Kā liecina pašreizējā maksātnespējas likumdošanas pieredze gan Latvijā, gan pasaulē, - ir iespējams diskutēt par atsevišķu nosacījumu piemērošanu, tomēr process ir gana skaidrs un saprotams, kamēr vien ir runa par vienas konkrētas juridiskas personas neizpildītām saistībām.
Tomēr mūsdienu ekonomiskajos apstākļos arvien izplatītākas kļūst dažādas uzņēmumu apvienības, grupas, holdingi un citas struktūras, kuras ir gana cieši saistītas gan no juridiskā, gan reālā ikdienas darba viedokļa. Tai pašā laikā likumdošana katru juridisko vienību uzskata par atsevišķi skatāmu un vērtējamu, un tas, kā liecina pieredze, spēj radīt problēmas gan kreditoriem, gan arī pašiem uzņēmumiem.
Piemēram, ir uzņēmumi, kuru vienīgā eksistences jēga ir kādu aktīvu turēšana citu grupā ietilpstošu uzņēmumu labā un kuriem nav ne mazākās patstāvības lēmumu pieņemšanā. Tā, vienam uzņēmumam pieder ražošanas iekārtas, kuras tiek iznomātas citiem grupas dalībniekiem, savukārt cits uzņēmums iznomā darbiniekus, kuri šīs iekārtas darbina.
Bez šaubām, šādas uzņēmumu grupas tiek veidotas, lai likumīgi optimizētu nodokļus, nodalītu darbības sfēras un citādi racionalizētu savu darbību. Sarežģītāk gan, ja grupa tiek veidota no dažādās valstīs esošiem uzņēmumiem, kuru darbību attiecīgi regulē atšķirīgi likumi.
Ir jomas, kur šādu uzņēmumu grupu darbība ir gana saprotami reglamentēta un uzņēmumi zina, ar ko rēķināties. Piemēram, finanšu plūsmas tiek uzskaitītas ne tikai katram uzņēmumam atsevišķi, bet norādītas arī konsolidētajā gada pārskatā, tāpat ir pietiekami skaidra kārtība kreditoru vai mazākuma dalībnieku aizsardzībai. Taču joma, kurā situācija pašreizējos ekonomiskajos apstākļos kļūst arvien sarežģītāka, ir saistīta ar potenciāliem maksātnespējas procesiem. Tie Latvijā un arī pasaulē joprojām tiek organizēti tradicionālā izpratnē «viens uzņēmums – viens maksātnespējas process». Jo komplicētākas uzņēmumu grupas tiek veidotas, jo sarežģītāk atrisināt problēmsituācijas, kas šādos gadījumos var rasties.
Situācijā, kad viena kompānija nodarbojas ar ražošanu, otra nodrošina personālu, bet trešajai pieder patenti vai preču zīmes, atsevišķu, savstarpēji nekoordinētu maksātnespējas procesu ietvaros izpārdodot kāda uzņēmuma mantu, piemēram, preču zīmes, kreditori cietīs zaudējumus. Gluži vienkārši - bez piesaistes konkrētai ražotnei šai „mantai” nav vērtības.
Konkrēts piemērs ir Nīderlandes sabiedrība KPNQwest N.V., kurai piederēja vairāki meitas uzņēmumi dažādās Eiropas valstīs. Kad mātes uzņēmums nokļuva finanšu grūtībās un tika pasludināts par maksātnespējīgu, gluži loģiski maksātnespēja skāra arī meitasuzņēmumu tīklu. Tomēr katrs no uzņēmumiem tika vērtēts atsevišķi, tādēļ nebija nedz iespējas vienoties par vienotu glābšanas plānu, nedz konsolidēti pārdot aktīvus, nesadalot tos pa valstīm. Visticamāk rezultāts būtu visām ieinteresētajām pusēm izdevīgāks, ja maksātnespēja notiktu centralizēti.
Faktiski tādēļ, ka nepastāv vienota regulējuma grupu maksātnespējas gadījumos, nav īsti iespējams glābt ne grupu kopumā, ne katru tās dalībnieku atsevišķi, nedz arī gadījumos, kad nav iespējams glābt uzņēmumu, pārdot grupai piederošo mantu centralizēti, gūstot vislielāko atdevi kreditoram. Turklāt tas ir šķērslis normālai maksātnespējas procesa norisei gan tad, kad situācija izveidojusies nelaimīgas apstākļu sakritības vai neveiksmīgu biznesa procesu dēļ, gan tad, ja uzņēmumu grupas sarežģītā struktūra tiek izmantota ļaunprātīgi – ar mērķi apkrāpt kreditorus. Šāds likumdošanas robs patiesībā veicina ļaunprātīgas rīcības iespējamību. Tāpēc, lai šādos gadījumos glābtu grupu vai tās nozīmīgu daļu, jārīkojas sistēmiski un jau laikus jāveido pareiza struktūra.
Neskatoties uz nepilnīgi sakārtoto uzņēmumu grupu maksātnespējas regulējumu, visā pasaulē tomēr populāra ir tā dēvētā «forum shopping» pieeja (labāka un liberālāka maksātnespējas regulējuma meklēšana). Respektīvi, grupas mātes uzņēmuma juridiskā adrese tiek reģistrēta valstī, kurā visa holdinga struktūra būs vairāk aizsargāta, ja grupa vai kāds tās uzņēmums nonāks finanšu grūtībās. Bieži vien tiek izvēlēta Lielbritānija un Nīderlande.
Gan ASV, gan Vācijā un Francijā jau tiek mēģināts rast risinājumus šai problēmai. Tomēr diez vai šeit der atsevišķi nacionāla mēroga risinājumi, jo mūsdienu biznesa videi ir izteikti starptautisks vēriens un tās iesprostošana atsevišķu valstu nacionālo tiesību rāmjos var radīt vēl vairāk problēmu. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt pārskatīts maksātnespējas regulējums visas Eiropas Savienības līmenī un Latvijai, tāpat kā citām ES valstīm, var nākties ieviest izmaiņas nesen pieņemtajā Maksātnespējas likumā.
Tiesa gan, līdz tam vēl kāds laiks jāgaida, tāpēc pagaidām holdinga struktūrām var vienīgi ieteikt laikus identificēt iespējamos riskus (arī tad, ja pašlaik maksātnespējas draudi nepastāv), sastādīt krīzes plānu un problēmu gadījumā jau laikus uzsākt holdinga struktūras pārkārtošanu, nevis izvairīties un nonākt vēl lielākos sarežģījumos.
