Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Valkas, Ainažu, Salacgrīvas un citi Latvijas-Igaunijas pierobežas iedzīvotāji piketēs pie Saeimas, protestējot pret valdības lēmumu par 30% palielināt alkohola akcīzi no 2020.gada 1.marta, informē iedzīvotāju un veikalu tīkla «Alko 1000 Market» pārstāvis Oskars Kotāns.

Viņš stāstīja, ka piketa dalībnieku galvenais mērķis ir saglabāt savas darbavietas alkohola tirdzniecības vietās, jo pierobežā cilvēkiem ir ļoti ierobežots skaits darbavietu. «Veikalā strādā veselas ģimenes. Iedomājieties, ja darbu zaudēs abi vecāki, ko tas nozīmēs ģimenei. Kā lai bērnus palaiž skolā,» vaicāja Kotāns.

Viņš uzsvēra, ka pārdevēji ir ļoti apmierināti ar darbu, jo viņi saņem labu algu, par viņiem tiek samaksāti nodokļi.

Kotāns pauda viedokli, ka, palielinot alkohola akcīzi, valdība sagraus Latvijas pierobežas tirdzniecības eksportspēju un iznīcinās vismaz 150 darbavietas Vidzemes reģionā, bet uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību, būs spiesti bankrotēt. Kotāns norādīja, ka aprēķini par zaudējumiem valsts budžetam veikti, pamatojoties uz šovasar Latvijas Alkohola nozares asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas datiem par akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā.

Kopējais alkohola tirgus šogad Latvijā varētu saglabāties iepriekšējā gada līmenī, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.

Vienlaikus viņš arī atzina, ka 2019.gads alkohola nozarē Latvijā bija trauksmains, ņemot vērā mainīgās akcīzes nodokļa likmes. «Šis gads, arī gada pirmā puse, nozarei Latvijā ir ļoti trauksmaina un nesaprotama. To ietekmē izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs divas reizes gadā, kas tika paaugstinātas un pēc tam samazinātas,» sacīja Vītols. Viņš norādīja, ka secinājumus par alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma lietderību varēs izdarīt gada beigās, jo samazinājums stājās spēkā vien šā gada 1.augustā, un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par stiprā alkohola akcīzes nodokļa ieņēmumiem par periodu, kad jau bija piemērota samazinātā likme, būs vēlāk. Pēc viņa sacītā, stiprā alkohola pārdošanas apmērus jūnijā un jūlijā negatīvi ietekmēja tas, ka uzņēmēji mēģināja iztirgot pēc iespējas vairāk noliktavās esošā alkohola un neieveda jaunas preces.

Finanšu ministrija (FM) nesen izteikusi priekšlikumu 2024. gadā paaugstināt akcīzes nodokli visiem alkoholiskajiem dzērieniem. Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) ierosinātās izmaiņas nodokļu politikā vērtē kritiski, jo Latvijā jau šobrīd ir viens no lielākajiem akcīzes nodokļa slogiem Eiropā.

Nodokļa likmes iespējama celšana samazinās iedzīvotāju pirktspēju, bet ja nodoklis tiks celts pārāk strauji un paliks nekonkurētspējīgs, valsts zaudēs ievērojamus valsts budžeta ienākumus, ko sniedz alkohola tirdzniecība pierobežā, vēsta LANA.

Latvijas iedzīvotāju pirktspēju pēdējā laikā mazinājusi inflācija un Euribor likmes pieaugums. Tagad arī iespējamais akcīzes nodokļa pieaugums sola radīt negatīvas sekas iedzīvotāju pirktspējai. Savukārt pirktspējas mazināšanās būtiski veicina nelegālā alkohola tirgus palielināšanās risku. LANA veiktais akcīzes nodokļu sloga salīdzinājums liecina, ka Latvijā ir viens no Eiropas Savienības dalībvalstu vidū lielākajiem akcīzes nodokļu slogiem attiecībā pret ienākumiem. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam jānostrādā vidēji 1h 15 min, lai samaksātu akcīzes nodokli un PVN par viena litra 40% dzēriena pudeli, kamēr ES vidējais rādītājs ir 54 min. Nodokļu sloga sarakstā augstāk par Latviju ierindojas vien Zviedrija, Lietuva, Somija un Grieķija.

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijā atļauj alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā. Kā liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) apkopotā informācija, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā kopējais pārdošanas apjoma kritums, ņemot vērā pierobežas tirdzniecību, ir sasniedzis 13%, turpretī vietējā tirgū – 5%.

LANA norāda, ka šie dati ir pretrunā ar Veselības ministrijas un Slimību un profilakses kontroles centra izplatīto viedokli par alkohola patēriņa pieaugumu ārkārtējās situācijas laikā.

LANA veikusi savu biedru pārdošanas apjomu analīzi, lai noskaidrotu, vai alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ietekmējusi pārdošanas rādītājus. Iegūtie dati liecinot, ka pārdotā alkohola apjoms vietējā tirgū, neskaitot pierobežas tirdzniecību, ir samazinājies par 5%. Savukārt kopējais Latvijā pārdotā alkohola apjoma samazinājums šajā periodā sasniedzis 13%.*

"Publiskajā telpā atsevišķi sabiedrības veselības speciālisti jo īpaši skarbi kritizē alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, norādot, ka tādējādi tiek veicināts alkohola patēriņa pieaugums. Vēlos vērst uzmanību, ka interneta tirdzniecības pārdošanas apjomi veido mazāk nekā 1% no kopējās tirgū realizētās produkcijas.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Stiprā alkohola akcīzes nodokļa samazinājums līdz 15% stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, tas tika pieņemts laika posmam līdz 2020. gada 29. februārim. Tieši šis akcīzes nodokļa samazinājums ļāva amortizēt kopējo alkohola tirgus kritumu Latvijā un arī akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanos. Pēc akcīzes nodokļa samazinājuma Igaunijā, Latvijā tirgus ir krities par 4%, kur kritums ir vērojams tieši pierobežā par 20-25%.

Lai labāk saprastu, kāpēc pie akcīzes nodokļa samazinājuma tomēr veidojas ieņēmumu kritums, es minēšu piemēru. Pieņemsim, ka Latvijā pārdod 100 pudeles alkohola. Tirgus dati apliecina, ka aptuveni 20% jeb 20 pudeles no šī apjoma pārdod pierobežā. Ņemot vērā Igaunijas nodokļu izmaiņas, Latvijas akcīzes nodokļa samazinājums ļāva saglabāt pierobežas tirdzniecību, bet, protams, apjomi mazinājās tik un tā. Tirgus kritums pierobežā Latvijā ir 25% - tas ir, 20 pudeļu vietā tika pārdotas 15. Tādējādi Latvijā kopumā pierobežas tirdzniecības samazinājuma dēļ ir pārdots par 5 pudelēm mazāk. Tomēr no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas joprojām saglabājas pietiekami augsti, tas veido 4-5%. Ja akcīzes nodoklis nebūtu samazināts, 100 pudeļu vietā tiktu pārdotas 80 pudeles, un attiecīgi budžetā būtu ievērojami mazāki ieņēmumi gan no akcīzes, gan pievienotās vērtības nodokļa.

Igaunijas finanšu ministrs Martins Helme paziņojis, ka pēc alkohola akcīzes nodokļa samazinājuma ir pieaugusi alkohola tirdzniecība valsts ziemeļu pierobežā, kas nozīmē, ka Somijas tūristi atkal ierodas Igaunijā iegādāties alkoholiskos dzērienus.

Helme ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka sākotnējie dati ir iepriecinoši un, viņaprāt, valdības mērķis, samazinot akcīzes nodokli alkoholam, ir sasniegts. Vienlaikus ministrs norādīja, ka nākamnedēļ tiks publicēti dati par nodokļu ieņēmumiem jūlijā, bet tendenču novērtējums būs iespējams vien septembrī.

Ministrs arī teica, ka tirgotāji nekavējoties reaģēja uz akcīzes nodokļa samazinājumu, tādēļ Igaunijas iedzīvotāji mazāk alkohola pērk Latvijā un vairāk savā valstī. Helme piebilda, ka tāds bija mērķis alkohola akcīzes nodokļa samazinājumam Igaunijā, jo Igaunijas iedzīvotāji pēdējo gadu laikā arvien vairāk iegādājās alkoholu ārvalstīs, bet Somijas tūristi vairs nepirka tik daudz alkohola Igaunijā.

Mazumtirdzniecības veikalu tīklā “LaTS” ietilpstošie mazie veikali neatbalsta apspriešanas procesā esošos grozījumus Alkohola aprites likumā, kas paredz darba laika ierobežojumus gan darbdienās, gan brīvdienās un svētku dienās, kā arī vēlāku alkohola tirdzniecības sākuma laiku, liecina tīklā veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijas Alkohola nozares asociācijā arī atzīts, ka, samazinoties mazo veikalu darba laikam un pieejamībai pircējiem, tiks veicināta mājās destilētā alkohola brūvēšana un tirgošana, kas savukārt paaugstinās ar to saistīto pārmērīgas alkohola lietošanas risku.

Uz jautājumu, vai vajadzētu ierobežot veikalu darba laiku svētdienās un svētku dienās, 73,33% “LaTS” veiktās aptaujas respondentu atbildēja noliedzoši, bet 10% tam piekrita. Savukārt 83,3% kategoriski nepiekrīt darba laika ierobežošanai dienas beigās, bet tikai 8,3% ir citāds viedoklis.

Attiecībā par iespējami vēlāku alkohola tirdzniecības laika sākumu, kas rosināts no plkst 10:00, 75% tirgotāju atbildējuši noliedzoši, kamēr 16,7% izteikuši piekrišanu šādam ierosinājumam.

Igaunijas Alus ražotāju asociācija paziņojusi, ka alus tirdzniecība valsts ziemeļu robežas tuvumā jūlijā salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieaugusi 2,2 reizes.

Igaunijā kopumā jūlijā alus pārdošanas apmērs gada izteiksmē palielinājies par 45%, bet sidra un citu vieglo alkoholisko dzērienu tirdzniecība augusi par 37%, liecina asociācijas apkopotā informācija.

Jūlijā pēc akcīzes nodokļa samazinājuma alus tirgus Igaunijā atkopās, un jaunākie dati liecina, ka pagājušajā mēnesī asociācijas biedri pārdevuši ap desmit miljoniem litru alus, kas ir par 45% vairāk nekā pērn jūlijā.

Igaunijas Alus ražotāju asociācijas vadītājs Pēters Vorks norādīja, ka akcīzes nodokļa samazinājumu tirgotāji jutuši jau pirmajā mēnesī pēc tā stāšanās spēkā, jo pārdoto vieglo alkoholisko dzērienu apmērs pieaudzis, lai gan 2018.gada jūlijs bija kritni karstāks nekā šis mēnesis šogad. Karstā laikā ierasti pieaug alus un citu vieglo alkoholisko dzērienu patēriņš.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Ņemot vērā ar alkohola lietošanu saistīto nāves gadījumu skaita pieaugumu pandēmijas laikā, Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško trešdien ierosinājis palielināt līdz 21 gadam vecumu, no kura drīkst likumīgi iegādāties alkoholu.

Ministrs aicināja parlamentu pieņemt likumu, kas palielinātu no 18 līdz 21 gadam vecumu, no kura drīkst iegādāties alkoholu.

"To iespējams izdarīt jau šodien," sacīja Muraško.

Pēdējos gados Krievijā vairākkārt mēģināts palielināt vecumu, no kura atļauts iegādāties alkoholu.

LANA: pārdoto alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies 

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas...

Lai gan Muraško neminēja konkrētus skaitļus, viņš sacīja, ka ar alkohola lietošanu saistītu nāves gadījumu skaits jaunā koronavīrusa uzliesmojuma laikā ir pieaudzis.

Salīdzinot ar tāda paša vecuma sievietēm, mirstība vīriešu vidū ir augstāka, sākot no 18 gadu vecuma, piebilda ministrs.

Pateicoties kampaņām pret alkohola lietošanu un varasiestāžu agresīvajiem soļiem, lai kontrolētu pārdošanu, alkoholisma problēma Krievijā jau vairākus gadus ir mazinājusies. Taču eksperti un aktīvisti nesen norādījuši uz satraucošām pazīmēm, ka stresa pilnajā pandēmijas laikā, kuram raksturīgi daudzi ierobežojumi, alkohola lietošana var atkal pieņemties spēkā.

Pēc ierobežojumu ieviešanas marta beigās alkohola tirdzniecība piedzīvoja strauju kāpumu, liecina tirgus izpētes grupas "GfK" veiktais pētījums.

Krievijā inficēšanās ar jauno koronavīrusu līdz šim apstiprināta 242 271 cilvēkam, kas ir otrs lielākais skaits aiz ASV.

Lietuvā alkohola tirdzniecības laika saīsināšanas dēļ ir sarucis vīriešu nāves gadījumu skaits svētdienās un pirmdienās, liecina Lietuvas Veselības zinātņu universitātes vecākā pētnieka Daumanta Stumbra veiktais pētījumus.

Viņš secinājis, ka 2018.gadā ieviestie alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi neapšaubāmi ir veicinājuši nāves gadījumu skaita samazinājumu.

Kā Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai stāstīja Stumbris, pētījumā noskaidrots, ka pirms ierobežojumu ieviešanas svētdienās un pirmdienās reģistrēto nāves gadījumu skaits bija lielāks, bet tagad tas ir sarucis. "Cilvēku miršana ar sirds un asinsvadu slimībām pirmdienās varētu būt saistīta arī ar citiem faktoriem, tomēr tas nešaubīgi ir saistīts ar alkoholu," teica pētnieks.

Stumbra un citu pētnieku veiktajā analīzē noskaidrots, ka līdz 2018.gadam vīriešu mirstība īpaši pieauga svētdienās, bet tagad šajās dienās reģistrēto nāves gadījumu skaits atbilst nedēļas vidējam rādītājam. Līdzīgas tendences ir arī pirmdienās.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

Rosinātās akcīzes nodokļa izmaiņas, ko lemts skatīt šodien Saeimas Budžeta un finanšu komisijā, radīs zaudējumus valsts budžetā gan paša akcīzes nodokļa, gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī darba spēka nodokļu segmentā, uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācija.

Pēdējos gados valdības lēmumi jau ir ievērojami ietekmējuši pierobežas biznesu, piemēram, Covid-19 laikā noteiktie ceļošanas ierobežojumi un robežu slēgšana, tad akcīzes nodokļu paaugstināšana 2021.gadā un tagad atkal gaidām kārtējo alkoholisko dzērienu nodokļu likmju paaugstināšanu.

SIA Aldar Latvia “SuperAlko” tīkla veikali, jo īpaši pierobežā, ir nozīmīgs alkoholisko dzērienu tirgotājs Latvijā, kura veikali ir atpazīstami visā Baltijas un ziemeļvalstu reģionā. Sagatavotajiem grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, ar kuriem (it kā) plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā, lai nodrošinātu finansējuma pieaugumu valsts funkciju darbībai un ekonomikas attīstībai, tieši otrādi radīs zaudējumus valsts budžetā, norāda alkohola nozares pārstāvji.

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

2019. gada vasarā sasteigti tika pieņemts lēmums par stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmju būtisku samazinājumu. Tajā pat laikā alus akcīzes nodokļa likmes tika saglabātas nemainīgas. Šāda neplānota nozares "raustīšana" ietekmējusi alus nozares konkurētspēju, un neļauj plānot attīstību ilgtermiņā.

2019. gada vasarā šis bija plānots kā īstermiņa solis un tika solīts, ka Latvijas un Igaunijas Ministru prezidenti vienosies par ilgtermiņa risinājumu. Savukārt tagad atkal kuluāros tiek runāts par stipro dzērienu likmes "iesaldēšanu". Latvijas Alus Darītāju savienība un Latvijas Alus Darītāju asociācija (alus nozare) uzskata - stiprā alkohola likmēm ir jāatgriežas tās agrākajā apmērā un jebkurš mēģinājums iesaldēt zemās likmes ir pretrunā ar godīgu konkurenci un valsts interesēm.

Pēc nozares aplēsēm, līdz ar stiprā alkohola cenu samazināšanos, bet alus akcīzes nodokļa atstāšanu nemainīgā apjomā, pārdotā alus apjoms pierobežā strauji kritās - 2019. gada 4. ceturksnī kritumam sasniedzot 50%. Šis fakts skaidri pierāda, ka lēmumu pieņemšanas rezultātā, ir radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo pircēji akcīzes nodokļa likmes ietekmē izvēlās stipros dzērienus.

Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, sacīja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš atzina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas paradumos globāli ir izmaiņas - kāpis pieprasījums pēc degvīna. "Topa augšgalā ir degvīns. Latvijas tirgū tas gan vienmēr ir bijis augšgalā, jo mēs neesam lieli ruma, viskija vai džina piekritēji. Pasaulē gan degvīns nav bijis pirmajā vietā, taču, ja pirms krīzes degvīna pārdošanas apjomi samazinājās, tad šobrīd tie pieaug," pastāstīja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs.

Komentējot Latvijā ārkārtējā situācijā atļauto alkohola tirdzniecību internetā, viņš sacīja, ka tās uzsākšanai bija labs brīdis. Lai gan pārdošanas apmēri internetā nav lieli, šis solis vērtējams pozitīvi. "Latvija šajā ziņā bija palikusi iepakaļ citām valstīm, kurās iegādāties alkoholu internetā ir iespējams jau sen," sacīja Geidāns.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Ja Igaunija nepalielinās pašreizējās akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un ja Latvija īstenos jau 2017. gadā nolemto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu, tad pierobežas alkohola tirdzniecība beigsies

Taču par akcīzes nodokļa likmju likteni 2020. gadā diskusijas varētu sākties nākamā gada janvārī. Tādu iespējamo scenāriju redz vairāki DB aptaujātie.

Lai arī 2020. gada valsts budžeta likumu pavadošajā likumprojektu paketē nav atrodami grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas mainītu alkoholisko dzērienu un alus akcīzes nodokļa likmes, tomēr šī nodokļa likmju kāpumu nākamajā gadā paredz vēl nodokļu reformas komplektā nolemtais – ik gadu paaugstināt akcīzes nodokļa likmes. Situācija vēl jo kutelīgāka kļūst, jo nākamā gada valsts ieņēmumos jau esot ierēķināts akcīzes nodokļa likmes pieaugums alkoholiskajiem dzērieniem, kas teorētiski dotu miljoniem papildu eiro.

Biedrības "Latvijas Neatkarīgie aldari" šodien plkst.10 devās gājienā uz Saeimu un Rīgas domi.

Biedrībā norāda, ka aldarus satrauc valsts nepārdomātā politika attiecībā pret vietējiem alus ražotājiem. Nosakot vienādus regulējumus gan alus, gan stiprā alkohola un destilātu ražotājiem, esot būtiski ietekmēta alus ražotāju konkurētspēja un vietējā amata alus vieta veikalu plauktos attiecībā pret ārvalstīs ražoto masu produkciju.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā izbrūvētā alus apjoms samazinājies vairāk nekā divas reizes, kļūstot par pārliecinošiem alus importētājiem, kamēr krievu nacionālā dzēriena degvīna pārdošanas apjomi Latvijā ievērojami auguši. Lai atgādinātu par Latvijas nacionālā dzēriena – alus – nozīmīgumu vietējiem lēmumu pieņēmējiem un nodotu aldaru vēstules ar aicinājumu rīkoties Latvijas interesēs un glābt vietējā amata alus nozari, 15. februārī Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrība (LNAB), nesot lielizmēra mucas, devās gājienā no Aldaru ielas Vecrīgā līdz Saeimai un Rīga domei.