Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Pēdējo desmit gadu laikā – no 2008. gada līdz 2018. gadam – Latvijā stiprā alkohola akcīzes nodoklis ir paaugstināts par 86%, taču reālais alkohola patēriņš valstī nav mainījies.

Tas apliecina, ka alkohola cenai, kas tiek regulēta ar akcīzes nodokļa lielumu, nav galvenā nozīme alkohola lietošanas paradumu izmaiņās, bet tam nepieciešami arī citi pasākumi, īpaši nelegālā alkohola patēriņa mazināšanai. Joprojām apmēram 15% alkohola Latvijā tiek iegādāti nelegālajā tirgū.

Latvijā no 2020. gada 1. marta ir paredzēta kārtējā alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšana par 30%. LANA jau iepriekš ir brīdinājusi par negatīvajām ekonomiskajām sekām, ko šāds solis var atstāt, taču tagad veiktā izpēte apliecina, ka pēc akcīzes paaugstināšanas arī pozitīvas sociālās sekas (mazāka alkohola lietošana) nav sagaidāmas. LANA aprēķini liecina, ka alkohola akcīzes kāpums samazinās valsts budžeta ieņēmumus vismaz par 37 miljoniem.

Ja Latvijā no nākamā gada marta plānotajā apjomā tiks palielināts akcīzes nodoklis alkoholam, ir sagaidāms ievērojams cenu kāpums un pircējiem veikalā par litru stiprā alkohola būs jāmaksā vidēji par 3 eiro vairāk, brīdina Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA).

Tik liels cenas pieaugums ievērojami samazinās tirgus apjomu Latvijā un nodokļu ieņēmumus valsts budžetā. Kā zināms, akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek plānota nodokļa reformas ietvaros, ko valsts uzsāka 2017. gadā, atgādina LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ar akcīzes nodokļa paaugstinājumu tika paredzēts kompensēt ieņēmumu samazinājumu citos budžeta posteņos. Plāns paredz palielināt stiprā alkohola akcīzi jau no 2020. gada 1. marta par 30%.

Būtisko akcīzes kāpumu un tās negatīvo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem var apturēt Saeimas deputāti, pieņemot grozījumus likumā un apturot alkohola akcīzes straujo kāpumu, uzsver D. Vītols.

Pirmais akcīzes nodokļa paaugstinājums notika jau 2018. gada sākumā. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un lielo Igaunijas pierobežas tirdzniecības apjomu (vid. 20% no kopējā stiprā alkohola tirgus Latvijā), akcīzes nodokļa ieņēmumi 2018. gadā pildījās labi.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija publicējusi priekšlikumus alkohola patēriņa samazināšanai valsti 2025.-2035.gadā, kas ietver alkohola fiziskās pieejamības samazināšanu, reklāmu ierobežošanu, kā arī profilakses pasākumu un atkarību ārstēšanas uzlabošanu.

"Igaunijā tiek patērēti 10,9 litri absolūtā alkohola uz cilvēku gadā. Tas ir vidēji puslitrs degvīna vai 2,5 litri vīna uz cilvēku nedēļā. Alkohols ir daudzu veselības un sociālo problēmu galvenais cēlonis - alkohols, piemēram, palielina vēža risku un ir saistīts ar vismaz pusi no intīmo partneru vardarbības gadījumiem," komentēja veselības ministre Rīna Sikuta.

Jaunajā stratēģijas dokumentā ir izvirzīts mērķis samazināt vidējo alkohola patēriņu par piektdaļu - līdz 8,7 litriem uz cilvēku gadā.

Stratēģijā ir izklāstīti priekšlikumi, kas publiski jāapspriež, lai panāktu politisku vienošanos un turpmāko desmit gadu laikā samazinātu alkohola patēriņu un ar to saistīto kaitējumu.

Līgatnes vīna darītava uz pārējo fona izceļas ar prasmi iemānīt pudelē visdažādākās garšas un smaržas. Produktu portfelī ir 80 dzērienu nosaukumi, piemēram, lāceņu un rabarberu vīns, biešu un burkānu degvīns. Joko, ka tas varot pārcelt no piektdienas uz pirmdienu.

Vīna darītavas īpašnieks Ainārs Vanags ir gandarīts, ka ābolu ledus vīnu savas vizītes laikā Latvijā ir atzinīgi novērtējis Francijas prezidents Emanuels Makrons. Uzņēmuma darbā ir iesaistījušies visi ģimenes locekļi, kā arī nodarbināti vairāk nekā 100 tūkstoši čaklu darbinieču – bišu. Šogad pēc vairāku gadu eksperimentiem ir izdevies arī medus vīns, kam pievienota bišu maize un propoliss. Uzņēmuma trumpis ir vietējās izejvielas – vīni tiek gatavoti no Gaujas Nacionālā parka teritorijā augušām ogām, augļiem, augiem un ziediem.

Desmit gadu laikā, kopš valdība ir devusi zaļo gaismu mazajām alkohola darītavām, Latvijā tās ir savairojušās kā sēnes pēc lietus. Līgatnes vīna darītava bija viena no pirmajām. Kādu tirgus nišu desmit gadu laikā Līgatnes vīni ir ieņēmuši? Kā tie atšķiras no pārējiem?

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Šogad Latvijā gada vidējā inflācija gaidāma 2,1-2,5% apmērā, prognozēja banku analītiķi.

Tostarp "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis prognozēja, ka gada vidējā inflācija šogad Latvijā gaidāma 2,1% apmērā.

Viņš norādīja, ka 2020.gadā inflācijas tempi nedaudz pierims, kaut gan novembrī eirozonā un vairākās citās ekonomikās tika novērots negaidīts inflācijas palēciens. Tomēr izaugsmes, nodarbinātības un algu pieauguma bremzēšanās norāda uz to, ka šīs kāpums nebūs noturīgs. Turklāt šogad globālās ekonomikas izaugsme solās būt zemākā pēdējās desmitgades laikā, tādēļ ārējais spiediens būs visnotaļ neizteiksmīgs.

"Primārais turpinās būt spiediens no iekšzemes procesiem, respektīvi, izmaksu pieauguma, ko diktē algu dinamika," sacīja Gašpuitis, piebilstot, ka šogad algu kāpumam ir nedaudz jāpiebremzē, tomēr tas būs pietiekami nozīmīgs, lai uzturētu spiedienu uz pakalpojumu cenām.

Igaunijas alkoholisko dzērienu mazumtirgotāji norāda, ka joprojām aktīva ir pārrobežu tirdzniecība ar Latviju, turklāt tagad Igaunijas iedzīvotāji Latvijā iegādājas ne tikai lētākus alkoholiskos dzērienus, bet arī jaunos tabakas produktus.

Alkohola cenu atšķirība Igaunijā un Latvijā joprojām ir liela, lai gan Igaunija pagājušajā vasarā samazināja akcīzes nodokli alkoholam ar mērķi samazināt pārrobežu tirdzniecību, sacīja alkoholisko dzērienu veikalu tīkla "Alko1000" vadītājs Einars Visnapū.

"Cilvēki kļūdījās. Medijos rakstīja, ka Igaunija akcīzes nodokli samazinājusi par 25% un alkohols tagad mūsu valstī ir lēts - tas pilnīgi noteikti nav lēts. Cenu atšķirība ar Latviju pašlaik ir tikpat liela, cik tā bija sākumā, iespējams pat vēl lielāka," Visnapū otrdien teica ziņu aģentūrai BNS.

Savukārt alkohola mazumtirgotājs "Superalko" otrdien paziņoja, ka veikalos Latvijas robežas pusē pēdējā laikā strauji pieaugusi inovatīvo tabakas produktu, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumu un karsējamās tabakas produktu tirdzniecība.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, valdība otrdien lēma noteikt lielākus pulcēšanās ierobežojumus, uzdot valkāt sejas maskas tirdzniecības vietās, stacijās un citviet, kā arī aizliegt uz laiku iekštelpās rīkot kolektīvos sporta treniņus.

Prasība attiecībā uz sejas maskām stāsies spēkā 14.oktobrī, bet citi papildu ierobežojumi - no 17.oktobra, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Veselības ministrijā (VM) skaidroja, ka Covid-19 izplatība ir saistīta ar to, ka sabiedrībā neievēro noteiktos piesardzības pasākumus. Īpaši tas notiekot neorganizētos pasākumos, kur nav atbildīgā, kas rūpētos par piesardzības pasākumu plānošanu un ieviešanu.

Līdz ar to tiek noteikts, ka privātos pasākumos drīkst pulcēties ne vairāk kā 30 cilvēku. Minētais skaits tiek pielīdzināts iepriekš noteiktajām cilvēku grupām, kas drīkstēja pulcēties, neievērojot distancēšanos, sporta treniņos, bērnu nometnēs un tamlīdzīgi. Tāpat tiek noteikts, ka privātos pasākumos ārtelpās nedrīkst pulcēties vairāk nekā 300 cilvēku.

Lietuvas Finanšu ministrija ierosinājusi alkohola un tabakas akcīzes nodokli celt trīs gadus pēc kārtas, sākot no 2025.gada.

Trešdien ministrija prezentēja trīs gadu plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanai. Ministrijā sagaida, ka plānu parlamentā apstiprinās pavasara sesijas laikā.

Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste paskaidroja, ka akcīzes nodokļa celšanas nolūks ir samazināt alkohola un tabakas patēriņu, kā arī novērst akcīzes nodokļa īpatsvara samazinājumu pieaugošajās cenās, jo, kāpjot algām un cenām, akcīzes nodokļa īpatsvars samazinās.

Saglabājot proporcionālu akcīzes nodokļa daļu cenās, tiks novērsts tas, ka alkohols un tabaka kļūst pieejamāka un pieaug patēriņš, klāstīja ministre, norādot, ka pēdējo gadu laikā alkohola patēriņš Lietuvā ir nedaudz samazinājies, kamēr tabakas - gan cigarešu, gan karsējamo tabakas izstrādājumu - patēriņš ir pieaudzis.

Brīvdienās varēs tirgot auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un "e-talonus", piektdien lēma valdība.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

Pēcpusdienā valdība veiks labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā 

Piektdien pēcpusdienā valdība lems par nepilnību novēršanu brīvdienās pieejamo preču klāstā,...

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. "Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem," sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Latvijā šogad pirmajos četros mēnešos konstatēti 3,84 miljoni kontrabandas cigarešu, un cigarešu kontrabanda joprojām ir liela problēma, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš prognozēja, ka šogad kontrabandas cigarešu skaits varētu būt lielāks, nekā tika konstatēts pagājušajā gadā. Vienlaikus Zukuls gan atzīmēja, ka ik mēnesi konstatēto kontrabandas cigarešu daudzums ir atšķirīgs - ir mēneši ar lielākiem "ķērieniem" un ir mēneši, kad konstatēto kontrabandas cigarešu skaits ir mazāks. Pagājušajā gadā tika konstatēti kopumā 7,57 miljoni kontrabandas cigarešu.

Tāpat Zukuls norādīja, ka šogad nedaudz vairāk kā pērn ir konstatēta degvielas kontrabanda, taču daudzums nav liels - 4300 litru. Arī kontrabandas alkohola apmēri salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 1800 litrus. Alkohols un degviela gan nav klasiskās kontrabandas preces, ko mēģina ievest Latvijā, sacīja Zukuls.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par alkoholisko dzērienu tirdzniecību tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Marks Amosejevs. Idejas autors uzskata, ka sabiedrībā ir kļūdains pieņēmums, ka alkohols ir pārtikas prece, jo tas tiek tirgots praktiski visos pārtikas veikalos. Tā cilvēkiem jau no bērnības veidojas priekšstats par alkohola vieglu pieejamību un tā normālību.

Priekšlikuma iesniedzējs piedāvā ierobežot vieglu alkohola pieejamību, tā veidojot jaunu sabiedrības attieksmi un vērtību kritērijus. Šādam ierobežojumam būtu jāattiecas uz visām pārtikas preču un alkohola pārdošanas vietām.

Iniciatīvas mērķis ir panākt grozījumus likumdošanā, atļaujot alkoholu tirgot tikai specializētos veikalos ar atsevišķu ieeju.

M.Amosejevs uzskata, ka līdz ar šādu regulējumu paredzami mazināsies alkohola patēriņš un uzlabosies sabiedrības veselība.

Lai samazinātu alkoholisko dzērienu lietošanas izplatību un nodarīto kaitējumu sabiedrības veselībai, turpmākajos gados plānots noteikt jaunus ierobežojumus alkohola pieejamībai un reklāmai, vienlaikus uzlabojot pieejamību alkohola atkarības ārstēšanai un rehabilitācijas pakalpojumiem, informē Veselības ministrija.

Alkohola patēriņš ik gadu Latvijā pieaug, tāpēc ir būtiski ierobežot tā pieejamību un sabiedrībai skaidrot alkohola negatīvo ietekmi uz veselību. 19. decembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna projekts 2020.-2022.gadam. Viens no plāna rīcības virzieniem ir alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošana, kam īpaši uzmanību pievērš arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) eksperti.

Līdz ar to, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, jo īpaši jauniešu vidū, Veselības ministrija plāno aizliegt cenu un atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio, kā arī aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu drukātajos medijos, kinoteātros un internetā. Tāpat plānots aizliegt tādus piedāvājumus, kas paredz, iegādājoties alkoholisko dzērienu vienlaicīgi bez maksas vai ar atlaidi iegādāties citu alkoholisko dzērienu, preci vai pakalpojumu, piemēram, nevarēs veidot piedāvājumu “2 par 1 cenu”

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.