Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Alus tirdzniecība internetā, Covid-19 laikā, ieguvusi popularitāti, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

"Pirms pāris gadiem, ja kāds man teiktu, ka kāds alu pasūtīs un pirks internetā, es tam negribētu ticēt," sacīja Liniņš, atzīstot, kas alus nozare kopumā vienmēr ir bijusi konservatīva.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā laikā, jau pirms pandēmijas, alus nozare kopā ar citām nozarēm iestājās par interneta tirdzniecības atļaušanu, jo tā tiek praktizēta gan Latvijas kaimiņvalstīs Baltijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt, iestājoties pandēmijai, tiešsaistes tirdzniecības process tika paātrināts.

"Neviens pirms tam nevarēja iedomāties, ka tieši tādā veidā alus tirdzniecība gūs tādu popularitāti. Domāju, ka tas būtu noticis arī, ja pandēmijas nebūtu, jo tendences iegādāties pārtiku tiešsaistē jau bija pirms pandēmijas. Tagad kopumā vērtējot, tā ir kļuvusi par ikdienišķu lietu. Patērētāji ir pie tā pieraduši," komentēja Liniņš.

Alkoholiskie dzērieni no 1. marta Latvijā kļūs dārgāki, taču cenas kāpums nebūs tik straujš, kā bija paredzēts, bet gan daudz mērenāks.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstītais akcīzes nodokļa likuma grozījumu projekts, kurš gan vēl jāakceptē parlamenta vairākumam.

Iecerēts, akcīzes nodokļa likmi no 1.marta paaugstināt vidēji par 5% un tieši tikpat lielu pieaugumu īstenot arī no 2021.gada 1. marta.

Faktiski, pērn Igaunijas īstenotais bezprecedenta alkohola akcīzes nodokla likmes samazinājums ir piespiedis Latviju atteikties no tām iecerēm par alkohola akcīzes nodokļa likmju paaugstināsanu, kāds bija iecerēts 2017. gadā apstiprinātajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2018.-2020. gadam.

Bija paredzēts liels kāpums

Pašlaik Latvijā ir zemākās alkohola akcīzes nodokļa likmes, taču tā vairs nebūs, ja 1. martā spēkā stāsies iepriekš paredzētās šī nodokļa likmju izmaiņas - tad tās Latvijā būs visaugstākās Baltijā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atlika priekšlikuma par alkohola norobežošanu veikalā skatīšanu, dodot laiku Ekonomikas ministrijai (EM) un Veselības ministrijai (VM) to izdiskutēt.

Paredzēts, ka par "Jaunās vienotības" (JV) deputātu Ingrīdas Circenes, Zanes Skujiņas-Rubenes un Gata Liepiņa priekšlikumu, kas paredz, ka alkoholiskie dzērieni izvietojami nodalītā tirdzniecības zāles pašapkalpošanās zonā vai izvietojami tā, ka pircēji alkoholu un to preču zīmes nevar redzēt, komisija lems nākamotrdien, 4.jūnijā. Komisija uzdeva ministrijām līdz piektdienai, 31.maijam, piedāvāt izdiskutētu likuma redakciju.

Circene sēdē pauda, ka deputātu priekšlikuma būtība ir norobežot alkoholu veikalos no pārējiem produktiem. Deputātes ieskatā, nozares iebildes par to, ka tam ir nepieciešami milzīgi līdzekļi, neatbilstot patiesībai. Piemēram, Īrijā alkohola plaukti esot ir apgriezti ar aizmuguri pret veikala zāli.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Foto: pixabay.com

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien vairāk jaunu alus darītavu, aldari brūvē jaunus alus veidus un turpina cīņu ar importa piedāvājumu.

Alus nozarē joprojām pieprasīts ir tā sauktais rokdarbu alus jeb alus, kas parasti tiek ražots mazos apjomos un ir ar specifiskām garšām. Arī Latvijā šī kategorija ir kļuvusi par stabilu vērtību un turpina attīstīties, palīdzot uzplaukt arī kafejnīcu un restorānu segmentam, kas piedāvā šo alus kategoriju.

Bauskas alu īpašnieku maiņa būtiski neietekmē 

Īpašnieku maiņa nav būtiski ietekmējusi uzņēmuma "Bauskas alus" darbību, komentē SIA "Bauskas...

Arvien populārākas kļūst IPA un eil tipa alus šķirnes, tomēr nemainīgi savu popularitāti saglabā arī lager un pilsener tipa alus šķirnes. “Agrāk bija pieņemts uzskatīt, ka mēs esam pietiekami konservatīvi alus šķirņu izvēlē un vairāk balstāmies uz klasiskajām vācu alus tradīcijām.

Pēdējie gadi pierāda, ka esam gatavi dažādām jaunām garšām un eksperimentiem alus pasaulē,” stāsta Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš. Protams, šajā jomā nepieredzētas korekcijas ir ieviesusi Covid-19 pandēmija. Tā alus nozari Latvijā ietekmē tieši un esaudzīgi. Šobrīd Latvijā ir reģistrētas 62 alus darītavas, no kurām lielākā daļa ir ļoti mazi uzņēmumi. “Alus darītavas Latvijā Covid-19 izraisītā krīze skar īpaši smagi. Daudzām alus darītavām lielāko produkcijas noietu līdz šim veidoja piegādes restorāniem un bāriem. Kad ēdināšanas bizness bija praktiski apstājies, restorāni varēja nelielu daļu zaudētā noieta kompensēt ar ēdienu piegādēm uz birojiem un mājām. Šajā jomā liela nozīme bija tam, ka tika atļauta alus tirdzniecība internetā. Tas ļāva kaut nedaudz saglabāt strauji krītošos realizācijas apjomus,” pauž P. Liniņš.

Vairāk par alus nozari lasiet 16.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētāja amatā atkārtoti ievēlēts Pēteris Liniņš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Tāpat LADS valdē atkārtoti ievēlēts - Valters Paškausks, Irēna Pumpura un Mārtiņš Bērziņš.

Savukārt kā jauna valdes locekle tika ievēlēta Vineta Johansone.

Tādējādi, pēc "Firmas.lv" datiem, Johansone ievēlēta pēc tam, kad darbu valdē 2022.gada novembrī atstāja Aigars Kokins.

Latvijas Alus darītāju savienība ir dibināta 1993.gadā. Organizācijas darbības pamatvirzieni ir alus darītāju ekonomisko interešu aizstāvība, dalība likumu pilnveidošanā, starptautiskas sadarbības veidošana ar līdzīgām organizācijām, kā arī alus nozares popularizācija un attīstība valstī, stiprinot alus ražošanas tradīcijas Latvijā.

Bezalkoholiskā alus popularitāti vairo arī veselīga dzīvesveida atbalstītāju skaita pieaugums Latvijā.

“Domāju, ka šis alus segments daudzus gadus nav bijis pietiekami novērtēts un šobrīd piedzīvo savu uzplaukumu. Bezalkoholiskais alus cienītājiem sniedz iespēju baudīt alu, neierobežojot savas ikdienas aktualitātes. Bez tam bezalkoholiskā alus popularitāti vairo arī veselīga dzīvesveida atbalstītāju skaita pieaugums Latvijā. Šī kategorija kļūs arvien populārāka,” novērojis Latvijas Alus Darītāju Savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji. 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2022.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem veidoja vairāk nekā 52 miljonus eiro. Savukārt patēriņam nodotā alus apjoms ir samazinājies pēdējos četrus gadus, un šī gada pirmajā ceturksnī ir vērojams kritums pat 11,5% apmērā. Tāpat ir vērojams būtisks Latvijā saražotā alus apjoma kritums. Piemēram, ja 2012.gadā Latvijā kopā tika saražoti 14 miljoni dekalitru alus, tad 2022.gadā vairs tikai 8,7 miljoni dekalitru. Saražotā alus apjoma kritums desmit gadu laikā ir samazinājies par 40%. Patēriņam nodotā alus apjoms pēdējos 10 gados ir samazinājies par 15%.