Ceturtdien, 16. oktobrī, Saeima galīgajā lasījumā skatīs Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, kā arī grozījumus vēl vairākos saistītajos likumos, kas izstrādāti ar mērķi nodrošināt profesionālu un caurskatāmu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, kā arī uzlabot šo uzņēmumu darbības rādītājus, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.
Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, lai nodrošinātu labāku un atbildīgāku valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldību, lielākus ienākumus no šo uzņēmumu dividendēm, visiem pieejamu informāciju par to sasniegtajiem darba rezultātiem, kā arī profesionālāku uzņēmumu vadītāju iecelšanu. Vienlaikus reformas īstenošana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldībā ieviešot tādus darbības kritērijus, kādi jau pastāv privātajā sektorā, jo īpaši biržas kotētajos uzņēmumos.
EM uzsver, ka valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas īstenošana Latvijā ir vitāli svarīga uzņemšanai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD)). Valsts un pašvaldību uzņēmumu efektīva pārvaldība ir viens no kritērijiem, kuru izpildi regulāri uzrauga OECD.
Iestāšanās sarunu ietvaros EM pārstāvji regulāri informē OECD par progresu reformas īstenošanā. OECD pārstāvji iepriekš atzinīgi novērtējuši Latvijas plānoto valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu. Nākošā tikšanās notiks 22.-23.oktobrī Parīzē, kad ministrija informēs par šā gada 16.oktobra Saeimas sēdes rezultātiem.
Valstij pilnībā (100% līdzdalība) pieder 70 kapitālsabiedrības, 7 kapitālsabiedrībās valstij ir izšķiroša ietekme, 65 kapitālsabiedrībā – valsts līdzdalība ir mazāka par 50 %. Latvijā ir 323 kapitālsabiedrības, kurās vienīgais dalībnieks ir pašvaldība, 39 kapitālsabiedrības ir pašvaldību izšķirošajā ietekmē un 243 gadījumos, kādai no pašvaldībām pieder 50 un mazāk procenti kapitāla daļu kādā kapitālsabiedrībā. Tikai četrām pašvaldībām nepastāv līdzdalība kapitālsabiedrībās.
Ministrija skaidro, ka publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts ir reformas pamatlikums. Likumprojektā ietvertās normas veicinās publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicinās publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.
Īstenojot kapitāla daļu pārvaldības reformu ir sagaidāma lielāka kapitāla atdeve (lielākas dividendes), sabiedrībai publiski pieejama informācija par valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldi, kapitālsabiedrībām izvirzīto gan finanšu, gan nefinanšu (sociālo) mērķu sasniegšanu.
Saskaņā ar likumprojektu, Latvijā tiks veidots decentralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, nosakot atbildīgo institūciju kapitālsabiedrību pārraudzībai un izstrādājot vienotas vadlīnijas kapitālsabiedrību efektīvai pārvaldībai.
Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektā noteikta publisko personu kapitālsabiedrību dibināšanas, darbības un likvidācijas kārtība; publisko personu kapitāla daļu pārvaldības kārtība, tajā skaitā sasniedzamo mērķu noteikšana un darbības rezultātu izvērtēšana; centralizētās pārvaldības institūcijas izveidošanas kārtība, darbības principi, statuss, funkcijas, padotība un finansēšanas modelis.
Tāpat likumprojektā ietverts publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībās nepieciešamības regulārs izvērtējums, tajā skaitā kapitālsabiedrību atbilstības publisko personu komercdarbības principiem izvērtēšana.
Likumprojekts arī nosaka pienākumus publiskām personām piederošo kapitālsabiedrību darbu plānošanu un regulāru uzraudzību no institūciju puses; nosaka sadarbības mehānismu un lēmumu pieņemšanas kārtību starp kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām pusēm; dividendēs izmaksājamās peļņas daļas noteikšanas kārtību, iesaistīto institūciju kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību; motivējoša kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojuma sistēmas ieviešanu, kā arī amatā izvirzīšanas kārtību, balstoties uz kompetences kritērijiem; kritērijus padomes izveidei kapitālsabiedrībās, kārtību, kādā publiskas personas kapitālsabiedrību pārveido par valsts pārvaldes iestādi vai publisko aģentūru; kā arī kapitāla daļu atsavināšanu.
Darbs pie valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformas tika sākts jau 2010. gadā, sākotnēji izstrādājot Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepciju un Publisko personu komercdarbības koncepciju, uz kuru pamata tika izstrādāts gan Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojekts, gan grozījumi vēl vairākos saistītajos likumos.