Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB,27.06.2018

Jaunākais izdevums

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Bet par OIK tātad?

Mēs arī partijā esam runājuši, kā šo OIK var likvidēt. To var izdarīt tikai, ja tu esi pie varas. Opozīcijā esot, mēs varam tikai ieteikt. Jo varas partijām ir koalīcijas līgums. Un koalīcijas līgumā pirmais punkts ir neatbalstīt neko, ko prasa opozīcija. Pavisam dumjš un triviāls piemērs. Deg māja. Un tu esi tajā mājā iekšā, bet tu esi no ZZS. Un es esmu Artuss Kaimiņš. Un mēs abi esam tajā mājā iekšā. Es tev saku: skrienam prom, deg, tu sadegsi tūlīt! Tu nedrīksti principā skriet prom, jo tu nedrīksti atbalstīt neko, ko saka opozīcija. OIK tika ieviests Godmaņa valdības pēdējās dienās, kad ekonomikas ministrs bija Gerhards. Taču visvairāk licenču tika izsniegts Dombrovska valdības laikā, kad ekonomikas ministri bija Kampars un Pavļuts, bet valsts sekretārs šajā ministrijā - Juris Pūce. Un tagad viņi iet ar karogiem, ka kaut ko tur mainīs! Nu tas nav nopietni. OIK neapšaubāmi ir slēptais nodoklis. Tāpēc pavisam elementāri. Tad tā arī pasakām. Pārsaucam OIK par ZDG, piemēram.

Kas ir ZDG?

Vienalga. Izgudrojam citu abreviatūru. Nu kaut vai «elektrības jaudas uzturēšanas izmaksa», pieņemsim. Vienkārši izdomājam jaunu nosaukumu šim nodoklim. Pieņemot budžetu 2019.gadam, pārsaucam šo OIK par nodokli. Tad tam ir pilnīgi jauns statuss. Tas kļūst par legālu nodokli. Šogad vēl izmaksājam 200 miljonus eiro, jo šogad vairs nevar tur neko izdarīt. Bet no nākamā gada visu palaižam brīvajā tirgū. Lai iet un pārdod to elektroenerģiju, ja var pārdot. Bet valsti nevar iesūdzēt par nodokļiem. Līdz ar to mēs ar to nodokli varam darīt, ko gribam. Arī samazināt līdz minimumam. Un, ja tev kaut kas nepatīk, brauc uz Čehiju un ražo savu foršo «zaļo» enerģiju tur! Nodokļi attiecas uz visu sabiedrību. Tagad sabiedrībā tiek pumpēta iekšā informācija, ka valsts tiks vazāta pa tiesām, būs sūdzība Eiropas Tiesā, mēs zaudēšot milzīgas summas.

Piedodiet, līdz galam nesapratu. Kāds sabiedrībai labums, ja OIK tiek pārsaukts par nodokli, ko sabiedrība turpina maksāt un elektrība paliek tikpat dārga?

Nē, saprotiet, nosaucot to par nodokli, tu iegūsti iespēju šo OIK legāli samazināt. Vienkāršā valodā runājot, tas ir juridiskais mehānisms, kā var atcelt šo kroplo OIK sistēmu. Pēc tam, ja valsts nolemj, ka mums vajag atbalstīt atjaunojamos energoresursus, var ieviest jaunu un saprātīgu sistēmu. Bet tas ir viens veids, kā tikt vaļā no esošās sistēmas. Un te nav vajadzīga 35 cilvēku darba grupa un Ernst&Young ārpakalpojums. Šeit ir piedāvājums uz galda. Un to jums saka opozīcijas deputāts Artuss Kaimiņš.

Tas ir viss, ko jūs gribējāt pateikt Saeimas ārkārtas sēdē?

Nē, nu kā bija. Trešdien tika izsludināta ārkārtas sēde. Bet, lai notiktu ārkārtas sēde, tautas kalpiem ir jāzina par to. Man telefonā netika atsūtīta ziņa, ka ir ārkārtas sēde. Es zināju, ka ir sēde desmitos, bet ne, ka tā ir ārkārtas sēde. Par to bija jābūt paziņojumam, bet tāda nebija manā telefonā. Tad mani apcietināja. Aizturēja uzreiz pēc šī lēmuma pieņemšanas. Neviens nebija pret. Nobalsoja par pretlikumīgu lēmumu. Proti, bez vārda un uzvārda, dot kratīšanas atļauju vienalga kam.

Tātad jūs nebijāt klāt, kad nobalsoja par jūsu izdošanu?

Es nokavēju piecas minūtes. Es skrēju. Nē, es nebiju klāt balsojumā. Es iegāju iekšā, tikko kā bija nobalsots.

Jums tātad neļāva izteikties no tribīnes, lai aizstāvētu sevi?

Tas it kā bija manas vainas dēļ, jo es nokavēju sēdi piecas minūtes. Bet es taču neko nezināju. Man vēl žurnālisti zvanīja deviņos no rīta, ka mandātu un ētikas komisijā kaut kāds jautājums tiekot izskatīts. Tad visa Saeima raustījās, jo nesaprata, kurš tad tiks izdots. Mani arestēja manā darba vietā. Es vienkārši neesmu nekad aizturēts. Man nav tādas pieredzes, kā ir jābūt aizturēšanas brīdī. Bet juristi saka, ka man vajadzēja paskaidrot, kāpēc es tieku aizturēts. Es nezinu, kāda ir tā īstā “ceļa karte”, kā notiek pareiza un efektīva aizturēšana. Katrā ziņā man nekas netika izskaidrots. Kas tika panākts? Tika panākts tas, ka es netiku vairāk uz tribīnes. Es nevarēju vairāk runāt arī par OIK, ko gribēju darīt, jo es atrados kamerā. Un es gribēju arī vēlreiz visai sabiedrībai atgādināt, ka ir jānotiek Rasnača demisijai un viņam pašam ir jāatkāpjas. Piecas dienas pēc manas runas pret Rasnaču es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu.

Bet kā jūs domājat, jūs novāca «maksātnespējas mafija» vai OIK mafija?

Domāju, ka tie cilvēki dublējas, ja godīgi. Viņi dublējas, un var būt, ka tur ir vēl arī kādas citas sfēras mafija. Bet, ja viņi man gribēja aizvērt muti, tad no viņu puses tas bija pilnīgi nepareizs solis. No to puses, kas pieņēma šo lēmumu par manu «novākšanu». Ar visām sankcijām. Kratīšanām. Ar visām nepareizajām adresēm, kas tika norādītas. Un paldies manam advokātam, kurš to pamanīja! Tika kratīta mana faktiskā dzīvesvieta, kur es īrēju dzīvokli. Tika kratīta deklarētā dzīvesvieta, kur es nedzīvoju jau piecus gadus un kur dzīvo mana vecmāmiņa ar diviem suņiem. Viņi brauca pie manas mammas Teikā, kur es esmu aptuveni reizes četras gadā – Lieldienās, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un mammas dzimšanas dienā. Es tur nedzīvoju divdesmit gadus. Bet tur bija norādīta nepareiza adrese. Advokāts to pamanīja. Un kratīšana tur nenotika. Bet bija tā kā Poļe čudes. Viņi izvelk vispirms vienu lapiņu - brauksim kratīt tur. Tad vēl vienu. Brauksim uz Garciemu. Un tajā brīdī es sapratu. Varat mani sist, es zinu, ko esmu uzņēmies. Bet neaiztieciet manu ģimeni! Es lūdzu, lai šo kratīšanu atceļ, jo es tur nedzīvoju un tur nekā nav. Un es dzirdu, ka izmeklētājs zvana šai Anitai Ringo, kas ir vadītāja manam procesam. Un es dzirdu, ka viņa otrā galā kliedz: Nekādā gadījumā! Nekāda sankcijas apturēšana nenotiks. Mēs paskaidrojumā rakstījām, ka tur dzīvo astoņdesmitgadīga vecmāmiņa, kurai ir problēmas ar sirdi, un divi suņi. Un viss.

Bet jūs taču tur, iespējams, varējāt sabāzt savus nelegāli iegūtos līdzekļus!

Jā, nu bet tikpat labi es tos varēju ielikt savā saldētavā, kura netika pārbaudīta manās mājās. Saeimā man ir kabinets. Es tur varēju kaut ko noslēpt. Tas netika pārbaudīts. Tālāk varēja pārbaudīt manu datoru, kurš stāvēja kabinetā. Tas netika pārbaudīts. Varēja pārbaudīt partijas biroju, kurā mēs pašlaik atrodamies. Un arī tas netika pārbaudīts. Arī mana mašīna netika pārbaudīta. Toties bez ordera ieradās pie manas līgavas uz viņas dzīvojamo māju. Cilvēki jau nezina, ka nav lapas, kas atļauj kratīšanu veikt. Laiž iekšā. Vienkārši ķer uz muļķi. Tādā veidā sit pa man tuviem cilvēkiem vienkārši! Lai man ir slikti, lai viņiem ir slikti. Vienkārši izrēķinās, es domāju. Nākamajā dienā kratīšanai izdeva arī Askoldu Kļaviņu. Viņš jau bija sagatavots. Juridiskais birojs jau viņam bija izstāstījis, kas un kā. Man neviens neko nestāstīja. Ar Askoldu Kļaviņu viņi savas metodes arī nodeva. Jo tā bija uzmanības novēršana. Kas tad ir viss Askolda Kļaviņa darbs Saeimā? Nomainīt Jāņus no 23.datuma uz 21.datumu. Jo tad esot īstais Papardes zieds. Un tāpēc latvieši nevairojas, ka datums nepareizs. Es nemaz negribu iedziļināties, vai viņš ir to benzīnu zadzis vai nav. Tādu tur Saeimā, domāju, ir daudz, kas dzīvo vienā vietā, bet čekus par degvielu iesniedz, it kā dzīvotu kaut kur citur. Varētu papētīt tos deputātus no Dagdas un Balviem. Bet tā ir tāda uzmanības novēršana. Skaidrs, ka mērķis nebija Askolds Kļaviņš, bet es. Bet sabiedrība nav stulba. Es saku milzīgu paldies sabiedrībai, jo man bija milzīgs atbalsts. Sabiedrība taču saprata, kas notiek. Ka ņem ciet nevis mafijas bosus, bet to, kas ir visneaizsargātākais, kas nav pie varas un ir opozīcijā. Bet šāda veida darbības, pat, ja tās veic tiesībsargājošās iestādes, nav iespējamas bez saskaņošanas augstākajā varas ešalonā. Tāpat kā Rimšēviča aizturēšana nav iespējama bez visu valsts augstāko amatpersonu zināšanas.

Mēs visu laiku runājam par KNAB, taču bija lūgums no Ģenerālprokuratūras?

Bija lūgums no ģenerālprokuratūras, jā. Un bez Saeimas prezidija zināšanas tas vispār nav iespējams. Bet redzat, kā ir. Arī ģenerālprokurora uzvārds tiek piesaukts saistībā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas “stāstu”. Viņa vietnieka uzvārds ir nosaukts saistībā ar Vonsoviča attiecībām ar Bunkus saistībā ar Trasta komercbankas stāstu. To izdarīja Aldis Gobzems TV24 raidījumā Preses klubs, kurā no Nacionālās apvienības piedalījās Aleksandrs Kiršteins, starp citu. Un palika ļoti neapmierināts par to, ko tur dzird. Tātad ir jau nosaukts un arī parādīts, kā šīs shēmas darbojas. Ir arī atsevišķi dokumenti, kas apstiprina šīs shēmas. Vēl arī jāuzsver, ka intervijā Saeimā uzreiz pēc manas aizturēšanas Inese Lībiņa-Egnere, kas ir Saeimas Nacionālajā drošības komisijā, apgalvoja, ka pat Nacionālajā drošības komisijā, iedomājieties, nezināja jautājuma saturu, ko un kādā sakarībā lems par Kaimiņu! Tā ir «valsts valstī», kas te darbojas! Jo ir viena vara, ko tu, Sandri, zini. Un ir vēl viena vara, kas darbojas paralēli.

Tika aizskarta šī «paralēlā vara»?

Kāda ir vajadzība pēc šīm kratīšanām, pat ja pieņemsim, ka es būtu vainīgs? Pat, ja notika kaut kāda manu sarunu noklausīšanās. Pat, ja viņi «kaut ko zināja». Kur ir tas milzīgais apdraudējums sabiedrībai, kura dēļ bija jārīkojas šādā steigā? Varēja taču mierīgi sagatavot šīs kratīšanas. Bet acīmredzot bija kaut kas, kas to visu lika ļoti steidzināt. Esmu pārliecināts, ka tas savelkas kopā ar kolēģa Gobzema aktivitātēm un darbībām, kas saistītas ar viņu. Viņš stāstīja, ka esot saukts uz kriminālpoliciju liecināt Bunkus lietā, lai gan Bunku esot pāris reizes dzīvē saticis. Viņam nav nedz bizness kopējs, nedz viņi mafijas pretējās pusēs ir bijuši, nedz viņš nošaušanas vietā ir bijis. Bet ir tāda interesanta nianse. Ja mēs uzmanīgi skatāmies raidījumu Tiešā runa, tad tur vienā vietā Dzintars Rasnačs mums sāka draudēt, ka mums būs jāatbild par kaut kādām lietām. Tātad Aldi Gobzemu izsauca, nevis lai liecinātu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, bet lai viņš liecinātu to, kāpēc viņš agrāk nav nodevis tiesībsargājošo iestāžu rīcībā to informāciju, par kuru publiski runā. Aldis Gobzems esot pateicis – jums jau gadiem ir tā informācija, cienītie kungi! Un tā saruna uzreiz esot beigusies. Aldis Gobzems ir vērsies Drošības policijā, sakot, ka varot būt apdraudējums viņam un viņa ģimenei. Un, kad viņš to darīja, viņam pateica – darba laiks ir beidzies, piezvaniet kādu citu dienu! Taču viņš bija KNAB un Drošības policijā un pastāstīja tās lietas, kuras zina. Un viņš ir paziņojis, ka publiski turpinās saukt uzvārdus, kā mēs visi zinām. Bet pakāpeniski. Lai nav tā, ka visi vienā dienā un sabiedrība nespēj sagremot. Un tad paiet dažas dienas, un aiztur Artusu Kaimiņu. Jums arī neliekas, ka tur ir sakarība?

Jūs zināt, ka pēdējā laikā bieži izskan arī tāds viedoklis, ka likuma priekšā visi vienādi, arī deputāti. Tāpēc nav nekas sevišķs, ja kādu aiztur un izkrata, kā jebkuru šajā tautā.

Ja KNAB grib ieviest likumību, to taču nevar darīt ar nelikumīgām metodēm. To nevar ieviest, pazemojot cilvēkus. Liekot taisīt pietupienus ar pliku pakaļu. Vai jums tas liekas normāli? Taču, ziniet, kad es no turienes izgāju ārā, es redzēju tos cilvēkus, kādus piecdesmit, kas bija stāvējuši lietū un vējā stundas sešas, jo vara ņirgājās un nelaida ārā. Un viņi man nesa tēju. Un mēs braucām uz TV tiešraidi. Un nākamajā dienā mēģinājām pārsūdzēt drošības līdzekli. Bet, izrādās, mums nemaz nav dežurējošā prokurora! Zvērināts advokāts Aldis Gobzems pulksten 16.30 gāja iesniegt sūdzību. Rezultātā viņam pajautāja, vai viņam ir ID līdzi. Dokuments līdzi nebija, jo viņš tikai gribēja iesniegt sūdzību. Radās domu apmaiņa, kuras rezultātā tika izsauktas divas policijas ekipāžas, lai noskaidrotu, ka tas ir Aldis Gobzems, kuru neviens nepazīst.

Viņš varbūt speciāli nepaņēma līdzi ID, lai radītu konfliktsituāciju ar policiju un nonāktu mediju ziņās?

Bet jūs saprotat, ka sūdzību var nogādāt arī kurjers un pastnieks? Nav runa tik daudz par pašu iesniegšanas momentu un šo nelielo konfliktu uz vietas. Tas taču ir pilnīgi nenormāli, ka tiesībsargājošajā iestādē, tāpat kā ātrajā palīdzībā, nav 24 stundu un septiņu dienu režīms! Un, ja nu tur iesniegumā ir rakstīts, ka kādu grib nogalināt? Nāciet pēc svētkiem, kad Līgo beigušies? Starp citu, policisti, kas atbrauca, bija ļoti laipni. Viņi uzreiz saprata, ka tas ir nonsenss. Taču Ģenerālprokuratūrā dežurējošajam, man liekas, vajadzēja palīdzēt iesniegt iesniegumu. Tas ir valsts varas uzdevums. Nevis izsaukt divas policijas ekipāžas, lai padzītu pilsoni, kas meklē palīdzību pie valsts.

Zināt, kādas ir bažas, skatoties uz tādiem šodienas varoņiem kā jūs? Vai tad, kad jūs nāksiet pie varas, jūs tieši tāpat nemēģināsiet darīt ar saviem pretiniekiem un viss tiesiskums tūlīt būs aizmirsts? Kādas ir jūsu principiālās nostādnes, lai aizstāvētu tiesiskumu Latvijā?

Viens no mūsu pirmajiem uzstādījumiem tiesiskuma jomā ir likvidēt antikonstitucionālo veidojumu – Koalīcijas padomi, kurā svarīgākos valsts lēmumus pieņem cilvēki, kas nav ievēlēti. Pie šī Koalīcijas padomes galda var atrasties Ventspils mērs Aivars Lembergs, tur var atrasties Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš nav ievēlēts Saeimā, tur var atrasties Viesturs Silenieks, kurš arī nav ievēlēts Saeimā. Es varu saukt vēl un vēl. Protams, ka ir vajadzīga vieta, kur aprunāties aiz slēgtām durvīm. Taču valsts vadītājam ir jābūt Ministru prezidentam, nevis kādam citam patiesībā. Mēs piedāvājam Ministru kabinetu, kas sastāv no sešiem ministriem. Vairāk Latvijā nav vajadzīgi. Un es gribu īpaši uzsvērt, ka mums, atšķirībā no vienas otras citas partijas, kas mēģina izlikties par «jaunajiem spēkiem», nekad nav bijusi tāda tēze, ka «visi ir zagļi un visi jāliek cietumā», tad tikai mēs labi dzīvosim. Mums ir jāmaina domāšana attiecībā uz valsti – tev ir tiesības, jo tu esi pilsonis. Man ir pienākumi, jo es esmu deputāts, kas pārstāv tevi, pilsoni. Man kā tautas kalpam ir pienākumi, bet tev ir tiesības prasīt man, lai es aizstāvu sabiedrību. Ir jāpārslēdz šī domāšana diametrāli pretēji. Nevis deputātiem ir jānorāda sabiedrībai, ko darīt, bet sabiedrībai ir jānorāda deputātiem, ko tā grib redzēt viņu lēmumos. Mums daudzi valsts varā esošie sen ir aizmirsuši, kas viņiem algas maksā. Nodokļu maksātāji maksā algas visiem – ierēdņiem, augstākajām amatpersonām un arī skolotājiem. Bet viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem ir samazināt ministriju skaitu. Un nevis tāpēc, lai ietaupītu, bet …

Tāpēc, ka jums nav tik daudz ministru kandidātu?

(Smejas) Pēc šiem notikumiem domāju, ka mums būs diezgan labs ministru portfelis nākamajā valdībā. Ministru skaita samazināšana ir nepieciešama, lai likvidētu esošo sistēmu, kur vienmēr ir iespēja novelt atbildību no sevis. Sakot, ka tas ir kāda cita ministra kompetencē. Valstij jau patiesībā ir tikai dažas funkcijas. Un tās ir saskaitāmas uz rokas pirkstiem. Taču, piemēram, veselības jomā tagad ir kaut kas tāds, ko dara Veselības ministrija, un kaut kas, ko dara Labklājības ministrija. Ir vajadzīgs ministrs, kas atbild par cilvēku. Ministrs, kas atbild par uzņēmumu. Ministrs, kas atbild par valsts naudu. Ministrs, kas atbild par ārlietām. Un ministrs, kas atbild par iekšlietām un tad drošību. Seši ministri. Vairāk jau patiesībā nav nepieciešami. Bet mums ir trīspadsmit ministri un Ministru prezidents. Un tad vēl pārresoru koordinācijas centrs, kas koordinē vienu ministrijas darbu ar otru. Bet patiesībā tā ir tāda kā dēle, kas ir kaut kur piesūkusies un vienkārši izsūc valsts naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vajag savākt tikai dažus nodevējus un valdība būs gatava! Tāds būtībā ir sabiedriskās televīzijas ziņu saturs gada pēdējās nedēļās, kad izrādījās, ka Jaunupa-Rišeljē bīdītajai Kariņa valdībai trūkst balsis Saeimā.

Tieši to nozīmē apgalvojumi, ka JV vadītu valdību ir iespējams izveidot, panākot KPV LV sašķelšanu, kas katru dienu uzstājīgi skanēja valsts televīzijā un radio.

Kādēļ par visas sabiedrības līdzekļiem uzturētais sabiedriskais medijs atklāti lobē konkrētu valdības izveides variantu? Kādēļ sabiedrisko mediju neuztrauc ne nodevība, ne korupcijas riski, kad runa ir par variantu «50 plus no KPV LV atšķeltie»? Jo uz kāda pamata cer sašķelt KPV LV? Ar kādu motivāciju jaunā spēka deputāti var atbalstīt vecās Vienotības valdību?

Realitāte ir ļoti vienkārša- Strīķes rīcībā esot «mapīte», kuras dēļ Kaimiņš ir spiests «gulties zem Annas»

Runā, ka motivāciju Jurašs ar Kaimiņu saņemot no Meroni. Pārējie? Kādam esot piedāvāts amats, ja atbalstīs Vienotības valdību. Taču arī amats var būt kukulis. Tāds tas ir gadījumā, ja amats ir maksa par neētisku rīcību, kuras rezultātā tiek pieņemti tādi valsts varas lēmumi, kas dod materiālu izdevīgumu 1) kukuļa, proti, amata saņēmējam, kurš par amatu pārdod savu balsi 2) kukuļa devējiem, kuri iegūst tādu Saeimas lēmumu, kurš bez kukuļa – amata piesolīšanas – nebūtu iespējams. Tātad sanāk, ka mūsu valsts sabiedriskā televīzija, kas mudina sašķelt KPV LV, būtībā mudina uz korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Aldis Gobzems trešdien izslēgts no partijas «KPV LV» Saeimas frakcijas, žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Saeimas frakcijas sēdē par Gobzemu ir bijis slēgtais balsojums un vairākums atbalstījis viņa izslēgšanu. Par Gobzema izslēgšanu balsoja deviņi deputāti, pieci bija pret, savukārt viens nebalsoja, pastāstīja Zakatistovs.

Frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka šo lēmumu nevērtē, bet «pieņem zināšanai». Jautājums par Gobzema izslēgšanu sākotnēji nebija iekļauts frakcijas sēdes darba kārtībā, bet «parādījās» pie darba kārtības punkta «Dažādi», piebilda politiķis.

Gobzems pēc lēmuma pieņemšanas sarunā žurnālistiem pateicās Zakatistovam, kurš «šajā pietiekami vājprātīgajā laika posmā» ir bijis izcils frakcijas priekšsēdētājs.

Politiķis norādīja, ka šodien ir pozitīvi uzlādēts un ka kopā ar cilvēkiem, kas ir atsaukušies viņa aicinājuma radīt «jauno veidojumu», izveidos «jaudīgu, konkurētspējīgu, tautas veidojumu». Tas pārtapšot nopietnā kustībā ar līdz šim paustajiem ideāliem, sacīja no frakcijas izslēgtais deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kampaņa Kaimiņam, kauns demokrātijai

Sandris Točs, speciāli DB,21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Kaimiņš piedāvā Kariņam neņemt valdībā ministru amatos jau pabijušos politiķus no «vecajām varas partijām»

LETA,24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valdes loceklis Artuss Kaimiņš apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā «KPV LV» pārstāvi Aldi Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

«Ierosinu Krišjānim Kariņam kā potenciālam šī brīža premjera amata kandidātam izsvītrot no iespējamā Ministru kabineta locekļu saraksta Aldi Gobzemu no partijas «KPV LV», bet no vecajām varas partijām - visas tās personas, kas ir jau bijuši ministri vai augstas valsts amatpersonas,» teikts Kaimiņa paziņojumā.

Saeimas deputāts tādējādi cerot «likvidēt veco, netīro politiku», lai tiktu galā ar obligātā iepirkuma komponentes radītajām problēmām, īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kā arī sakārtotu nodokļu sistēmu. «Šos darbus var īstenot tikai ar jaunu un tīru politiku, kā arī jaunu un godīgu Ministru kabineta locekļu sastāvu,» uzskata Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas vienojušās Valsts prezidenta amatam virzīt Eiropas Savienības tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūru, pirmdien pēc partiju pārstāvju tikšanās paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš sacīja, ka koalīcijas partijas ir vienojušās par vienu kandidātu un viņš neredz nevienu iemeslu, kādēļ šim pretendentam nebūtu Saeimas vairākuma atbalsts.

Partijas «KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš apliecināja, ka partija nevirzīs savu Valsts prezidenta amata kandidātu, bet gan būs viens visu koalīcijas frakciju virzīts pretendents.

Kaimiņš norādīja, ka viņš, kā arī vairāki «KPV LV» frakcijas deputāti atbalstīts Levitu, bet kopumā atsevišķiem deputātiem iespējams arī citādāks balsojums.

Koalīcijas vairākums - nacionālā apvienība «Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, Jaunā konservatīvā partija un partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - jau iepriekš pauda, ka Valsts prezidenta amatam atbalstīs Levita kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No partijas «KPV LV» frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata šodien atbrīvots deputāts Artuss Kaimiņš, informēja «KPV LV» deputāts, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens.

Viņš norādīja, ka par šo lēmumu balsojis vairākums no frakcijas sēdē klātesošajiem 11 deputātiem. Nākamnedēļ paredzēts lemt par jauna kandidāta virzīšanu uz frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, un jebkurš deputāts var izvirzīt sev vēlamu kandidatūru, norādīja politiķis.

Ģirģens skaidroja, ka frakcijā ir nolemts, ka ir jāveic pārmaiņas partijā, kārtīgi jāstrādā pie programmas izpildes, jānodrošina demokrātiskāks darba process, kur frakcijas deputāti ir vienlīdzīgi un tiek respektēts frakcijas citu parlamentāriešu viedoklis.

Kā ziņots, Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs iepriekš biedru sapulcē aprīļa beigās norādīja, ka partijai vajadzīga komanda nevis vienpersonisks līderis, jo viņš ir pamanījis, ka partijas Saeimas frakcija «krīt un ceļas» par darbiem, lai gan paralēli tam ir manāmas «šķeltniecības» pazīmes, ko noteikti neorganizē tā dēvētā partijas opozīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija KPV LV ir nolēmusi nemainīt savus izvirzītos ministru amata kandidātus un sagaida Jaunās Vienotības premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa skaidrojumu par Alda Gobzema (KPV LV) kandidatūras noraidīšanu iekšlietu ministra amatam, pēc KPV LV Saeimas frakcijas sēdes žurnālistiem sacīja tās priekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Līdz tam brīdim, kamēr Kariņa kunga attieksme pret Gobzema kungu nav skaidrota, mēs uzturam spēkā savu ministru nominācijas, sacīja Zakatistovs.

Kā izteicās Zakatistovs, KPV LV saprotot, ka izveidojusies saspīlēta situācija, bet līdz galam nesaprotot iemeslus. Viņš piebilda, ka Kariņš esot izteicis savu personīgo viedokli par Gobzema kandidatūru, to īsti nepamatojot.

Līdz ar to viena no situācijas interpretācijām varētu būt tāda, ka valdības veidošana ir nonākusi līdz absurdai situācijai, kur cilvēku patikšana vai nepatikšana ietekmē lēmumu pieņemšanu, uzskata Zakatistovs. Kariņam būtu jāskaidro savs viedoklis, lai to varētu saprast gan KPV LV, gan sabiedrība, piebilda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neviena partija nav piekritusi JKP piedāvātajam valdības modelim

LETA,17.10.2018

«Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts (no kreisās) un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs, premjera amata kandidāts Jānis Bordāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.

Vaicāts par nostāju attiecībā uz JKP piedāvājumu, «KPV LV» līdzpriekšsēdētājs Artuss Kaimiņš sacīja, ka politiskais spēks nekomentē citu partiju paziņojumus. Reizē viņš norādīja, ka JKP solis, nākot klajā ar ministru piedāvājumu, vērtējams kā sasteigts, jo sākumā ir jāizrunā jautājums par veicamajiem darbiem.

Kaimiņš un «KPV LV» Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems iepriekš pauduši samērā kritisku pozīciju saistībā ar JKP izteikto piedāvājumu, tajā skaitā saņemot aktīvāko biedru atbalstu tam, ka «valdība nav jāveido e-pastā» - atsaucoties uz to, ka JKP savu piedāvājumu bija atsūtījusi elektroniski.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētāja Raivja Dzintara ieskatā, līdz ar «Attīstībai/Par!» pausto noraidījumu nav iespējams izveidot tādu valdību, kas atbilstu JKP piedāvātajam modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA,19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons,08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Lombarda industrija nav bijusi digitālas transformācijas fokusā, bet mēs vēlamies to mainīt. DelfinGroup vēlas attīstīt produktu digitālā vidē, piedāvājot lombarda aizdevumu mūsdienu klientu prasībām atbilstošā veidā. Mēs vēlamies ne tikai nostiprināt līderpozīcijas nozarē, bet arī kļūt par industrijas pārveidotājiem".

Tā intervijā norāda AS DelfinGroup valdes locekle Sanita Zitmane.

Kā jūs raksturotu pārstāvēto nozari, kāda ir šā brīža situācija un galvenās tendences?

Ir pagājis gads, kopš pandēmijas radītajām sekām, kas ietekmēja visas pasaules lombardu nozari. Lielākie tirgus spēlētāji ir stabilizējuši savu uzņēmējdarbību, ieviešot jaunus pakalpojumus un piedāvājot elastīgus nosacījumus saviem produktiem. Vēsturiski lombardu nozarē ir bijis vērojams mērens, taču stabils pieaugums. Šo stabilitāti nodrošināja fakts, ka liela daļa klientu lombarda aizdevumu izmanto atkārtoti, kas norāda uz pakalpojuma ērtību un pieejamību.

Mūsdienās klienti arvien mazāk vēlas tērēt laiku, lai apmeklētu pakalpojuma sniedzēju klātienē, tādēļ digitalizācijas procesu ieviešana ir būtiskākais nozares virzītājs tuvākajos gados. Tieši digitālie risinājumi palīdzēs lombardu nozarei uzrunāt jaunus klientus un ieņemt stipras pozīcijas starp citiem aizdevumu veidiem, kuri šobrīd tiek nodrošināti tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LANA: Kāpēc FM neiesaistās vai netiek iesaistīta diskusijās par izmaiņām Alkohola aprites likumā?

Db.lv,10.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju uz pamatotu un datos balstītu grozījumu veikšanu Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd diskusiju fokusā ir trīs galvenie temati: par alkoholisko dzērienu tirdzniecības laika ierobežojumiem, par alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā un par vecuma sliekšņa grozīšanu alkoholisko dzērienu iegādē. Īpaši svarīgi ir likumā vai to pavadošajos noteikumos iekļaut mērīšanas kritērijus, pēc kuriem vērtēt regulāru likumu grozījumu ietekmi uz pārmaiņām sabiedrības veselībā.

"Jautājumus raisa fakts, ka diskusijās par iespējamām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā nepiedalās vai netiek iesaistīta Finanšu ministrija. Tiek plānoti ierobežojumi, kas pēc VM un ārstu sacītā varētu mazināt alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomus, tiek paaugstināts akcīzes nodoklis, bet vienlaikus valsts budžeta projektā plānots 14 milj. EUR nodokļu pieaugums pret pagājušo gadu. LANA vaicā, kā tas ir iespējams", vaicā LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas universālveikals Stockmann pagājušo gadu pabeidzis ar peļņu un apgrozījuma pieaugumu par 4%

Šogad uzņēmums sācis strādāt ar jaunu biznesa modeli, noslēdzot pirmo koncesijas līgumu ar labi zināmu zīmolu Hugo Boss, kas ļaus saņemt piegādes tieši no ražotāja, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas universālveikala direktore Dace Goldmane atklāj, ka saskaņā ar kompānijas veikto aptauju lielākā daļa jeb 60% klientu izvēlas Stockmann tāpēc, ka tā sortiments ir unikāls, bet 75% atzīst, ka apkalpošana ir tāda, ko nevar saņemt nekur citur Rīgā. «Un mēs būvējam biznesu uz to, ka veikala visās nodaļās kvalitātes prasības ir vienādas, apkalpošana būs vienāda. Ideāli, ja pārdevējs jau pasaka priekšā klientam, ko vēl vajadzētu,» tā direktore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

LETA,29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Nords: Neviena Rīgas maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku kā valstī atļauts

LETA,09.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienā brīdī neviena maratona distance nepulcēs vairāk cilvēku, kā to pieļauj valstī noteiktie ierobežojumi, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja "Rimi Rīgas maratona" direktors Aigars Nords.

"Ir svarīgi apzināties, ka šie 15 000 dalībnieki ir burtiski sadalīti pa deviņiem dažādiem notikumiem - distancēm divu dienu garumā," viņš teica. Vaicāts, vai bijusi doma vispār nerīkot maratonu, Nords atzina, ka tādas domas ir apsvērtas, apsvērti dažādi scenāriji. Tomēr infektologi esot teikuši, ka plānotajā formā maratona norise ir droša.

Nords uzsvēra, ka iedzīvotāji startos aicināti ierasties ar sejas maskām. Savukārt infektologi norādot, ka tad, kad cilvēki jau būs izretojušies 21, 10 vai 42 kilometru trasē, risks inficēties ar Covid-19 ir ļoti zems vai neiespējams.

Bērnu maratona dalībniekiem ir konkrēts starta laiks. Nords aicināja vecākus šo laiku ievērot. Plānots, ka stundā izskries 300-400 bērnu. "Ja mēs visi šos nosacījumus ievērosim, vispār nevajadzētu būt nekādai drūzmai un visam vajadzētu notikt kā pa sviestu," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz grozījumiem likumā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) šorīt nolēmusi aizliegt Latvijā izplatīt atlikušos 80 Krievijā reģistros televīzijas kanālus, kas līdz šim bija pieejami Latvijas skatītājiem.

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pavēstīja, ka lēmums pieņemts, balstoties uz jauno likuma normu, kas paredz, ka Latvijā nedrīkst darboties programmas, kas reģistrētas valstī, kas apdraud citas valsts teritoriālo integritāti un neatkarību.

Šāds lēmums būs spēkā līdz brīdim, kamēr Krievija pārtrauks karadarbību Ukrainā un atdos Krimu. Lēmums stāsies spēkā 9.jūnijā.

Aizliegto kanālu klāstā ir, piemēram, TV programma "E TV", "Иллюзион+", "Кино24", "Мир ТВ", "Охота и рыбалка", "Перец!", "Русский Иллюзион" un citi.

NEPLP jau iepriekš, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, pieņēma virkni lēmumu, aizliedzot Latvijā rādīt galvenos Kremļa propagandas kanālus gan televīzijā, gan interneta vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeimas deputāti martā atalgojumā saņēmuši vairāk nekā 227 tūkstošus eiro

LETA,19.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātiem atalgojumā martā izmaksāti 227 594 eiro pēc nodokļu nomaksas, informēja parlamenta preses dienestā.

Lielākais atalgojums izmaksāts Saeimas Prezidija locekļiem, kā arī frakciju un komisiju vadītājiem. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrneice (VL-TB/LNNK) saņēmusi 3263 eiro, viņas vietniece Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) - 3279 eiro, nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars - 3307 eiro, bet Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins - 3304 eiro.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja un Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe martā saņēmusi 3226 eiro, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs (KPV LV) - 3040 eiro, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš - 3169 eiro, Saeima sekretārs Andrejs Klementjevs (S) - 3005 eiro, Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK) - 3040 eiro, kā arī «Jaunās Vienotības» Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis - 3257 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro

LETA,07.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas mandātus zaudējušajiem deputātiem valstij kompensācijās varētu nākties izmaksāt vairāk nekā 400 000 eiro, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums nosaka, ka Saeimas deputāts, kura mandāts izbeidzas līdz ar attiecīgās Saeimas pilnvarām, ja viņš nav ievēlēts nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā.

Pēdējos trijos mēnešos Saeimas deputātiem atalgojumā kopumā tika izmaksāti apmēram 650 000 eiro. Tā kā nākamajā Saeimā varētu nebūt iekļuvušas apmēram divas trešdaļas deputātu, attiecīga daļa trīs mēnešu kopējā atalgojuma - apmēram 435 000 eiro - varētu būt jāizmaksā kompensācijās.

Deputātu atalgojumā iekļauta alga, slimības pabalsts, samaksa par frakcijas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatu, par Saeimas komisijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka vai sekretāra amatu, par Saeimas apakškomisijas priekšsēdētāja vai sekretāra amatu, kā arī piemaksa Saeimas Prezidija locekļiem. Līdz ar to augstāks atalgojums ir Saeimas Prezidija locekļiem, parlamenta komisiju un frakciju vadītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija «KPV LV» nākamnedēļ «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu», skaidrojot, ka tādējādi izpildīs vienu no vēlētājiem dotajiem solījumiem.

«KPV LV» līderis Artuss Kaimiņš pauda, ka «KPV LV» kā partijai, kura ir uzvarējusi vēlēšanās tā dēvētājā centriskajā, centriski labējā jeb latviskajā spārnā, ir pienākums tikties ar visām Saeimā ievēlētajām partijām. «KPV LV» arī saviem vēlētājiem iepriekš apsolīja tikties ar visiem politiskajiem spēkiem, norādīja politiķis.

Arī «KPV LV» premjera amata kandidāts Aldis Gobezems iepriekš pauda, ka «KPV LV» «konsultāciju formātā» plāno tikties ar «Saskaņu». Viņš gan uzsvēra, ka tas ir atšķirīgs formāts no valdības veidošanas sarunām. Šāda tikšanās notikšot, jo «KPV LV» vēlētājiem solījusi iepazīstināt visas parlamentā pārstāvētās partijas ar savu programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) piektdien, 7.decembrī, plāno iepazīstināt partnerus ar «reālu plānu B» valdības izveidošanai, pavēstīja politiķis.

Gobzems pagaidām neatklāja, ko paredz viņa plāns.

Uz tikšanos plkst.10 partijas «KPV LV» Saeimas frakcijā aicināts pa vienam pārstāvim no Jaunās konservatīvās partijas (JKP), nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV).

Kā ziņots, vairākas sarunās iesaistītās partijas uzskata, ka vēl nav paveikti ļoti būtiski valdības izveidošanas priekšdarbi, tāpēc tās skeptiski vērtē iespēju tuvākajās dienās nonākt līdz Saeimas balsojumam par Gobzema veidojamo Ministru kabinetu.

Pagaidām vēl nav panāktas vienošanās par Gobzema vadītas valdības deklarāciju, sadarbības līgumu, Ministru kabineta sastāvu un atbildības jomu sadalījumu, un politiskie spēki norāda, ka šo darbu īstenošanai nepieciešams ilgāks laiks. Lai arī partijas ir skeptiskas un kritizē valdības veidošanas procesu, visas joprojām pauž gatavību sarunām par darbiem un valdības deklarāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais finansējums 26,5 miljonu eiro apmērā ir apšaubāms un pašvaldība, izmantojot biedrības, nodarbojusies ar ziedošanu, kas tai nav atļauts.

Šāds bija Valsts Kontroles (VK) ziņojuma vēstījums deputātiem Saeimas publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. VK revīzijas laikā izdalījusi divus nodibinājumus, kuru dibinātājs ir Rīgas pašvaldība – Rīgas Tūrisma un attīstības birojs (RTAB) un riga.lv, kā arī vienu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu, kas ar līdzekļiem rīkojies nepārskatāmi un, iespējams, finansējis sev tīkamākas biedrības un nodibinājumus.

VK pētītajā laika posmā kopumā ir runa par 26,5 miljonu eiro izlietojumu dažādiem mērķiem. RTAB pārziņā apsaimniekošanā bijuši 17 miljoni eiro, riga.lv rīkojušies ar 4,35 miljoniem eiro, bet departamenta gadījumā pētīts 5,15 miljonu eiro lielas naudas izlietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru