Citas ziņas

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Sandris Točs, speciāli DB,30.05.2018

Jaunākais izdevums

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Respektīvi, Satversmes tiesa atzina, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami?

Advokāta pienākums ir nodrošināt absolūtu konfidencialitāti klientiem par sniegtās juridiskās palīdzības būtības saturu. Savukārt, ja šobrīd advokāti tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, šis konfidencialitātes princips sagrūtu. Advokātam valsts amatpersonas deklarācijā būtu jānorāda klienti, kuriem tiek sniegta palīdzība un cita informācija, kas ir ļoti sensitīva un konfidenciāla.

Tāpat, piemēram, likums aizliedz valsts amatpersonām reklamēties. Savukārt advokatūras likums to atļauj. Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka vēl ir nepieciešams meklēt risinājumus par to, kādus noteikumus attiecībā uz advokātiem paredzēt nākotnē.

Intervijās DB virkne advokātu, piemēram, Andris Rukmanis un Saulvedis Vārpiņš, ir pauduši uzskatu, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir principā nesavienojamas lietas. Kā jūs uzskatāt?

Es pievienojos šim kolēģu viedoklim – advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams principā.

Kā Satversmes tiesas spriedums ietekmēs maksātnespējas jomu?

Latvijā ir vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoru un faktiski aptuveni puse no viņiem ir advokāti. Protams, mēs visi bijām neziņā, kāds būs šis Satversmes tiesas spriedums. Atsevišķi kolēģi, pieņemot, ka šis valsts amatpersonas statuss ir neizbēgams, nepagarināja savus sertifikātus un neturpinās maksātnespējas administratora profesionālo darbību. Jo ko gan nozīmē valsts amatpersonas statuss? Ir jāiesniedz valsts amatpersonas deklarācija, ir amatu savienojuma ierobežojumi.

Šo un citu iemeslu dēļ daļa manu kolēģu jau ir atteikušies no administratoru pienākumu pildīšanas. Mēs joprojām nezinām, kāda būs likumdevēja nostāja un kāds būs šis risinājums, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu. Mēs nezinām, vai tas būs tāds, kas būs atbilstošs advokātu profesionālās darbības principiem, būtībai un garam, un apmierinās advokātus. Ja tas tā nebūs, varam sagaidīt, ka būs vēl kādi advokāti, kas nesaglabās savu maksātnespējas administratora sertifikātu.

Kādas būs sekas?

Arī Satversmes tiesa ir atzinusi, ka advokāti ir augsta līmeņa profesionāļi, kuriem ir noteikti augsti profesionālie standarti. Tāpēc, ja advokāti atstātu administratora profesiju, maksātnespējas joma no tā neiegūtu. Arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes viedoklis ir tāds, ka advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss nav savienojami. Praktiski visur pasaulē maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas. Latvijā diemžēl ir izvēlēts pretējs ceļš, un tagad tas ir fakts.

Lai gan Saeima, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, var mainīt savu viedokli šajā jautājumā?

Protams, var mainīt savu viedokli, un es ceru, ka to arī darīs. Jo tas ir dīvaini, ka vienas jomas profesionāļi, maksātnespējas administratori, viena daļa tagad būs valsts amatpersonas, bet otra daļa nebūs. Šādai situācijai nevajadzētu būt. Ir, protams, kolēģi, kas savādāk tulko šo Satversmes tiesas spriedumu un uzskata, ka tie administratori, kas nav advokāti, arī nav pielīdzināmi valsts amatpersonas statusam. Bet tam es, vērtējot Satversmes tiesas spriedumu, nevaru piekrist.

Kā pašlaik vērtējat maksātnespējas procesu Latvijā kopumā? Vai Krievijas sankciju dēļ maksātnespējas procesu skaits aug?

Nevarētu teikt, ka Krievijas sankciju dēļ īpaši ir palielinājies maksātnespējīgo uzņēmumu skaits. Uzņēmējiem, kuri eksportēja savu produkciju uz Krieviju un citām NVS valstīm, tomēr jau ir gūta pieredze, strādājot ar šiem tirgiem, un zināmi ar šiem tirgiem saistītie riski un specifika. Tāpat ir pārdzīvotas vairākas iepriekšējās krīzes, no kurām uzņēmēji ir guvuši pieredzi. Jāatzīst, ka ģeopolitiskā situācija saistībā ar Krievijas sankcijām tomēr vairāk ietekmē atsevišķas nozares un to uzņēmējus.

Kāda ir maksātnespējīgo uzņēmumu dinamika?

Pēdējos gados, sākot no 2012. gada līdz 2015. gadam, tā ir caurmērā līdzīga. 2012. gadā kopā ierosināto – gan fizisku, gan juridisku personu – maksātnespējas procesu skaits bija 2252, 2013. gadā – 2393, 2014. gadā – 2249, bet neliels palienājums ir vērojams 2015. gadā, kad ir ierosinātas 2416 maksātnespējas lietas. Tas vairāk saistīts ar fizisku personu maksātnespējas lietu skaita palielināšanos.

Kādi ir galvenie iemesli, kādēļ uzņēmumi nonāk maksātnespējā? Bieži tiek runāts par tīšu un ļaunprātīgu maksātnespēju, piemēram, izvairīšanos no dažādiem maksājumiem un saistībām.

Ļoti liels ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska problēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Bieži ir gadījumi, ka uzņēmēji paši ļaunprātīgi noved savus uzņēmumus līdz maksātnespējai.

Respektīvi, fiktīvai maksātnespējai?

Jā, tos var nosaukt par fiktīviem maksātnespējas procesiem. Šādi uzņēmēji uzaudzē nodokļu parādus valsts budžetam, tad pārreģistrē savus uzņēmumus uz trešajām personām – bezpajumtniekiem vai uz ofšoriem. Ieceļ valdē formālas personas, kas uzņemas to par samaksu, vai trešo valstu pilsoņus, kuri nav sastopami, neatbild, nenodod grāmatvedības dokumentus.

Vai ļaunprātīgās maksātnespējas lielā izplatība Latvijā ir likumdošanas problēma vai tam ir citas saknes?

Tas vairāk ir atsevišķu blēdīgo uzņēmēju redzējums, kā viņi var darboties uzņēmējdarbības vidē. Tā ir nesodāmības sajūta, ka viņi var ignorēt kreditorus, valsts budžetu, savus partnerus. Tas ir ļoti vienkārši. Tas nav tik daudz saistīts ar likumdošanu, jo tās bāze ir izveidota. Tas ir saistīts ar tiesībsargājošo iestāžu resursu nepietiekamību. Te būtu jāstrādā daudz vairāk izmeklētājiem, jāceļ viņu kvalifikācija, jāpiešķir lielāks budžets, lai šīs sarežģītās lietas izmeklētu. Taču šādu līdzekļu piešķiršana valstij atmaksātos, jo zaudējumi no ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumiem, manuprāt, ir mērāmi simtos miljonu. Milzīgi zaudējumi tiek nodarīti tautsaimniecībai, godīgiem uzņēmējiem, valsts budžetam.

Varat minēt kādu kliedzošu savas prakses piemēru šajā ziņā?

Ar šādu situāciju saskāros SIA Rego Trade maksātnespējas procesā, kas piederēja uzņēmējam Mihailam Uļmanam un viņa kompanjoniem. Pārņemot uzņēmumu, konstatēju, ka praktiski visi tā līdzekļi īsi pirms maksātnespējas ir pārskaitīti tikai viņam, nevis nomaksāti nodokļi un samaksāts kreditoriem. Uz jautājumu, kur ir visi sabiedrības dokumenti un manta, bijušie valdes locekļi norādīja, ka neko neatceras un neko nezina, jo it kā visu naudu un dokumentus esot pārņēmusi jaunā valdes locekle Svetlana Lučina. Bet, kā vēlāk izrādījās, S. Lučina Finanšu policijā bija sniegusi liecības, ka viņa neko nezina par šo uzņēmumu un nekad nevienu dokumentu nav parakstījusi, un lūdz atzīt visas darbības par spēkā neesošām. Es guvu pārliecību, ka šeit tiek realizēta klasiska ļaunprātīgas maksātnespējas shēma. Firma pārreģistrēta uz ofšoru un uzņēmuma valdē iecelta persona, kas neko nezina par šo uzņēmumu, bet manta pazūd, visa nauda pārskaitīta ieinteresētām personām.

Savukārt citā saistītajā uzņēmumā šie bijušie īpašnieki pat nekautrējās iecelt par valdes locekli kādu Nataļju Mihailovu, kura tajā brīdī atradās Iļģuciema sieviešu cietumā. Es pat atļautos teikt, ka šis ir vienkārši brutāls gadījums, kas norāda uz absolūtu beztiesiskuma, visatļautības un nesodāmības sajūtu no šo uzņēmēju puses. Tas nav vienīgais gadījums no viņu puses. Es pat nesaprotu, kā šādiem uzņēmējiem Latvijā atļauj būt par bankas īpašniekiem. Kad atklāju šīs nelikumības, cēlu prasības tiesā, lai atgūtu šos līdzekļus un nodarītos zaudējumus. Šajā konkrētajā procesā mums vajadzēja tiesāties sešus gadus. Visas tiesu instances ir atzinušas, ka uzņēmuma līdzekļi ir bijuši izsaimniekoti, ka nauda ir jāatmaksā preču piegādātājiem un nodokļu parāds – Valsts ieņēmumu dienestam un ka bijušajiem īpašniekiem ir jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem.

Pašlaik jau ir piedzīti gandrīz 378 tūkstoši eiro, 2015. gada decembrī papildus tika piedzīti 721,2 tūkstoši eiro, bet šis spriedums vēl nav stājies spēkā, savukārt prasība par 1,333 miljoniem eiro atrodas kasācijas instancē. Uzskatu, ka tas ir labs piemērs, ka ir izdevies atgūt naudas līdzekļus no atbildīgajām personām ievērojamā apjomā, lai pilnībā nosegtu Valsts ieņēmumu dienesta kreditora prasījumu un visu citu kreditoru prasījumus.

Nav pārsteigums, ka pēc šādu blēdību atmaskošanas un attiecīgas saukšanas pie atbildības viņš decembrī pēc kārtējā pozitīvā tiesas sprieduma ķērās pie pēdējā salmiņa un sāka apzināti un nepatiesi apmelot mani un pat manus ģimenes locekļus, lai ar tādām metodēm mēģinātu izsprukt sveikā.

Kas jāmaina, lai nebūtu pilnīgas nesodāmības sajūtas attiecībā uz maksātnespējas lietām?

Jāturpina VID fokuss uz riska personām, palielinot kapacitāti un analītisko darbu, un iespēju robežās jāmotivē uzņēmumi iekļūt tā saucamajā baltajā sarakstā. Tāpat jāpiešķir lielāki resursi Ekonomikas policijai un citām institūcijām, kas darbojas maksātnespējas jomā, lai izmeklētu un mazinātu ļaunprātīgus maksātnespējas gadījumus. Maksātnespējas joma patiesībā ir ļoti būtiska tautsaimniecības sastāvdaļa. Negodprātīgu uzņēmēju dēļ valsts budžetam un godīgajiem uzņēmējiem tiek nodarīti zaudējumi simtos miljonu apmērā ik gadu. Šādi gadījumi jāsamazina līdz nullei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mono izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu

LETA,03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com,01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Aizturēti Bunkus slepkavībā iesaistītie, tostarp pasūtītājs un izpildītājs

Db.lv, LETA,25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus slepkavības lietā apcietinājumu piemēro arī uzņēmējam Uļmanam

LETA,26.05.2022

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais uzņēmējs Mihails Uļmans tiek konvojēts uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus neilgi pirms noslepkavošanas atsaucis divas izsoles par 400 000 eiro prasījumiem

LETA,30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesai radušās aizdomas, ka Bunkus manipulējis ar informāciju Rego Trade maksātnespējas procesā

LETA,31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzēsta cilvēka dzīvība vienmēr ir smagi. Rakstot par maksātnespējas administratoru mafiju, kura, iespējams, plāno nolaupīt 400 miljonus eiro, neļaujot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novedot to līdz maksātnespējai, biju plānojis atsevišķu rakstu veltīt arī Mārtiņam Bunkus. Nedomāju, ka tas notiks pēc nāves.

Augstas valsts amatpersonas viena pēc otras tagad dzied dziesmu par 90.-to gadu nepieļaušanu un sola rīkoties. Domāju, ja tiesībsargājošās iestādes būtu uzdevumu augstumos, Mārtiņš Bunkus varbūt tagad sēdētu cietumā, taču, ļoti iespējams, būtu palicis dzīvs. Taču, redziet, aiz restēm tad varbūt būtu jānonāk arī vienai otrai valsts amatpersonai, jo bez politiskā «jumta» maksātnespējas administratoru mafija ar savu reketu nodarboties nevarētu. Tā nevarētu darboties bez partijām, kas ietilpst valdības koalīcijā un tiek dēvētas par maksātnespējas administratoru «jumtu», ko nereti dzird par Lūša un Parādnieka Nacionālo apvienību, kura pat nekautrējoties šantažēt koalīcijas partnerus, ja vajag izbīdīt kādu administratoru «štelli». Tā nevarētu darboties arī bez «jumta» tiesībsargājošajās iestādēs un Vienotībā, kuras ilggadējs ziedotājs jau no Jaunā laika laikiem bija M.Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus brālis: Katra diena bez progresa slepkavības izmeklēšanā mazina ticību rezultātam

Zane Atlāce - Bistere,07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina atlīdzību Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanai

Zane Atlāce - Bistere,21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bunkus birojs 21.jūnijā ir izsludinājis līdz 10 tūkstošu eiro atlīdzību par vērtīgu informāciju, kas palīdzētu atklāt Mārtiņa Bunkus slepkavību.

Birojs ir piesaistījis speciālistus šīs informācijas saņemšanai un apstrādei un tālāk sadarbosies ar Valsts policiju. Birojs nodrošinās pilnīgu informācijas konfidencialitāti.

«Izsludinot atlīdzību, mēs ceram izmeklēšanas gaitā uzturēt uzsākto intensitāti un atrast nozīmīgus faktus, kas apstiprinātu vienas vai otras versijas pareizību. Policija aktīvi strādā, taču pagājušas ir vairākas nedēļas un negribam zaudēt laiku. Ceram, ka atlīdzība dos pavērsienu izmeklēšanā,» saka Jekaterina Galuška, Bunkus biroja vadītāja.

Atlīdzībai nav termiņa ierobežojuma un tā tiks izmaksāta personai vai personu grupai, kuras sniegtā informācija dos nozīmīgu vai izšķirošu pavedienu, lai atklātu noziegumu un notvertu vainīgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nogalinātā advokāta Bunkus ģimene izveidojusi nodibinājumu viņa slepkavības atklāšanas veicināšanai

LETA,25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus ģimene ir izveidojusi nodibinājumu «Justice for Mārtiņš Bunkus», kura mērķis ir veicināt Mārtiņa Bunkus slepkavības atklāšanu, šodien notikušajā preses konferencē paziņoja nelaiķa brālis Kristaps Bunkus. Uzņēmumu reģistra elektroniskajā datubāzē gan šāds nodibinājums vēl nav atrodams, liecina «Firmas.lv» dati.

Kristaps Bunkus skaidroja, ka nodibinājums tiks finansēts ar Bunkus ģimenes līdzekļiem un ar tā palīdzību ir paredzēts piedāvāt sniegt Valsts policijai (VP) dažāda veida atbalstu izmeklēšanas gaitas veicināšanai.

Kā piemēru potenciālai sadarbībai ar VP nelaiķa brālis minēja palīdzību analizēt izņemtos videoreģistratoru datus, kuros, iespējams, varētu redzēt slepkavības veicējus.

Preses konferences ievadā Kristaps Bunkus padziļināti norādīja, ka viņa ieskatā VP un valsts amatpersonu komunikācija ar bojā gājušā ģimeni un sabiedrību ir bijusi ļoti vāja. Tāpat Kristaps Bunkus VP pārmeta neprasmīgas darbības nozieguma vietā, tostarp, pieaicinot policijas kadetus pie sākotnējās izmeklēšanas un novēlotu liecinieku un sabiedrības piesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķuzis: iegūts pietiekami daudz pierādījumu, lai pateiktu, kas noslepkavoja Mārtiņu Bunkus

LETA,04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis noliedza publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par policijas gausību lietas izmeklēšanā un uzsvēra, ka katru dienu un stundu Bunkus izmeklēšanas lietā notiek darbības, kas jau ir novedušas pie rezultāta.

«Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis,» atbildēja Ķuzis.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņojumos medijiem uzsvēris, ka viņa ģimene nav apmierināta ar policijas darbu, jo uzskata, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizē likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīdinājums nozarei un izaicinājums policijai

Māris Ķirsons/Anita Kantāne,31.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem.

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi.

«Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam, » analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga », kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Valsts policija (VP) aģentūrai LETA šādu informāciju nekomentē.

Arī Bunkus advokātu birojā aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus.

Bunkus bija viens no juristiem-palīgiem, ko Trasta Komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Rasa aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus.

Bunkus par maksātnespējas administratoru strādājis kopš 2007.gada. Viņa vārds skaļi izskanēja medijos saistībā ar uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas procesu, kurā Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lūdzot atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Bunkus valsts amatpersonas ieņēmumu deklarācijā par 2016.gadu liecina, ka viņam pieder 2013.gada Range Rover automašīna. Tāpat viņam reģistrēti uzkrājumi 88 269 eiro apmērā Luminor bankā. 2016.gadā Bunkus arī saņēma dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā. Tāpat administrators 2016.gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro apmērā un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā 527 374 eiro apmērā. Publiski pieejama informācija liecina, ka Bunkus dzīvojis Mežaparkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai aiz Bunkus stāvēja Rinkēvičs?

Sandris Točs, speciāli DB,01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas organizēja Mārtiņa Bunkus braucienu uz ASV? Kāpēc ar Bunku tikās ASV vēstniecības Rīgā darbinieki un bijušais Baltā nama pārstāvis Deivids Merkels?

Tie ir galvenie jautājumi pēc TV3 Nekā personīga sižeta, kurā atklājās, ka raidījuma rīcībā ir nonākuši materiāli, kas liecina, ka Mārtiņš Bunkus trīs mēnešus pirms savas nāves ieguldījis lielus līdzekļus un centies izmantot ASV diplomātu un lobiju ietekmi, lai par ABLV Bank likvidatoru izraudzītos tieši viņu.

Minētie jautājumi liek uzdot vienu galveno jautājumu – vai ASV diplomāti būtu tikušies ar kādu privātu Latvijas advokātu, vēl vairāk – risinājuši ar viņu sarunas, bez konsultācijām ar Latvijas Ārlietu ministriju? Vēl vairāk – bez Latvijas Ārlietu ministrijas apstiprinājuma, ka ar šo cilvēku var risināt sarunas? Kas šādu «mandātu» deva Mārtiņam Bunkum – vai Vienotība un tās ministrs Edgars Rinkēvičs? Ir neiedomājami, ka M. Bunkus kā Latvijas puses sarunu partneris ASV diplomātiem tik nopietnā jautājumā kā ABLV Bank likvidācija varētu parādīties bez saskaņošanas ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Līdz ar to ir versijas, ka vai nu E. Rinkēvičs līdz šim ir rafinēti spējis slēpt savu līdzdalību banku afērā, vai arī neorientējas pašos svarīgākajos valsts jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - MNA vērsusies policijā un Cert.lv par, iespējams, nesankcionētu maksātnespējas administratoru rindas ietekmēšanu

LETA,04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administrācija (MNA) ir vērsusies gan Valsts policijā (VP), gan Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā «Cert.lv» ar lūgumu izvērtēt, vai nav notikusi ārēja maksātnespējas administratoru pretendentu rindas darbības ietekmēšana, aģentūrai LETA pavēstīja MNA pārstāve Dace Jansone.

Viņa skaidroja, ka MNA sadarbībā ar VAS «Tiesu namu aģentūra» (TNA) izmeklē radušos situāciju, vai pēdējo trīs nedēļu laikā nodrošināta rindas darbības nevainojama funkcionalitāte un nav notikusi ārēja rindas darbības ietekmēšana.

Viņa uzsvēra, ka pēdējās nedēļas laikā MNA konstatēja, ka pastāv varbūtība, ka maksātnespējas administratoru rindas darbībā nav nodrošināts normatīvajos aktos paredzētais nejaušības princips, kas MNA rada aizdomas par traucētu vai ietekmētu informācijas sistēmas darbību.

LETA jau ziņoja, ka pāris dienas pirms nāves advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus pieteicies administratoru pretendentu rindā un it kā pēc nejaušības principa iekļauts tajā tieši blakus divām savām biroja darbiniecēm, liecina MNA mājaslapā pieejamais Administratoru pretendentu saraksts (rinda).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bunkus ģimene tiesā iesniedz prasību pret Gobzemu par goda un cieņas aizskārumu

Db.lv,06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nogalinātā zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus ģimene Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ir iesniegusi prasību pret Aldi Gobzemu par nepatiesu cieņu un godu aizskarošu ziņu atsaukšanu un mantiskās kompensācijas piedziņu.

M. Bunkus ģimenes ieskatā A. Gobzems vairākkārt esot nepārprotami nomelnojis noslepkavoto M. Bunkus. Prasībā aprakstīti konkrētie goda un cieņas aizskāruma gadījumi.

«Jau pēc Mārtiņa nāves Gobzems vairākkārt viņu atklāti un publiski nomelnoja, kas, mūsuprāt, bija zemiska rīcība, zinot, ka Mārtiņš savu godu un cieņu aizstāvēt vairs nevarēja. Mārtiņa dzīves laikā Gobzemam acīmredzot drosmes nepietika. Ar šādu uzvedību Gobzems sabiedrībā kultivē nesodāmas agresijas kultūru un ar savu prasību ceram to iegrožot vismaz šajā gadījumā,» skaidro K. Bunkus, Mārtiņa Bunkus brālis.

«Pieteikumā tiesai esam ietvēruši arī prasību par mantiskās kompensācijas piedziņu. Mūsuprāt, tā ir nepieciešama, lai liktu atbildētājam aizdomāties par savas rīcības pareizību kaut vai no pragmatiska viedokļa, ja jau ētikas normas atbildētāju acīmredzot nesaista,» paskaidro K. Bunkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jauni puiši mirst, bet veci politiķi dzīvo

Sandris Točs - speciāli DB,01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēdīgi slavenais maksātnespējas administrators Māris Sprūds ir pabijis aiz restēm un sasiets ar krimināllietām, viņa amata brālis Mārtiņš Bunkus ir nogalināts ar automāta kārtu gaišā dienas laikā, bet zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs ir aktīvs un rosīgs. Kas vieno šos kungus? Trasta komercbankas likvidācijas process. Laikraksta avoti ir vienisprātis, ka tieši šie trīs kungi ir bijuši vai ir atslēgas figūras Trasta komercbankas lietā.

Tieši Trasta komercbankas sekmīgā izlaupīšana bija tas paraugs, kas Latvijas maksātnespējas administratoru mafiju tālāk iedvesmoja nākamajam «varoņdarbam» - uzbrukumam ABLV Bank, kas izgāzās tikai tādēļ, ka šis plāns tika izgaismots. Plaša sabiedrība pēc laikraksta Dienas Bizness intervijas ar bijušo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu uzzināja par administratoru un politiskās mafijas iespējamajiem plāniem nolaupīt 400 miljonus, nepieļaujot ABLV Bank pašlikvidāciju. Un tikai tādēļ tie netika īstenoti.

Par iespējamajām nelikumībām Trasta komercbankā tika gan rakstīts, gan runāts arī iepriekš. Taču vispārēju publicitāti šis process ieguva tikai tad, kad pērn tika arestēts Māris Sprūds. Policija atklāja, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, esot izspieduši pamatīgas summas. Dažiem bankas kreditoriem esot ticis teikts: lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB,27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Visdrīzāk tā bija pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību.

Laikraksts Dienas Bizness atgādina skaļākos slepkavību gadījumus Latvijā:

Mārtiņa Bunkus pēdējā intervija Dienas Biznesam: Maksātnespējas jomā – visatļautības sajūta

Slepkavīgs karš maksātnespējas administratoru mafijā

Komentāri

Pievienot komentāru