Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.
To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.
Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.
Fragments no intervijas
Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?
Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.
Vairākums krogu izvēlas šādu iespēju?
Tā nu ir sanācis, ka lielākajā daļā krogu Latvijā ražotu alu nevar nopirkt. Ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet tas nav tapis Latvijā. Šī drīzāk ir medaļas sliktā puse, nevis pati alus darītavu pārdošana, kas pati par sevi ir normāla tirgus parādība.
Kādēļ, jūsuprāt, lielās kompānijas pārceļ ražošanu uz kaimiņzemēm? Nopērk taču arī rūpnīcu?
Viens iemesls, iespējams, ir šie darbaspēka nodokļi. Otrs ir elektrības cenas, jo alus pašizmaksā trešdaļa ir elektrības cena, trešdaļa - darbaspēks un trešdaļa - izejvielas. Tas tāds rupjais dalījums. Visi komponenti var būt priekšnoteikums pārvietot ražošanu, ja vien tāda iespēja ir. Ja ir viena rūpnīca, tad nav kur likties, bet globālam ražotājam ir vairākas rūpnīcas un ir iespēja izvēlēties. Bet tas nav vienīgais iemesls. Ir ražotāji, kas vēlas paplašināties, nopērk ražotni, bet konkrētā pašvaldībā nesaņem iespēju iegādāties blakus zemes gabalu, lai kļūtu lielāki. Arī tādi iemesli ir ar konkrētiem piemēriem.
Visu interviju lasiet 3.septembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
