabeigt šī gada rudenī.

“Šobrīd tirgū ir vērojama tendence pārskatīt tirdzniecības vietu konceptus un veikt to transformāciju, pielāgojoties tirgus vajadzībām un patērētāju vēlmēm. Colliers Baltics komanda ir izstrādājusi jaunu konceptu vairākiem tirdzniecības centriem Latvijā un Baltijas reģionā, tai skaitā t/c “Teika Plaza”, kā arī piesaistījusi jaunus nomniekus tirdzniecības centram, balstoties uz izstrādāto vīziju un pozicionēšanu,” – stāsta Jevgēnija Kiseļova, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību aģentūras pārstāve.

Uz vietējiem iedzīvotājiem orientētam viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) segmentam klājas salīdzinoši labi, bet Vecrīgā krogiem un bāriem Covid-19 krīze turpinās, intervijā atzina Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības priekšsēdētājs un alus darītavas "Labietis" vadītājs Reinis Pļaviņš.

Viņš pauda, ka Covid-19 pandēmija pilnībā mainīja HoReCa segmentu un atkopšanās nav notikusi. "Jāsaprot, ka Covid-19 krīze nav beigusies, un tā pilnībā izjauca HoReCa struktūru. Bāru un restorānu nozare pirms un pēc Covid-19 ir divas dažādas nozares," teica Pļaviņš.

"Labietis" vadītājs stāstīja, ka arī viņiem bija krogs Vecrīgā, kuru Covid-19 laikā vēl centās uzturēt ar domu, ka spēs atgūties, bet pagājušajā gada novembrī tomēr bija spiesti krogu slēgt.

"Ja Vecrīgā pirms Covid-19 visas centrālās ielas bija aizņemtas un dzīvība sāka parādīties arī mazajās ielās, tad tagad dzīvība lēnām sāk atgriezties galvenajās ielās. Visās mazajās ielās kafejnīcām un restorāniem telpas stāv tukšas. Vecrīgā viss ir slikti, un tur neviens nav atguvies - tur joprojām ir kovida krīze," norādīja aldaris.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 3.septembra numurā lasi:

Statistika

Būvniecības nozarē grūtības turpinās

Tēma

Par skaidras naudas darījumiem zinās vairāk

Aktuāli

Valsts neefektīvi tērē naudu

Transports

Elektroauto bums pierimst

Meža nozare

Kokrūpniekiem krasas peļņas svārstības

Ceļojums

Uzkāpt Olimpa kalnā

Portrets

Rita Maizenberga, SIA BOMA Capital līdzīpašniece un valdes locekle

Brīvdienu ceļvedis

Arnis Ozols, Aleph reģionālais vadītājs Latvijā

Uzņēmumu jaunumi

Aizvadītā gada dati liecina, ka AS “Aldaris” apgrozījums pieauga par 6% un sasniedza 28,2 miljonus eiro, informē uzņēmums.

Uzlabojot darba procesus un paplašinot preču portfeli, uzņēmums ir spējis būtiski uzlabot rezultātus, samazinot zaudējumus no 8,2 miljoniem (2022. gadā) līdz 1,2 miljonam eiro.

Kopējā realizētā alus tirgus daļa sastādījusi aptuveni 25% jeb 31,75 miljonus litru, kamēr kopējais alus tirgus Latvijā 2023. gadā turpināja kristies un salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies par 8,6%.

Viens no lielākajiem zīmoliem uzņēmuma portfelī ir “Mežpils alus” – tā kopējā tirgus daļa pērn sasniedza 5,2%, savukārt pārdošanas apjomi veidoja 5,46 miljonus litru.

Alkoholisko kokteiļu segmentā zīmola “Garage” pārdošanas apjomi Latvijā 2023. gadā samazinājās pret 2022. gadu par 5%, kamēr sidru kategorijā pārdošanas apjoms samazinājās par 18%. Savukārt enerģijas dzēriena “Battery” pārdošanas apjomi pieauga par 38% salīdzinot ar 2022. gadu.