SIA Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) noslēgusi sarunu procedūru ar otrās iepirkuma kārtas uzaicinātajām trīs riska kapitāla fondu vadības komandām - personu apvienību Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš, SIA ZGI Capital un personu apvienību Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks.

Kā informēja LGA, iepirkuma rezultātā ir parakstīti komandītsabiedrības līgumi par trīs jaunu riska kapitāla fondu izveidi. Katra no atlasītajām komandām pārvaldīs vienu riska kapitāla fondu.

Personu apvienība Jānis Skutelis, Ģirts Milgrāvis, Jānis Liepiņš ir apvienojušies kā pārvaldītājs uzņēmumā SIA FlyCap, kuri pārvaldīs FlyCap Investment Fund I, savukārt SIA ZGI Capital pārvaldīs ZGI-3 fondu un personu apvienība Ēriks Fricsons, Jānis Leimanis, Zigmārs Reklaitis, Andris Keziks ir apvienojušies kā pārvaldītājs SIA Expansion Capital un pārvaldīs Expansion Capital Fund.

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

PSA un Gefco grupas ir parakstījušas jaunu 8 miljardu eiro līgumu, saskaņā ar kuru Gefco pārvaldīs un optimizēs visu automašīnu ražotāja globālo ražošanas piegādes ķēdi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līgums stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī un būs saistošs piecus gadus.

Saskaņā ar ienesīgas attīstības mērķiem, kas izklāstīti Push to Pass plānā, PSA Grupa spēs tālāk uzlabot savu darbību ar šī līguma palīdzību, kas ir vēl viena paļaušanās uz Gefco komandām un tā pakalpojumu uzticamības pazīme.

Saskaņā ar šo līgumu Gefco izstrādās un īstenos globālus loģistikas un pārvadājumu risinājumus trijiem PSA Grupas zīmoliem - Peugeot, Citroën un DS. Tas pārvaldīs un optimizēs visu piegādes ķēdi, sākot ar sastāvdaļu atlasīšanu ražošanas un montāžas cehiem līdz pat gatavu transportlīdzekļu izplatīšanai. Papildus šiem eksporta un importa pakalpojumiem, GEFCO būs arī atbildīgs par rezerves daļu izplatīšanu.

Norvēģijas enerģētikas kompānija Statoil un Vācijas lielākais enerģētikas uzņēmums E.ON pirmdien paziņoja, ka investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, lai Baltijas jūrā izveidotu vēja ģeneratoru parku, kas būs viens no lielākajiem piekrastes vēja ģeneratoru projektiem.

Arkonas vēja ģeneratoru parks, kas atradīsies uz ziemeļaustrumiem no Vācijas piekrastes, nodrošinās atjaunojamu enerģiju līdz pat 400 000 mājsaimniecību Vācijā, bet tā jauda veidos 385 megavatus, norāda abi uzņēmumi.

Vēja ģeneratoru parks, kuru būvēs un pārvaldīs E.ON, darbību ar pilnu jaudu sāks 2019.gadā un tajā būs 60 vēja ģeneratori.

Šis projekts nodrošinās Statoil iespēju palielināt savu vēja ģeneratoru parku enerģijas kapacitāti par 50%, bet E.ON kļūs par pirmo uzņēmumu, kas pārvaldīs vēja ģeneratoru parkus gan Vācijas Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā.

Droši vien grūti būs atrast valsts aparātā strādājošo, kurš būtu gatavs skaļi pateikt, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir pārāk liels un to būtu nepieciešams samazināt.

Tomēr realitāte ir tāda, ka uzņēmēji arvien vairāk sūdzas par to, ka valsts birokrātiskā aparāta uzturēšana izmaksā pārāk dārgi, turklāt tās nesamērīgums rada arvien lielākas neērtības un pat problēmas.

Piemēram, atliek vien pastaigāt pa ministriju gaiteņiem, lai konstatētu, ka katrā no tām ir vairāki kabineti, kuros sēdošo cilvēku pienākumos ietilpst darbs ar ES fondu naudas sadali, apguvi un tamlīdzīgām lietām. Gadiem ilgi ir runāts par to, ka ES naudas apguvei jānotiek centralizēti, taču neviena ministrija tā arī nav pieļāvusi, ka šāds kumoss izslīd tai no rokām. Tāpat jāmin, ka faktiski katrai valsts iestādei ir sava IT nodaļa. Pirmkārt, tas kopumā izmaksā dārgāk nekā parūpēšanās, lai valsts iestāžu IT sistēmas nodrošināšanā notiktu centralizēti. Otrkārt, jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas ir jārēķinās, ka katra valsts iestāde ierīko savu IT sistēmu, un tās savienot kopā, lai iegūtu, piemēram, vienotu datu bāzi, pārsvarā gadījumu ir neiespējami. Protams, valsts aparātā strādājošajiem par to galva nesāp, jo ar visām problēmām šajā ziņā ir jārēķinās uzņēmējiem. Lai nokārtotu dažādas atļaujas, aizejot uz vienas valsts iestādes vienu kabinetu, uzņēmēji ir spiesti ilgu laiku tērēt, skraidot no viena kabineta uz otru, staipot dažādus papīrus, formulārus, izziņas.

Ierēdņu atlase turpmāk notiks centralizēti, tādējādi kļūstot atklāta, godīga un profesionāla. Šim mērķim tiks piesaistīti vairāki eksperti

To paredz valdībā apstiprinātā jaunā Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlases kārtība. Daudz mēs esam īgņojušies par to, ka vadošos valsts iestāžu amatos mēdz nonākt cilvēki ar tobrīd «pareizo» politisko aizmuguri, taču, iespējams, ne tuvu ne ar to labāko specializāciju konkrētajā jomā. Tam no 1. septembra tikšot pielikts punkts. Turpmāk ar šādām atlasēm vairs nenodarbosies par konkrēto jomu vai iestādi atbildīgā ministrija, bet gan centralizēti Valsts kanceleja. Jaunums ir arī tāds, ka, pretendējot uz sevišķi nozīmīgu, piemēram, valsts sekretāra, lielas iestādes (ar vairāk nekā 201 darbinieku) vadītāja vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amatu, atlasē tikšot pieaicināti arī nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai stiprinātu sabiedrības pārliecību, ka process tiešām ir noticis nevainojami. Lai gūtu priekšstatu par pieaicināmiem nevalstiskā sektora pārstāvjiem, var piebilst, ka Providus pētniece Iveta Kažoka jau esot piedalījusies diskusijās par šo noteikumu izstrādi. Taču ar to vēl visi jaunumi nebeidzas – topošo vadītāju kompetenču novērtējums no Valsts kancelejas puses tiks iepirkts kā ārpakalpojums. Objektivitātes nodrošināšanai tikšot nolīgti pat divi neatkarīgi personālvadības speciālisti un, iespējams, arī svešvalodu eksperts, lai precīzi noteiktu līmeni, kādā pretendents ir spējīgs sazināties svešā mēlē. Varētu vēl piebilst, ka valstiski svarīgu personu atlase, manuprāt, noteikti nevarētu notikt arī bez neoficiālo dižkonsultanta statusu ieguvušā uzņēmuma Prudentia pārstāvjiem. Galu galā partijas Vienotība vadītās valdības Prudentia ekspertīzei dažādos nozīmīgos jautājumos ir uzticējušās tik ļoti, ka šo konsultantu nolīgšanā pat ir atturējušās no jebkādiem konkursiem, un tas par šo cilvēku lietpratību pasaka vairāk nekā visi iedomājamie sertifikāti un atzinumi kopā.

Valsts kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar reālu komercdarbību, pārvaldībā ir iestājusies stagnācija vai pat lejupslīde, un šo situāciju var risināt, uzņēmumus, piemēram, Latvenergo un Latvijas Valsts meži, kotējot biržā, norāda likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.

Viņš skaidro, ka pēc padomju likvidācijas 2009.gada 1.jūlijā, uzņēmumu valdes kļuvušas politizētas un tur paliek aizvien mazāk profesionālu darbinieku un vadītāju.

«Šeit der zāles, ko lieto gan Ķīna, gan Skandināvijas valstis - paņemt uzņēmumus un ielikt biržā. No 10% līdz 25% kapitāla kotēt biržā. Tad katru ceturksni būs jāiesniedz pārskati, kuri būs publiski pieejami. Privātie pieprasīs savu pārstāvi vadības institūcijās, sekos līdzi, lai ir laba pārvaldība. Prasīs izmaksāt dividendes,» uzsver Krastiņš.

Patlaban politiķi to negribot darīt. «Tas ir pretrunīgi, tur ir kaut kas jādara, kas nav populāri. Latvenergo un Latvijas Valsts mežus droši var laist biržā. Latvijas Pasts gan tāds nīkulīgs. Var arī Latvijas Dzelzceļu,» uzsver bijušais politiķis.

Ņemot vērā Baltijas valstīs strādājošo uzņēmumu vajadzības, finanšu, grāmatvedības un biznesa konsultāciju uzņēmums Leinonen turpmāk pakalpojumus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sniegs pēc “vienas pieturas aģentūras” principa. Šī pieeja ir īpaši piemērota uzņēmumiem, kas strādā starptautiski, jo vienkāršos klientu apkalpošanu, samazinās laika patēriņu un nodrošinās nemainīgi augstu pakalpojumu kvalitāti.

Kā norāda Leinonen vadītājs Baltijas valstīs Povilas Sadaunykas, jaunieviestais pakalpojumu sniegšanas princips iezīmē stratēģisku pavērsienu uzņēmuma grupas attīstībā Baltijā. Vairāk nekā puse Leinonen klientu saimniecisko darbību īsteno ne tikai Latvijā, bet vēl kādā no Baltijas valstīm. Starp šiem uzņēmumiem vairums jau tagad savu darbu organizē reģionālā mērogā, tādējādi arī pakalpojumus viņiem būtu jāsaņem pēc tāda paša principa.

“Uzņēmēji ar mums konsultējas par uzņēmumu izveidi un dibināšanu, nodokļiem, piemērojamiem normatīvajiem aktiem dažādās valstīs, taču vienlaikus vērojams, ka mūsu klienti cenšas pēc iespējas mazāk kontaktēties ar dažādiem piegādātājiem, jo ​​tas gluži vienkārši ir neefektīvi," skaidro Sadaunykas. "Mums ir augsti kvalificētu nodokļu, biznesa un juridisko ekspertu komanda visās trijās Baltijas valstīs, tāpēc pakalpojumus varam nodrošināt vienoti un centralizēti gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā, neatkarīgi no valsts, kurā klients pie mums vērsies un kur konkrēto pakalpojumu vēlas saņemt."

To, ka digitālā plaisa mūsu sabiedrībā diemžēl ir realitāte, liecina pēdējo dienu satraukums ap Rīgas Namu pārvaldnieka (RNP) lēmumu pakāpeniski atteikties no ūdens rādītāju iesniegšanas papīra formātā.

To varēs izdarīt internetā, ar īsziņas palīdzību, vai arī lapiņas rādījumu iesniegšanai vēl aizvien būs pieejamas visos RNP klientu apkalpošanas centros. RNP arguments, ka 21. gadsimtā apstrādāt desmitiem tūkstošu manuāli rakstītu lapiņu, kur visi cipari pēc tam ir jāievada datorā, ir nonsenss, ir pilnībā pamatots. Ir tikai loģiski, ka iedzīvotājs reģistrējas portālā un ievada savus ūdens rādījumus. Bet…

Skaudrā realitāte ir tāda, ka daudziem senioriem un ne tikai viņiem, izrādās, tas nav pa spēkam. Šī situācija liek domāt, ka e-pakalpojumu plašai ieviešanai mūsu sabiedrībā šķērslis ir nevis kādas tehnoloģiskas grūtības, bet gan iedzīvotāju prasmes. Un ar to nevar nerēķināties. Protams, vecums nav sinonīms stulbumam, un ir gana daudz, piemēram, augstskolu pasniedzēju, kuri vēl 70 gados gatavo lekciju prezentācijas datoros, nemaz nerunājot par internetbankas lietošanu. Taču realitāte ir tāda, ka tie seniori, kuriem savos aktīvajos darba gados saskarsmes ar datoru un interneta lietošanu nav bijis, pašlaik, neraugoties uz visām solītajām ērtībām, to apgūt nespēj.

Kā liecina pašreizējā maksātnespējas likumdošanas pieredze gan Latvijā, gan pasaulē, - ir iespējams diskutēt par atsevišķu nosacījumu piemērošanu, tomēr process ir gana skaidrs un saprotams, kamēr vien ir runa par vienas konkrētas juridiskas personas neizpildītām saistībām.

Tomēr mūsdienu ekonomiskajos apstākļos arvien izplatītākas kļūst dažādas uzņēmumu apvienības, grupas, holdingi un citas struktūras, kuras ir gana cieši saistītas gan no juridiskā, gan reālā ikdienas darba viedokļa. Tai pašā laikā likumdošana katru juridisko vienību uzskata par atsevišķi skatāmu un vērtējamu, un tas, kā liecina pieredze, spēj radīt problēmas gan kreditoriem, gan arī pašiem uzņēmumiem.

Piemēram, ir uzņēmumi, kuru vienīgā eksistences jēga ir kādu aktīvu turēšana citu grupā ietilpstošu uzņēmumu labā un kuriem nav ne mazākās patstāvības lēmumu pieņemšanā. Tā, vienam uzņēmumam pieder ražošanas iekārtas, kuras tiek iznomātas citiem grupas dalībniekiem, savukārt cits uzņēmums iznomā darbiniekus, kuri šīs iekārtas darbina.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Latvija 10.septembrī saņēmusi priekšfinansējumu 13% jeb 237 miljonu eiro apmērā no kopējā Atveseļošanas fonda finansējuma apjoma 1,82 miljardu eiro.

“Esam jauna ceļa sākumā, kas ved uz labklājību. Atveseļošanas fonda investīcijas dod Latvijai paātrinājumu reformu īstenošanā, veicinot produktivitāti, ekonomikas un digitālo transformāciju, klimata mērķu sasniegšanu, nevienlīdzības mazināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu un likuma varas stiprināšanu. Lai īstenotu plānā iekļautās 24 reformas un 61 investīciju pasākumu, strauji jāsper nākamie soļi, - Ministru kabineta noteikumu izstrāde, apspriešana ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem un sadarbības partneriem, apstiprināšana valdībā, konkursu izsludināšana un projektu realizācija,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību Valdis Dombrovskis uzsver: “Eiropas Komisijas pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc COVID19 izraisītās krīzes. Latvija ir starp pirmajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda. Kopumā Latvija saņems 1.8 miljardus eiro, lai uzlabotu dzīves kvalitāti Latvijas cilvēkiem, veidotu ekonomiku noturīgāku un uzlabotu tās konkurētspēju, ņemot vērā transformāciju uz klimata neitrālu un digitālu ekonomiku. Mēs turpināsim ciešu sadarbību ar Latvijas atbildīgajām amatpersonām un sociāliem partneriem pie plāna ieviešanas, realizējot tajā paredzētās reformas un ieguldot plānotās investīcijas. Vēlu veiksmi Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna ieviešanā!”

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valstij piederošās kapitālsabiedrības, ja tam piekritīs ministrijas, pārvaldīs valsts kapitāla daļu pārvaldes birojs .

To paredz valdībā atbalstītais likumprojekts. Jārēķinās, ka tas regulēs gan valsts, gan pašvaldību iespējas veidot jaunus uzņēmumus, proti, tādus varēs veidot tikai tad, ja būs jānovērš tirgus nepilnības vai arī jādara stratēģiski svarīgs darbs. Valstij pieder 70 kapitālsabiedrības, septiņās ir izšķiroša ietekme, 65 – valsts līdzdalība ir mazāka par 50%.

Pēc ekonomikas ministra Daniela Pavļuta sacītā, paredzēts daļēji centralizēt valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, veidojot īpašu valsts kapitāla daļu pārvaldes biroju. Tēriņi šādas iestādes izveidei un uzturēšanai 2014. g. plānoti 380 590 Ls, tajā skaitā 315 708 Ls kopumā 12 darbiniekiem, 105 000 Ls uzturēšanas izdevumiem. Jārēķinās, ka ne visas valsts kapitālsabiedrības varētu nonākt šī biroja paspārnē, jo attiecīgs lēmums būs jāpieņem valdībā.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus izveidot fondu, kura iecerētais apjoms būs 100 miljoni eiro un kurš, izmantojot parāda un pašu kapitāla instrumentus, veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartos lielos Latvijas uzņēmumos.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, Latvija saskaņā ar valsts atbalsta pagaidu regulējumu paziņoja Komisijai par saviem plāniem izveidot fondu ar iecerēto apjomu vismaz 100 miljonu eiro apmērā, lai tas varētu sniegt likviditātes un kapitāla atbalstu lieliem Latvijas uzņēmumiem, kurus skāris koronavīrusa uzliesmojums.

Saskaņā ar šo shēmu atbalsts tiks sniegts subsidēta parāda un rekapitalizācijas instrumentu veidā. Valsts ieguldīs fondā 50 miljonus eiro, savukārt komerciāli pārvaldīts Latvijas pensiju ieguldījumu fonds veiks ieguldījumus tādā pašā apmērā, skaidroja Liepiņa.

Fonda mērķis būs arī piesaistīt privātās investīcijas. Visiem investoriem, kas veiks ieguldījumus fondā, būs jāievēro vieni un tie paši noteikumi attiecībā uz riska dalīšanu, atlīdzību un citiem fonda partnerības nolīguma nosacījumiem. Fondu pārvaldīs Latvijas attīstības banka "Altum", ievērojot komercprincipus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Covid-19 pandēmijas krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami līdz 100 miljoni eiro, paredz trešdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītais noteikumu projekts par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Finanšu ministrijā informēja, ka līdz ar noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā plānots izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, ko pārvaldīs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum").

Minētā fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuri ir ekonomiski dzīvotspējīgi un kuri ir korporatīvi labi pārvaldīti, bet kuriem ir pagaidu grūtības, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, un tos lielos uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli Covid-19 ietekmes rezultātā.

Publiskais finansējums fondā veidos 50 miljonus eiro un ir plānots, ka 50 miljonus eiro veidos privātā finansējuma kapitāls, tajā skaitā finansējums no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī citiem privātajiem ieguldītājiem, tādējādi palielinot fonda kopējo apjomu.

LG Electronics (LG) ir izveidojis divus jaunus start-up uzņēmumus, atdalot divas iniciatīvas, kas sākotnēji radītas kompānijas iekšienē - Infit & Company Inc. un Acanvas. Lai arī LG nodrošinās patentēto tehnoloģiju izmantošanu, abus uzņēmumus pilnībā pārvaldīs bijušie LG darbinieki, un tie būs atbildīgi par sava finansējuma piesaisti un stratēģiju.

Acanvas koncentrēsies uz tā mākslas straumēšanas platformas attīstīšanu dzīvotspējīgā biznesā. Mākslas straumēšanas platforma satur vairākus miljonus licencētu mākslas darbu, kas attēloti bezvadu pielāgojamos digitālos rāmjos. Acanvas pagājušajā nedēļā sāka Kickstarter kampaņu (http://bit.ly/1rYG7vj), lai finansētu tā attīstības pabeigšanu. Acanvas sākotnēji koncentrēsies uz Ziemeļameriku, paredzot plānus paplašināties uz citiem tirgiem nākamgad.

Uzņēmums Infit & Company Inc. radījis attēlveidošanas modulārās diagnozes iekārtu - tas ir medicīnisks produkts, kas izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai noteiktu tādas saslimšanas kā reimatisko artrītu.

Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi, ceturtdien intervijā laikrakstam Diena norāda Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Fragments no intervijas

Kā jūs vērtējat Latvijas kapitāla tirgus attīstību, un kā mēs izskatāmies uz kaimiņu fona?

Raugoties no investoru viedokļa, pozitīvi ir tas, ka mūsu – Baltijas – reģionā izveidots vienots reģionālais akciju un parāda vērtspapīru tirgus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Latvijas investoram ir vienkārši ieguldīt arī Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu akcijās un savukārt kaimiņvalstu investori var ieguldīt Latvijas uzņēmumu akcijās. Šogad Nasdaq biržas sākušas piedāvāt jaunu pakalpojumu – Faktu lapas par uzņēmumiem, kas nozīmē, ka visiem investoriem pieejama informācija par vairāk nekā 800 uzņēmumiem Baltijā un Ziemeļvalstīs. Ja runājam par Latvijas akciju tirgu, tad mēs vēlētos, lai tas būtu labāk attīstīts, savukārt parāda vērtspapīru tirgus ir ļoti aktīvi attīstījies. Mums atnāca pieci jauni parāda vērtspapīru emitenti, un kopumā šobrīd biržā tiek kotētas 33 korporatīvo parāda vērtspapīru emisijas. Šajā ziņā Rīgas biržas parāda vērtspapīru tirgus ir vadošais Baltijā. Akciju tirgus gan mums ir mazākais Baltijā, un viens no iemesliem ir tas, ka Latvijā nav daudz lielu, investoriem interesantu uzņēmumu. Gan Lietuvā, gan Igaunijā atšķirībā no Latvijas valsts nokotēja savus lielos telekomunikāciju uzņēmumus biržā. Lietuvā visi valstij piederošie enerģētikas sektora uzņēmumi jau tiek kotēti biržā. Arī Polijā visi lielie valsts uzņēmumi tika privatizēti ar publisko piedāvājumu un nokotēti biržā. Tā ka Latvijas valsts var darīt ļoti daudz, lai uzlabotu situāciju kapitāla tirgū. Turklāt valsts sev piederošos uzņēmumus var daļēji kotēt biržā, paturot sev kontrolpaketi. Līdz ar lielo uzņēmumu ienākšanu biržā parādās arī lielie starptautiskie investori, kas līdztekus ieguldījumiem lielajos uzņēmumos arī nopērk mazāku uzņēmumu akcijas. Tas veicina kapitāla tirgus attīstībai labvēlīgas ekosistēmas veidošanos. Tas ir svarīgi arī riska kapitāla jomas uzņēmējiem, jo viņiem birža var kļūt par platformu savu investīciju pārdošanai, kuras atkal var iegādāties citi investori. Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju otrā līmeņa līdzekļi, kur šobrīd ir akumulēti vairāk nekā divi miljardi eiro un kurus arī ir iespējams ieguldīt mūsu ekonomikā, pērkot biržā uzņēmumu akcijas un obligācijas.

Pārveidotos noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai valdībā paredzēts skatīt nākamajā nedēļā, otrdien valdības sēdē pauda Daniels Pavļuts (AP).

Valdība otrdien paredzētās izmaiņas atbalstīja konceptuāli.

Veselības ministrs norādīja, ka ar jauno regulējumu paredzēts paplašināt drošajā un daļēji drošajā līmenī sniegto pakalpojumu skaitu, proti, tos varēs saņemt tikai personas ar Covid-19 sertifikātiem vai citos gadījumos - arī personas ar negatīviem Covid-19 testu rezultātiem.

Pārveidoto noteikumu mērķis būs samazināt inficēšanās un Covid-19 pacientu skaita slimnīcās pieauguma tendenci, pirms ir notikusi slimnīcu pārslodze.

Vienlaikus Pavļuts minēja, ka pēc iespējas ir jāsaglabā ekonomiskā un sociālā aktivitāte.

Veselības ministrs pauda, ka, ja regulējumu 28.septembrī apstiprinātu Ministru kabinetā, jaunās prasības varētu stāties spēkā 11.oktobrī.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme (RS) lauzusi līgumu ar Arodbiedrību koordinācijas centru, kas bija tās starpnieks sadarbībā ar arodbiedrību LABA, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Lielākā daļa no RS darbiniekiem ir minētās arodbiedrības biedri. Turpmāk RS pati nodrošināšot saviem darbiniekiem visus tos labumus, kuru organizēšanai Arodbiedrību koordinācijas centram iepriekš tika pārskaitītas ievērojamas summas. Piemēram, 2015.gadā tas bija gandrīz pusotrs miljons eiro.

Kā raidījumam skaidroja RS preses pārstāvis Viktors Zaķis, sadarbību ar Arodbiedrību koordinācijas centru uzņēmums pārtraucis, ņemot vērā dažādus ieteikumus, apstākļus un iekšējo resursu izvērtēšanu. «Mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka šobrīd būtu pareizāk izdarīt tā, ka Arodbiedrību koordinācijas centru, visu to sadaļu pārņemt RS rīcībā, un mēs paši turpmāk nodrošināsim tos visus labumus, kas attiecas uz darbiniekiem,» skaidroja Zaķis.