«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš
Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?
Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.
Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?
Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.
Bet par OIK tātad?
Mēs arī partijā esam runājuši, kā šo OIK var likvidēt. To var izdarīt tikai, ja tu esi pie varas. Opozīcijā esot, mēs varam tikai ieteikt. Jo varas partijām ir koalīcijas līgums. Un koalīcijas līgumā pirmais punkts ir neatbalstīt neko, ko prasa opozīcija. Pavisam dumjš un triviāls piemērs. Deg māja. Un tu esi tajā mājā iekšā, bet tu esi no ZZS. Un es esmu Artuss Kaimiņš. Un mēs abi esam tajā mājā iekšā. Es tev saku: skrienam prom, deg, tu sadegsi tūlīt! Tu nedrīksti principā skriet prom, jo tu nedrīksti atbalstīt neko, ko saka opozīcija. OIK tika ieviests Godmaņa valdības pēdējās dienās, kad ekonomikas ministrs bija Gerhards. Taču visvairāk licenču tika izsniegts Dombrovska valdības laikā, kad ekonomikas ministri bija Kampars un Pavļuts, bet valsts sekretārs šajā ministrijā - Juris Pūce. Un tagad viņi iet ar karogiem, ka kaut ko tur mainīs! Nu tas nav nopietni. OIK neapšaubāmi ir slēptais nodoklis. Tāpēc pavisam elementāri. Tad tā arī pasakām. Pārsaucam OIK par ZDG, piemēram.
Kas ir ZDG?
Vienalga. Izgudrojam citu abreviatūru. Nu kaut vai «elektrības jaudas uzturēšanas izmaksa», pieņemsim. Vienkārši izdomājam jaunu nosaukumu šim nodoklim. Pieņemot budžetu 2019.gadam, pārsaucam šo OIK par nodokli. Tad tam ir pilnīgi jauns statuss. Tas kļūst par legālu nodokli. Šogad vēl izmaksājam 200 miljonus eiro, jo šogad vairs nevar tur neko izdarīt. Bet no nākamā gada visu palaižam brīvajā tirgū. Lai iet un pārdod to elektroenerģiju, ja var pārdot. Bet valsti nevar iesūdzēt par nodokļiem. Līdz ar to mēs ar to nodokli varam darīt, ko gribam. Arī samazināt līdz minimumam. Un, ja tev kaut kas nepatīk, brauc uz Čehiju un ražo savu foršo «zaļo» enerģiju tur! Nodokļi attiecas uz visu sabiedrību. Tagad sabiedrībā tiek pumpēta iekšā informācija, ka valsts tiks vazāta pa tiesām, būs sūdzība Eiropas Tiesā, mēs zaudēšot milzīgas summas.
Piedodiet, līdz galam nesapratu. Kāds sabiedrībai labums, ja OIK tiek pārsaukts par nodokli, ko sabiedrība turpina maksāt un elektrība paliek tikpat dārga?
Nē, saprotiet, nosaucot to par nodokli, tu iegūsti iespēju šo OIK legāli samazināt. Vienkāršā valodā runājot, tas ir juridiskais mehānisms, kā var atcelt šo kroplo OIK sistēmu. Pēc tam, ja valsts nolemj, ka mums vajag atbalstīt atjaunojamos energoresursus, var ieviest jaunu un saprātīgu sistēmu. Bet tas ir viens veids, kā tikt vaļā no esošās sistēmas. Un te nav vajadzīga 35 cilvēku darba grupa un Ernst&Young ārpakalpojums. Šeit ir piedāvājums uz galda. Un to jums saka opozīcijas deputāts Artuss Kaimiņš.
Tas ir viss, ko jūs gribējāt pateikt Saeimas ārkārtas sēdē?
Nē, nu kā bija. Trešdien tika izsludināta ārkārtas sēde. Bet, lai notiktu ārkārtas sēde, tautas kalpiem ir jāzina par to. Man telefonā netika atsūtīta ziņa, ka ir ārkārtas sēde. Es zināju, ka ir sēde desmitos, bet ne, ka tā ir ārkārtas sēde. Par to bija jābūt paziņojumam, bet tāda nebija manā telefonā. Tad mani apcietināja. Aizturēja uzreiz pēc šī lēmuma pieņemšanas. Neviens nebija pret. Nobalsoja par pretlikumīgu lēmumu. Proti, bez vārda un uzvārda, dot kratīšanas atļauju vienalga kam.
Tātad jūs nebijāt klāt, kad nobalsoja par jūsu izdošanu?
Es nokavēju piecas minūtes. Es skrēju. Nē, es nebiju klāt balsojumā. Es iegāju iekšā, tikko kā bija nobalsots.
Jums tātad neļāva izteikties no tribīnes, lai aizstāvētu sevi?
Tas it kā bija manas vainas dēļ, jo es nokavēju sēdi piecas minūtes. Bet es taču neko nezināju. Man vēl žurnālisti zvanīja deviņos no rīta, ka mandātu un ētikas komisijā kaut kāds jautājums tiekot izskatīts. Tad visa Saeima raustījās, jo nesaprata, kurš tad tiks izdots. Mani arestēja manā darba vietā. Es vienkārši neesmu nekad aizturēts. Man nav tādas pieredzes, kā ir jābūt aizturēšanas brīdī. Bet juristi saka, ka man vajadzēja paskaidrot, kāpēc es tieku aizturēts. Es nezinu, kāda ir tā īstā “ceļa karte”, kā notiek pareiza un efektīva aizturēšana. Katrā ziņā man nekas netika izskaidrots. Kas tika panākts? Tika panākts tas, ka es netiku vairāk uz tribīnes. Es nevarēju vairāk runāt arī par OIK, ko gribēju darīt, jo es atrados kamerā. Un es gribēju arī vēlreiz visai sabiedrībai atgādināt, ka ir jānotiek Rasnača demisijai un viņam pašam ir jāatkāpjas. Piecas dienas pēc manas runas pret Rasnaču es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu.
Bet kā jūs domājat, jūs novāca «maksātnespējas mafija» vai OIK mafija?
Domāju, ka tie cilvēki dublējas, ja godīgi. Viņi dublējas, un var būt, ka tur ir vēl arī kādas citas sfēras mafija. Bet, ja viņi man gribēja aizvērt muti, tad no viņu puses tas bija pilnīgi nepareizs solis. No to puses, kas pieņēma šo lēmumu par manu «novākšanu». Ar visām sankcijām. Kratīšanām. Ar visām nepareizajām adresēm, kas tika norādītas. Un paldies manam advokātam, kurš to pamanīja! Tika kratīta mana faktiskā dzīvesvieta, kur es īrēju dzīvokli. Tika kratīta deklarētā dzīvesvieta, kur es nedzīvoju jau piecus gadus un kur dzīvo mana vecmāmiņa ar diviem suņiem. Viņi brauca pie manas mammas Teikā, kur es esmu aptuveni reizes četras gadā – Lieldienās, Ziemassvētkos, Jaunajā gadā un mammas dzimšanas dienā. Es tur nedzīvoju divdesmit gadus. Bet tur bija norādīta nepareiza adrese. Advokāts to pamanīja. Un kratīšana tur nenotika. Bet bija tā kā Poļe čudes. Viņi izvelk vispirms vienu lapiņu - brauksim kratīt tur. Tad vēl vienu. Brauksim uz Garciemu. Un tajā brīdī es sapratu. Varat mani sist, es zinu, ko esmu uzņēmies. Bet neaiztieciet manu ģimeni! Es lūdzu, lai šo kratīšanu atceļ, jo es tur nedzīvoju un tur nekā nav. Un es dzirdu, ka izmeklētājs zvana šai Anitai Ringo, kas ir vadītāja manam procesam. Un es dzirdu, ka viņa otrā galā kliedz: Nekādā gadījumā! Nekāda sankcijas apturēšana nenotiks. Mēs paskaidrojumā rakstījām, ka tur dzīvo astoņdesmitgadīga vecmāmiņa, kurai ir problēmas ar sirdi, un divi suņi. Un viss.
Bet jūs taču tur, iespējams, varējāt sabāzt savus nelegāli iegūtos līdzekļus!
Jā, nu bet tikpat labi es tos varēju ielikt savā saldētavā, kura netika pārbaudīta manās mājās. Saeimā man ir kabinets. Es tur varēju kaut ko noslēpt. Tas netika pārbaudīts. Tālāk varēja pārbaudīt manu datoru, kurš stāvēja kabinetā. Tas netika pārbaudīts. Varēja pārbaudīt partijas biroju, kurā mēs pašlaik atrodamies. Un arī tas netika pārbaudīts. Arī mana mašīna netika pārbaudīta. Toties bez ordera ieradās pie manas līgavas uz viņas dzīvojamo māju. Cilvēki jau nezina, ka nav lapas, kas atļauj kratīšanu veikt. Laiž iekšā. Vienkārši ķer uz muļķi. Tādā veidā sit pa man tuviem cilvēkiem vienkārši! Lai man ir slikti, lai viņiem ir slikti. Vienkārši izrēķinās, es domāju. Nākamajā dienā kratīšanai izdeva arī Askoldu Kļaviņu. Viņš jau bija sagatavots. Juridiskais birojs jau viņam bija izstāstījis, kas un kā. Man neviens neko nestāstīja. Ar Askoldu Kļaviņu viņi savas metodes arī nodeva. Jo tā bija uzmanības novēršana. Kas tad ir viss Askolda Kļaviņa darbs Saeimā? Nomainīt Jāņus no 23.datuma uz 21.datumu. Jo tad esot īstais Papardes zieds. Un tāpēc latvieši nevairojas, ka datums nepareizs. Es nemaz negribu iedziļināties, vai viņš ir to benzīnu zadzis vai nav. Tādu tur Saeimā, domāju, ir daudz, kas dzīvo vienā vietā, bet čekus par degvielu iesniedz, it kā dzīvotu kaut kur citur. Varētu papētīt tos deputātus no Dagdas un Balviem. Bet tā ir tāda uzmanības novēršana. Skaidrs, ka mērķis nebija Askolds Kļaviņš, bet es. Bet sabiedrība nav stulba. Es saku milzīgu paldies sabiedrībai, jo man bija milzīgs atbalsts. Sabiedrība taču saprata, kas notiek. Ka ņem ciet nevis mafijas bosus, bet to, kas ir visneaizsargātākais, kas nav pie varas un ir opozīcijā. Bet šāda veida darbības, pat, ja tās veic tiesībsargājošās iestādes, nav iespējamas bez saskaņošanas augstākajā varas ešalonā. Tāpat kā Rimšēviča aizturēšana nav iespējama bez visu valsts augstāko amatpersonu zināšanas.
Mēs visu laiku runājam par KNAB, taču bija lūgums no Ģenerālprokuratūras?
Bija lūgums no ģenerālprokuratūras, jā. Un bez Saeimas prezidija zināšanas tas vispār nav iespējams. Bet redzat, kā ir. Arī ģenerālprokurora uzvārds tiek piesaukts saistībā ar Latvijas Krājbankas maksātnespējas “stāstu”. Viņa vietnieka uzvārds ir nosaukts saistībā ar Vonsoviča attiecībām ar Bunkus saistībā ar Trasta komercbankas stāstu. To izdarīja Aldis Gobzems TV24 raidījumā Preses klubs, kurā no Nacionālās apvienības piedalījās Aleksandrs Kiršteins, starp citu. Un palika ļoti neapmierināts par to, ko tur dzird. Tātad ir jau nosaukts un arī parādīts, kā šīs shēmas darbojas. Ir arī atsevišķi dokumenti, kas apstiprina šīs shēmas. Vēl arī jāuzsver, ka intervijā Saeimā uzreiz pēc manas aizturēšanas Inese Lībiņa-Egnere, kas ir Saeimas Nacionālajā drošības komisijā, apgalvoja, ka pat Nacionālajā drošības komisijā, iedomājieties, nezināja jautājuma saturu, ko un kādā sakarībā lems par Kaimiņu! Tā ir «valsts valstī», kas te darbojas! Jo ir viena vara, ko tu, Sandri, zini. Un ir vēl viena vara, kas darbojas paralēli.
Tika aizskarta šī «paralēlā vara»?
Kāda ir vajadzība pēc šīm kratīšanām, pat ja pieņemsim, ka es būtu vainīgs? Pat, ja notika kaut kāda manu sarunu noklausīšanās. Pat, ja viņi «kaut ko zināja». Kur ir tas milzīgais apdraudējums sabiedrībai, kura dēļ bija jārīkojas šādā steigā? Varēja taču mierīgi sagatavot šīs kratīšanas. Bet acīmredzot bija kaut kas, kas to visu lika ļoti steidzināt. Esmu pārliecināts, ka tas savelkas kopā ar kolēģa Gobzema aktivitātēm un darbībām, kas saistītas ar viņu. Viņš stāstīja, ka esot saukts uz kriminālpoliciju liecināt Bunkus lietā, lai gan Bunku esot pāris reizes dzīvē saticis. Viņam nav nedz bizness kopējs, nedz viņi mafijas pretējās pusēs ir bijuši, nedz viņš nošaušanas vietā ir bijis. Bet ir tāda interesanta nianse. Ja mēs uzmanīgi skatāmies raidījumu Tiešā runa, tad tur vienā vietā Dzintars Rasnačs mums sāka draudēt, ka mums būs jāatbild par kaut kādām lietām. Tātad Aldi Gobzemu izsauca, nevis lai liecinātu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, bet lai viņš liecinātu to, kāpēc viņš agrāk nav nodevis tiesībsargājošo iestāžu rīcībā to informāciju, par kuru publiski runā. Aldis Gobzems esot pateicis – jums jau gadiem ir tā informācija, cienītie kungi! Un tā saruna uzreiz esot beigusies. Aldis Gobzems ir vērsies Drošības policijā, sakot, ka varot būt apdraudējums viņam un viņa ģimenei. Un, kad viņš to darīja, viņam pateica – darba laiks ir beidzies, piezvaniet kādu citu dienu! Taču viņš bija KNAB un Drošības policijā un pastāstīja tās lietas, kuras zina. Un viņš ir paziņojis, ka publiski turpinās saukt uzvārdus, kā mēs visi zinām. Bet pakāpeniski. Lai nav tā, ka visi vienā dienā un sabiedrība nespēj sagremot. Un tad paiet dažas dienas, un aiztur Artusu Kaimiņu. Jums arī neliekas, ka tur ir sakarība?
Jūs zināt, ka pēdējā laikā bieži izskan arī tāds viedoklis, ka likuma priekšā visi vienādi, arī deputāti. Tāpēc nav nekas sevišķs, ja kādu aiztur un izkrata, kā jebkuru šajā tautā.
Ja KNAB grib ieviest likumību, to taču nevar darīt ar nelikumīgām metodēm. To nevar ieviest, pazemojot cilvēkus. Liekot taisīt pietupienus ar pliku pakaļu. Vai jums tas liekas normāli? Taču, ziniet, kad es no turienes izgāju ārā, es redzēju tos cilvēkus, kādus piecdesmit, kas bija stāvējuši lietū un vējā stundas sešas, jo vara ņirgājās un nelaida ārā. Un viņi man nesa tēju. Un mēs braucām uz TV tiešraidi. Un nākamajā dienā mēģinājām pārsūdzēt drošības līdzekli. Bet, izrādās, mums nemaz nav dežurējošā prokurora! Zvērināts advokāts Aldis Gobzems pulksten 16.30 gāja iesniegt sūdzību. Rezultātā viņam pajautāja, vai viņam ir ID līdzi. Dokuments līdzi nebija, jo viņš tikai gribēja iesniegt sūdzību. Radās domu apmaiņa, kuras rezultātā tika izsauktas divas policijas ekipāžas, lai noskaidrotu, ka tas ir Aldis Gobzems, kuru neviens nepazīst.
Viņš varbūt speciāli nepaņēma līdzi ID, lai radītu konfliktsituāciju ar policiju un nonāktu mediju ziņās?
Bet jūs saprotat, ka sūdzību var nogādāt arī kurjers un pastnieks? Nav runa tik daudz par pašu iesniegšanas momentu un šo nelielo konfliktu uz vietas. Tas taču ir pilnīgi nenormāli, ka tiesībsargājošajā iestādē, tāpat kā ātrajā palīdzībā, nav 24 stundu un septiņu dienu režīms! Un, ja nu tur iesniegumā ir rakstīts, ka kādu grib nogalināt? Nāciet pēc svētkiem, kad Līgo beigušies? Starp citu, policisti, kas atbrauca, bija ļoti laipni. Viņi uzreiz saprata, ka tas ir nonsenss. Taču Ģenerālprokuratūrā dežurējošajam, man liekas, vajadzēja palīdzēt iesniegt iesniegumu. Tas ir valsts varas uzdevums. Nevis izsaukt divas policijas ekipāžas, lai padzītu pilsoni, kas meklē palīdzību pie valsts.
Zināt, kādas ir bažas, skatoties uz tādiem šodienas varoņiem kā jūs? Vai tad, kad jūs nāksiet pie varas, jūs tieši tāpat nemēģināsiet darīt ar saviem pretiniekiem un viss tiesiskums tūlīt būs aizmirsts? Kādas ir jūsu principiālās nostādnes, lai aizstāvētu tiesiskumu Latvijā?
Viens no mūsu pirmajiem uzstādījumiem tiesiskuma jomā ir likvidēt antikonstitucionālo veidojumu – Koalīcijas padomi, kurā svarīgākos valsts lēmumus pieņem cilvēki, kas nav ievēlēti. Pie šī Koalīcijas padomes galda var atrasties Ventspils mērs Aivars Lembergs, tur var atrasties Zaļās partijas priekšsēdētājs Edgars Tavars, kurš nav ievēlēts Saeimā, tur var atrasties Viesturs Silenieks, kurš arī nav ievēlēts Saeimā. Es varu saukt vēl un vēl. Protams, ka ir vajadzīga vieta, kur aprunāties aiz slēgtām durvīm. Taču valsts vadītājam ir jābūt Ministru prezidentam, nevis kādam citam patiesībā. Mēs piedāvājam Ministru kabinetu, kas sastāv no sešiem ministriem. Vairāk Latvijā nav vajadzīgi. Un es gribu īpaši uzsvērt, ka mums, atšķirībā no vienas otras citas partijas, kas mēģina izlikties par «jaunajiem spēkiem», nekad nav bijusi tāda tēze, ka «visi ir zagļi un visi jāliek cietumā», tad tikai mēs labi dzīvosim. Mums ir jāmaina domāšana attiecībā uz valsti – tev ir tiesības, jo tu esi pilsonis. Man ir pienākumi, jo es esmu deputāts, kas pārstāv tevi, pilsoni. Man kā tautas kalpam ir pienākumi, bet tev ir tiesības prasīt man, lai es aizstāvu sabiedrību. Ir jāpārslēdz šī domāšana diametrāli pretēji. Nevis deputātiem ir jānorāda sabiedrībai, ko darīt, bet sabiedrībai ir jānorāda deputātiem, ko tā grib redzēt viņu lēmumos. Mums daudzi valsts varā esošie sen ir aizmirsuši, kas viņiem algas maksā. Nodokļu maksātāji maksā algas visiem – ierēdņiem, augstākajām amatpersonām un arī skolotājiem. Bet viens no galvenajiem mūsu uzdevumiem ir samazināt ministriju skaitu. Un nevis tāpēc, lai ietaupītu, bet …
Tāpēc, ka jums nav tik daudz ministru kandidātu?
(Smejas) Pēc šiem notikumiem domāju, ka mums būs diezgan labs ministru portfelis nākamajā valdībā. Ministru skaita samazināšana ir nepieciešama, lai likvidētu esošo sistēmu, kur vienmēr ir iespēja novelt atbildību no sevis. Sakot, ka tas ir kāda cita ministra kompetencē. Valstij jau patiesībā ir tikai dažas funkcijas. Un tās ir saskaitāmas uz rokas pirkstiem. Taču, piemēram, veselības jomā tagad ir kaut kas tāds, ko dara Veselības ministrija, un kaut kas, ko dara Labklājības ministrija. Ir vajadzīgs ministrs, kas atbild par cilvēku. Ministrs, kas atbild par uzņēmumu. Ministrs, kas atbild par valsts naudu. Ministrs, kas atbild par ārlietām. Un ministrs, kas atbild par iekšlietām un tad drošību. Seši ministri. Vairāk jau patiesībā nav nepieciešami. Bet mums ir trīspadsmit ministri un Ministru prezidents. Un tad vēl pārresoru koordinācijas centrs, kas koordinē vienu ministrijas darbu ar otru. Bet patiesībā tā ir tāda kā dēle, kas ir kaut kur piesūkusies un vienkārši izsūc valsts naudu.